'Sala' Pārdaugavā
ar potenciālu uzmirdzēt
ar potenciālu uzmirdzēt
Foto : "Mūkusalas biznesa centrs"
Teksts: Ingrīda Drazdovska, "Delfi Bizness" redaktore
Pirms divdesmit gadiem te, gluži vai rokas stiepiena attālumā no galvaspilsētas vēsturiskā centra, bija panīkusi, degradēta teritorija. Tagad ik dienu ļaužu tūkstoši dodas savās darba gaitās uz "Mūkusalas biznesa centru". Savukārt vēl pēc laika sprīža šī Rīgas daļa solās kļūt patīkamāka, dzīvīgāka, turklāt ērtāk sasniedzama.
Nākamo attīstības posmu "Mūku salai" – šādu nosaukumu, jaunu identitāti šai pilsētas daļai rosina iedzīvināt "Mūkusalas biznesa centra" attīstītāji kopā ar citiem apkaimē strādājošiem uzņēmējiem – iezīmē topošā ēka "Zeiss biroji", kaimiņos vērojama rosība studentu viesnīcas būvlaukumā un Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā, ar tiltiņu pāri Kīleveina grāvim plānots savienot šīs daļas. Nedaudz vēlāk paredzēta promenādes ierīkošana gar Daugavu, krastmalas labiekārtošana. Un, protams, apkaimei jaunu impulsu dos "Rail Baltica".
Pieejamība – stūrakmens
Rīgas pilsētas pašvaldības redzējumā Mūkusalas attīstības galvenais akcents jāliek uz pieejamības nodrošināšanu – gan uzlabojot mobilitāti teritorijā, gan nodrošinot piekļuvi ūdenim, akcentējot un attīstot Daugavas krastmalu. Tā to redz kā kompaktu teritoriju ar apbūvi, kas ir funkcionāli daudzveidīga un veidota dažādos laika posmos. Tāpat būtu nepieciešams mainīt transporta infrastruktūru, tranzīta plūsmas novirzot no teritorijas. Galvenie akcenti likti uz Mūkusalas ielu kā ērti šķērsojamu ar kājām, kurā būtiski samazināta autotransporta plūsma un kura izmantojama arī vieglā nemotorizētā transporta veidiem. Apbūves kvalitātes paaugstināšanas nolūkos īpaša uzmanība tiek pievērsta arī degradēto objektu revitalizācijai. Vēl ir plānots izmantot Mūkusalas potenciālu brīvā laika pavadīšanai pie ūdens – Daugavas krastmala, Kīleveina grāvis.
Kā norāda Pilsētas attīstības departaments, teritorijas apkārtnē tiek plānoti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti, kas nākotnē vēl jo vairāk palielinās šīs teritorijas nozīmi pilsētas kontekstā, – LU Akadēmiskais centrs, krastmalas atjaunošana un Zaķu salas apbūves projekts.
Kā norāda Pilsētas attīstības departaments, teritorijas apkārtnē tiek plānoti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti, kas nākotnē vēl jo vairāk palielinās šīs teritorijas nozīmi pilsētas kontekstā, – LU Akadēmiskais centrs, krastmalas atjaunošana un Zaķu salas apbūves projekts.
Dažādos funkcijas
"Gribam biroju dzīvi nedaudz "atšķaidīt", un nākamie projekti, ko plānojam 2023–2025. gadā, saistās ar dzīvojamo segmentu," atklāj viens no SIA "Mūkusalas biznesa centrs" līdzīpašnieks Klāvs Vasks. Publicitātes foto.
Rajona potenciālu pirms divdesmit gadiem novērtēja pašmāju uzņēmēji Klāvs Vasks un Alvis Krasovskis, dibinot SIA "Mūkusalas biznesa centrs" un sākot šo teritoriju attīstīt. Pārsvarā tur bijušas kādreizējo rūpnīcu ēkas, dažas dzīvojamās mājas. "Šai vietai noticējām un sākām to konvertēt par darījumu centru," saka Vasks. Viņaprāt, šī ir viena no labākajām vietām Rīgā no sasniedzamības viedokļa, līdz Vecrīgai var nokļūt dažās minūtēs, turklāt blakus ir Daugava. Teritorija ir krietni tuvāk centram nekā citas Rīgā attīstāmās darījumu zonas – Skanste vai "Jaunā Teika". "Tā ir Torņakalna sirds," uzskata uzņēmējs.
"Līdzīgi kā pilsēta nekad nav gatava, arī šī vieta nav gatava – visu laiku kaut ko būvējam no jauna, pārbūvējam esošo. Laiki mainās, tam līdzi cilvēku prasības, uzņēmumu vajadzības," saka Vasks. Piemēram, tuvākajos gados uzņēmumos dominēs strādāšanas hibrīdmodelis (daļēji attālināts darbs), tāpēc ir jādomā par to, kā vidi padarīt atbilstošu, piesaistošu un vieglāk pieejamu. Un jebkura lielāka teritorija, kvartāls iegūst, ja tā saturs tiek dažādots, ietverot atšķirīgas funkcijas. Un šajā virzienā lūkojas arī uzņēmums. "Gribam biroju dzīvi nedaudz "atšķaidīt", un nākamie projekti, ko plānojam 2023.–2025. gadā, saistās ar dzīvojamo segmentu. Bizness ar to ir interesants, ka nezini, kas notiks rīt, kāds būs pieprasījums. Šobrīd kā perspektīvu nišu redzam īres dzīvokļus," viņš atklāj. Tur, kur līdzās ir darbs, pieprasījums ir gana augsts. Turklāt Torņakalnā pēdējā laikā neviena jauna dzīvojamā māja nav uzbūvēta. Savukārt, piemēram, dzīvokļi nesen rekonstruētā namā Mūkusalas ielā 25 iztirgoti raiti, zina stāstīt uzņēmējs. "Soli pa solim transformējam šo Rīgas daļu, maināmies paši, mainām arī pilsētu atbilstoši pieprasījumam," teic Vasks.
"Līdzīgi kā pilsēta nekad nav gatava, arī šī vieta nav gatava – visu laiku kaut ko būvējam no jauna, pārbūvējam esošo. Laiki mainās, tam līdzi cilvēku prasības, uzņēmumu vajadzības," saka Vasks. Piemēram, tuvākajos gados uzņēmumos dominēs strādāšanas hibrīdmodelis (daļēji attālināts darbs), tāpēc ir jādomā par to, kā vidi padarīt atbilstošu, piesaistošu un vieglāk pieejamu. Un jebkura lielāka teritorija, kvartāls iegūst, ja tā saturs tiek dažādots, ietverot atšķirīgas funkcijas. Un šajā virzienā lūkojas arī uzņēmums. "Gribam biroju dzīvi nedaudz "atšķaidīt", un nākamie projekti, ko plānojam 2023.–2025. gadā, saistās ar dzīvojamo segmentu. Bizness ar to ir interesants, ka nezini, kas notiks rīt, kāds būs pieprasījums. Šobrīd kā perspektīvu nišu redzam īres dzīvokļus," viņš atklāj. Tur, kur līdzās ir darbs, pieprasījums ir gana augsts. Turklāt Torņakalnā pēdējā laikā neviena jauna dzīvojamā māja nav uzbūvēta. Savukārt, piemēram, dzīvokļi nesen rekonstruētā namā Mūkusalas ielā 25 iztirgoti raiti, zina stāstīt uzņēmējs. "Soli pa solim transformējam šo Rīgas daļu, maināmies paši, mainām arī pilsētu atbilstoši pieprasījumam," teic Vasks.
Ceisa mantojums
Topošā biroju ēka nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas te darbojusies 20. gadsimta sākumā, stāsta Iveta Bahmane.
Pērn "Mūkusalas biznesa centra" vadība iniciējusi zīmola "Mūku sala" tapšanu, kura mērķis ir apvienot Mūkusalas ielā strādājošos, dzīvojošos, kā arī projektus, kas tuvākā un tālākā nākotnē taps.
"Uzņēmums nekur nepazūd, tas un tā nosaukums saglabājas. Taču ar jauno zīmolu vēlamies daudzināt šo apkaimi, jo te nebūt neesam vieni," skaidro SIA "Mūkusalas biznesa centrs" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane, piesaucot "Jaunās Teikas" pieredzi. Turklāt turpmāk te lielāks akcents tiks likts arī uz mājokļiem, atpūtu, izklaidi. "Nākotnes perspektīvas dēļ jādomā plašāk, neierobežojot sevi tikai ar "biznesa centru"," viņa paskaidro. "Mūku salas" apkārtnē jau tiek īstenoti vairāki vērienīgi projekti – ir sākta A klases biroju ēkas "Zeiss biroji" būvniecība, 240 istabu studentu viesnīcas projekts Jelgavas ielā, drīzumā paredzēts sākt daudzstāvu autostāvvietas projekta īstenošanu.
"Zeiss biroji" ēku tās īstenotāji novērtē kā unikālu un dēvē par ikonisku. Tā nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas darbojusies 20. gadsimta sākumā. Māja uzbūvēta 1912. gadā un bija pirmā ražošanas ēka Rīgā, kas tapusi no dzelzsbetona konstrukcijām. Starpkaru periodā tajā izvietojusies Latvijas Leibovica radiorūpnīca, pēc 2. pasaules kara – "Rīgas radiotehnikas rūpnīca", stāsta Bahmane.
Vēsturiskā ēka tiks atjaunota, papildināta ar mūsdienīgiem arhitektūras elementiem. Vēsturiskajā daļā ir augsti griesti, milzīgi logi, no kuriem paveras jauks skats uz Daugavu un Vecrīgas torņiem. Paralēli ir paredzēts uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, tādējādi darījumu centra teritorijā parādīsies iespējas to vairāk apzaļumot un labiekārtot. Par daļu telpu jaunajā biroju ēkā jau ir noslēgti nomas priekšlīgumi. Vēsturiskās daļas pirmajā stāvā paredzēti saloni vai veikali.
Cits projekts, ko tuvākajā laikā darījumu centrā ir plānots īstenot, – Dēļu ielas 4 nama rekonstrukcija (kur pašlaik mājo arī "Delfi"), pārbūvējot jumta stāvu, mainot logus, fasādi, tostarp paaugstinot energoefektivitāti, kā arī nodrošinot vides pieejamību – ir plānots ierīkot liftus.
"Uzņēmums nekur nepazūd, tas un tā nosaukums saglabājas. Taču ar jauno zīmolu vēlamies daudzināt šo apkaimi, jo te nebūt neesam vieni," skaidro SIA "Mūkusalas biznesa centrs" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane, piesaucot "Jaunās Teikas" pieredzi. Turklāt turpmāk te lielāks akcents tiks likts arī uz mājokļiem, atpūtu, izklaidi. "Nākotnes perspektīvas dēļ jādomā plašāk, neierobežojot sevi tikai ar "biznesa centru"," viņa paskaidro. "Mūku salas" apkārtnē jau tiek īstenoti vairāki vērienīgi projekti – ir sākta A klases biroju ēkas "Zeiss biroji" būvniecība, 240 istabu studentu viesnīcas projekts Jelgavas ielā, drīzumā paredzēts sākt daudzstāvu autostāvvietas projekta īstenošanu.
"Zeiss biroji" ēku tās īstenotāji novērtē kā unikālu un dēvē par ikonisku. Tā nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas darbojusies 20. gadsimta sākumā. Māja uzbūvēta 1912. gadā un bija pirmā ražošanas ēka Rīgā, kas tapusi no dzelzsbetona konstrukcijām. Starpkaru periodā tajā izvietojusies Latvijas Leibovica radiorūpnīca, pēc 2. pasaules kara – "Rīgas radiotehnikas rūpnīca", stāsta Bahmane.
Vēsturiskā ēka tiks atjaunota, papildināta ar mūsdienīgiem arhitektūras elementiem. Vēsturiskajā daļā ir augsti griesti, milzīgi logi, no kuriem paveras jauks skats uz Daugavu un Vecrīgas torņiem. Paralēli ir paredzēts uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, tādējādi darījumu centra teritorijā parādīsies iespējas to vairāk apzaļumot un labiekārtot. Par daļu telpu jaunajā biroju ēkā jau ir noslēgti nomas priekšlīgumi. Vēsturiskās daļas pirmajā stāvā paredzēti saloni vai veikali.
Cits projekts, ko tuvākajā laikā darījumu centrā ir plānots īstenot, – Dēļu ielas 4 nama rekonstrukcija (kur pašlaik mājo arī "Delfi"), pārbūvējot jumta stāvu, mainot logus, fasādi, tostarp paaugstinot energoefektivitāti, kā arī nodrošinot vides pieejamību – ir plānots ierīkot liftus.
Piesaista investoru
Līdz šim "Mūkusalas biznesa centra" attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Taču šogad, lai virzītu ambiciozo "Zeiss biroji" projektu, piesaistīts investors – pašmāju investīciju fonds.
Kā skaidro uzņēmējs, viens attīstības ceļš ir reinvestēt nopelnīto, taču tad plānu īstenošana var ieilgt. Cits – izmantot kādu no finanšu instrumentiem, kaimiņvalstīs šajā ziņā jau ir noticis uzrāviens. "Mēs neesam pārdevuši uzņēmumu pilnībā, bet nākotnes attīstībai piesaistījām papildu līdzekļus, lai savus plānus straujāk īstenotu. Neslēpsim, ka varbūt jau 2022. gada beigās vai 2023. gadā mums ir plāns organizēt arī IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums – red.) nākotnes attīstības projektiem, jo šobrīd tirgus ir pietiekami aktīvs," iecerēs dalās Vasks. Latvijas iedzīvotāju kontos bankās šobrīd ir miljardi eiro, ko varētu izmantot produktīvāk, papildina Bahmane.
Par citām idejām runājot, Vasks neslēpj, ka uzņēmumu interesē kaimiņos esošais zemesgabals, kur savulaik atradusies "Celtniecības pasaule". Tā ir degradēta teritorija, ko nepieciešams konvertēt, taču ar potenciālu attīstīt jaukta tipa apbūvi.
Kā skaidro uzņēmējs, viens attīstības ceļš ir reinvestēt nopelnīto, taču tad plānu īstenošana var ieilgt. Cits – izmantot kādu no finanšu instrumentiem, kaimiņvalstīs šajā ziņā jau ir noticis uzrāviens. "Mēs neesam pārdevuši uzņēmumu pilnībā, bet nākotnes attīstībai piesaistījām papildu līdzekļus, lai savus plānus straujāk īstenotu. Neslēpsim, ka varbūt jau 2022. gada beigās vai 2023. gadā mums ir plāns organizēt arī IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums – red.) nākotnes attīstības projektiem, jo šobrīd tirgus ir pietiekami aktīvs," iecerēs dalās Vasks. Latvijas iedzīvotāju kontos bankās šobrīd ir miljardi eiro, ko varētu izmantot produktīvāk, papildina Bahmane.
Par citām idejām runājot, Vasks neslēpj, ka uzņēmumu interesē kaimiņos esošais zemesgabals, kur savulaik atradusies "Celtniecības pasaule". Tā ir degradēta teritorija, ko nepieciešams konvertēt, taču ar potenciālu attīstīt jaukta tipa apbūvi.
Projekts, ko tuvākajā laikā darījumu centrā ir plānots īstenot, – Dēļu ielas 4 nama rekonstrukcija, kā arī daudzstāvu autostāvvietas izbūve.
Pandēmija nedaudz piebremzē
Vaicāti, vai pandēmija ir ietekmējusi biznesu un attīstības plānus, Bahmane atzīst, ka sākumā patiešām bija satraukums, nomnieki prasījusi atlaides "force majeure" apstākļu dēļ. "Protams, nācām pretī, dažādi risinājām šos jautājumus. Taču mums pašiem neviens nekādus izdevumus nesamazināja," viņa akcentē.
Pēc viņas domām, ilgtermiņā attālināta strādāšana nebūs dominējošais veids, līdz ar to aktuāls ir jautājums – kā pielāgoties, kā veidot tādu vidi, kurā cilvēki tiešām vēlēsies atgriezties. "Katram uzņēmumam ir jāsaprot, kāds ir tā biroja mērķis. Nomnieku atbildes būtu ļoti interesanti uzklausīt," piebilst Bahmane.
Telpu aizpildījums biznesa centrā šobrīd ir 97%, atklāj Vasks. Nomnieku mainība pandēmijas laikā ir notikusi, tostarp, piemēram, pirmajā vilnī aizgāja daži mazie klienti. Savukārt šobrīd ir cita tendence – liels pieprasījums ir tieši pēc mazo platību birojiem. Pandēmijas periodā notikuši vairāki jauni nomas darījumi. Tādējādi Covid-19 pat devis pozitīvu attīstības vektoru. "Neesam cietēji no Covid-19. Vienīgi, sākoties pandēmijai, visus attīstības plānus atlikām. No otras puses, nebūtu šīs krīzes, varbūt būtu domājuši šauri, jo tagad esam sapratuši, ka jābūt vispusīgiem, jāskatās plašāk," vērtē Vasks.
Atgriežoties pie "Mūku salas" attīstības kopumā, viņš teic, ka tā iekļaujas Rīgas definētajā zināšanu jūdzē, kas darījumu centra gadījumā nākot par labu. "Rīgas centrs zināmā mērā joprojām izmirst, kamēr šī Rīgas daļa ir tā, kas aug," uzskata uzņēmējs. Pēc pieciem gadiem šo Rīgas daļu nevarēs pazīt, ir pārliecināta Bahmane.
Šobrīd mainās ne tikai darījumu centrs, bet kaimiņos top studentu viesnīca, ir zināmi plāni par dzīvojamās mājas projektu nedaudz aiz tās, ir sākta LU akadēmiskā centra "Rakstu māja" būvniecība, uz priekšu pavirzījusies gājēju un velobraucēju tiltiņa iecere.
Gan privātie projekti, gan LU nākotnē plānotā "Studentu un viesu māja" nodrošinās līdz šim šo maz apdzīvoto Torņakalna daļu ar pastāvīgiem iedzīvotājiem, tas būs pamats attīstīties arī jauniem pakalpojumiem, biznesam.
Pēc viņas domām, ilgtermiņā attālināta strādāšana nebūs dominējošais veids, līdz ar to aktuāls ir jautājums – kā pielāgoties, kā veidot tādu vidi, kurā cilvēki tiešām vēlēsies atgriezties. "Katram uzņēmumam ir jāsaprot, kāds ir tā biroja mērķis. Nomnieku atbildes būtu ļoti interesanti uzklausīt," piebilst Bahmane.
Telpu aizpildījums biznesa centrā šobrīd ir 97%, atklāj Vasks. Nomnieku mainība pandēmijas laikā ir notikusi, tostarp, piemēram, pirmajā vilnī aizgāja daži mazie klienti. Savukārt šobrīd ir cita tendence – liels pieprasījums ir tieši pēc mazo platību birojiem. Pandēmijas periodā notikuši vairāki jauni nomas darījumi. Tādējādi Covid-19 pat devis pozitīvu attīstības vektoru. "Neesam cietēji no Covid-19. Vienīgi, sākoties pandēmijai, visus attīstības plānus atlikām. No otras puses, nebūtu šīs krīzes, varbūt būtu domājuši šauri, jo tagad esam sapratuši, ka jābūt vispusīgiem, jāskatās plašāk," vērtē Vasks.
Atgriežoties pie "Mūku salas" attīstības kopumā, viņš teic, ka tā iekļaujas Rīgas definētajā zināšanu jūdzē, kas darījumu centra gadījumā nākot par labu. "Rīgas centrs zināmā mērā joprojām izmirst, kamēr šī Rīgas daļa ir tā, kas aug," uzskata uzņēmējs. Pēc pieciem gadiem šo Rīgas daļu nevarēs pazīt, ir pārliecināta Bahmane.
Šobrīd mainās ne tikai darījumu centrs, bet kaimiņos top studentu viesnīca, ir zināmi plāni par dzīvojamās mājas projektu nedaudz aiz tās, ir sākta LU akadēmiskā centra "Rakstu māja" būvniecība, uz priekšu pavirzījusies gājēju un velobraucēju tiltiņa iecere.
Gan privātie projekti, gan LU nākotnē plānotā "Studentu un viesu māja" nodrošinās līdz šim šo maz apdzīvoto Torņakalna daļu ar pastāvīgiem iedzīvotājiem, tas būs pamats attīstīties arī jauniem pakalpojumiem, biznesam.
Kādreizējā tēraudlietuves ēka pirms un pēc pārbūves "Mūku salā". Publicitātes foto
Studentu faktors
LU akcentē, ka tā turpina attīstīt modernāko studentu pilsētiņu Baltijā. Mērķis ir izveidot vidi, kas piemērota mācībām un zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, sadarbībai ar uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Jau ir uzbūvētas "Dabas" un "Zinātņu" māja, nākamajā gadā tiks pabeigta "Rakstu mājas" būvniecība (kopējais investīciju apjoms: 49 miljoni eiro ar PVN). Līdz ar to lielākā daļa LU fakultāšu un institūtu tiks koncentrēta šajā Torņakalna daļā. Turpmākajos gados plānots attīstīt arī studiju, zinātnes un atbalsta infrastruktūru, tostarp "Tehnoloģiju" (zinātnes komercializācija), "Veselības", "Sporta" un arī "Studentu un viesu" māju.
Akadēmiskā centra attīstībai ir būtiskas arī Eiropas izvēlētā zaļā kursa vadlīnijas, tās iekļautas gan projektos, gan teritorijas attīstības plānā. Ilgtspējas un ar vidi saistītas aktivitātes ir apkopotas "Zaļās universitātes" projektā. LU plāno alternatīvās enerģijas ražošanu (saules baterijas, kolektori, siltums no zemes), enerģijas taupīšanas pasākumus, viedās pārvaldības un mobilitātes elementus.
Rīgas dome LU Akadēmiskā centra teritoriju ir apstiprinājusi kā viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju, veicinot viedo tehnoloģiju izmantošanu un prototipu testēšanu.
Savukārt saistībā ar topošo "Rail Baltica" līniju ir gaidāmas pārmaiņas iespējās piekļūt Akadēmiskajam centram: pāri Daugavai tiks izbūvēts gājēju un veloceļš, kas vedīs tieši uz LU Akadēmisko centru. Tāpat pašvaldība plāno uzbūvēt tiltiņu pāri Kīleveina grāvim, kas savienos Akadēmisko centru ar topošo Mūkusalas promenādi.
Akadēmiskā centra attīstībai ir būtiskas arī Eiropas izvēlētā zaļā kursa vadlīnijas, tās iekļautas gan projektos, gan teritorijas attīstības plānā. Ilgtspējas un ar vidi saistītas aktivitātes ir apkopotas "Zaļās universitātes" projektā. LU plāno alternatīvās enerģijas ražošanu (saules baterijas, kolektori, siltums no zemes), enerģijas taupīšanas pasākumus, viedās pārvaldības un mobilitātes elementus.
Rīgas dome LU Akadēmiskā centra teritoriju ir apstiprinājusi kā viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju, veicinot viedo tehnoloģiju izmantošanu un prototipu testēšanu.
Savukārt saistībā ar topošo "Rail Baltica" līniju ir gaidāmas pārmaiņas iespējās piekļūt Akadēmiskajam centram: pāri Daugavai tiks izbūvēts gājēju un veloceļš, kas vedīs tieši uz LU Akadēmisko centru. Tāpat pašvaldība plāno uzbūvēt tiltiņu pāri Kīleveina grāvim, kas savienos Akadēmisko centru ar topošo Mūkusalas promenādi.
LU Akadēmiskā centra "Rakstu" māja. Top sadarbībā ar "RERE Grupu". Vizualizācija: Arta Vagale.
Jauni infrastruktūras objekti
Pilsētas attīstības departaments skaidro, ka tiltiņš ir paredzēts Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un "Mūkusalas biznesa centra" teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai. Plānotais tilta garums ir 30 m, bet platums – 5,5 m. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tilta izbūvi finansēs pilsētas pašvaldība. Projekta realizācija plānota, izmantojot iespējas aizņemties līdzekļus Valsts kasē. Ir beidzies "projektē un būvē" iepirkums, uzvarētāja ir SIA "Tilts", kuras piedāvātā realizācijas summa ir gandrīz 818 tūkstoši eiro. Līgums gan nav noslēgts, kamēr nav piešķirts finansējums projekta īstenošanai. Plānotais izpildes termiņš: 12 mēneši.
Savukārt "Rail Baltica" projektēšanas darbi posmā no Jelgavas ielas līdz Zasulauka depo ir apturēti saistībā ar Rīgas dzelzceļa mezgla pētījumu, ko pasūta Satiksmes ministrija, atgādina pašvaldība. Pēc projekta darba uzdevuma izmaiņu apstiprināšanas tiks noteikti piekļuves risinājumi pie jaunās Torņakalna stacijas, kā arī tiks aktualizēti multimodālā transporta mezgla risinājumi. Iepretim LU Akadēmiskajam centram paredzēts vēl viens papildu gājēju un velosipēdistu dzelzceļa šķērsojums, kas nodrošinās savienojumu ar Akmeņu ielu.
Jāpiebilst, ka, īstenojot "Rail Baltica", ir plānots novirzīt satiksmi no Mūkusalas ielas, tādējādi rajons kļūs mierīgāks.
Savukārt "Rail Baltica" projektēšanas darbi posmā no Jelgavas ielas līdz Zasulauka depo ir apturēti saistībā ar Rīgas dzelzceļa mezgla pētījumu, ko pasūta Satiksmes ministrija, atgādina pašvaldība. Pēc projekta darba uzdevuma izmaiņu apstiprināšanas tiks noteikti piekļuves risinājumi pie jaunās Torņakalna stacijas, kā arī tiks aktualizēti multimodālā transporta mezgla risinājumi. Iepretim LU Akadēmiskajam centram paredzēts vēl viens papildu gājēju un velosipēdistu dzelzceļa šķērsojums, kas nodrošinās savienojumu ar Akmeņu ielu.
Jāpiebilst, ka, īstenojot "Rail Baltica", ir plānots novirzīt satiksmi no Mūkusalas ielas, tādējādi rajons kļūs mierīgāks.
Cerība atdzīvināt krastmalu
Mūkusalas ielas krastmalas atjaunošana, labiekārtošana. Vizualizācija: Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.
Cits ieguvums būs iecerētā krastmalas labiekārtošana, ko virza pilsēta, tiesa, pagaidām šim projektam nav gūts finansējums.
Šī projekta teritorija – no Akmens līdz Salu tiltam; garums – aptuveni 2 km. Ir plānota jaunas kordona rievsienas izbūve posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūve. Pārmaiņas piedzīvos satiksmes infrastruktūra – tiks veikta trolejbusa kontakttīkla pārveide Mūkusalas ielā, izbūvēti pārejas tilti zem Akmens un Dzelzceļa tilta, pārbūvēti vājstrāvas tīkli un ielas apgaismojums. Lai nodrošinātu vides pieejamību, tiks izbūvēti pandusi, ierīkotas vadulas un taktilais segums ietvēm. Darbi ietver arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūras pārbūvi, krastmalas margu maiņu un labiekārtojumu. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai nepieciešamais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro. Ir izstrādāts būvprojekts, noslēgusies iepirkumu procedūra, un tiek vērtēta dokumentācija, tiek apzināti iespējamie būvniecības ieceres realizācijas scenāriji. Paredzēts, ka īstenošana tiks sākta, tiklīdz būs pieejams finansējums. Atbilstoši būvprojektā iestrādātajam laika grafikam objektu iespējams izbūvēt secīgi, organizējot darbus kārtās. Rezultātā krastmala kļūs par pievilcīgu un drošu pastaigu vietu.
Šī projekta teritorija – no Akmens līdz Salu tiltam; garums – aptuveni 2 km. Ir plānota jaunas kordona rievsienas izbūve posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūve. Pārmaiņas piedzīvos satiksmes infrastruktūra – tiks veikta trolejbusa kontakttīkla pārveide Mūkusalas ielā, izbūvēti pārejas tilti zem Akmens un Dzelzceļa tilta, pārbūvēti vājstrāvas tīkli un ielas apgaismojums. Lai nodrošinātu vides pieejamību, tiks izbūvēti pandusi, ierīkotas vadulas un taktilais segums ietvēm. Darbi ietver arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūras pārbūvi, krastmalas margu maiņu un labiekārtojumu. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai nepieciešamais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro. Ir izstrādāts būvprojekts, noslēgusies iepirkumu procedūra, un tiek vērtēta dokumentācija, tiek apzināti iespējamie būvniecības ieceres realizācijas scenāriji. Paredzēts, ka īstenošana tiks sākta, tiklīdz būs pieejams finansējums. Atbilstoši būvprojektā iestrādātajam laika grafikam objektu iespējams izbūvēt secīgi, organizējot darbus kārtās. Rezultātā krastmala kļūs par pievilcīgu un drošu pastaigu vietu.