Ko darīt šajos nenoteiktajos laikos, kad “Euribor” turpina apgūt jaunas virsotnes un kaimiņos dārd kara zalves? Būt vai nebūt, tas ir, pirkt vai īrēt?

Eiropas Centrālās bankas likme ir augsta, un sola, ka tā visdrīzāk vēl pieaugs, bet pēc jebkura draudīgākā negaisa laiks vienmēr skaidrojas. Tā arī visi kari, kā rāda mums vēsture, kādreiz beigsies, likmes stabilizēsies un kredīta maksājumi samazināsies, un varbūt tieši šis laiks ir labs, lai kārtīgi sagatavotos un izvērtētu, kas der tieši jums.

Vai turpināt īrēt dzīvokli, kuru, visticamāk, pēc neilga laika vajadzēs mainīt pret citu, labāku vai varbūt sliktāku, par kuru turpināt maksāt kādam īpašniekam, kuram šis un vēl citi īpašumi ir viņa pensijas fonds. Vai tomēr doties jaunajā, nezināmajā – paņemt pirmo hipotēku un iegūt dzīvokli savā īpašumā, kļūstot finansiāli prātīgākam cilvēkam ar vairāk iespēju. Domāju, sperot šo soli, sliktāk nekļūs, var kļūt tikai labāk, un, ja nu tomēr pēc kāda laika viss ir slikti, piemēram, zaudējat darbu vai šķiraties, vienmēr var atgriezties drošajā pirmsākumā – īrētā dzīvoklī, samazināt savus ikmēneša izdevumus un dzīvokli, ko esat nopirkuši ar hipotēkas palīdzību, izīrēt, sedzot kredīta maksājumu, vai arī pārdot, ja tirgus situācija ir vēlīga tam.

Protams, šo “liriku” daudzi ir jau dzirdējuši un varat droši teikt, “ka šobrīd īrēt ir lētāk”, un tā arī ir, jo pēdējā gada laikā kredīta maksājumi ir kļuvuši par 20–25% lielāki, un tie vēl nav griesti.

Izvēle īrēt vai pirkt mājokli lielā mērā ir saistīta ar filozofiskiem argumentiem un personiskajām vēlmēm.

Finansiālā ziņā tiek uzskatīts, ka mājoklis īpašumā ilgtermiņā izmaksā mazāk, ja pieņem, ka nekustamā īpašuma cena ilgstoši augs. Līdz šim tā tas arī bija. Taču kā būs turpmāk, ņemot vērā vidi, kuru nosaka “jaunās” procentu likmes?

Raugoties īsākā termiņā, ir skaidrs, ka, pērkot dzīvokli (kā piemēru viņš apskata mājokļus līdzīgos jaunajos projektos populārā mikrorajonā – red.), ik mēnesi nāksies šķirties no divreiz lielākas summas, nekā īrējot līdzvērtīgu (proti, 922 eiro maksājums bankai iepretī 487 eiro īres gadījumā). Pat ja aplūko tikai procentu maksājumus, pamatsummu neiekļaujot, tie būs augstāki par īri. Turklāt īrē ir iekļauti dažādi pakalpojumi, citas lietas, kas īpašuma gadījumā būs jāsedz papildus pašiem.

Katram noteikti pašam jāieskatās savā makā un darba līgumā un jāizsver, cik stabili viņš/viņa jūtas, lai aizņemtos finansējumu vienam no lielākajiem pirkumiem dzīvē – nekustamajam īpašumam.

Ja finansiālā situācija pieļauj abus risinājumus, ir vērts zināt, ka kopš šī gada pēdējiem ziemas mēnešiem parādās arvien vairāk pārdošanas sludinājumu, kamēr īres sludinājumu skaits – gluži pretēji – samazinās. Vienlaikus nekustamo īpašumu iegādes darījumu skaits ar kreditēšanu pēdējos mēnešos ir samazinājies, kam pamatā ir “Euribor” likmju kāpums.

Jebkurai mājsaimniecībai – vai tā būtu viena vai vairāku cilvēku –, apdomājot mājokļa iegādi, jāsaglabā princips mājokļa kredītam un citiem aizņēmumiem novirzīt ne vairāk par, ideālā gadījumā, 25–30%, maksimums, 40% no saviem mēneša ienākumiem. Jo piesardzīgāk izvērtēsiet savu finansiālo varēšanu, jo vieglāk būs iziet cauri dažādām tirgus svārstībām.

Var pieturēties pie principa aizņemties ne lielāku summu par trīs gadu ienākumiem/algu.

Ņemot vērā straujo “Euribor” likmju pieaugumu, dzīvokļa pirkšana ir kļuvusi ievērojami dārgāka. Līdz ar to mājokļu pieejamība iegādei ir samazinājusies par aptuveni 30%.Turklāt, ņemot vērā arī citus makroekonomiskos faktorus, potenciālie nekustamā īpašuma pircēji var saskarties ar papildu finansiālu spiedienu uz izmaksu samazināšanu. Lielākajai daļai dzīvokļu šobrīd ikmēneša īres maksa ir līdzīga vai pat zemāka nekā kredīta ikmēneša maksājums, jaunajos projektos šī proporcija ir izteiktāka un kredītmaksājums ir augstāks par īres maksu. Ja vien drīzumā nepieaugs īres maksa šajā dzīvokļu segmentā, šī atšķirība var saglabāties pāris gadu, kamēr ir augstas kredītu procentu likmes.