Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā gadu
iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spēja elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonus eiro. Šogad situāciju ir būtiski mainījis pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielākā un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, skaidro uzņēmumā.

Turpinot iesāktos attīstības virzienus, pagājušajā gadā uzņēmumā investēti 20 miljoni eiro, galveno uzsvaruliekot uz energoefektivitātes uzlabošanu, procesu automatizāciju attīstību. Šogad "Latvijas Finiera" investīcijas plānotas 29 miljonu eiro apmērā, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas "Viobond" konsorcija
ietvaros Rīgā. Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 miljonus eiro.

Reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, "Latvijas Finiera" vadības komanda jau 24. februāra rītā pieņēma lēmumu par jebkādu turpmāko attiecību pārtraukšanu ar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – tautsaimniecību pārstāvjiem. Tāpat ļoti ātri sekoja lēmums par stabila, pietiekami ilglaicīga finansiālā atbalsta novirzīšana ukraiņu tautai. Kopējā summa, ko šogad "Latvijas Finieris" novirzīs Ukrainas atbalstam, visticamāk sasniegs 3 miljonus eiro, jeb aptuveni 100 eiro mēnesī par katru uzņēmuma darbinieku, kas ir apjomīgākā atbalsta programma uzņēmuma vēsturē. Protams, to varēs īstenot
tikai pie nosacījuma, ka ārējie apstākļi būtiski neierobežos koncerna iespēju strādāt un nopelnīt.

Kā vienu no piemēriem Silenieks min smago automašīnu treilerus, kuru grīda tiek ražota no saplākšņa. Vēl viens grandiozs piemērs – pasaules augstākā ēka "Burj Khalifa", kur pusi grīdu sedz "Latvijas Finierī" ražots bērza saplāksnis. To gan diemžēl no ārpuses nevar redzēt, jo materiāls nav eksponēts uz āru, bet gan iekļauts Itālijā ražota cēlkoka parketa apakšējā daļā. Tāpat gāzes tankkuģu, kas pārvadā sašķidrināto dabasgāzi, siltumizolācijas oderējums ir izgatavots no saplākšņa. Un šādu piemēru ir daudz, piebilst Silenieks.

Vienlaikus viņš uzsver, ka uzņēmuma partneri aizvien biežāk sagaida, ka tas piegādās ne tikai saplāksni, bet jau gatavas detaļas, kas izveidotas pēc nepieciešamā izmēra, ar frēzējumiem, urbumiem vai jebkuru klientam nepieciešamu tālākās apstrādes risinājumu, lai pasūtītāja rūpnīcā automātiskās ražošanas līnijas var paņemt detaļu un iestrādāt uzreiz tur, kur tas nepieciešams. "Tas ir saplāksnis ar konkrētu biezumu, konkrētiem parametriem, ar konkrētu izturību, kas atbilst noteiktām ražotāja prasībām, turklāt uzņēmumam jānodrošina piegāžu nepārtrauktība, lai ražotāja darbs neapstātos," skaidro Silenieks. Tāpat nemitīgi jāseko līdzi, lai produkcija atbilstu jaunākajiem dažādu industriālo nozaru standartiem.

Runājot par segmentiem, kuros straujāk aug saplākšņa pieprasījums, Silenieks min, ka tas ir autotransports, īpaši mazais komerctransports, pēc kura pandēmijas laikā auga pieprasījums, jo palielinājās loģistikas pakalpojumu pieprasījums. Vienlaikus jāņem vērā, ka ekonomikā pastāv cikliskums, tādēļ uzņēmumam savs produktu un klientu portfelis jāveido tā, lai pasargātu to no dažādiem riskiem. Lai būtu tuvāk klientam, uzņēmums jau pirms 20 gadiem sāka veidot produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumu tīklu ārvalstīs, kuru skaits ārpus Latvijas šobrīd ir 12, galvenokārt Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Japānā un Turcijā. To mērķis – labāk saprast gala pielietojuma industrijas un attīstīt saplākšņa pielietojuma iespējas, strādātu ar esošiem klientiem, piesaistītu jaunus klientus un meklētu jaunus virzienus, iespējamās sadarbības industrijas.

Uzņēmums šobrīd aizvien straujāk un mērķtiecīgāk virzās pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības produktu virzienā. "Ja skatāmies uz parastu saplāksni, tad tam ir viena vērtība, bet klienti sagaida no mums nevis tikai saplāksni, bet risinājumu, kas atvieglotu viņiem dzīvi," uzsver Silenieks.

Pērnā gada nogalē uzņēmums tirgu iepazīstināja arī ar jaunu eksporta zīmolu "Riga Wood", kas apvieno gan produktus, gan produktu attīstības un tirdzniecības birojus – vienota komunikācijas platforma saplākšņa produktiem un nodrošinātajiem klientu servisiem. ""Latvijas Finiera" konkurētspējas pamatā ir orientācija uz klientu un regulāras investīcijas tehnoloģiju attīstībā, tā sekojot jaunākajām tirgus prasībām un standartiem," stāsta Būmanis, piebilstot, ka kompānija ik gadu tehnoloģiju atjaunošanā un modernizēšanā iegulda vairākus desmitus miljonus eiro.

"Tas ir svarīgi, jo atliek tikai dažus gadus izkrist no modernizācijas aprites, un esi izkritis no tirgus, neesi vairs konkurētspējīgs," viņš uzsver. Protams, nozīmīgs aspekts ir arī koksnes resursu pieejamība, taču Māris Būmanis ir drošs , ka Baltijas jūras reģionā, kur "Latvijas Finiera" pārstrādātie bērzi tiek audzēti, mežsaimniecības procesi ir ilgtspējīgi un koksne nekad nebeigsies.

Ļoti svarīgs resurss ir arī uzņēmuma darbinieki – sākot no operatora līdz pat augstākai vadībai, uzsver Būmanis. Daudzi darbinieki kopā ar uzņēmumu ir jau vairākas desmitgades, īpaši tie, kas strādā vadošos amatos, tādēļ labi "pārzina drēbi".

Viens no būtiskiem aspektiem ir arī cilvēku izglītošana un iesaiste. "Uzņēmumā ir ļoti daudz darbinieku, esam sarežģīti, dažādi, gan mentalitātes, gan valodas, gan kultūras ziņā – tas ir izaicinājums vienoto sapratni pārnest uz visiem," stāsta Būmanis.

Bērzs dažādos laikos ir izmantots ļoti dažādi, sākot no turēšanas godā līdz pat tā vērtības neapzināšanās.

"Bērzs ir ļoti pieejams un ļoti izturīgs, tādēļ noder daudzviet," skaidro Silenieks. "Atskatoties vēsturē, jāatminas, ka arī šūpulīti senāk kāra tieši bērza līkstī, jo tas ir ļoti lokans, taču nelūzt. Tāpat arī zirga ratu ilksis gatavoja no bērza. Šī izturība mūsdienās tiek transformēta un izcelta saplāksnī. Tieši balstoties uz izcilo elastības, izturības un svara attiecību, atbilstoši mērķa industriju vajadzībām tiek attīstīti bērza saplākšņa produkti".

Tomēr ne vienmēr bērza vērtība bijusi novērtēta. "Padomju plānveida ekonomikā pastāvēja diezgan daudz absurdi, kas robežojās pat līdz mūsdienās neaptveramam nesaimnieciskumam. Latvijas mežsaimniecība tad pamatā bija balstīta uz skuju kokiem. Tas, ka te auga arī bērzs, nenozīmēja, ka rūpnīcas Latvijā izmantoja tikai vietējo koksni. Bērzs uz Latviju pa dzelzceļu tika vests arī no Krievijas, bet vietējā saimniecībā bērzs faktiski tika uzskatīts par mazvērtīgu, dažviet pat apzināti nīcināts ārā. Vienlaikus te atradās saplākšņa rūpnīcas, līdz ar to šajā rīcībā nebija loģikas," stāsta Silenieks.

90. gadu sākumā, kad tika dibināta AS "Latvijas Finieris" un ekonomiskais modelis Latvijā mainījās, uzņēmums saskārās ar dubultu problēmu – no vienas puses agrākā padomju tirgū saplāksni vairs pārdot nevarēja, no otras puses Latvijā nebija attīstīta vietējās bērza koksnes ieguve. Kopā ar meža nozares zinātniskajām, izglītības un valsts pārvaldes organizācijās tika uzsākta "Bērzu programma", kas sapulcināja kopā tā laika vadošos nozares prātus, kopīgi domājot, kā veicināt bērza renesansi. Jaunajiem mežu īpašniekiem, kuri tikko bija atguvuši tiesības saimniekot savā zemē, bija jāskaidro, ka arī bērzs ir vērtīga koku suga, ka Latvijā vienmēr būs, kas to pērk, jo ir vietējās pārstrādes jaudas. Savukārt zinātniekos tika radīta interese un vēlme attīstīt bērza selekciju un radīt jaunus bērza stādījumus, atminas uzņēmuma pārstāvji.

Pēc 25 gadiem šobrīd bērzs ir starp trim vadošajām koku sugām Latvijā, meža īpašnieki to stāda un zinātnieki selekcijā ir izdarījuši tik daudz, ka pareizi kopjot, bērzs ir izaudzējams 40 gados. Tas nozīmē, ka meža īpašniekam vairs nav jādomā paaudžu līmenī, bet, laicīgi iestādot šos kokus, ražu var iegūt pats, norāda uzņēmumā.

Tagad jau sākta "Bērzu programmas" trešā kārta, kopīgi ar zinātniekiem uzstādot jaunu mērķi – meklēt visefektīvākos augstas pievienotās vērtības risinājumus tās bērza koksnes ķīmiskai pārstrādei, kas saplākšņa ražošanas procesā paliek pāri un par gala produktu nekļūst.

–Ražojot saplāksni, vidēji viena trešdaļa materiāla tiek izmantota gatavā produkta ražošanai, bet 2/3 ir dažādi koksnes blakusprodukti, kurus uzņēmums cenšas izmantot pēc iespējas produktīvāk.

"Jau pirms 20 gadiem sapratām, ka mūsu rūpnīcās nepieciešamā siltuma enerģijas ražošanā no gāzes jāpāriet uz koksni kā kurināmo. Šobrīd ceļš ir nākamajā posmā – mazināt tīrās šķeldas izmantošanu kā kurināmo, bet šo šķeldu novirzīt tālāk, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai," stāsta Būmanis. "Potenciāls tam ir. Savukārt enerģijas ieguvei ar laiku būtu jāizmanto tikai otrreizēji vai trešo reizi izmantota koksne, kas vairākus dzīves ciklus ir pavadījusī dažādos produktos."

"Latvijas Finierim" jau ir vairāki veiksmīgi piemēri ražošanas blakusproduktu tālākai izmantošanai ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, saplāksnis ar ārkārtīgi izturīgo Poliform pārklājumu, ko veido bērza slīpputekļu un polipropilēna maisījums. Cits inovatīvs virziens ir bērza mizas ekstraktvielu iegūšana. Kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu ir izstrādāta pilotrūpnīca "Betulin Lab", kas oficiāli durvis vēra šā gada 5. maijā. Tur no smalcinātas bērza tāss tiek iegūts betulīns - bioloģiski aktīva viela ar izcilām antiseptiskām un antioksidanta īpašībām, kam ir liels potenciāls medicīnā, kosmētikā un pārtikas industrijā.

Būtiska arī ir ilgtspēja un zaļā domāšana, kam uzņēmums pievērš aizvien lielāku uzmanību. "Latvijā šī joma vēl ir salīdzinoši jauna, taču globālā līmenī daudzās nozarēs tā kļūst par aizvien nozīmīgāku aspektu, tai skaitā prasībās pret saviem piegādātājiem," stāsta Būmanis. Viņš uzsver, ka "Latvijas Finieris" par ilgtspēju sāka runāt jau sen pirms šis vārds ieguva pasaules skanējumu – resursu racionāla izmantošana ir bijusi viena no uzņēmuma vērtībām vienmēr.

"Šobrīd, izvērtējot jaunākās tendences, redzam, ka esam gājuši pareizajā virzienā, kas saskan arī ar Eiropas zaļā kursa uzstādījumiem. Bioekonomikā koksnei kā materiālam ir ļoti liela loma, kas vistiešākā veidā dod iespējas rīkoties ilgtspējīgi, ar to aizvien plašāk aizvietojot fosilos resursus," skaidro Būmanis. "Tāpat aktīvi strādājam un pētām, kā attīstīt saplākšņa produktu īpašības, lai tos varētu izmantot vēl plašāk, tai skaitā industrijās, kur saplāksnis tradicionāli vēl netiek lietots."

Piemērs tam, ka arī "Latvijas Finieris" domā, kā plašāk izmantot koksni – sadarbībā ar Skandināvijas koncernu "Stora Enso" uzņēmums radījis jaunu industriālās līmes formulu, kas dod iespēju tradicionāli izmantoto fosilo fenolu par 50% aizvietot ar koksnes sastāvdaļu lignīnu – dabīgu polimēru, ko iegūst celulozes ražošanas procesā. Jau šobrīd šāds videi draudzīgāks saplāksnis ar zīmolu "Riga ECOlogical" tiek piegādāts klientiem, tomēr "Latvijas Finieris" pie iesāktā neapstājas. sadarbībā ar 8 partneriem no dažādām Eiropas valstīm izveidots VIOBOND konsorcijs, kas ieguvis Eiropas līdzfinansējumu "Horizon 2020" inovāciju programmā un turpmāko piecu gadu laikā Rīgā attīstīs jaunu, uz lignīnu balstītu industriālo sveķu rūpnīcu. "Mūsu drosmīgais solījums, kas, protams, atkarīgs no tehnoloģiju attīstības, ir nākotnē radīt plaši izmantojamu industriālo saistvielu, jeb līmi, kas būtu pilnīgi brīva no fosilajām vielām," atzīmē Būmanis.

Runājot par nākotni, uzņēmuma pārstāvji ir pārliecināti, ka pieprasījums pēc "Latvijas Finierī" ražotā bērza saplākšņa pieaugs. Pirmkārt, attīstot produktus un pakalpojumus jau esošajām sadarbības nozarēm, ir iespēja būt labākiem par konkurentiem. Otrkārt, aug arī pašas nozares, kas izmanto saplāksni un līdz ar to arī nepieciešami apjomi. Treškārt – jau minētā pasaules pāreja uz atjaunojamu resursu izmantošanu, kas paver iespējas koksnei aizstāt citus, videi ne tik draudzīgus materiālus.

"Tā ir niša, kur vēl daudz neapjaustā. Tomēr viens ir skaidrs – daudzi fosilie un energoietilpīgie materiāli var tikt aizvietoti ar koku. Piemēram, plastmasa, metāls, betons, minerāli. Daudzas industrijas pasaulē aktīvi meklē veidus, kā izmantot ilgtspējīgākus, oglekli uzglabājošus nevis ražošanas procesā emitējošus materiālus, tādēļ koksnei ir ļoti lielas nākotnes perspektīvas jomās, ko mēs šobrīd pat īsti nevaram iedomāties," raksturo Būmanis.

"Skatoties vēl plašāk – viss, kas šobrīd tiek ražots no naftas, var tikt aizvietots ar koksnes ķīmiskajā pārstrādē iegūtiem dabiskajiem "ķieģelīšiem". Šis ir koksnes renesanses periods. Agrāk koks tika izmantots ļoti plaši, līdz nāca tērauds, metāls un citi rūpnieciskie materiāli. Tiem bija būtiska loma ekonomikas attīstībā un vienmēr būs sava pielietojuma niša, tomēr, ja vēlamies dzīvot tiešām ilgtspējīgi, mums atkal jāmeklē iespējas palielināt mūžīgajā bioloģiskās aprites ciklā iegūtu materiālu pielietojumu. Eiropas zaļais kurss noteikti veicina šādu materiālu un to ražošanas tehnoloģiju attīstību," uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Portāls "Delfi Bizness" viesojās uzņēmuma rūpnīcā "Lignums", piedāvājot nelielu ieskatu ražotnē un tajā notiekošajos ražošanas procesos.

Ražotnē ir vairākas finieru lobīšanas līnijas, kas sastāv no vairākiem posmiem. Pirmajā posmā apaļie baļķi jeb finierkluči tiek padoti uz centrēšanas iekārtu, kas izmēra baļķi.

Mērķis ir iegūt maksimālu lietderīgo iznākumu no katra baļķa. Ņemot vērā, ka bērzs nav ideāli taisns, dators ātri izrēķina, kāda ir optimālākā pozīcija baļķim, lai no tā iegūtu maksimālo iznākumu.

Baļķis tiek iespiests tādās kā rievotās vārpstās, kur rotē pret nazi un tiek ražots finieris. Agrāk šo iekārtu grieza cilvēks, bet šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka operators ievada datorā parametrus un šis process notiek automātiski. Protams, operatoram vēl aizvien ir liela nozīme, jo griezējinstrumentu iestatīšana ir svarīgs operatora uzdevums, lai process būtu maksimāli efektīvs.

Tālāk finieris tiek transportēts pa konveijeru un nonāk līdz skenēšanas iekārtai, kas novērtē finieri, pirms tas tiek padots griešanai, jo līdz šim finieris ir kā gara lente.

Skeneris novērtē finiera kvalitāti un palīdz to optimāli sadalīt nepieciešamā izmēra loksnēs.

Lai nodrošinātu materiāla izsekojamību, katrai finieru pakai ir identifikācijas karte, kur iekļauta informācija par operatoru, ražošanas laiku un citi dati.

Pēc tam, kad finieris ir sagriezts nepieciešamajā izmērā, nākamais solis ir žāvēšana. Līdz mērķa mitruma līmenim finiera loksnes žūst aptuveni 6 minūtes. Žāvētavas temperatūra ir aptuveni 180 grādi.

Kad finieris izžuvis, tas dodas uz nākamo iekārtu – skeneri, kur notiek precīzāka žāvēta finiera šķirošana. Daļa produkcijas aiziet uz līmēšanu, bet daļa uz cehu, kur notiek tālāka finiera uzlabošana – tiek labotas vietas, kur bijis kāds zars vai radusies plaisa.

Pēc tam karstajā presē 150 grādu temperatūrā zem spiediena tiek radīts saplāksnis.

Rūpnīcā ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotās produkcijas atbilstība standartiem - tiek mērītas lieces, stiepes īpašības, ir klimata kameras, kur iespējams imitēt sauli, vēju; ir virsmas nodiluma izturības pārbaudes.

Gatavās produkcijas noliktavā izvietota produkcija, kas vai nu tiks nosūtīta klientiem, vai dosies uz "Latvijas Finiera" tālākās apstrādes rūpnīcām.