Zīmola stāsts
'Peugeot'
No kafijas dzirnaviņu asmeņiem līdz sacīkšu auto
Zīmola stāsts
'Peugeot'
No kafijas dzirnaviņu asmeņiem līdz sacīkšu auto
Foto: Shutterstock
Teksts: Giedrjus Drukteinis , "Delfi.lt"
Pirmo reizi Pežo ģimene franču hronikās minēta jau 15. gadsimtā. Šī lielā ģimene, kuras dzimtene ir Francijas austrumu reģiona Franškontē pilsētiņa Montbeljāra, 600 gadu laikā ir izaudzinājusi daudzas lauksaimnieku, amatnieku, dzirnavnieku, audēju, karavīru un inženieru paaudzes. Taču mēs to nezinām nedz auduma, nedz kara sasniegumu dēļ – Pežo vārdu pasaulē slavenu dara lauva uz automašīnas režģa.
"Delfi Bizness" katru sestdienu publicē slavenu uzņēmumu neparastās vēstures līkločus rubrikā "Zīmola stāsts". Visus šīs sērijas stāstus vari izlasīt šeit.
1810. gadā divi Pežo brāļi – Žans Pjērs un Žans Frederiks –, Napoleona Francijas industriālās revolūcijas iedvesmoti, nopirka dzirnavas Sukratē pilsētā, kuras viņi pārveidoja par metālapstrādes darbnīcu ar nosaukumu "Peugeot Frères" ("Pežo brāļi"). Tur viņi izgatavoja atsperes pulksteņiem, zāģus, asmeņus kafijas dzirnaviņām, vēlāk arī adatas šujmašīnām un metāla stīpas krinolīna kleitām.
Ražošana ātri vien kļuva tik apjomīga, ka vajadzēja pasūtīt vietējam juvelierim emblēmu, ar ko apzīmēt izstrādājumus un tādējādi atšķirties no konkurentiem.
1847. gadā uz brāļu Pežo asmeņiem pirmo reizi parādījās lauva, kas stāvēja uz divām kājām un simbolizēja visas zāģim nepieciešamās īpašības – asumu, lokanību un ātrumu (lauva, protams, bija arī viņu Franškontē dzimtas emblēma).
1880. gadā pasauli pārņēma jauna mānija – velosipēds. Dibinātāju dēli, kuri pēc tā laika modes pārdēvēja uzņēmumu "Peugeot Frères Aînés" un tolaik ražoja kafejnīcu un restorānu iekārtas, kā arī metāla konstrukcijas sieviešu korsetēm un lietussargiem, pamazām un loģiski pārgāja uz riteņu spieķiem. Un drīz vien dibinātāju mazdēls, kurš atveda velosipēdu ražošanas tehnoloģiju, atgriezās no ceļojuma uz Angliju. Tas bija Armāns Pežo (1849–1915).
Ražošana ātri vien kļuva tik apjomīga, ka vajadzēja pasūtīt vietējam juvelierim emblēmu, ar ko apzīmēt izstrādājumus un tādējādi atšķirties no konkurentiem.
1847. gadā uz brāļu Pežo asmeņiem pirmo reizi parādījās lauva, kas stāvēja uz divām kājām un simbolizēja visas zāģim nepieciešamās īpašības – asumu, lokanību un ātrumu (lauva, protams, bija arī viņu Franškontē dzimtas emblēma).
1880. gadā pasauli pārņēma jauna mānija – velosipēds. Dibinātāju dēli, kuri pēc tā laika modes pārdēvēja uzņēmumu "Peugeot Frères Aînés" un tolaik ražoja kafejnīcu un restorānu iekārtas, kā arī metāla konstrukcijas sieviešu korsetēm un lietussargiem, pamazām un loģiski pārgāja uz riteņu spieķiem. Un drīz vien dibinātāju mazdēls, kurš atveda velosipēdu ražošanas tehnoloģiju, atgriezās no ceļojuma uz Angliju. Tas bija Armāns Pežo (1849–1915).
Foto: Armāns Pežo. Arhīva foto
Viņš dzimis Herimonkortā un absolvējis prestižo "École Centrale" inženierzinātņu skolu Parīzē. Jau 1865. gadā 16 gadus vecais Armāns Pežo un viņa brālēns Eižens Pežo (1844–1907) pievienojās tēvu uzņēmumam un gatavojās pārņemt ģimenes biznesu. Armāns uzbūvēja savu pirmo "Grand-Bi" velosipēda modeli (ar lieliem priekšējiem un maziem aizmugurējiem riteņiem), uz kura pat pirmie trīs braucēji šķērsoja 1882. gada Parīzes–Nantes sacensību finiša līniju.
Nākamo trīs gadu laikā uzņēmums kļuva par lielāko velosipēdu ražotāju Eiropā ("Peugeot" velosipēdus atsevišķā uzņēmumā atdalīja tikai 1926. gadā).
Armāns Pežo arī veica gudru mārketinga kampaņu. "Peugeot" velosipēdu reklāmas koncentrējās tikai uz ātrumu. Uz velosipēda sēdošs virsnieks nodod paku kavalērijas karavīram. Skaistule uz velosipēda bēg no vīrieša, kas viņai dzenas pakaļ. "Velosipēds aizstāj zirgu," bija teikts "Peugeot" reklāmās. Armāns arī bija pirmais, kas sāka reklamēt velosipēdus sievietēm, kas tolaik bija pilnīgi nepieņemami, bet komerciāli izdevīgi.
Tomēr Armāns Pežo ar savu inženierzinātņu izglītību zināja, ka pasaule atrodas uz jaunāku tehnoloģiju sliekšņa un zirgspēkus un cilvēka spēkus nomainīs mehānisks dzinējs. Armāns Pežo satika Leonu Serpolē, slaveno katlu un tvaika dzinēju ražotāju, kura izgudrojumu viņš integrēja savā trīsritenī.
Šis agregāts tika prezentēts Parīzes Pasaules izstādē 1889. gadā kā "Serpolett-Peugeot" trīsritenis un kļuva par īstu sensāciju. Taču Armāns, joprojām juzdamies aplaimots ar slavu, kas viņu piemeklējusi, jau zināja, ka tvaika mašīnai nav nākotnes. 1890. gadā viņš satika Gotlību Daimleru, kura apsvērumi tikai apstiprināja viņa nojausmu, ka iekšdedzes dzinējs ir daudz pārāks par tvaika dzinēju. Arī toreizējais Francijas autobūves "tēvs" Emīls Levasors Armānu pārliecināja, ka četrriteņi ir ērtāki nekā trīsriteņi. Tāpēc citai Armāna Pežo automašīnai "Type 2" jau bija divu cilindru "Daimler" benzīna dzinējs un četri riteņi. Šī iekārta sasniedza ātrumu līdz 30 km/h.
Nākamo trīs gadu laikā uzņēmums kļuva par lielāko velosipēdu ražotāju Eiropā ("Peugeot" velosipēdus atsevišķā uzņēmumā atdalīja tikai 1926. gadā).
Armāns Pežo arī veica gudru mārketinga kampaņu. "Peugeot" velosipēdu reklāmas koncentrējās tikai uz ātrumu. Uz velosipēda sēdošs virsnieks nodod paku kavalērijas karavīram. Skaistule uz velosipēda bēg no vīrieša, kas viņai dzenas pakaļ. "Velosipēds aizstāj zirgu," bija teikts "Peugeot" reklāmās. Armāns arī bija pirmais, kas sāka reklamēt velosipēdus sievietēm, kas tolaik bija pilnīgi nepieņemami, bet komerciāli izdevīgi.
Tomēr Armāns Pežo ar savu inženierzinātņu izglītību zināja, ka pasaule atrodas uz jaunāku tehnoloģiju sliekšņa un zirgspēkus un cilvēka spēkus nomainīs mehānisks dzinējs. Armāns Pežo satika Leonu Serpolē, slaveno katlu un tvaika dzinēju ražotāju, kura izgudrojumu viņš integrēja savā trīsritenī.
Šis agregāts tika prezentēts Parīzes Pasaules izstādē 1889. gadā kā "Serpolett-Peugeot" trīsritenis un kļuva par īstu sensāciju. Taču Armāns, joprojām juzdamies aplaimots ar slavu, kas viņu piemeklējusi, jau zināja, ka tvaika mašīnai nav nākotnes. 1890. gadā viņš satika Gotlību Daimleru, kura apsvērumi tikai apstiprināja viņa nojausmu, ka iekšdedzes dzinējs ir daudz pārāks par tvaika dzinēju. Arī toreizējais Francijas autobūves "tēvs" Emīls Levasors Armānu pārliecināja, ka četrriteņi ir ērtāki nekā trīsriteņi. Tāpēc citai Armāna Pežo automašīnai "Type 2" jau bija divu cilindru "Daimler" benzīna dzinējs un četri riteņi. Šī iekārta sasniedza ātrumu līdz 30 km/h.
Foto: Shutterstock
Tomēr Armāns Pežo nebija apmierināts arī ar šo auto, jo tas joprojām bija līdzīgs karietei ar iebūvētu neveiklu dzinēju. Tikai trešais "Peugeot" modelis "Type 3", kas tika prezentēts 1891. gadā, bija elegantāks un kļuva par uzņēmuma pirmo sērijveida automašīnu. Šī automašīna kopā ar riteņbraucējiem piedalījās Parīze–Bresta–Parīze sacīkstēs un bez lieliem bojājumiem veica 14 tūkstošus kilometru.
Tā bija lieliska reklāma: trīs gadu laikā "Peugeot" saražoja un pārdeva 64 "Type 3" automašīnas, kuras vispārēji tika atzītas par "sava laikmeta pilnīgāko auto". Francūži sajūsminājās par automašīnām un to ātrumu, jo šādas sacīkstes bija aizliegtas citās Eiropas valstīs. Tā šī valsts kļuva par motosporta dzimteni.
1892. gadā divi Pežo brālēni dibināja uzņēmumu "Les Fils de Peugeot Frères" un sāka ražot ar benzīnu darbināmas "Daimler" pilnpiedziņas automašīnas.
1894. gadā "Peugeot" uzvarēja pirmajā vēsturiskajā rallijā Parīze–Ruāna un uzņēmums izlaida sešus jaunus modeļus, bet nākamajā gadā vēl trīs, kopumā pārdodot aptuveni 100 automašīnu. 1895. gadā "Peugeot" ieņēma otro vietu Parīzes–Bordo rallijā, pie stūres sēžoties vienam no "Michelin" brāļiem. To vērojot, Armāns Pežo ieviesa jauninājumus – piepūšamās riepas... Riepas izturēja braucienu, un "Michelin" sāka savu vēsturi. (Tas bija tajā pašā gadā, 1895., kad pasaules avīzēs parādījās "Peugeot", kas tika nozagts no "barona Džūljena" garāžas, – tā bija pirmā automašīnas zādzība pasaulē.)
Tā bija lieliska reklāma: trīs gadu laikā "Peugeot" saražoja un pārdeva 64 "Type 3" automašīnas, kuras vispārēji tika atzītas par "sava laikmeta pilnīgāko auto". Francūži sajūsminājās par automašīnām un to ātrumu, jo šādas sacīkstes bija aizliegtas citās Eiropas valstīs. Tā šī valsts kļuva par motosporta dzimteni.
1892. gadā divi Pežo brālēni dibināja uzņēmumu "Les Fils de Peugeot Frères" un sāka ražot ar benzīnu darbināmas "Daimler" pilnpiedziņas automašīnas.
1894. gadā "Peugeot" uzvarēja pirmajā vēsturiskajā rallijā Parīze–Ruāna un uzņēmums izlaida sešus jaunus modeļus, bet nākamajā gadā vēl trīs, kopumā pārdodot aptuveni 100 automašīnu. 1895. gadā "Peugeot" ieņēma otro vietu Parīzes–Bordo rallijā, pie stūres sēžoties vienam no "Michelin" brāļiem. To vērojot, Armāns Pežo ieviesa jauninājumus – piepūšamās riepas... Riepas izturēja braucienu, un "Michelin" sāka savu vēsturi. (Tas bija tajā pašā gadā, 1895., kad pasaules avīzēs parādījās "Peugeot", kas tika nozagts no "barona Džūljena" garāžas, – tā bija pirmā automašīnas zādzība pasaulē.)
Foto: Shutterstock
Tomēr, neskatoties uz panākumiem, starp brālēniem radās nesaskaņas – Armāns vēlējās investēt jaunos konceptos un ražošanas attīstībā, savukārt Eižens izvairījās aizņemties naudu un bija apņēmības pilns attīstīt līdzšinējos produktus. 1896. gadā Armāna Pežo ceļi ar brālēnu un pārējo ģimeni šķīrās, viņš nodibināja savu uzņēmumu "Société Anonyme des Automobiles Peugeot" un, aizņemoties naudu, atvēra savas rūpnīcas Odinkortā un Lillē, lai ražotu automašīnas un dzinējus.
Eižens Pežo atbildībā palika triciklu un līdzšinējo "Peugeot" modeļu ražošana. Viņam nācās pārraudzīt arī iepriekšējos ģimenes uzņēmumus – "Peugeot" ģimenes rūpnīcas gadā saražoja 20 tūkstošus velosipēdu, 100 tonnas metāla spirāļu korsetēm un sešas tonnas atsperu...
1898. gadā Armāna Pežo "Automobiles Peugeot" saražoja 156 savas automašīnas (uz režģa Pežo lauvas nebija, tikai uzraksts "Automobiles Peugeot" – ģimene aizliedza izmantot savu simbolu dēlam vientuļniekam), bet līdz 1899. gadam – divreiz vairāk. Tā bija ceturtā daļa no visiem Francijā pārdotajiem auto. 1900. gadā viņa uzņēmuma katalogā bija jau 15 modeļi, bet gada produkcija bija 500 vienību.
1901. gadā "Peugeot" izlaida "Type 36" – pirmo auto, kas līdzinājās mūslaiku braucamrīkam, ar dzinēju, kas paslēpts zem pārsega, un apaļu stūri. 1903. gadā sākās motociklu ražošana.
Eižens Pežo atbildībā palika triciklu un līdzšinējo "Peugeot" modeļu ražošana. Viņam nācās pārraudzīt arī iepriekšējos ģimenes uzņēmumus – "Peugeot" ģimenes rūpnīcas gadā saražoja 20 tūkstošus velosipēdu, 100 tonnas metāla spirāļu korsetēm un sešas tonnas atsperu...
1898. gadā Armāna Pežo "Automobiles Peugeot" saražoja 156 savas automašīnas (uz režģa Pežo lauvas nebija, tikai uzraksts "Automobiles Peugeot" – ģimene aizliedza izmantot savu simbolu dēlam vientuļniekam), bet līdz 1899. gadam – divreiz vairāk. Tā bija ceturtā daļa no visiem Francijā pārdotajiem auto. 1900. gadā viņa uzņēmuma katalogā bija jau 15 modeļi, bet gada produkcija bija 500 vienību.
1901. gadā "Peugeot" izlaida "Type 36" – pirmo auto, kas līdzinājās mūslaiku braucamrīkam, ar dzinēju, kas paslēpts zem pārsega, un apaļu stūri. 1903. gadā sākās motociklu ražošana.
Foto: Shutterstock
Armānam Pežo nebija mantinieka, kas pārņemtu viņa biznesu, jo viņa vienīgais dēls no pieciem bērniem bija miris jaunībā. Rezultātā 1910. gadā nācās salīgt mieru ar Pežo ģimeni (Eižens jau bija miris), un tā rūpnīcas apvienojās ar Eižena dēla vadīto biznesu, tādējādi Pežo lauva atkal parādījās uz "Peugeot" automašīnām.
1913. gadā Armāns Pežo devās pensijā un pēc diviem gadiem nomira, atstājot sava brālēna pēcnācējiem, lielākajam autoražotājam Francijā, 10 tūkstošus automašīnu un 80 tūkstošus motociklu gadā.
Šobrīd "Peugeot" saražo gandrīz divus miljonus automašīnu gadā.
1913. gadā Armāns Pežo devās pensijā un pēc diviem gadiem nomira, atstājot sava brālēna pēcnācējiem, lielākajam autoražotājam Francijā, 10 tūkstošus automašīnu un 80 tūkstošus motociklu gadā.
Šobrīd "Peugeot" saražo gandrīz divus miljonus automašīnu gadā.
Foto: Shutterstock