Nekustamā īpašuma virziens ieņēmumu ziņā nav nozīmīgākais grupā, taču tai pieder vairāki vērtīgi aktīvi, stāsta SBA grupas resursu nodaļas vadītājs, "Capitalica Asset Management" valdes priekšsēdētājs Igns Mačeika (Ignas Mačeika), piebilstot, ka kompānijas DNS nosaka nepieciešamību investēt papildu vērtības radīšanā. Atdeve nav tikai naudā, svarīgs ir arī apmierinājums, prieks, nomnieku lojalitāte ilgtermiņā, jo ēkās ir jauki, patīkami, ērti, viņš paskaidro, lai gan nereti sākotnēji papildu investīcijas "ciparu" cilvēkiem ir grūti akceptējamas.

Piemēram, viens no pirmajiem un joprojām atzītiem projektiem ir "Green Hall" komplekss, ko veido trīs ēkas. Kompānija to uzskata par zināmu standarta latiņu Lietuvā attiecībā uz arhitektūru, risinājumiem un ilgtspēju. Pirmā ēka nav jauna, taču nav zaudējusi savu vērtību. Savulaik tās projektam piesaistīti starptautiski atzīti arhitektūras biroji "Arrow Architects" and "Archinova" un ēkā ietverti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas joprojām ir aktuāli un nodrošina kvalitatīvu darba vidi, enerģijas ietaupījumu. Savukārt kompleksa otrā ēka ar stikloto fasādi pirmā ieguvusi energoefektivitātes klasi A+ apliecinošu sertifikātu.

Savukārt Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā, attīstot biznesa centru BLC, atjaunots, pārbūvēts un labiekārtots Vienības (Vienybės) laukums. SBA grupas īstenotajā projektā ir divu ēku jeb kopā četru kvartālu biroju nami (projekta gaitā rekonstruētas padomju laika administratīvās ēkas, uzbūvētas jaunas; iznomājamā platība – 19 tūkstoši m²). Kopējās investīcijas – 40 miljoni eiro. Šis komplekss vienīgais Baltijā ir ieguvis "Fitwel" sertifikātu, kurš raksturo ēku "veselību", proti, vide rezidentiem, apmeklētājiem nodrošina labbūtību. Savukārt laukuma projekts plūcis laurus starptautiskos arhitektūras un dizaina konkursos. Tas ir populārs, un to labprāt apmeklē gan vietējie, gan iebraucēji. Investēts tajā ir daudz, tā ir zināma dāvana pilsētai, taču sniedz gandarījumu, tostarp biznesa centram ir nozīmīgs papildu labums, vērtē Mačeika.

Grupa vēlas iedzīvināts savas vērtības, tostarp zaļos un ilgtspējības principus arī projektos, kas ir plānošanas vai būvniecības stadijā Rīgā.

Pašā 2021. gada sākumā "SBA Urban" paziņoja, ka iegādājusies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē, Rīgā (Lielirbes ielā), kur plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas platībā līdz 150 tūkstošiem m². Tādējādi šī teritorija varētu kļūt par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

Pirkuma cena bija konfidenciāla, taču tajā laikā tas bija viens no lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

Ideja – vairāku gadu garumā izveidot unikālas koncepcijas un augstvērtīgas arhitektūras kvartālu, radīt augsto tehnoloģiju "pilsētiņu", kurā mājotu gan vietējās, gan starptautiskās kompānijas, mācību iestādes, zinātniskās laboratorijas.

Tagad SBA grupas pārstāvji ir piesardzīgi – Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ daudzi plāni, iecerēto projektu koncepcijas ir jāpārskata, izsverot riska faktorus. Taču joprojām investori runā par to, ka Lielirbes ielā uzsvars tiks likts uz jaukto apbūvi, vairāku funkciju iedzīvināšanu, veidojot pašpietiekamu vidi, – tur būs mājokļi, zaļumi, darbavietas utt. "Zemesgabals ir ļoti plašs, tur var realizēt visdažādākās idejas – starp lidostu un pilsētas centru – mūsuprāt, ļoti veiksmīga vieta. Šobrīd jānogaida, kamēr "nosēdīsies putekļi", tad lemsim par turpmāko rīcību. Ir laiks piestrādāt pie koncepcijas, noslīpēt projektu," klāsta Mačeika.

Uzņēmums Rīgā ir iegādājies arī 3 ha lielu zemesgabalu netālu no Dienvidu tilta, par tā nākotni gan vēl pāragri runāt.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs atzīst, ka investīciju, jaunu uzņēmumu piesaistes ziņā biroju pieejamība nu jau vairs nav starp lielākajām problēmām – situācija ir būtiski uzlabojusies.

Viņš teic, ka Rīga šajā jomā nosacīti ir jauns spēlētājs, tostarp aģentūra ir izveidota vien pagājušajā gadā, kamēr konkurenti te darbojas jau ilgāku laiku. "Kad IT kompānijas vai biznesa pakalpojumu centri vēršas pie konsultantiem, lūdzot izveidot vairāku iespējamo atrašanās vietu sarakstu, kur varētu attīstīt biznesu, Rīgas tajā nav. Ja tiek izskatītas iespējas Baltijā, tad parādās Viļņa," viņš komentē, piebilstot, ka tas drīzāk nav objektīvu parametru dēļ, bet saistīts ar pilsētas spēju sevi pārdot, prezentēt starptautiski. Tādējādi aģentūras uzdevums – dibināt, veicināt attiecības, investorus, konsultantus regulāri informēt par to, kas notiek Rīgā, aicināt ciemos, tikties starptautiskos pasākumos. Tad arī Rīga varētu parādīties pieminētajos sarakstos.

Ne tikai Rīgai, bet globāli nozīmīgs faktors ir darbaspēks. Savulaik galvenais faktors, kāpēc kompānijas nāca uz Baltiju, bija izmaksu samazināšanas iespējas – darbaspēks te bija lētāks. Taču tas mainās, šis vairs nav lētākais reģions.

Industrija kļūst komplicētāka, prasa daudz izglītotu, talantīgu cilvēku. Pēc Bikova domām, nacionālā līmenī ir jāstrādā gan pie izglītības sistēmas, gan pieaugušo tālākizglītības iespēju pilnveides. "Un vienmēr bijis jautājums – vai uz Latviju ir jāaicina ārvalstu speciālisti? Tas nav pareizi, ir jājautā – kā mēs varam pārliecināt talantus izvēlēties tieši Latviju, jo par tiem konkurē gan Berlīne, gan Londona, gan citas Eiropas galvaspilsētas," viņš uzsver. "Talanti ir mūsu nākotnes nafta. Ja spēsim piesaistīt talantus, būs arī investori."

Tādējādi sarunās ar potenciālajiem investoriem gandrīz netiek skarts izmaksu, nodokļu jautājums, bet gan talanti, kā arī korporatīvā kultūra, mentalitāte. Tā kā investori līdz šim pārsvarā ir bijuši no Skandināvijas, daudzi jaunieši ir izauguši šādā korporatīvajā vidē, tā ir potenciāla pievienotā vērtība, uzskata Bikovs.

Atgriežoties pie īpašumiem, viņš piesauc citu izaicinājumu (kas redzams arī kara un bēgļu kontekstā) – mums ir problēma ar mājokļiem – īres namiem. Tiesa, to ir iespējams atrisināt – ir pieņemts jauns īres likums, attīstītāji ir gatavi ieguldīt īres namos, kas var palīdzēt piesaistīt potenciālos darbiniekus ātrāk.