RAŽOTS LATVIJĀ
Saldējums 'EKSELENCE'
"Delfi Bizness" redaktore Žanete Hāka
Šoreiz portāls "Delfi Bizness" ciemojas uzņēmuma "Food Union" ražotnē Rīgā, kurā jau 30 gadus top zīmola "Ekselence" saldējums.
Fakti par "Ekselence" saldējumu
– Tas ir 3. pirktākais saldējums "Food Union" saldējuma portfelī;
– Gada laikā Latvijā tiek apēstas aptuveni 750 tonnas "Ekselences" saldējuma;
– Aptuveni 600 tonnas pēdējos
gados dodas eksportā – uz Lietuvu, Rumāniju, Norvēģiju un Āzijas valstīm;
– TOP 3 pārdotākie "Ekselences" saldējumi ir 1 litra iepakojumos: ar valriekstiem un kļavas sīrupu (1. vietā), "Ekselence" ar Rīgas
melno balzāmu un braunija cepumiem (2. vietā); plombīrs "Ekselence" (3. vietā).
Avots: "Food Union"
– Tas ir 3. pirktākais saldējums "Food Union" saldējuma portfelī;
– Gada laikā Latvijā tiek apēstas aptuveni 750 tonnas "Ekselences" saldējuma;
– Aptuveni 600 tonnas pēdējos
gados dodas eksportā – uz Lietuvu, Rumāniju, Norvēģiju un Āzijas valstīm;
– TOP 3 pārdotākie "Ekselences" saldējumi ir 1 litra iepakojumos: ar valriekstiem un kļavas sīrupu (1. vietā), "Ekselence" ar Rīgas
melno balzāmu un braunija cepumiem (2. vietā); plombīrs "Ekselence" (3. vietā).
Avots: "Food Union"
Saldējuma tirgus Latvijā aug, un šis produkts sāk ieņemt aizvien lielāku lomu desertu vidū. Vienlaikus lielajiem ražotājiem asāku konkurenci sāk radīt dažādu jaunu un mazāku ražotāju parādīšanās, kas tirgū cenšas iekarot savu daļu.
"Novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc saldējuma pēdējos gados palielinās gan vasarā, gan arī ziemā, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri izvēlas saldējumu baudīt arī gada vēsākajā sezonā," stāsta
"Food Union" saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva. Viņa to skaidro ar Covid-19 pandēmijas periodu, kad attīstījās interneta veikali, kas piegādāja saldējumu uz mājām un pircējiem vairs nebija jāuztraucas, ka saldējums pa ceļam no veikala uz mājām izkusīs.
Izteikti redzams, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis dažādo mazo saldējuma ražotāju skaits, taču Usačeva uzsver, ka tas būtiski nav ietekmējis pieprasījumu pēc kompānijas produkcijas. "Sākotnēji bija novērojams pieprasījuma pieaugums pēc jaunajiem saldējuma veidiem, kad cilvēki gribēja pamēģināt kaut ko nebijušu, tāpēc ir parādījušies vairāki nelieli ražotāji, kas apmierina šo "nišas" patērētāju pieprasījumu. Ieejot veikalā, var novērot, ka piedāvājumā ir saldējumi dažādās cenu kategorijās, ar dažādām garšām, ar pienu, ar alternatīvo pienu, sorbeti – tam visam tirgū šobrīd ir vieta. Vienlaikus vegāniskie saldējumi šobrīd aizvien ir nišas produkti, un, pēc tirgus datiem skatoties, tā ir ļoti šaura auditorija, tādēļ "Food Union" fokusējas uz to patērētāju daļu, kas priekšroku dod tradicionālajam saldējumam. Proti, 98% gadījumos vietējie patērētāji savos iepirkumu groziņos ieliek no piena pagatavotos saldējumus, un tikai 2% izvēlas alternatīvos produktu veidus, liecina tirgus izpētes kompānijas "Nielsen" dati," stāsta Usačeva.
"Novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc saldējuma pēdējos gados palielinās gan vasarā, gan arī ziemā, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri izvēlas saldējumu baudīt arī gada vēsākajā sezonā," stāsta
"Food Union" saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva. Viņa to skaidro ar Covid-19 pandēmijas periodu, kad attīstījās interneta veikali, kas piegādāja saldējumu uz mājām un pircējiem vairs nebija jāuztraucas, ka saldējums pa ceļam no veikala uz mājām izkusīs.
Izteikti redzams, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis dažādo mazo saldējuma ražotāju skaits, taču Usačeva uzsver, ka tas būtiski nav ietekmējis pieprasījumu pēc kompānijas produkcijas. "Sākotnēji bija novērojams pieprasījuma pieaugums pēc jaunajiem saldējuma veidiem, kad cilvēki gribēja pamēģināt kaut ko nebijušu, tāpēc ir parādījušies vairāki nelieli ražotāji, kas apmierina šo "nišas" patērētāju pieprasījumu. Ieejot veikalā, var novērot, ka piedāvājumā ir saldējumi dažādās cenu kategorijās, ar dažādām garšām, ar pienu, ar alternatīvo pienu, sorbeti – tam visam tirgū šobrīd ir vieta. Vienlaikus vegāniskie saldējumi šobrīd aizvien ir nišas produkti, un, pēc tirgus datiem skatoties, tā ir ļoti šaura auditorija, tādēļ "Food Union" fokusējas uz to patērētāju daļu, kas priekšroku dod tradicionālajam saldējumam. Proti, 98% gadījumos vietējie patērētāji savos iepirkumu groziņos ieliek no piena pagatavotos saldējumus, un tikai 2% izvēlas alternatīvos produktu veidus, liecina tirgus izpētes kompānijas "Nielsen" dati," stāsta Usačeva.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Izmaksas augušas
Vienlaikus viņa atzīst, ka šobrīd aktuāls temats ir izmaksu pieaugums, kas nav gājis secen arī saldējuma tirgum. Šogad kompānijas produktu, tai skaitā saldējuma ražošanas izmaksas dažādās pozīcijās ir pieaugušas no 20% līdz pat 200%. Dārgāks ir kļuvis gan svaigpiens, kas saldējuma pagatavošanai ir vajadzīgs lielos apjomos, gan citas izejvielas, kā arī iepakojums, loģistika un darbaspēks.
"Skaidrs, ka tā rezultātā ir pacēlušās arī produktu cenas veikalos, tomēr ir jāsaprot – šis kāpums nepilnā mērā ataino patiesās ražošanas izmaksas. Mēs uz saviem pleciem nereti uzņemamies izmaksu pieaugumu kompensāciju jeb kļūstam par inflācijas buferi," skaidro uzņēmuma pārstāve.
"Skaidrs, ka tā rezultātā ir pacēlušās arī produktu cenas veikalos, tomēr ir jāsaprot – šis kāpums nepilnā mērā ataino patiesās ražošanas izmaksas. Mēs uz saviem pleciem nereti uzņemamies izmaksu pieaugumu kompensāciju jeb kļūstam par inflācijas buferi," skaidro uzņēmuma pārstāve.
“
Saldējuma ražošanas izmaksas dažādās pozīcijās ir pieaugušas no 20% līdz pat 200%,
Ražo kopš 90. gadu sākuma
Dienā, kad portāls "Delfi Bizness" ciemojās uzņēmumā, tika ražots zīmola "Ekselence" vispopulārākais veids – valriekstu garšas saldējums ar kļavas sīrupu un karamelizētiem valriekstiem, tādēļ piedāvājam ielūkoties tā ražošanas procesā.
Zīmola "Ekselences" pirmsākumi rodami 90. gados – 1993. gadā Latvijas tirgū parādījās pirmais saldējuma deserts litra iepakojumā, kas jau tolaik bija līdzīgs tam iepakojumam, kāds ir patlaban.
Sākotnēji pircējiem tika piedāvāti trīs veidu saldējumi – vienkārši plombīrs un plombīrs ar dažādām mērcēm. Īsi pēc tam tirgū parādījās saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu, kas šobrīd aizvien ir pieejams pircējiem.
Zīmola "Ekselences" pirmsākumi rodami 90. gados – 1993. gadā Latvijas tirgū parādījās pirmais saldējuma deserts litra iepakojumā, kas jau tolaik bija līdzīgs tam iepakojumam, kāds ir patlaban.
Sākotnēji pircējiem tika piedāvāti trīs veidu saldējumi – vienkārši plombīrs un plombīrs ar dažādām mērcēm. Īsi pēc tam tirgū parādījās saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu, kas šobrīd aizvien ir pieejams pircējiem.
Nosaukums nedaudz saīsināts
Laika gaitā zīmols un nosaukums ir nedaudz pamainījies, jo sākotnēji saldējumi tika pārdoti ar "karaliskāku" nosaukumu "Jūsu Ekselence", taču ar laiku nosaukums saīsināts uz "Ekselence".
Gadu gaitā "Ekselences" zīmolā ietilpstošo saldējumu skaits palielinājies un šobrīd piedāvājumā ir 25 dažādi "Ekselence" saldējumi, no kuriem deviņi ir litrīgais ģimenes iepakojums, pieci – 500 ml formāta saldējums kartona kārbiņā, bet desmit veidu tā saucamie "impulsa" saldējumi – pieci saldējumi uz kociņa un pieci saldējumi vafeļu konusā – trīs lielāki un divi mazāki.
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst tieši puslitra iepakojuma saldējums, taču Latvijā iedzīvotāji izvēlē ir diezgan konsekventi, un aizvien visiecienītākais ir viena litra formāts.
Gadu gaitā "Ekselences" zīmolā ietilpstošo saldējumu skaits palielinājies un šobrīd piedāvājumā ir 25 dažādi "Ekselence" saldējumi, no kuriem deviņi ir litrīgais ģimenes iepakojums, pieci – 500 ml formāta saldējums kartona kārbiņā, bet desmit veidu tā saucamie "impulsa" saldējumi – pieci saldējumi uz kociņa un pieci saldējumi vafeļu konusā – trīs lielāki un divi mazāki.
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst tieši puslitra iepakojuma saldējums, taču Latvijā iedzīvotāji izvēlē ir diezgan konsekventi, un aizvien visiecienītākais ir viena litra formāts.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Mazie porciju saldējumi – tas ir segments, kurā ļaujamies dažādiem eksperimentiem, katru gadu laižam klajā dažādas jaunas garšas, jo tas ir formāts, kurā cilvēki ir visdrosmīgākie uz testēšanu un jaunām garšām," skaidro Usačeva. Pats formāts pieprasa regulārus jaunumus, neļauj stāvēt uz vietas, līdz ar to šajā segmentā katru gadu izlaižam jaunas garšas. Šogad mazajā izmērā ir ieviesta jauna garša – kokosriekstu saldējums piena šokolādē, pērn ieviesām apelsīnu "Spritz" garšu, iedvesmojoties no pasaules garšu tendencēm ieviest kokteiļu garšas citos produktos. Šogad fokusējamies uz to, kas cilvēkiem patīk vislabāk, uz garšām, kā cilvēki "Ekselenci" pazīst vislabāk," viņa stāsta.
Savukārt 2021. gada izskaņā ieviestas trīs jaunas garšas – saldējums ar tumšo cepumu gabaliņiem, putna piena garšas saldējums, gan banānu saldējums ar šokolādes mērci, kas vēsturiski bijis "Ekselences" klāstā un cilvēki aizvien biežāk taujājuši pēc šīs konkrētās garšas, tādēļ, uzklausot patērētāju viedokli, nolemts to ieviest jaunākā interpretācijā. Arī 500 ml formātā ir ieviestas jaunas garšas.
Savukārt 2021. gada izskaņā ieviestas trīs jaunas garšas – saldējums ar tumšo cepumu gabaliņiem, putna piena garšas saldējums, gan banānu saldējums ar šokolādes mērci, kas vēsturiski bijis "Ekselences" klāstā un cilvēki aizvien biežāk taujājuši pēc šīs konkrētās garšas, tādēļ, uzklausot patērētāju viedokli, nolemts to ieviest jaunākā interpretācijā. Arī 500 ml formātā ir ieviestas jaunas garšas.
Ieskats "Ekselences" ražošanas procesā
Izejvielas tiek sagatavotas turpmākai sajaukšanai kopā – kausēta šokolāde glazūrām, kausēts sviests, kas ir viena no galvenajām sastāvdaļām, un vēlāk šīs sastāvdaļas lielajās tvertnēs tiks samaisītas kopā. Sīrupus, pārlējumus un pārējās sastāvdaļas, kas tiek pievienotas saldējumam, uzņēmums iepērk gatavā veidā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Sajauktā masa tiek iepildīta tvertnēs, kur tā tiek jaukta kopā 24 stundas, lai no tās izveidotos nepieciešamā krēmīgā konsistence.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Lielajās cisternās visas sastāvdaļas pareizā secībā sajauc kopā +4 grādu temperatūrā.
Publicitātes foto
Sastāvdaļas tiek maisītas un putotas 12-24 stundas, līdz brīdim, kad produkts ir gatavs pildīšanai.
Publicitātes foto
Ražotnē kopumā ir 12 cisternas, un saldējums "Ekselence" vienlaicīgi tiek ražots 1-2 cisternās. Vienas cisternas ietilpība ir 5 tonnas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Lielos "Ekselence" saldējumus vienlaikus var pildīt uz divām līnijām, līdz ar to vienlaicīgi vienā dienā var ražot divus dažādus šī saldējuma veidus.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
"Ekselence" tiek ražota katru dienu, taču katru dienu – cits saldējuma veids.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Process ir pilnībā automatizēts, līdz ar to ieskatīties ražošanas procesā īsti nevar, taču, līdz ar to, ka viss ir noslēgts, tiek izslēgta arī cilvēciskā kļūda.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kopējā cisternu ražošanas jauda ir 60 tonnas diennaktī, sezonas sākumā vidēji diennaktī saražotas 40 tonnas saldējuma.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Viss saldējuma ražošanas process nepārtraukti tiek uzraudzīts no uzņēmuma kvalitātes dienesta puses, veicot gan ienākošo izejvielu kontroli, gan pārraugot ražošanas procesu, un veicot starpproduktu un jau gatavā produkta laboratorijas testus un pārbaudes.
4. stāvā masa lielajās cisternās tiek pilnībā sagatavota pildīšanai, un saldējums pa caurulēm dodas no 4. stāva uz 1. stāvu, kur nonāk īpašā pildīšanas iekārtā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Vispirms kastītē iepilda saldējuma masu kopā ar mērcīti.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Vēlāk darbinieks tam uzber riekstus un uzliek vāciņu.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Uz konkrētās ražošanas līnijas pilda tikai "Ekselences" saldējumu, un, lai sapildītu vienā piectonnīgajā tvertnē saražoto saldējumu, nepieciešama pusotra darbinieku maiņa jeb 12 stundas.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Kad kastīte piepildīta, tā pa līniju dodas uz ātrās sasaldēšanas saldētavu. Pildot saldējumu kastītē, masas temperatūra ir +4 grādi, bet tālāk tā tiek ātri sasaldēta līdz -40 grādiem, lai saldējums sasaltu pareizajā konsistencē un formā.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Tālāk saldējums dodas uz "Food Union" noliktavu, un vēlāk no tās tiek nogādāts, atbilstoši iepriekš definētai loģistikas ķēdei, uz mazumtirdzniecības tīklu noliktavām vai uzreiz uz veikaliem.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavā produkcija.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Gatavā produkcija 500 ml iepakojumos.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Viedoklis
Meklē lētākus, bet lielākoties pērk Latvijā ražotus
"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā
Saldējums jau vēsturiski ir īpaši pieprasīts produkts, sākoties gada siltajam periodam. Tas, ko šogad novērojam savos veikalos, saskan ar šī gada "Maxima" mazumtirdzniecības kompasa pētījumā secināto – cilvēki arvien vairāk uzmanību pievērš produkta cenai. Tas attiecas arī uz saldējuma pārdošanas datiem. Pieaug pieprasījums tieši saldējumiem, kuriem tiek piedāvātas akcijas cenas. Tāpat novērojam, ka klienti novērtē ilgtermiņa akciju piedāvājumus.
Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem redzam, ka vasaras periodā pieaug impulsa pirkumi un mazo saldējumu pārdošanas īpatsvars. Salīdzinot 2021. gada pirmos 5 mēnešus ar šī gada pirmajiem 5 mēnešiem, varam secināt, ka būtiski audzis pieprasījums pēc augļu saldējumiem – tas audzis par par 48%. Savukārt par 24% pieaudzis sendvičtipa saldējumu tirdzniecības apjoms. Tāpat novērojam, ka, salīdzinot 2021. gada pirmos 5 mēnešus ar šī gada pirmajiem 5 mēnešiem – samazinājies lielo saldējumu iepakojumu tirdzniecības apjoms. Jāteic gan, ka, apskatot kopējos pārdošanas apjomus, tie ir ļoti līdzīgi iepriekšējam gadam.
75% no visa saldējuma, kuru iegādājas pircēji, ir tieši Latvijā ražoti. Tas varētu liecināt par vietējo ražotāju popularitātes augšanu, kā arī plašo sortimentu saldējumu kategorijā, kas piesaista klientus un ļauj izvēlēties sev tīkamāko gardumu. Sākoties vasaras sezonai, pārskatām savu sortimentu, iekļaujot tajā arī dažādus kategorijas jaunumus. Iespēju robežās paplašinām arī vegāno saldējumu piedāvājumu.
Izvērtējot pārdošanas apjomus pirms Covid-19 pandēmijas gan jāsaka, ka saldējuma pārdošanas apjomi bija ievērojami lielāki, ņemot vērā cilvēku aktīvāku ceļošanu un došanos ārpus mājām, kā arī dažādu kopā sanākšanas pasākumu apmeklēšanu, kas vasaras mēnešos ir īpaši populāri.
Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem redzam, ka vasaras periodā pieaug impulsa pirkumi un mazo saldējumu pārdošanas īpatsvars. Salīdzinot 2021. gada pirmos 5 mēnešus ar šī gada pirmajiem 5 mēnešiem, varam secināt, ka būtiski audzis pieprasījums pēc augļu saldējumiem – tas audzis par par 48%. Savukārt par 24% pieaudzis sendvičtipa saldējumu tirdzniecības apjoms. Tāpat novērojam, ka, salīdzinot 2021. gada pirmos 5 mēnešus ar šī gada pirmajiem 5 mēnešiem – samazinājies lielo saldējumu iepakojumu tirdzniecības apjoms. Jāteic gan, ka, apskatot kopējos pārdošanas apjomus, tie ir ļoti līdzīgi iepriekšējam gadam.
75% no visa saldējuma, kuru iegādājas pircēji, ir tieši Latvijā ražoti. Tas varētu liecināt par vietējo ražotāju popularitātes augšanu, kā arī plašo sortimentu saldējumu kategorijā, kas piesaista klientus un ļauj izvēlēties sev tīkamāko gardumu. Sākoties vasaras sezonai, pārskatām savu sortimentu, iekļaujot tajā arī dažādus kategorijas jaunumus. Iespēju robežās paplašinām arī vegāno saldējumu piedāvājumu.
Izvērtējot pārdošanas apjomus pirms Covid-19 pandēmijas gan jāsaka, ka saldējuma pārdošanas apjomi bija ievērojami lielāki, ņemot vērā cilvēku aktīvāku ceļošanu un došanos ārpus mājām, kā arī dažādu kopā sanākšanas pasākumu apmeklēšanu, kas vasaras mēnešos ir īpaši populāri.