"Ādažu čipsu" pirmsākumi meklējami jau 1972. gadā, kad vietējā kolhozā "Ādaži" sāka ražot pirmos kraukšķīgos kartupeļu salmiņus, savukārt 1993. gadā tika izveidots zīmols "Ādažu čipsi", kas strauji kļuva par Latvijas vadošo kartupeļu pārstrādes zīmolu, ražojot un izplatot kartupeļu čipsus un sāļās uzkodas. Pirmie kartupeļu čipsi, kurus ražoja "Ādažu čipsi", bija ar paprikas garšu, bet līdz tam tika ražoti tikai kraukšķīgie kartupeļu salmiņi ar sāli.

Kopš tā laika ražošanas apjomi uzņēmumā ir būtiski palielinājušies, un regulāri tiek ieviesti jauni čipsu veidi, sekojot jaunākajām tirgus tendencēm.

Jau pēc nosaukuma ir skaidrs, ka "Ādažu čipsi" tiek ražoti Ādažos, taču tikai nedaudzi zina, ka daļa kartupeļu, no kā ražo šos čipsus, arī tiek audzēti turpat netālajos Ādažu laukos.

Kartupeļu audzēšanai 2003. gadā nodibināts īpašs uzņēmums – SIA "Latfood Agro". Toreizējā "Ādažu Čipsu" rūpnīcas vadība ierosināja, ka jādibina meitas uzņēmums un pašiem jāaudzē daļa no pārstrādes kartupeļu apjoma. Tika meklēti piemēroti lauki, veidota sadarbība ar zemju īpašniekiem, un ar "Ādažu Čipsu" rūpnīcas atbalstu tika iznomāta zeme, sagādāta tehnika.

Kā notiek sadarbība? Uzņēmums sākotnēji izaudzē tādus kartupeļus, kādi tie būs nepieciešami čipsu ražošanai, un tad šo kartupeļu sēklu tālāk pārdod zemniekiem, kuri audzē tos lielās platībās. Vienlaikus uzņēmums nodod zemniekiem arī vadlīnijas, kā audzēt šos kartupeļus, stāsta "Latfood Agro" valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

Uzņēmumam nav viegli atrast zemniekus, kuri būtu ar mieru audzēt tieši čipsu ražošanai nepieciešamos kartupeļus, jo, atkarībā no tā, kas konkrētajā brīdī ir ienesīgāk, zemnieki ik pa laikam pāroroientējas uz citām jomām, piemēram, galda kartupeļu vai graudaugu audzēšanu. Vienlaikus uzņēmumā teic, ka sadarbības partneri ir ļoti stabili – jau ilgu laiku tam ir divi lieli partneri, ir arī daži partneri, kas pamainās, taču lielākoties, ja šī sadarbība ir izveidojusies, tad tā ir cieša.

Septembris ir aktīvākais kartupeļu ražas novākšanas laiks, tādēļ brīdī, kad uzņēmumā ciemojas "Delfi Bizness", pilnā sparā notiek gatavo kartupeļu vākšana. Izrādās, ka šajā laikā novāktie kartupeļi tikpat kā uzreiz tiek vesti uz uzņēmuma ražotni un no tiem gatavoti čipsi. Ražotnē ik dienas tiek pārstrādātas līdz 100 tonnas kartupeļu.

Čipsus nevar ražot no jebkuras kartupeļu šķirnes – lai čipsi kļūtu dzelteni un kraukšķīgi, arī kartupelim jāatbilst noteiktām īpašībām – der tikai tādi kartupeļi, kuros ir ļoti zems cukura līmenis un augsts sausnas saturs, skaidro Krūmiņš. "Ādažu čipsu" un "Taffel" produkcija Latvijai un eksporta valstīm tiek izgatavota no četrām kartupeļu šķirnēm: "Lady Claire", "Lady Rosetta", "Sorentina" un "Kiebitz". Šīs šķirnes tiek iepirktas no 14 zemnieku saimniecībām: 8 – Latvijas, 3 – Lietuvas un 3 – Igaunijas.

Kartupeļiem neder "smaga", mālaina zeme, kūdra un viegla, smilšaina augsne. Laukam jābūt tādam, lai nesakrājas lietusūdens, jo, ja ūdens uz lauka stāv ilgāk par 2 dienām, kartupeļi vairs nav lietojami, tie sapūst.

Pamatā kartupeļu raža veidojas jūlijā – ja šajā mēnesī pietiek nokrišņu, tad raža ir laba. Lielais karstums ietekmē ražu, tādēļ tā šogad ir sagaidāma viduvēja. Ja temperatūra pārkāpj +28 grādu robežu, kartupelis pārstāj augt. Tāpēc šogad vairumā atrodami sīki kartupeļi, nelielai daļai ir tukši vidi, ko ietekmēja karstums un sausums, tomēr sausnas līmenis ir optimāls, un kartupeļu cepšanās krāsa ir ļoti laba, norāda uzņēmumā.

Jāatzīmē, ka čipsu ražošanā ir svarīgi, lai kartupelim ir nobriedusi miziņa, un tas notiek trīs nedēļas pēc lakstu nopļaušanas, tādēļ uzreiz to nevar vākt.

Čipsu ražošanai šogad iestādīti 447 ha, no kuriem pats uzņēmums audzē 76 ha kartupeļus. Platību apjomi kopš 2016. gada turas stabilā līmeni.

Katru gadu uzņēmums atsevišķā laukā audzē arī kādu jaunu šķirni izmēģinājumam. Šogad uzņēmums testē divas šķirnes: "Lady Alicia" un "Lady Beyonce", kas ir izturīgas pret lakstu puvi. Uzņēmuma speciālisti novērtē, ka šo šķirņu raža ir laba un labi ir arī bumbuļu izmēri.

Kad raža novākta, uzņēmuma speciālisti izvērtē jaunās šķirnes izturību – 1000 tonnas kartupeļu tiek turēti noliktavā, un vēlāk tie iziet pilnu ražošanas ciklu, lai redzētu, kā tie "uzvedas" gan glabājoties noliktavā, gan ražošanas procesā.

Tā kā būtiska ir temperatūra noliktavā un citi apstākļi, kādos glabā kartupeļus, uzņēmums šobrīd renovē noliktavas ēku, atjaunojot ventilatorus un temperatūras regulēšanas sistēmas, ko turpmāk varēs vadīt attālināti. Renovācija arī ļaus trīs reizes samazināt energoresursu patēriņu, kas šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums.

Runājot par pircēju iecienītākajiem čipsu veidiem, "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša stāsta, ka Latvijas iedzīvotāju favorītu topā jau ilgu laiku ir vienas un tās pašas garšas - čipsi ar tomātu garšu un čipsi ar krējuma un sīpolu garšu. Šie veidi gan regulāri mainās vietām – vienu gadu pirktāki ir čipsi ar tomātu garšu, bet citu gadu – ar krējuma un sīpolu garšu, savukārt trešajā vietā ierindojas čipsi arsiera garšu.

Ādažu ražotnē izgatavo čipsus arī citām "Orkla" valstīm, piemēram, Zviedrijai, kurā tos pārdod ar vietējā tirgū iecienītiem zīmoliem. Savukārt uz Lietuvu un Igauniju dodas čipsi ar "Taffel" zīmolu. Tāpat ir vēl citi zīmoli, kas tiek eksportēti uz ārvalstīm, tādējādi, kopš "Orkla" iegādājās Ādažu ražotni, ražošanas apjomi ir būtiski auguši. Pārdošanas apjomi gan pēdējos gados nav būtiski mainījušies, un šajā gadā iepirkto kartupeļu apjoms liecina, ka tie būs līdzīgi kā iepriekšējos gados, stāsta Mikša.

"Inovācija ir viens no mūsu dzinējspēkiem – mēs regulāri investējam zīmola, produktu un ražošanas attīstībā, lai piedāvātu arvien jaunus produktus čipsu un citu sāļo uzkodu cienītājiem. Jaunākie produkti, kas drīzumā jau būs tirdzniecības vietās visā Latvijā ir čipsi ar maigā čili un krējuma garšu un čipsi ar karamelizētu sviestu un jūras sāli.

"Ādažu čipsu" rūpnīcā šobrīd strādā 70 darbinieku, un ražošana lielākoties notiek trīs maiņās piecas dienas nedēļā, taču aktīvajā sezonā ražotne strādā arī sesto dienu. Kopš 2018. gada uzņēmums ļoti lielu vērību pievērsis procesu automatizācijai, un šobrīd faktiski liela daļa ražošanas jau ir automatizēta – sākot no čipsu likšanas kastēs līdz pat kraušanai uz paletēm. Līdz ar automatizācijas ieviešanu aizvien būtiskāki kļūst profesionāļi – operatori. Šādi darbinieki uzņēmumam ir ļoti vērtīgi, jo apmācību process šādā automatizētā rūpnīcā aizņem vidēji pusgadu, stāsta Mikša.

Tāpat uzņēmums gan pēdējā gada laikā, gan iepriekš lielu uzmanību pievērsis energoresursu taupības pasākumiem, un īstenoti arī vairāki projekti, kas noved pie resursu ietaupījuma.

Šogad uzņēmums plānojis iepirkt vairāk nekā 14 600 tonnu kartupeļu, no kuriem iecerēts saražot 4200 tonnu čipsu.

Kartupeļu novākšana, atkarībā no laikapstākļiem un šķirnes, sākas augusta beigās vai septembra sākumā un turpinās visu septembri līdz pat oktobrim.

Čipsu ražošanai šogad iestādīti 447 ha, no kuriem pats uzņēmums audzē 76 ha kartupeļus. Platību apjomi kopš 2016. gada turas stabilā līmenī.

Kad kartupeļi norakti, tos ved uz noliktavu, kas tieši pašlaik piedzīvo rekonstrukciju. Noliktava celta 1997.gadā, taču tā bija fiziski nokalpojusi, tādēļ bija nepieciešams renovēt. Šobrīd tajā tiek uzstādīti jaunākās paaudzes ventilatori, lūkas, dažādas automatizētas sistēmas, kas ļaus veikt temperatūras un mitruma kontroli arī attālināti. Šīs jaunās tehnoloģijas ļauj uzglabāt un žāvēt kartupeļus ar 3x mazāku energoresursu patēriņu, kas pie pašlaik esošās situācijas nav mazsvarīgi. Noliktavā uzglabāta 8000 tonnas kartupeļu.

"Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, tādēļ uzņēmumam ir noliktavas ar automātisko temperatūras uzturēšanas sistēmu," stāsta Mikša.

Tālāk kartupeļus transportē no noliktavas uz mazgāšanu, pirms tam veicot svešķermeņu atdalīšanu. Šis, iespējams, ir pats netīrākais posms un process visā čipsu ražošanas procesā, taču tas ir vienlaikus arī ļoti būtisks solis pirms tālākiem procesiem.

Tālāk notiek kartupeļu mizošana, skalošana un neatbilstošu kartupeļu atdalīšana

Tālāk seko kartupeļa griešana, kam seko kartupeļu šķēlīšu skalošana un blanšēšana. Blanšēšanas procesa laikā no kartupeļiem tiek noskalota ciete.

Tālāk čipsu šķēlītes dodas uz cepšanu, kas notiek tikai 2,5 minūtes 170 grādu temperatūrā.

Optiskā šķirošanas iekārta izšķiro un atdala tās kartupeļu šķēlītes, kurām ir melnumi.

Šis optiskais šķirotājs palīdz veikt kvalitātes pārbaudes pēc čipsu krāsas un izskata ātrāk, efektīvāk un precīzāk, vadoties pēc iepriekš noteiktiem standartiem. Optiskā šķirotāja iegādē investēti 230 000 eiro.

Pēc cepšanas čipsiem tiek uzbērtas garšvielas un viss kopā samaisīts.

Šajā posmā tiek veikts arī sarkanās gaismas kvalitātes tests, kas izvērtē, vai čipsi atbilst visām prasībām.

Tālāk seko čipsu svēršana, lai pēc tam tos iepildītu iepakojumos atbilstoši nepieciešamajam svaram.

Starp čipsu svēršanu un pakošanu čipsi vēl iziet caur metāla detektoru.

Čipsu pakošanu arī veic automatizētas iekārtas.

Kad čipsi sapildīti paciņās, tie tālāk virzās pa konveijeru uz noliktavu.

Uzņēmums visus procesus ir maksimāli automatizējis, un čipsu iekraušanu kastēs un paletēs veic robotizētas ražošanas iekārtas.

Kad čipsi sakrauti kastēs, tos tālāk pārvieto uz noliktavu, kur tie gaida tālāku transportēšanu uz vietējiem veikaliem vai ārvalstu pircējiem.