Zīmola stāsts
Izgudrotājs un uzņēmējs, kurš spītēja nacistu režīmam
Foto: Birte Fritsch / cc
Teksts: Giedrjus Drukteinis , "Delfi.lt"
"Braun GmbH" ir koncernam P&G ("Procter & Gamble") piederošs Vācijas elektroierīču uzņēmums, kas ražo skuvekļus, elektriskās zobu birstes, matu kopšanas ierīces, sieviešu epilatorus, termometrus, gludekļus, modinātājus un virtuves aprīkojumu, piemēram, kafijas automātus, kafijas dzirnaviņas, rokas putotājus un sulu spiedes. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Kronbergā, mazā pilsētiņā Vācijas rietumos, netālu no Frankfurtes.
"Delfi Bizness" katru sestdienu publicē slavenu uzņēmumu neparastās vēstures līkločus rubrikā "Zīmola stāsts". Visus šīs sērijas stāstus vari izlasīt šeit.
Uzņēmums tika nosaukts vācu inženiera Maksa Brauna (1890–1951) vārdā. Viņš dzimis Austrumprūsijā, Pillavā (tagadējā Baltijska), un bija sestais no septiņiem bērniem jūrnieka ģimenē. Vēlāk gan tēvs pievērsās lauksaimniecībai.
Interesi par mehāniku un talantu šajā jomā viņš demonstrēja jau bērnībā, tāpēc nav brīnums, ka 14 gadu vecumā pieteicās Pillavas mehānikas darbnīcā kā māceklis. Brauna izgudrotāja un uzņēmēja talanti atklājās, kad četrus gadus pēc skolas beigšanas viņš uzbūvēja ar tvaiku darbināmu kuļmašīnu un iznomāja to vietējiem zemniekiem.
1910. gadā viņš pārcēlās uz Hamburgu, kur pievienojās instrumentu un iekārtu uzņēmumam "Wilhelm Fette", taču pēc dažiem mēnešiem tika iesaukts Vācijas armijā. Brauns dienēja Berlīnē, bet pēc demobilizācijas strādāja par mašīnistu uzņēmumā AEG, pēc tam – par rasētāju uzņēmumā "Siemens" un uzņēmumā "Storck" par iekārtu dizaineru.
Vakaros Brauns mācījās privātā tehnikumā un apguva angļu valodu. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš atkal tika iesaukts armijā, kur dienēja inženieru vienībās. Taču pēc dažiem mēnešiem viņam atkal paveicās: AEG vadība spēja "izvilkt" Braunu no armijas un pārcelt uz "stratēģiski svarīgu" darbu turbīnu rūpnīcā. 1920. gadā Brauns apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Frankfurtē pie Mainas.
1921. gadā viņš Frankfurtē nodibināja savu uzņēmumu "Firma Max Braun, Maschinen- und Apparatebau". Algojot tikai ar vienu darbinieku, Makss Brauns tomēr spēja uzbūvēt nelielu ierīci, ar kuru varētu salabot, pagarināt vai sagriezt darbgaldu siksnas, – mašīnu ar nosaukumu "Trumpf", kas tika pamanīta un izslavēta tajā pašā gadā Frankfurtes tehnoloģiju izstādē, pēc kuras angļu uzņēmēji uzsāka tās pārdošanu Lielbritānijā.
Nākamajā gadā Vācijā sākās jaunu tehnoloģiju laikmets, kad radioviļņos tika pārraidītas pirmās pastāvīgās radioprogrammas. Maksu Braunu šis jaunums aizrāva. Viņš cītīgi apmeklēja Frankfurtes radioamatieru un telegrāfu biedrības rīkotos seminārus un vakaros vienatnē demontēja radioaparātus, cenšoties saprast, kā tie darbojas. Pirmais radiotehnoloģiju elements, kas pievērsa Brauna uzmanību, bija tā sauktais detektors – kristāls, kas savienots ar adatu, ko klausītāji kustināja, lai meklētu dažādu staciju signālus. Šī tehnoloģija nebija ne precīza, ne viegli lietojama.
Pēc dažiem mēnešiem Brauns ar savu draugu farmaceitu atrada labāku risinājumu savas mājas veļas mazgātavā – kristālu sakausēja cilindriskā formā, kas klausītājiem atviegloja vēlamās radiostacijas uzskaņošanu. Radio sabiedrība slavēja viņa izgudrojumu, un 1925. gadā Brauns nokārtoja radiotehnoloģiju eksāmenu, bet Vācijas pasts viņam deva atļauju ražot radioaparātu daļas.
Interesi par mehāniku un talantu šajā jomā viņš demonstrēja jau bērnībā, tāpēc nav brīnums, ka 14 gadu vecumā pieteicās Pillavas mehānikas darbnīcā kā māceklis. Brauna izgudrotāja un uzņēmēja talanti atklājās, kad četrus gadus pēc skolas beigšanas viņš uzbūvēja ar tvaiku darbināmu kuļmašīnu un iznomāja to vietējiem zemniekiem.
1910. gadā viņš pārcēlās uz Hamburgu, kur pievienojās instrumentu un iekārtu uzņēmumam "Wilhelm Fette", taču pēc dažiem mēnešiem tika iesaukts Vācijas armijā. Brauns dienēja Berlīnē, bet pēc demobilizācijas strādāja par mašīnistu uzņēmumā AEG, pēc tam – par rasētāju uzņēmumā "Siemens" un uzņēmumā "Storck" par iekārtu dizaineru.
Vakaros Brauns mācījās privātā tehnikumā un apguva angļu valodu. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš atkal tika iesaukts armijā, kur dienēja inženieru vienībās. Taču pēc dažiem mēnešiem viņam atkal paveicās: AEG vadība spēja "izvilkt" Braunu no armijas un pārcelt uz "stratēģiski svarīgu" darbu turbīnu rūpnīcā. 1920. gadā Brauns apprecējās un pārcēlās uz dzīvi Frankfurtē pie Mainas.
1921. gadā viņš Frankfurtē nodibināja savu uzņēmumu "Firma Max Braun, Maschinen- und Apparatebau". Algojot tikai ar vienu darbinieku, Makss Brauns tomēr spēja uzbūvēt nelielu ierīci, ar kuru varētu salabot, pagarināt vai sagriezt darbgaldu siksnas, – mašīnu ar nosaukumu "Trumpf", kas tika pamanīta un izslavēta tajā pašā gadā Frankfurtes tehnoloģiju izstādē, pēc kuras angļu uzņēmēji uzsāka tās pārdošanu Lielbritānijā.
Nākamajā gadā Vācijā sākās jaunu tehnoloģiju laikmets, kad radioviļņos tika pārraidītas pirmās pastāvīgās radioprogrammas. Maksu Braunu šis jaunums aizrāva. Viņš cītīgi apmeklēja Frankfurtes radioamatieru un telegrāfu biedrības rīkotos seminārus un vakaros vienatnē demontēja radioaparātus, cenšoties saprast, kā tie darbojas. Pirmais radiotehnoloģiju elements, kas pievērsa Brauna uzmanību, bija tā sauktais detektors – kristāls, kas savienots ar adatu, ko klausītāji kustināja, lai meklētu dažādu staciju signālus. Šī tehnoloģija nebija ne precīza, ne viegli lietojama.
Pēc dažiem mēnešiem Brauns ar savu draugu farmaceitu atrada labāku risinājumu savas mājas veļas mazgātavā – kristālu sakausēja cilindriskā formā, kas klausītājiem atviegloja vēlamās radiostacijas uzskaņošanu. Radio sabiedrība slavēja viņa izgudrojumu, un 1925. gadā Brauns nokārtoja radiotehnoloģiju eksāmenu, bet Vācijas pasts viņam deva atļauju ražot radioaparātu daļas.
Uzņēmuma attīstība un valsts politika – kurš kuru?
Arhīva foto
Straujā radio attīstība kļuva par Brauna jājamzirdziņu uz diviem gadu desmitiem. 1925. gadā viņš sāka interesēties par plastmasas iespējām un ātri uzbūvēja presi plastmasas sakausējumu štancēšanai nepieciešamajās daļās – tvertnēs, rokturos, caurulēs, aizbāžņos utt. Viņš izstrādāja jauna veida radio skalas un uzlaboja kondensatoru veiktspēju. Brauna bizness auga tik strauji, ka viņš jau 1926. gadā meklēja jaunas telpas saviem nu jau 20 strādniekiem. Pēc diviem gadiem uzņēmums "Braun" izauga līdz 400 cilvēkiem, un radās nepieciešamība uzbūvēt pilnīgi jaunu rūpnīcu.
Būtībā "Braun" ražoja visas radioaparātu sastāvdaļas, bet pirmie radioaparāti, kas tika ražoti Brauna rūpnīcā, tika pārdoti ar zīmolu "Sevecke", jo "Sevecke" piederēja oficiālā "Telefunken" izstrādātās radiotehnoloģijas izmantošanas licence. 1935. gadā Makss Brauns izpirka "Sevecke" licenci un radīja savu zīmolu "Braun", kas beidzot varēja lepoties ar masveidā ražotiem radioaparātiem (toreiz parādījās arī "Braun" firmas logotips – izceltais burts A simbolizēja Brauna priekšrocības pār konkurentiem).
Ierakstu industrijas izaugsme radīja vēl vienu tirgus nišu, ko ieņemt Maksam Braunam. 1929. gadā viņš izstrādāja savu pirmo radiouztvērēju ar akustisko sistēmu, t.i., klausāmu bez austiņām (kas tajos laikos bija neticams jauninājums), un sāka ražot motorus un korpusus gramofoniem (skaņuplašu atskaņotājiem). Tas bija tikai laika jautājums, līdz radio un gramofoni tika apvienoti, un 1932. gadā "Braun" bija viens no pirmajiem Eiropā, kas ražoja skaņuplašu atskaņotājus ar iebūvētu radio – radiolu "Cosmophon 777".
1936. gadā uzņēmums Vācijā izstrādāja pirmo portatīvo radio. Pēc diviem gadiem "Braun" jau nodarbināja 1000 cilvēku, un tam jau atkal bija jāpaplašina savas rūpnīcas. Tajā pašā laikā uzņēmums paplašinājās arī ārzemēs – ar tirdzniecības birojiem Francijā, Šveicē, Tunisijā, Spānijā un Nīderlandē, kā arī "Braun" izveidoja savas radiorūpnīcas Anglijā un Francijā, darbnīcas Beļģijā, lai izvairītos no importa nodokļiem.
Būtībā "Braun" ražoja visas radioaparātu sastāvdaļas, bet pirmie radioaparāti, kas tika ražoti Brauna rūpnīcā, tika pārdoti ar zīmolu "Sevecke", jo "Sevecke" piederēja oficiālā "Telefunken" izstrādātās radiotehnoloģijas izmantošanas licence. 1935. gadā Makss Brauns izpirka "Sevecke" licenci un radīja savu zīmolu "Braun", kas beidzot varēja lepoties ar masveidā ražotiem radioaparātiem (toreiz parādījās arī "Braun" firmas logotips – izceltais burts A simbolizēja Brauna priekšrocības pār konkurentiem).
Ierakstu industrijas izaugsme radīja vēl vienu tirgus nišu, ko ieņemt Maksam Braunam. 1929. gadā viņš izstrādāja savu pirmo radiouztvērēju ar akustisko sistēmu, t.i., klausāmu bez austiņām (kas tajos laikos bija neticams jauninājums), un sāka ražot motorus un korpusus gramofoniem (skaņuplašu atskaņotājiem). Tas bija tikai laika jautājums, līdz radio un gramofoni tika apvienoti, un 1932. gadā "Braun" bija viens no pirmajiem Eiropā, kas ražoja skaņuplašu atskaņotājus ar iebūvētu radio – radiolu "Cosmophon 777".
1936. gadā uzņēmums Vācijā izstrādāja pirmo portatīvo radio. Pēc diviem gadiem "Braun" jau nodarbināja 1000 cilvēku, un tam jau atkal bija jāpaplašina savas rūpnīcas. Tajā pašā laikā uzņēmums paplašinājās arī ārzemēs – ar tirdzniecības birojiem Francijā, Šveicē, Tunisijā, Spānijā un Nīderlandē, kā arī "Braun" izveidoja savas radiorūpnīcas Anglijā un Francijā, darbnīcas Beļģijā, lai izvairītos no importa nodokļiem.
Līdz ar tik strauju attīstību beidzot pienāca laiks pievērsties arī politiskiem jautājumiem.
1933. gadā Vācijā pie varas nāca nacionālsociālisti ar Hitleru vadībā, un, lai izplatītu savu propagandu, viņi veicināja zemo izmaksu radioaparātu, tā dēvēto "Volksempfänger" (tautas uztvērējs), ražošanu un izplatīšanu. Taču uztvērējam, kas ražots pēc valdības norādījumiem un standartiem, bija jābūt tik vājam, lai tas spētu uztvert tikai Vācijas reiha radioprogrammu un neļautu saklausīt citas Eiropas radiostacijas. Makss Brauns ražoja arī "Volksempfänger", taču pārdeva arī īpašu palīgantenu, lai klausītos citas Eiropas radiostacijas. Tas izraisīja neizbēgamu konfrontāciju ar nacistu režīmu.
1933. gadā Vācijā pie varas nāca nacionālsociālisti ar Hitleru vadībā, un, lai izplatītu savu propagandu, viņi veicināja zemo izmaksu radioaparātu, tā dēvēto "Volksempfänger" (tautas uztvērējs), ražošanu un izplatīšanu. Taču uztvērējam, kas ražots pēc valdības norādījumiem un standartiem, bija jābūt tik vājam, lai tas spētu uztvert tikai Vācijas reiha radioprogrammu un neļautu saklausīt citas Eiropas radiostacijas. Makss Brauns ražoja arī "Volksempfänger", taču pārdeva arī īpašu palīgantenu, lai klausītos citas Eiropas radiostacijas. Tas izraisīja neizbēgamu konfrontāciju ar nacistu režīmu.
Foto: Imago/Scanpix/LETA
Jau 1934. gadā "Braun" rūpnīcas strādnieki sūdzējās gestapo, ka Braunam it kā esot nedeklarēta ārvalstu valūta. Brauns vairākas dienas atradās mājas arestā, taču nacistu kratīšanā netika atrasti pierādījumi, kas pamatotu apsūdzību. Pēc četriem gadiem gestapo mēģināja Braunu no uzņēmuma vadīšanas atstādināt, apgalvojot, ka viņš nav "pietiekami nobriedis, lai vadītu lielu uzņēmumu". Makss Brauns tiesas spriedumam nepiekrita. Pēc piecām noklausīšanām gestapo beidzot secināja, ka Brauns ir "dumpinieks", bet "režīmam nekaitīgs".
1943. gadā konflikts atsākās – Makss Brauns tika kritizēts par to, ka ir antinacistisks, kontaktējas ar ārzemniekiem ārzemēs, klausās ārvalstu radiostacijas un neievēro nacistu ekonomiskos norādījumus. Taču Brauna nozīme karojošās Vācijas rūpniecībā galu galā paglāba viņu no vajāšanas. Otrā pasaules kara laikā Brauns sāka strādāt armijai, ražojot radioraidītājus, mīnu detektorus un "Manulux" rokas lukturīšus (tie tika saražoti trīs miljonu apjomā, un kara beigās tā bija viena no krievu zaldātu visvairāk iekārotajām trofejām). 1944. gadā abas "Braun" rūpnīcas Frankfurtē tika pilnībā sabombardētas.
1943. gadā konflikts atsākās – Makss Brauns tika kritizēts par to, ka ir antinacistisks, kontaktējas ar ārzemniekiem ārzemēs, klausās ārvalstu radiostacijas un neievēro nacistu ekonomiskos norādījumus. Taču Brauna nozīme karojošās Vācijas rūpniecībā galu galā paglāba viņu no vajāšanas. Otrā pasaules kara laikā Brauns sāka strādāt armijai, ražojot radioraidītājus, mīnu detektorus un "Manulux" rokas lukturīšus (tie tika saražoti trīs miljonu apjomā, un kara beigās tā bija viena no krievu zaldātu visvairāk iekārotajām trofejām). 1944. gadā abas "Braun" rūpnīcas Frankfurtē tika pilnībā sabombardētas.
Foto: Bundesarchiv
Kā fēnikss no pelniem
Pēc Vācijas sakāves šķita, ka "Braun" uzņēmums ir pilnībā iznīcināts, bet pats Brauns bija citās domās. Pēc ilgām sarunām viņam izdevās panākt vienošanos ar amerikāņiem, un 1945. gada oktobrī Makss Brauns, pulcējot 150 savus vecos strādniekus, sāka atdzīvināt ražošanu. Uzņēmuma pirmais pēckara produkts būtībā bija "militārs" – "Manulux" rokas lukturītis. Pēc tam sākās atskaņotāju korpusu ražošana, bet 1947. gadā atkal sākās radioaparātu montāža. 1948. gadā uzņēmumā strādāja jau 400 darbinieki, bet pēc gada tika pārbūvēta otrā "Braun" rūpnīca Frankfurtē.
Pēc kara Maksam Braunam bija pietiekami daudz laika, lai padomātu par sava uzņēmuma attīstības stratēģiju, un viņš beidzot nonāca pie diviem secinājumiem: cilvēkiem ir nepieciešami miera laika produkti, kas palīdzētu sadzīvē, un pasaulei nepieciešamas preces, kuru izgatavošanā nav nepieciešams daudz materiālu. Viņš nolēma investēt divās produktu kategorijās – skuvekļos un mazās virtuves iekārtās.
Pēc kara Maksam Braunam bija pietiekami daudz laika, lai padomātu par sava uzņēmuma attīstības stratēģiju, un viņš beidzot nonāca pie diviem secinājumiem: cilvēkiem ir nepieciešami miera laika produkti, kas palīdzētu sadzīvē, un pasaulei nepieciešamas preces, kuru izgatavošanā nav nepieciešams daudz materiālu. Viņš nolēma investēt divās produktu kategorijās – skuvekļos un mazās virtuves iekārtās.
Arhīva foto
Jau 1941. gadā Makss Brauns bija izstrādājis pats savu elektriskā skuvekļa koncepciju, taču tās attīstību apturēja karš. 1947. gadā viņš izstrādāja jaunu tehnoloģiju – cilindrisko skuvekļa asmeni (tajā gadā viņš katru darbinieku vismaz vienu reizi noskuva ar "Braun" skuvekļu prototipu). 1950. gadā – gadu pirms savas nāves – Makss Brauns ieraudzīja pirmo skuvekli ar savu vārdu uz korpusa – "Braun S 50" – un pirmo virtuves putotāju ar nosaukumu "Multimix". Skuvekļu un virtuves iekārtu pārdošanas apjomi ļoti ātri apsteidza radioaparātu un atskaņotāju pārdošanu, taču Brauns to vairs nepieredzēja – viņš 1951. gadā negaidīti nomira savā darbavietā no sirdslēkmes. "Braun" pārņēma viņa dēli Artūrs (1925–2013) un Ervins (1921–1992).
Pirmais no sava tēva bija mantojis inženiera dotības, bet otrs bija ieguvis biznesa vadības diplomu un bija veikls uzņēmējs, kuram rūp mārketings un finanses, – atkārtojās līdzīga Nīderlandes elektrotehnikas uzņēmuma "Philips" dibinātāju demogrāfiskā kombinācija.
Brāļi Brauni sākotnēji novērtēja jaunās tirgus tendences, kas, Rietumvācijas ekonomikai atgūstoties, izraisīja nerimstošu konkurences pieaugumu elektrotehnikas tirgū, un sāka meklēt jaunas nišas un darbības virzienus. Grandioza iepirkšanās kampaņa ar īpašu mērķi – rast lielāku izpratni par to, kā cilvēki un mazumtirgotāji novērtē "Braun" produkciju, – ļāva secināt, ka uzņēmuma unikalitāte slēpjas nevis produktu tehnoloģiskajās niansēs, bet gan to izskatā un attiecībās ar patērētājiem. Tas noveda pie jaunas "Braun" produktu dizaina stratēģijas rašanās, kas no 1954. līdz 1958. gadam attīstīja "Braun" klāstu jaunā veidā un izskatā, vēlāk padarot "Braun" zīmolu par sinonīmu ilgmūžībai un vienkāršībai un pārvēršot pašu dizaina koncepciju par oficiālu terminu – "pārdomātā vācu funkcionalitāte".
Pirmais no sava tēva bija mantojis inženiera dotības, bet otrs bija ieguvis biznesa vadības diplomu un bija veikls uzņēmējs, kuram rūp mārketings un finanses, – atkārtojās līdzīga Nīderlandes elektrotehnikas uzņēmuma "Philips" dibinātāju demogrāfiskā kombinācija.
Brāļi Brauni sākotnēji novērtēja jaunās tirgus tendences, kas, Rietumvācijas ekonomikai atgūstoties, izraisīja nerimstošu konkurences pieaugumu elektrotehnikas tirgū, un sāka meklēt jaunas nišas un darbības virzienus. Grandioza iepirkšanās kampaņa ar īpašu mērķi – rast lielāku izpratni par to, kā cilvēki un mazumtirgotāji novērtē "Braun" produkciju, – ļāva secināt, ka uzņēmuma unikalitāte slēpjas nevis produktu tehnoloģiskajās niansēs, bet gan to izskatā un attiecībās ar patērētājiem. Tas noveda pie jaunas "Braun" produktu dizaina stratēģijas rašanās, kas no 1954. līdz 1958. gadam attīstīja "Braun" klāstu jaunā veidā un izskatā, vēlāk padarot "Braun" zīmolu par sinonīmu ilgmūžībai un vienkāršībai un pārvēršot pašu dizaina koncepciju par oficiālu terminu – "pārdomātā vācu funkcionalitāte".
Pārmaiņu laiki
No 1950. līdz 1970. gadam "Braun" tirgū izlaida daudz jaunu produktu. 1954. gadā tika sākta pārnēsājamā radio "Combi" ražošana. 1955. gadā "Braun" izlaida savu pirmo melnbalto televizoru, un pēc diviem gadiem tajā tika integrēts radio. 1954. gadā "Braun" sāka ražot tolaik modernu produktu – projektoru diapozitīvu demonstrēšanai. Drīz vien "Braun" sāka ražot arī fototehniku un 1958. gadā izlaida pirmo sērijveidā ražoto zibspuldzi EF1, bet 1965. gadā sāka ražot profesionālu fotografēšanas aprīkojumu F800. 1962. gadā tika laists klajā "Braun" rotējošais skuveklis, kas pārspēja visus skuvekļu pārdošanas rekordus Eiropā. Jaunums bija tas, ka atšķirībā no baltās krāsas, kas dominēja "Braun" produktu klāstā, šim skuveklim bija melns korpuss. 1963. gadā "Braun" izlaida arī savu pirmo elektrisko zobu birsti "Mayadent", kuras tehnoloģiskie pamatprincipi joprojām tiek izmantoti "Oral-B" elektrisko zobu suku ražošanā. Savukārt pirmais "Braun" matu žāvētājs tika izgatavots 1964. gadā.
1967. gadā "Braun" nodarbināja 5700 cilvēku, bet amerikāņu uzņēmums "Gillette Company" par 15 miljoniem dolāru iegādājās "Braun" kontrolpaketi. Kopš tā brīža Vācijā un Eiropā vislabāk zināmais elektrotehnikas zīmols "Braun" ir kļuvis starptautisks.
1967. gadā "Braun" nodarbināja 5700 cilvēku, bet amerikāņu uzņēmums "Gillette Company" par 15 miljoniem dolāru iegādājās "Braun" kontrolpaketi. Kopš tā brīža Vācijā un Eiropā vislabāk zināmais elektrotehnikas zīmols "Braun" ir kļuvis starptautisks.
1971. gadā "Braun" sāka ražot elektriskos modinātājus un kabatas kalkulatorus. 1975. gadā tika izlaists pirmais "Braun" TGC450 kasešu magnetofons. 1978. gadā "Braun" prezentēja pasaulē pirmo mājsaimniecības fēnu ar rokturi, kas bija absolūtas inovācijas un ērtības iemiesojums. 1985. gadā "Braun" ienāca arī CD atskaņotāju tirgū, bet 1988. gadā izlaida pirmo videomagnetofonu VC4. 1988. gadā "Braun" iegādājās franču epilatoru ražotāju "Silk-epil" un 1989. gadā sāka tos ražot ar savu zīmolu. 1996. gadā "Braun" iegādājās "ThermoScan" – amerikāņu infrasarkano termometru ražotāju.
Visbeidzot "Gillette" pārstrukturēja "Braun" produktu portfeli, saprotot – lai gan jaunie "Braun" produkti veido 50–70% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, plašais klāsts rada izaicinājumus. Uzņēmums ražoja "hi-fi" skaņas sistēmas (izlolotas no radio un atskaņotājiem), profesionālu fototehniku un videokameras, taču šajās jomās bija nepieciešami pastāvīgi un būtiski ieguldījumi, lai tehnoloģijas ietu līdzi laikam. Savukārt virtuves iekārtas, skuvekļi un elektriskās zobu birstes bija kļuvušas par uzņēmuma pamatproduktiem, tāpēc varētu pieņemt, ka patērētāji diezin vai iegādāsies izsmalcinātu aprīkojumu no ražotāja, kas ražo putotājus un kafijas dzirnaviņas.
Pamatojoties uz to, tika nolemts pievērsties personīgās higiēnas līdzekļiem. Līdz ar to tika pārtraukta diaprojektoru ražošana, 1981. gadā no uzņēmuma tika atdalīta "hi-fi" nodaļa, bet 1990. gadā ražošana tika pārtraukta pavisam. "Bosch" iegādājās "Braun" fotoelementu un projektoru nodaļu un pārtrauca audiosistēmu ražošanu. Savukārt cits amerikāņu rūpniecības gigants 2005. gadā iegādājās uzņēmumu "Gillette Company", un kopš tā laika "Braun" zīmols pieder P&G.
Pamatojoties uz to, tika nolemts pievērsties personīgās higiēnas līdzekļiem. Līdz ar to tika pārtraukta diaprojektoru ražošana, 1981. gadā no uzņēmuma tika atdalīta "hi-fi" nodaļa, bet 1990. gadā ražošana tika pārtraukta pavisam. "Bosch" iegādājās "Braun" fotoelementu un projektoru nodaļu un pārtrauca audiosistēmu ražošanu. Savukārt cits amerikāņu rūpniecības gigants 2005. gadā iegādājās uzņēmumu "Gillette Company", un kopš tā laika "Braun" zīmols pieder P&G.
Foto: Shutterstock