Zīmola "Laima" saldumu ražotne Ādažos izveidota nesen, un tā īpašnieks "Orkla" tās izveidē ieguldījusi vienas no savām lielākajām investīcijām Latvijā. Projekts tika uzsākts 2017. gadā, 2019. gadā sākās būvniecība, bet 2021. gadā ēka tika svinīgi atklāta. Šajā laikā ēkas būvniecībā un zīmola attīstībā kopumā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Jaunā ražotne ir 7200 m2 plaša un tajā strādā 70-100 darbinieki atkarībā no sezonas.

Kopējais saldumu noiets gan patlaban ir krities, un parādās jauni pircēju paradumi, kas lielākoties saistīti ar pieaugošajām izejvielu un attiecīgi pārtikas produktu cenām, stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šobrīd sveramie saldumi gūst virsroku pret fasēto produkciju, jo tie ir gan cenas ziņā pieejamāki pircējam, gan arī pircējs pats var noteikt, kādu svaru iegādāties katrā reizē, kas ļauj pārdomātāk plānot izdevumus. Kopumā pircēji kļūst apzinātāki un rūpīgāk plāno patēriņu, iegādājoties tik, cik vēlas patērēt šobrīd – neveic neapdomīgus apjoma pirkumus, novērojusi Mikša.

Pērnā gada decembrī sveramās konfektes (šokolādes, karameles, pastilas un košļājamās konfektes) veidoja aptuveni 40% no Latvijā pārdotā apjoma kilogramos, kam seko šokolādes tāfelītes, veidojot 19% no kopējā pārdotā apjoma. Vēl ļoti iecienītas decembrī bija konfekšu kārbas, kuras izmanto kā dāvanas – šajā mēnesī uzņēmums pārdod ap 20% no gada kopējā apjoma.

Pērn visaktīvāk ražotā "Laimas" zīmola konfekte ir "Serenāde", kas ir arī visilgāk ražotā konfekte – to izgatavo jau vairāk nekā 85 gadus.

Konfektes receptes autors savulaik pat strādājis "Laimas" ražotnē, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Darbinieka vārds gan netiek atklāts, taču viņš "Serenādes" receptūru izveidojis par godu kādai dāmai – savai kolēģei, kas bija iekarojusi viņa sirdi, un tādā veidā bildinājis viņu. Par to, kas notika ar dāmu, ziņu nav, taču konfekte kopš tā laika iekarojusi daudzu pircēju sirdis.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka konfektes receptūra kopš pirmsākumiem nav mainījusies, tādēļ tai jāgaršo praktiski tāpat kā agrāk, laika gaitā tikai mainījušies izejvielu piegādātāji.

Ražotnē ir sava ražošanas inovāciju laboratorija, caur kuru "iziet" visi produkti, kas vēlāk nonāk veikalu plauktos, stāsta "Laimas" inovāciju tehnologs Edgars Kapteinis.

Šeit tiek izstrādāti visi jaunumi, un laboratorija jau sākotnēji tika projektēta ar mērķi veidot produktus gan efektīvi, gan radoši, gan tā, lai jaunu produktu tapšana notiktu atsevišķi no kopējās ražošanas plūsmas un to netraucētu.

"Šādā veidā varam ļauties eksperimentiem un nav jāapstādina ražošanas līnija vai kaut kādā veidā jāietekmē produktu kvalitāte," skaidro uzņēmuma Inovāciju un ilgtspējas departamenta direktore Dana Smorodska. Pēc viņas teiktā, produkts tiek izstrādāts līdz 100% gatavībai un tikai tad tas nonāk uz ražošanas līnijas. Tādā veidā iespējams samazināt potenciālos zaudējumus un pārliecināties par produkcijas kvalitāti.

Kā gala iznākums radošajam procesam ir vairāki desmiti produktu gadā, kas nonāk veikalu plauktos, stāsta Kapteinis. No jaunajiem produktiem, kas nesen tapuši šajā laboratorijā, viņš min šokolādes konfektes ar sāļo karameli, zefīrus ar dažādām jaunām garšām, šokolādes tāfelītes "Lācītis Ķepainītis" un "Vāverīte" ar jaunām garšām.

Tāpat uzņēmuma speciālisti, veicot izejvielu izmaiņas klasiskajiem produktiem pēc pamata receptūras, arī veic produktu izvērtējumu, lai izprastu, vai tie atbilst pircēju vēlmēm – veido prototipus, testē, lai šo saldumu garša būtu tāda pati kā iepriekš.

"Esam atvērti arī idejām no malas. Kad strādājam pie inovācijām, viena no šī posma sadaļām ir ideju apkopošana un tas notiek arī uzņēmuma iekšienē. Šajā laikā visiem darbiniekiem sūtām aptaujas, un katrs no viņiem var iesniegt idejas interesantiem produktiem vai garšu savienojumiem. Ir bijuši gadījumi, kad ražošanas darbinieki paši izstrādā produktu no nulles un piedāvā tālākai ražošanai," saka Smorodska.

Jaunu produktu ieviešanas process ir salīdzinoši ilgs, un no sākuma izpētes līdz nonākšanai veikala plauktos var paiet līdz pat pusotram gadam.

Savukārt jaunu produktu ieviešanas izmaksas ir ļoti dažādas – daļai produktu ir nepieciešamas lielākas investīcijas, jo jāiegādājas jaunas izejvielas, jaunas tehnoloģijas, bet daļai viss atkarīgs no cilvēkresursiem, radošuma un ieguldītā darba, piebilst uzņēmuma speciālisti

Šī telpa savā veidā ir kā "Laimas" sirds – šeit sākas vai arī pilnībā top pildījumi visām konfektēm, stāsta Kapteinis. Piemēram, konfektei "Vāverīte" tiek samalti rieksti kopā ar citām sastāvdaļām, līdzīgi arī top pildījumi citām konfektēm.

Telpā atrodas iekārtas, kas ir nozīmīgs aprīkojums konfekšu ražošanā, jo tas ir brīdis, kad konfektes masa iegūst savu raksturīgo smalkumu. Sastāvdaļas nepieciešams samalt līdz 30 mikronu smalkām daļiņām, jo tas nodrošina, ka konfekti ēdot, ir sajūta, ka tā kūst uz mēles, un nav smilšaina vai graudaina sajūta. Tas tiek strikti kontrolēts, katru dienu katram produktam ņemot paraugus un pārbaudot daļiņu lielumu.

Konšēšanas procesā šokolādes masa iegūst savu raksturīgo maigo garšu, mazinot dažādas rūgtās vai citas nevēlamās piegaršas.

Galvenajā ražošanas zālē ir trīs lielas jaudas ražošanas līnijas. Pirmā, pēc Kapteiņa teiktā, ir ražošanas radoši komerciālā zona, jo tā ir automatizēta ražošanas līnija, kas ļauj ražot visdažādākos pildījumus visdažādākajās konfekšu formās, piemēram, premium "Laimas" konfektes kārbās, melleņu un marcipāna konfektes, šerbetu, konfektes "Vinnijs" u.c. Līnija ir ļoti elastīga un iespējas uz tās saražot – visdažādākās.

Vienas maiņas laikā uz šīs līnijas iespējams saražot aptuveni 2,5 tonnas produkcijas.

Otra līnija ir galvenā līnija, un uz tās tiek ražotas arī konfektes "Serenāde".

Sākotnēji otrajā stāvā slēgtā procesā tiek savārīts ābolu biezenis, aprikozes, cukurs. Masa tiek nostabilizēta ar pektīnvielu un tad tai pievieno riekstus. Rezultātā tiek iegūta nepieciešamā masa.

Sākotnēji to nemaz nevar atpazīt kā "Serenādes"' pildījumu, jo tā ir vienā gabalā, taču tas nepieciešams, lai vēlāk konfekti varētu izformēt nepieciešamajos izmēros, skaidro Kapteinis.

Uz šīs līnijas tiek ražotas gan klasiskās konfektes, gan batoniņveida produkti. Ziemassvētku sezonas laikā vienas maiņas laikā uz līnijas iespējams saražot līdz pat 4 vai vairāk tonnām.

Ar ruļļu palīdzību masai tiek iegūts vajadzīgais biezums. Īpašā dzesēšanas tunelī pakāpeniski notiek sastingšanas process, lai šķidrā masa kļūtu par vienmērīgu, gludu vijīgu masu, ko vēlāk varētu glazēt un sagriezt.

Tālāk sacietējušo masu sagriež noteikta izmēra gabaliņos.

Pēc tam pildījums pa līniju dodas tālāk un konfektes tiek glazētas.

Dzesēšanas tuneļos konfektei tiek panākta vēlamā temperatūra, kas nepieciešams arī tādēļ, lai stabilizētos tauku kristāli, un šokolāde iegūtu savu raksturīgo kraukšķīgumu un spīdīgumu. Šis process tiek ļoti stingri kontrolēts, tuneļos nebūtu ne lieks mitrums, ne arī milzīgas temperatūras svārstības, pretējā gadījumā šokolāde, otrā galā iznākot no tuneļa, būs jau "sirma" (ar baltām pārslām virsū) vai mīksta, kad to paņems pirkstos.

Gatavās konfektes tiek iesaiņotas.

Šādā veidā ražo faktiski visas zināmās klasiskās konfektes, piebilst Kapteinis.

Ražotnē ir vēl trešā ražošanas līnija jeb vafeļu līnija. Vienas maiņas laikā uz tās iespējams saražot līdz pat 2,5 tonnām produkcijas.

Uz vafeļu līnijas var saražot gan tādas konfektes, kuru iekšpuse sastāv no vafeles, kā piemēram, "Lācītis ķepainītis", gan vafeļu tortes, piemēram, "Moka", "Retro" un citas.

Sveramajām konfektēm atsevišķā cehā tiek nodrošināts sekundārais iepakojums, šo produkciju fasē plēvēs un citos lielākos iepakojumos, lai tālāk nogādātu veikalos.

Gatavā produkcija.

Beigās konfektes nonāk noliktavā. Tiesa gan, noliktava nav tik liela, jo produkti tajānetiek ilgi uzglabāti. Noliktavā nonāk nesen saražotās preces, un tās drīzumā dodas tālāk uz loģistikas centriem un veikaliem.