Taisnības labad gan jāsaka, ka teritorija ir milzīga un tās transformācija nevar notikt kā pēc burvju mājiena vienā mirklī.

Šogad ir pabeigta darījumu kompleksa "Verde" pirmā ēka, kas, gluži tāpat kā netālu esošais pirms dažiem gadiem izveidotais "Hanzas perons", ir krāšņa broša Skanstes apkaimes daļā, kas atrodas līdzās Klusajam centram.

Kompleksa attīstītājs, investors "Capitalica Asset Management" atgādina, ka A ēka ekspluatācijā ir nodota šī gada jūlija beigās, tādējādi tas ir pabeidzis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība pārsniegs 65 miljonus eiro. Šī ir vienīgā A klases biroju ēka, kas Rīgā pabeigta 2022. gadā. Tā jau iznomāta par 78%, savus birojus tur ir iekārtojuši un darbu sākuši tādu uzņēmumu darbinieki kā "Swetch" un "Merito Group".

"Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors, investors Andrjus Barštis (Andrius Barštys) apstiprina, ka turpinās otrās jeb B ēkas attīstība – atbilstoši plānam pabeigta 11 stāvu nesošā karkasa būvniecība, iekšpusē notiek pirmie elektroinstalācijas darbi un kondicionēšanas stāvvadu montāža, drīzumā tiks sākta ēkas hermetizācija.

"Taču saskārāmies arī ar neplānotu izaicinājumu – savu uzņēmējdarbību pārtrauca mūsu līdzšinējais fasādes piegādātājs. Tāpēc esam spiesti meklēt jaunu. Tādējādi B ēkas būvniecība tiks pabeigta nedaudz vēlāk – plānojam, ka 2023. gada rudenī," atzīst uzņēmējs.

Pasūtītāja "zaļo" komercplatību ideju īstenot palīdzējuši Latvijā atzītie arhitekti Andris Kronbergs un Jānis Zvejnieks no "ARHIS Architects", ainavu arhitekte Linda Zaļā no "Zala Landscape Architects". Komplekss izstrādāts atbilstoši BREEAM "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēku jeb nZEB (nearly Zero Energy Building) standartiem. A ēkas kopējā platība (11 stāvi, pazemes stāvvieta un pagalms) ir 22 tūkstoši m², bet iznomājamā un koplietošanas platība –15 tūkstoši m².

Biroju ēkas iznomājamā platība sasniegs 12,68 tūkstošus m², bet ēkas kopējā platība – 16,7 tūkstošus m². Ilgtspēju apliecinās arī BREEAM "Excellent" sertifikāts. Ēkas ģenerāluzņēmējs "Pillar Contractor" veica arī projektēšanas darbus, savukārt būvprojekta arhitektūras daļu izstrādāja "MARK Arhitekti". Investīcijas projektā pārsniegs 30 miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka Rīgā jaunu biroju segments salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir pasīvs, augstvērtīgu A klases biroju piesātinājuma šobrīd, viņaprāt, nav. "Jo vairāk nomnieku pārceļas uz augstvērtīgiem A klases birojiem, kas būvēti pēdējā gada laikā vai tiks pabeigti tuvākajā laikā, jo vairāk parādās interese par tiem. Nomnieki arvien vairāk apzinās, ka A klases biroji nav luksusa prece, bet gan gudra un racionāla izvēle. Papildu tam jauno biroju piedāvājums ne tikai uzlabo pilsētvides kvalitāti, bet arī kopējo situāciju biroju piedāvājumā, vairo izpratni par A klases biroju nozīmi un pozitīvo ietekmi uz darba vidi," klāsta Miļūns.

Paralēli "Pillar" projektē vēl divas biroju un daudzstāvu autostāvvietas ēkas uz blakus esošajiem zemesgabaliem "New Hanza" teritorijā. Projektēšanu plānots pabeigt 2023. gada vasaras beigās.

Joprojām uzņēmums paplašina arī šīs teritorijas ielu tīklu. Šobrīd tiek izbūvēts Gustava Kluča ielas nākamais posms, kā arī Aleksandra Laimes iela.

Attīstītājam ir padomā arī dzīvokļu māju projekti, tostarp "New Hanza apartamenti" Gustava Kluča ielā 10. Paredzēts, ka 275 mūsdienīgi, komfortabli un energoefektīvi dzīvokļi būs izvietoti četrās ēkās ar kopīgu pagalmu. "Šim projektam būvatļauja jau ir saņemta, šobrīd turpinām darbu pie tā detalizācijas un uzlabošanas, lai būtu gatavi sākt būvniecību jau 2023. gada pavasarī," stāsta Miļūns.

Vaicāts, kāda līmeņa produktu uzņēmums plāno piedāvāt tirgū, viņš teic: "Cenšamies objektus nedalīt klasēs. Tos plānojam, rēķinoties ar pieprasījumu, atrašanās vietu un apkaimi. Visi objekti būs atbilstoši "Pillar" pamatvērtībai – kvalitatīva pilsētvide ikvienam. Esam sākuši būvniecību Mežciemā, savukārt lēmumu par "New Hanza apartamentiem" pieņemsim nākamā gada pirmajos mēnešos, ņemot vērā aktuālo tirgus situāciju un to, cik veiksmīgi izdosies piesaistīt papildu finansējumu," atzīst uzņēmuma vadītājs.

Visā teritorijas attīstībā jau ir ieguldīti vairāk nekā 50 miljoni eiro.

"Visas krīzes un izaicinājumi vienmēr pāriet, bet kvalitatīva arhitektūra saglabājas ilgtermiņā. Ņemot to visu vērā, droši skatāmies uz priekšu," rezumē Miļūns.

Uzturēt biznesa tonusu mazumtirdzniecības ķēdei "Maxima" ir gatavs tā konkurents "Lidl", kurš šobrīd Sporta ielā, tieši pretī vienam no "Maxima" lielveikaliem, būvē savu.

Šis būs otrais "Lidl" divstāvu metropoles koncepcijas veikals Latvijā. Projekta būvniecības darbus veic SIA "Newcom construction". Iepriekš lēsts, ka ēka būs gatava 2023. gada pirmajā pusē. Šis būs pirmais šī tirgus spēlētāja veikals, kas atradīsies tik tuvu Rīgas vēsturiskajam centram, orientējoties uz tiem, kas dzīvo un strādā strauji augošajā Vesetas un Skanstes ielas apkaimē. Tāpat tas būs pirmais "Lidl" projekts Latvijā, kura ietvaros tiks uzbūvēta 400 m² liela ēka, kas tiks iznomāta starptautiski pazīstamai ātrās ēdināšanas restorānu ķēdei ("Hesburger").

"Lidl" plāno iestādīt 19 kļavu lielstādus un 440 dažādus dekoratīvos košumkrūmus, kā arī uzsver, ka "Diānas Zalānes projektu birojs" abām ēkām ir radījis individualizētus fasāžu risinājumus.

" Virzoties pa Skanstes ielu uz priekšu, pamanāms, ka kaimiņos "Arēnai Rīga" un dzīvojamam masīvam ir ceļamkrāni, rosība būvlaukumā. Tur top darījumu komplekss "Elemental Skanste", par kuru zināms jau krietnu laiku, taču aktīvi būvdarbi notiek tikai tagad.

Pirmajā attīstības posmā taps divas ēkas, tās šobrīd sasniedz ceturtā stāva līmeni. Tās plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada rudenī. "Pēc projekta realizācijas ķersimies klāt nākamo kārtu plānošanai," atklāj "Elemental Skanste" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš. Viņš neslēpj, ka kara sākumā bija traucētas piegādes ķēdes, pamatā tērauda (armatūras) iepirkumos. "Veiksmīgi reaģējot uz situāciju, spējām pārorientēties un aizvietot piegādātājus, neradot būtiskus kavējumus būvniecības procesā. Lai gan izejmateriālu cenas ir kāpušas, svarīgākais – pats piegādes process ir paredzams un stabilizējies," uzsver attīstītāja (Igaunijas "Kapitel") pārstāvis.

Viņš stāsta, ka, reaģējot uz konkurenci, ir domāts par inovatīviem risinājumiem. Proti, šis projekts būs pirmā biroju ēka Latvijā, kuras apkurē tiek izmantoti energopāļi. Tas nozīmē līdz pat 40% zemākus apkures rēķinus nomniekiem (pēc šī brīža "Rīgas Siltuma" tarifiem). Plānots, ka ēka tiks sertificēta atbilstoši BREEAM, bet tās plānotais novērtējuma līmenis – "Outstanding" (tādu Latvijā vēl neesot). Pēc Krēsliņa teiktā, tas būs labs signāls ne tikai potenciālajiem nomniekiem, bet arī grūdiens citiem nozares dalībniekiem.

"Ar potenciālajiem nomniekiem strādājam ļoti aktīvi, sastopam gan piesardzīgus nomniekus, kuri vēlas nogaidīt līdz spāru svētkiem, gan nomniekus, kuri jau tagad vēlas rezervēt sev vēlamo stāvu un platības, pirms būvniecības process ir noslēdzies. Ir jau parakstīti pirmie nomas līgumi, kā arī esam pārrunu un saskaņošanas procesā ar vairākiem enkurnomniekiem," stāsta Krēsliņš.

Šo bijušo industriālo teritoriju 2021. gadā par 10,5 miljoniem eiro iegādājās viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijā – "Linstow Baltic" (tā grupas uzņēmums). To paredzēts veidot kā dinamisku, pievilcīgu un daudzfunkcionālu pilsētas kvartālu, apvienojot laikmetīgā dizaina elementus ar dažām šīs apkārtnes vēsturiski autentiskajām iezīmēm.

SIA "Linstow Baltic" projektu direktors Andis Kublačovs stāsta, ka šobrīd notiek projekta attīstības koncepcijas izstrāde. Plānots, ka daudzfunkcionāla kvartāla attīstība notiks saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības standartiem.

"Lielākā daļa no jaunbūvējamām ēkām tiek paredzētas birojiem, bet šo kvartāla pamatfunkciju ir plānots bagātināt un dažādot arī ar tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijām, kā arī telpu, vietām publiskiem un kultūras pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. "Linstow Baltic" vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem," viņš atklāj.

Atkarībā no sociāleknomiskās situācijas turpmākās attīstības Latvijā un pasaulē pirmie būvdarbi kvartālā varētu sākties 2024. gadā, bet visa kvartāla būvapjomu attīstību plānots pabeigt ap 2030. gadu.

Oficiāli projekta nosaukumā ir ietverts jēdziens "Skanstes revitalizācija", un tā pirmo kārtu bija plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Projekta aprakstā teikts, ka tā specifiskais mērķis ir jaunu ielu būvniecība ar inženiertehniskajām komunikācijām zem tām, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi. Projekta ietvaros plānota Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Daliņa un Krūmiņa ielas būvniecība, kā arī lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu (kanāls un dīķis) izbūve. Savulaik vēstīts, ka projekta kopējais budžets ir 19,9 miljoni eiro, no kuriem Rīgas pilsētas līdzfinansējums –10,8 miljoni eiro. ERAF finansējums – gandrīz 7,45 miljoni eiro.

Braucot vai ejot garām Skanstes teritorijas daļai, kur tiek īstenots šis projekts, manāms, ka tas ir "aizķēries". Vaicāts, kādā stadijā ir projekts tagad, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RDPAD) norāda: darbi norisinās parka zonā. Jau tuvāko nedēļu laikā tiks pabeigts skeitparks. Ir jau iestādīti dižstādi, tiek veidoti apstādījumi un uzstādīti labiekārtojuma elementi. Vēl šoruden plānots pabeigt gājēju celiņu bruģēšanu. Parka ekspluatācija tiek plānota vienlaicīgi ar visa objekta nodošanu ekspluatācijā.

"Būvdarbu aizkavēšanās galvenais iemesls ir jau izbūvēto konstrukciju sēšanās. Turklāt šobrīd notiek sarunas ar būvuzņēmēju par karadarbības ietekmes rezultātā radušos būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu.

Balstoties uz vairāku izpētes darbu rezultātiem, ir pieņemts lēmums šobrīd īstenot projektu daļējā apjomā atbilstoši nodalītajai būvniecības 1. kārtai. Tiks izstrādātas būvprojekta izmaiņas, paredzot jaunus risinājumus ūdensvada un kanalizācijas tīklu sadaļai," skaidro departamenta speciālisti.

Tā kā projektu paredzēts īstenot daļējā apjomā, kompensējot sadārdzinājumu, ir plānots iekļauties tā realizācijai piešķirtā finansējuma ietvaros. Pašlaik plānotais termiņš būvobjekta nodošanai ekspluatācijā ir 2023. gada vasara.

Neraugoties uz to, ka projekts būs īstenots daļēji, rezultāts būs ieguvums apkaimei. "Skanstes apkaimes īpatnība ir lielais neapbūvēto un degradēto teritoriju īpatsvars, kas veido nozīmīgu publiskās ārtelpas rezervi. Tas nosaka nepieciešamību kardināli rekonstruēt Skanstes apkaimes plānojuma struktūru un ainavu, padarot projekta teritoriju pieejamu un izmantojamu ikvienam pilsētniekam, vienlaikus pielāgojot infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai," pamato RDPAD.

Nu jau arī "senos laikos" bija ideja par tramvaja līniju šajā apkaimē. Pašlaik arī tā nav aktuāla. RDPAD skaidro, ka šobrīd Skansti apkalpo 24. autobusa maršruts. Pagājušajā gadā RD Satiksmes departaments ieviesa sabiedriskā transporta joslu Kalpaka bulvārī un Pulkveža Brieža ielā, uzlabojot šī autobusa kustības ātrumu. Paredzams, ka autobusa kustības uzticamība varētu vēl vairāk uzlaboties pēc Sarkandaugavas jaunā dzelzceļa pārvada izbūves, kas atslogos pārbrauktuvi no sastrēgumiem.

Starp citām aktualitātēm RDPAD akcentē, ka nupat sākta gatavošanās sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārskatīšanai ar mērķi uzlabot transporta pieejamību un pielāgot kustības atbilstību mūsdienu pilsētas situācijai.

Vēl ir izstrādāts būvprojekts ietves un veloceļa izbūvei Skanstes ielas ziemeļu pusē starp Jāņa Dikmaņa ielu un "Skanstes City" biroju centru, paredzot arī jaunas regulējamas gājēju pārejas Jāņa Daliņa un Zirņu ielas krustojumos. Tas nodrošinās gājējiem un riteņbraucējiem iespējas nokļūt uz jauno Skanstes parku. Būvdarbus Satiksmes departaments plāno sākt 2023. gada sezonā.