Zīmola stāsts




'Zippo'
Šķiltavas, ko Frenks Sinatra lūdza ielikt sev zārkā
Zīmola stāsts




'Zippo'
Šķiltavas, ko Frenks Sinatra lūdza ielikt sev zārkā
Foto: Shutterstock
Teksts: Giedrjus Drukteinis , "Delfi.lt"
Visiem zināms, ka šajos strauja patēriņa laikos lietas ir trauslas un īslaicīgas, jo kādēļ gan ieguldīt kvalitatīvā produktā, ja tas tehnoloģiski strauji noveco vai iziet no modes un pēc gada var kļūt nevajadzīgs, jo ir morāli novecojis. Šādām precēm nav nepieciešams ilgs garantijas laiks (bieži vien prece tiek nomainīta pat pirms garantijas termiņa beigām), tāpēc preces kvalitāte (kas maksā naudu) ir minimāla – svarīgi tikai, lai lielākā daļa saražoto preču neatgrieztos garantijas servisā.
"Delfi Bizness" katru sestdienu publicē slavenu uzņēmumu neparastās vēstures līkločus rubrikā "Zīmola stāsts". Visus šīs sērijas stāstus vari izlasīt šeit.
Tomēr pasaulē ir produkti, kas tehnoloģiski nenoveco un neiziet no modes. Tās ir lietas, kurās pircējs sapņo ieguldīt tikai vienu reizi, bet uz visiem laikiem. Šādām precēm svarīga kvalitāte un solījums to uzturēt. Viens no šādiem mūžīgiem objektiem ir šķiltavas – vācu ķīmiķa Johana Volfganga Dēbereinera 19. gadsimtā izgudrots instruments uguns aizšķilšanai. Taču kopš tā laika tikai viens uzņēmums ir spītīgi sasniedzis un sasniedzis tādu kvalitātes līmeni, kādu solījis, un, galvenais, tur solījumu jau gandrīz 100 gadu garumā – mūža garantiju. Tās, protams, ir "Zippo" šķiltavas.

Šāda mūžīgā garantija, protams, izklausās neticami ambiciozi, taču, to nodrošinot, "Zippo" ir izdevies pārdzīvot ne tikai Lielo depresiju un citas ekonomiskās krīzes, bet arī izplesties pa visu pasauli. Pat šajos vispārēja nosodījuma un smēķēšanas atmešanas laikos "Zippo" ir viens no lielākajiem šķiltavu ražotājiem pasaulē jeb, pareizāk sakot, statusa simbola ražotājiem.
Foto: Shutterstock
"Zippo" vēsture aizsākās 1930. gadā Pensilvānijā, ASV. Toreiz Džordžs G. Blaisdels (1895–1978) kādā Bredfordas piepilsētas klubā izgāja uz terases uzsmēķēt un ieraudzīja nepazīstamu kungu, kurš izmantoja neredzētas formas austriešu šķiltavas – raupjas un ļoti nepievilcīgas (tolaik šķiltavas lielākoties bija smalkas un sarežģītas formas). Lai ar tām aizdedzinātu cigareti, bija nepieciešams noņemt šķiltavu vāku un ar abām rokām veikt vienkāršu darbību. Kad Blaisdels jautāja kungam, kādēļ viņš lieto tik neglītas šķiltavas, svešinieks atbildēja ar sakrālu frāzi: "Jo tās strādā."

Šis vienkāršais skaidrojums, kā jau daudzos gadījumos, kļuva par iedvesmu liela biznesa uzsākšanai. Ideja, kas Blaisdelam iešāvās prātā, bija ģeniāla savā vienkāršībā – kāpēc gan neradīt šķiltavas, kas ir vienkāršas, praktiskas, uzticamas un funkcionālas, bet izskatās skaistākas un ir ikvienam pieejamas?

Viņš varēja atļauties būt ambiciozs. Blaisdels, kurš pameta skolu pēc piektās klases un pēc otrā kursa tika izslēgts no Militārās koledžas progresa trūkuma dēļ, necieta formālo izglītību, bet viņam bija zelta rokas. Sava tēva mehāniskajā remontdarbnīcā viņš iemīlēja metālu un ieguva tā apstrādāšanai nepieciešamo meistarību.

1933. gadā, aizņemoties no tēva 800 ASV dolāru, Blaisdels sāka ražot pats savas šķiltavas, kuru dizains bija gandrīz tāds pats kā mūsdienās. Pirmajā mēnesī viņš ar pavisam vienkāršiem instrumentiem izgatavoja 82 šķiltavas. Blaisdels tās nosauca par "Zippo", jo viņam patika vārds "rāvējslēdzējs", kas tolaik parādījās un kļuva populārs, un, nomainot galotni ar burtu "o", nosaukums izklausījās īpaši moderni. Tajā pašā laikā Blaisdels bija tik pārliecināts par savu produktu kvalitāti, ka deva tiem bezkompromisa garantiju: "Tās darbosies, vai arī mēs tās salabosim bez maksas."

Pirmās "Zippo" šķiltavas tika pārdotas par 1,95 ASV dolāriem (šodien aptuveni 35 ASV dolāri) – nebija lēts prieks, taču bija vērts par tām maksāt, jo viņa radītās šķiltavas iedegās ar pirmo reizi (atceraties slavenās derības Tarantino filmā "Četras istabas"?). Patērētāji, kas bija nomocījušies ar neuzticamajām šķiltavām, kuras tolaik dominēja tirgū, izbaudīja "Zippo" kvalitāti, un drīzumā tās veiksmīgi pārdeva lielākie Pensilvānijas universālveikali. Pirmais uzkrātais kapitāls ļāva uzņēmumam paplašināt ražošanu, un Blaisdels gadu gaitā izplatīja aptuveni 300 tūkstošus šķiltavu, lai tās reklamētu. Viņš izmantoja savdabīgu, bet pārbaudītu mārketinga stratēģiju: iekrāva kasti šādu šķiltavu tālsatiksmes šoferu auto, lai izplatītu ziņas par "Zippo" visā valstī.
Foto: Shutterstock
Kā jau tas bieži notika, uzņēmējdarbība uzplauka Otrā pasaules kara laikā. ASV militārpersonas iegādājās miljoniem "Zippo" šķiltavu (šķiltavas tika piešķirtas tikai iesauktajiem un brīvprātīgajiem no dibinātāja dzimtās pilsētas Bredfordas), un reputācija "tās darbojas" līdz ar amerikāņu karavīriem izplatījās pa visu pasauli, jo "Zippo" ražošanā netika izmantotas stratēģiskās izejvielas – šķiltavu korpusi, kas tradicionāli ir no vara, nu tika izgatavoti no tērauda. "Zippo" šķiltavas priecēja ne tikai topošo ASV prezidentu Dvaitu Eizenhaueru un toreizējos ASV armijas karavīrus, bet arī Anglijas karali un Holivudas aktierus.

Militārie piloti ņēma līdzi "Zippo" kā "signālraķeti", ja tie tiktu notriekti un iesprostoti uz ūdens. "Zippo" izglāba daža laba karavīra dzīvību, apturot lodes, izturēja pat vācu tanku kāpurķēdes un kļuva par amerikāņu kvalitātes un dizaina simbolu atbrīvotajām Eiropas un Āzijas valstīm.

Lai kā arī izskatītos, "Zippo" vienmēr ir "darbojušās" un ne velti atzītas par vienu no "100 noderīgākajiem rīkiem pasaulē". Šo šķiltavu kvalitāti apliecina dažādi stāsti, piemēram – pagājušā gadsimta 60. gados kāds makšķernieks Ņujorkas štata ezerā noķēris astoņas mārciņas smagu līdaku ar "Zippo" šķiltavām vēderā, kas tika aizšķiltas. "Zippo" šķiltavas bija tik uzticamas, ka leģendārais dziedātājs Frenks Sinatra pieprasīja tās ievietot savā zārkā – kopā ar "Camel" cigaretēm, "Jack Daniels" viskija pudeli un dažām 10 centu monētām (gadījumam, ja vajadzēs piezvanīt no turienes). "Zippo" šķiltavas var redzēt vairāk nekā divos tūkstošos filmu, dažādi mūziķi ar tām pozē uz savu albumu vākiem vai pat uztetovē "Zippo" šķiltavu attēlu, bet dziedātāju Ēriku Kleptonu "Zippo" šķiltavas iedvesmoja pat uzrakstīt dziesmu – "It's probably me".

Lai gan "Zippo" mehānisms pirmajā brīdī izskatās vienkāršs, līdzīgi kā jebkuram lieliskam produktam, arī šim ir savi noslēpumi. No 108 operācijām, kuru laikā tiek saražotas 23 detaļu "Zippo" šķiltavas, tiem, kuri apmeklē rūpnīcas vai muzeju, apskatei ir pieejamas 106. Uzņēmums cītīgi sargā tikai aizdedzes riteņa ražošanas procesu un sastāvu, kas būtībā arī garantē gandrīz vienmēr darbojošos mehānismu. "Zippo" iztērēja 300 tūkstošus ASV dolāru (šodien 5,5 miljoni ASV dolāru), lai izveidotu šādu gandrīz ideālu aizdedzes riteni. Un tipiskā vāciņa atvēršanas skaņa ir patentēta.
Foto: Shutterstock
Ko nozīmē burti un cipari "Zippo" apakšā?
Ir daudz mītu par to, ko nozīmē burti un cipari katru šķiltavu apakšā. Visbiežāk baumoja, ka "Zippo" šķiltavas izgatavojuši ieslodzītie, tāpēc nospiedumā norādīts, cik gadu atlicis līdz soda beigām. Tajā pašā laikā burti it kā norādīja uz noziegumu, par kuru notiesātais notiesāts. Tāpat bieži tiek pieņemts – jo augstāks ir iegravētais cipars vai tuvāks burts alfabēta sākumam, jo labākas ir šķiltavas.

Realitāte ir daudz banālāka. Iegravētais cipars attiecas uz gadu – līdz 1986. gadam tika izmantoti punktiņi vai stabiņi. Romiešu cipari, kas beidzas ar XVI, tika iespiesti līdz 2000. gadam. Arābu rakstzīmes 01, 02, 03 lietotas kopš 21. gadsimta sākuma.

Savukārt burti norāda izgatavošanas mēnesi (piem., A – janvāris, B – februāris utt.). Tādā veidā uzņēmums kontrolē sava ražošanas cikla kvalitāti. Katru dienu "Zippo" remontam tiek nosūtītas aptuveni tūkstoš šķiltavas no visas pasaules, tāpēc vienmēr ir viegli noteikt, kuras problēmas dominē vienā vai citā partijā, izvērtējot to burtu un ciparu kombinācijas. Un, pateicoties "Zippo" ārkārtīgi augstajiem kvalitātes standartiem, problēmu nekad nav daudz.
Foto: Shutterstock
Pašlaik visā pasaulē katru gadu tiek pārdoti 10 līdz 12 miljoni "Zippo" šķiltavu, un tās visas joprojām tiek ražotas tajā pašā rūpnīcā Bredfordā, Pensilvānijas štatā, ASV (ar mazāk nekā 1000 darbiniekiem). Līdz 2002. gadam "Zippo" ražoja arī Kanādā, bet tagad ražošana ir koncentrēta tikai ASV, pat pretojoties kārdinājumam to pārvietot uz valsti ar lētāku darbaspēku – Ķīnu, kas šobrīd ir lielākais "Zippo" šķiltavu tirgus. Saskaņā ar mūža garantiju "Zippo" šķiltavas tiek remontētas "Zippo" darbnīcās ASV un Vācijā (uz 8 miljoniem "Zippo" šķiltavu pašlaik attiecas bezmaksas garantija). Ir plaša dizaina un zīmējumu izvēle uz korpusa (visbiežāk pasūtītās un pārdotās "Zippo" šķiltavas ir ar dziedātāja Elvisa Preslija attēlu), un pasaulē dārgākās šķiltavas, kas inkrustētas ar dimantiem, tika pārdotas par 6,5 miljoniem ASV dolāru (to īpašnieks nez kāpēc vēlējās palikt anonīms). Starp citu, leģendārais aktieris Džons Veins tik bieži pazaudēja savas "Zippo" šķiltavas, ka uz viņam veltītajām bija uzraksts "Stolen from John Wayne" ("Nozagts no Džona Veina") – tās tagad ir kolekcionāru sapnis...

Neskatoties uz globālo cīņu pret smēķēšanu un tās radītajiem riskiem, "Zippo" šķiltavu pārdošanas apjomi arvien turpina augt, jo daudziem tas nav smēķēšanas aksesuārs, bet vienkārši statusa simbols vai ekskluzīva dāvana, kas tiek pasniegta kā mūža piemiņa saistībā ar kādu īpašu notikumu. "Zippo" šķiltavas acīmredzamu iemeslu dēļ ir viens no populārākajiem priekšmetiem pasaulē – praktisks, viegls, uzticams, nepieciešams un piemērots daudzām dzīves situācijām, un, iespējams, vienīgais, kas izdzīvos, lai vēlāk atgādinātu par visiem dzīves piedzīvojumiem.