Visveiksmīgākais produkts bija skolēnu penālis (agrāk pazīstams kā "zīmuļu futrālis") – to bija viegli izgatavot no maziem auduma gabaliņiem, tas maksāja maz, bet tas bija nepieciešams Rodailendas skolēniem. Drīz vien visi astoņi Hasenfeldu ģimenes pārstāvji darināja šādus penāļus, kurus uzreiz pārdeva pildītus ar krāsainiem zīmuļiem. Viņu ideja atmaksājās, un 1926. gadā radās skolas piederumu uzņēmums "Hassenfeld Brothers Incorporated".

Henrijs, kurš vadīja uzņēmumu, bija labs un gudrs uzņēmējs – Lielās depresijas laikā uzņēmuma darbaspēks auga un tā ieņēmumi bija pusmiljons dolāru gadā tikai no penāļiem un zīmuļu komplektiem vien. Tomēr kādu dienu zīmuļu piegādātājs paaugstināja cenas un pats sāka izgatavot zīmuļu futrāļus skolēniem. Hasenfeldi atbildēja 1935. gadā ar savu zīmuļu rūpnīcu, un viņu dibinātais "Empire Pencil" nodrošināja brāļiem stabilus ienākumus nākamajiem 45 gadiem, un grūtajos gados tas bija vienīgais ienākumu avots...

Henrija vecākais dēls Harolds pievienojās uzņēmumam "Empire Pencil", bet jaunākais Merils Hasenfelds (1918–1978) pievienojās penāļu biznesam (sākot tam pievienot krāsas, mālu un krītiņus), bet 1936. gadā sāka ražot rotaļlietas. 1940. gadā brāļi Hasenfeldi ražoja komplektus "Mazais ārsts" bērniem, bet Otrā pasaules kara laikā īpaši populārs bija "Jaunais gaisa uzbrukuma komplekts" ar rotaļu gāzmasku. 1942. gadā, samazinoties pieprasījumam pēc skolas piederumiem, "Hassenfeld Brothers" kļuva par vienīgo rotaļlietu un zīmuļu uzņēmumu. Kara laikā koka trūkuma dēļ uzņēmums bija spiests izmantot plastmasu, taču, kā rādīja nākotne, tas bija optimālais materiāls rotaļlietu izgatavošanai.

Uzreiz pēc kara Merils Hasenfelds izveidoja komerciāli veiksmīgu meitenīgu grima komplektu, kad ieraudzīja, ka viņa četrgadīgā meita krāso lūpas ar konfektēm. "Hassenfeld Brothers" ražoja dažādus komplektus līdz 1951. gadam, kad rotaļlietu izgatavotājs no Bruklinas Džordžs Lerners (1922-1995) pieklauvēja pie viņu durvīm.

Viņš atnesa ideju par rotaļlietu, ko līdz šim bija noraidījuši visi lielākie rotaļlietu ražotāji ASV austrumu krastā. Tas bija "Mr. Potato Head" – plastmasas acu, degunu, ausu, ūsu, cepuru, pīpju un bārdu komplekts. To visu varēja uzlikt uz jebkura dārzeņa vai augļa, radot dažādus smieklīgus un atšķirīgus tēlus. Lerners nāca klajā ar šo ideju tālajā 1949. gadā, jo viņš dekorēja dārzeņus, ar kuriem viņa jaunākās māsas spēlējās. Tomēr rotaļlietu ražotājiem šī ideja nepatika, jo īpaši pēc nesenās kara laika pārtikas normēšanas un resursu taupīšanas. Viņuprāt, šādus izrotātus dārzeņus bērni noteikti atstātu pūt zem gultām, kas nozīmēja lieku pārtikas izšķērdēšanu.

Lerneram izdevās pierunāt dažus auzu pārslu ražotājus savās produktu kastēs ievietot "Kartupeļgalvas" daļas. Par to viņš saņēma piecus tūkstošus dolāru. Ieraugot "Kartupeļgalvas" komplektu, Merils Hasenfelds Lerneram par ideju samaksāja piecus tūkstošus, par diviem tūkstošiem izpirka "Kartupeļgalvas" komplekta ražošanas tiesības un solīja Lerneram piecus procentus par katru pārdoto komplektu. Kad 1952. gadā tika uzsākta "Mr. Potato Head" ražošana, "Hassenfeld Brothers" tajā gadā vien pārdeva vienu miljonu komplektu. Drīz "Kartupeļgalvas" kungam pievienojās arī "Kartupeļgalvas" kundze, dēls "Spud" un meita "Yam". Tāpat kā Bārbijas gadījumā, neredzama roka izgatavoja "Kartupeļgalvas" iedzīvi – motorlaivu, automašīnu, virtuves piederumus un pat kucēnus. Un, kad ASV valdība aizliedza rotaļlietu uzņēmumiem izgatavot asas detaļas, lai bērni nesavainotos, "Kartupeļgalvas" detaļas kļuva tik gludas, ka tās varēja ievietot tikai plastmasas kartupelī, kas laikus parādījās veikalos...

"Kartupeļgalva" kļuva par pirmo rotaļlietu ASV vēsturē, kas tika reklamēta televīzijā. Viņš parādījās arī filmā "Toy Story" un ir redzams Disnejlendā. Tiesa, pie mums viņš nav izpelnījies tik lielu popularitāti.

"Kartupeļgalva" padarīja "Hassenfeld Brothers" par nopietnu spēlētāju rotaļlietu tirgū. 1954. gadā uzņēmums kļuva par licencētu "Walt Disney" varoņu rotaļlietu ražotāju.

Jauna ēra uzņēmumam sākās 1963. gadā, kad cits Lerners, tikai šoreiz Lerijs Lerners (kuram nebija radniecības ar "Kartupeļgalvas" autoru) no "Ideal Toys", nāca klajā ar ideju, ka būtu lietderīgi izveidot lelli zēniem. Piemēram, lelli-kareivi. Tolaik visi rotaļlietu karavīri tirgū bija neelastīgi, izlieti kā viens metāla vai plastmasas gabals.

"Zēni nekad nespēlēsies ar lellēm," Lerneram teica "Ideal Toys" vadītāji. Pēc tam Lerners vērsās pie Merila Hasenfelda, kurš pateica svētu frāzi, balstītu biznesa analīzē: "Un kur ir rakstīts, ka zēni nevar spēlēties ar lellēm?" Tā piedzima „G.I.Joe" – plastmasas kareivis ar lokanām locītavām, kurš vēlāk pārvērtās par veselu "Action Man" kareivju sēriju. „G.I.Joe" pirmajā gadā ienesa 40 miljonus ASV dolāru, veidojot divas trešdaļas no uzņēmuma ieņēmumiem (Lerijs Lerners par ideju saņēma 100 000 ASV dolāru).

1968. gadā "Hassenfeld Brothers" pārdēvēja par "Hasbro Incorporated", kā mēs to zinām vēl šodien. Kopš tā laika viņi ir iepriecinājuši mūsu mazos ar tādiem produktiem kā "My Little Pony", "Transformers" un princesi Elzu, kā arī virkni populārām galda spēlēm.