Kas tajā laikā notiek Latvijā, Baltijā, pasaulē
20
09
09
Toreiz zāle bija zaļāka, debesis zilākas, Baraks Obama tikai 10 mēnešus bija sēdējis ASV prezidenta krēslā, Latviju satricināja ziņas par iespējamu nokritušu meteorītu (kas gan izrādījās viltus ziņas), un pasaule vēl nepazina “Apple” planšetdatoru “iPad”.
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
ASV prezidents ir Baraks Obama, viņš šajā amatā nostrādājis pirmos 10 mēnešus.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2010. gada 23. marts. Valdība vienojas par 2008. gadā valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizāciju, izdalot labos aktīvus. Rezultātā tiek izveidota "Citadele banka".
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada 8. jūlijs. Andris Bērziņš stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā, nomainot Valdi Zatleru.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2010. gada 23. marts. Valdība vienojas par 2008. gadā valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizāciju, izdalot labos aktīvus. Rezultātā tiek izveidota "Citadele banka".
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada 8. jūlijs. Andris Bērziņš stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā, nomainot Valdi Zatleru.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
2009. gada 30. novembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Kopējās sagaidāmās izmaksas - 204,9 miljoni eiro (144 miljoni latu), no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums segtu 70% jeb 142,3 miljonus eiro (100 miljonus latu). Pirmajiem vilcieniem vajadzēja sākt kursēt 2012. gadā, bet visi vilcieni tiktu piegādāti līdz 2015. gadam.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2011. gada marts. Mainās “Pasažieru vilciena” vadītājs - Nils Freivalds tajā nomaina Anduli Židkovu.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2011. gada marts. Mainās “Pasažieru vilciena” vadītājs - Nils Freivalds tajā nomaina Anduli Židkovu.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
20
10
10
20
11
11
20
12
12
2012. gada 2. aprīlis. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar CAF par vilcienu piegādi, neskatoties uz vēl vairākām sūdzībām IUB un tiesām 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu
sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2022. gada oktobris. TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Valsts drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki. Vēlāk gan “Pasažieru vilciens” paziņoja, ka saņēmis "Cert.lv" atzinumu par to, ka nav nepārvaramu šķēršļu jauno elektrovilcienu ekspluatēšanā ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem. Tāpēc nolemts sākt vilcienu ekspluatāciju.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu
sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2022. gada oktobris. TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Valsts drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki. Vēlāk gan “Pasažieru vilciens” paziņoja, ka saņēmis "Cert.lv" atzinumu par to, ka nav nepārvaramu šķēršļu jauno elektrovilcienu ekspluatēšanā ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem. Tāpēc nolemts sākt vilcienu ekspluatāciju.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.
2013. gada 23. novembris. Zolitūdē sagrūst lielveikala “Maxima” jumts un bojā iet 54 cilvēki.
2014. gada 1. janvāris. Par Latvijas valūtu kļūst eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas locekli.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2017. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Donalds Tramps.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2020. gada 11. marts. Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā ārkārtas situācija Covid-19 dēļ tiek izsludināta no 2020. gada 13. marta.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
2014. gada 1. janvāris. Par Latvijas valūtu kļūst eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas locekli.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2017. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Donalds Tramps.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2020. gada 11. marts. Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā ārkārtas situācija Covid-19 dēļ tiek izsludināta no 2020. gada 13. marta.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
20
13
13
20
14
14
20
15
15
20
17
17
20
20
20
20
22
22
20
23
23
Skoda vilcienu transportēšana Rīgā. Avots: F64
Šādus vilcienus bija gatava piegādāt Spānijas kompānija Talgo. Avots: Leta
Šādus vilcienus Stadler
2014. gadā piegādāja Igaunijai. Avots: Publicitātes foto
2014. gadā piegādāja Igaunijai. Avots: Publicitātes foto
20
09
09
Toreiz zāle bija zaļāka, debesis zilākas, Baraks Obama tikai 10 mēnešus bija sēdējis ASV prezidenta krēslā, Latviju satricināja ziņas par iespējamu nokritušu meteorītu (kas gan izrādījās viltus ziņas), un pasaule vēl nepazina “Apple” planšetdatoru “iPad”.
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
Kas tajā laikā notiek Latvijā, Baltijā, pasaulē
20
10
10
20
11
11
ASV prezidents ir Baraks Obama, viņš šajā amatā nostrādājis pirmos 10 mēnešus.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2009. gada 30. novembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Kopējās sagaidāmās izmaksas - 204,9 miljoni eiro (144 miljoni latu), no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums segtu 70% jeb 142,3 miljonus eiro (100 miljonus latu). Pirmajiem vilcieniem vajadzēja sākt kursēt 2012. gadā, bet visi vilcieni tiktu piegādāti līdz 2015. gadam.
2010. gada 23. marts. Valdība vienojas par 2008. gadā valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizāciju, izdalot labos aktīvus. Rezultātā tiek izveidota "Citadele banka".
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2011. gada marts. Mainās “Pasažieru vilciena” vadītājs - Nils Freivalds tajā nomaina Anduli Židkovu.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada 8. jūlijs. Andris Bērziņš stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā, nomainot Valdi Zatleru.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā.
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2009. gada 30. novembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Kopējās sagaidāmās izmaksas - 204,9 miljoni eiro (144 miljoni latu), no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums segtu 70% jeb 142,3 miljonus eiro (100 miljonus latu). Pirmajiem vilcieniem vajadzēja sākt kursēt 2012. gadā, bet visi vilcieni tiktu piegādāti līdz 2015. gadam.
2010. gada 23. marts. Valdība vienojas par 2008. gadā valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizāciju, izdalot labos aktīvus. Rezultātā tiek izveidota "Citadele banka".
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2011. gada marts. Mainās “Pasažieru vilciena” vadītājs - Nils Freivalds tajā nomaina Anduli Židkovu.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada 8. jūlijs. Andris Bērziņš stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā, nomainot Valdi Zatleru.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā.
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
2009
2010
Toreiz zāle bija zaļāka, debesis zilākas, Baraks Obama tikai 10 mēnešus bija sēdējis ASV prezidenta krēslā, Latviju satricināja ziņas par iespējamu nokritušu meteorītu (kas gan izrādījās viltus ziņas), un pasaule vēl nepazina “Apple” planšetdatoru “iPad”.
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
Kas tas par zudušo laiku, jūs jautāsiet. Tas, dārgie, ir laiks, kad pirmo reizi tika izsludināts vilcienu iepirkums, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties šajā gadsimtā tapušos vilcienos, nevis vintāžas “dzelzs zirgos”. Kamēr šo 14 gadu laikā pasaulē ir notikušas lielas pārmaiņas, nomainījušies pieci satiksmes ministri un tikpat daudz “Pasažieru vilciena” vadītāji, jaunie vilcieni uz dzelzceļa sliedēm ir redzēti tikai bildēs un video.
Autors: Baiba Krastiņa
Kas tajā laikā notiek Latvijā, Baltijā, pasaulē
2011
ASV prezidents ir Baraks Obama, viņš šajā amatā nostrādājis pirmos 10 mēnešus.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2009. gada 30. novembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Kopējās sagaidāmās izmaksas - 204,9 miljoni eiro (144 miljoni latu), no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums segtu 70% jeb 142,3 miljonus eiro (100 miljonus latu). Pirmajiem vilcieniem vajadzēja sākt kursēt 2012. gadā, bet visi vilcieni tiktu piegādāti līdz 2015. gadam.
Pēc CSP datiem, internets pieejams 58% Latvijas mājsaimniecību. 2022. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 91,4%.
2009. gada 25. oktobris. Mediji ziņo, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metrus dziļu un divdesmit metru platu krāteri. Pieaicinātie eksperti šo versiju gan apšauba. Nākamajā dienā atklājās, ka tas bijis mobilā operatora "Tele 2" organizēts inscenējums un ir daļa no uzņēmuma reklāmas kampaņas.
2009. gada 30. novembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iegādi. Kopējās sagaidāmās izmaksas - 204,9 miljoni eiro (144 miljoni latu), no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums segtu 70% jeb 142,3 miljonus eiro (100 miljonus latu). Pirmajiem vilcieniem vajadzēja sākt kursēt 2012. gadā, bet visi vilcieni tiktu piegādāti līdz 2015. gadam.
2010. gada 23. marts. Valdība vienojas par 2008. gadā valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizāciju, izdalot labos aktīvus. Rezultātā tiek izveidota "Citadele banka".
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2010. gada 3. aprīlis. Tiek izlaists pirmais iPad.
2010. gada aprīlis. Vilcienu iepirkuma pretendentu atlases pirmā kārta beidzas bez rezultāta, jo prasībām atbilda tikai viens no pieciem pretendentiem, starp kuriem bija Spānijas CAF, Polijas PESA, Francijas "Bombardier", Šveices "Stadler" un Horvātijas "Končar-Električna Vozila D.D.". Tiek izsludināta jauna priekšatlase.
2010. gada septembris. Noslēdzoties jaunajai priekšatlasei, uz otro kārtu vilciena iepirkumā tiek aicināti piedalīties CAF, "Stadler" un “Rīgas vagonu rūpnīca” (RVR) sadarbībā ar “Bombardier”.
2010. gada 22. oktobrīis. "WikiLeaks" sāk publicēt tā dēvētos "Irākas kara reģistra ierakstus", kuros aprakstīts 66 081 civiliedzīvotāju nāves gadījums un izklāstīti arī ļaunprātīgas izmantošanas un spīdzināšanas gadījumi.
2010. gada oktobris un novembris. Par vilcienu iepirkumu tiek iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), tomēr birojs iepirkumu atļauj turpināt.
2010. gada 3. novembris. Latvijas satiksmes ministru Kasparu Gerhardu amatā nomaina Uldis Augulis.
2010. gada 17. decembris. Noslēdzas termiņš otrās kārtas pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Vēlāk šo termiņu pagarina līdz 2011. gada 17. janvārim, pēc tam līdz 28. februārim, 31. martam un 3. maijam vēl vienas sūdzības IUB dēļ.
2011. gada marts. Mainās “Pasažieru vilciena” vadītājs - Nils Freivalds tajā nomaina Anduli Židkovu.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada marts. Eiropas Komisija (EK) apstiprina "Pasažieru vilciena” projektu par vilcienu iegādi. Tobrīd jau ir mainījušies vilcienu piegādes termiņi un uz pirmajiem vilcieniem Latvijā tiek cerēts ne ātrāk kā 2014. gadā.
2011. gada aprīlis. IUB, izskatot RVR otro sūdzību, aizliedz “Pasažieru vilcienam” turpināt iepirkuma otro kārtu bez grozījumu veikšanas nolikumā. Pieteikšanās termiņš otrajai kārtā tiek pagarināts līdz 16. maijam, vēlāk – līdz 29. jūnijam.
2011. gada maijs. “Stadler" sūdzas Eiropas Komisijā par vilcienu iepirkumu un lūdz sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
2011. gada 2. maijs. ASV īpašo uzdevumu vienības operācijā tika nogalināts teroristiskās islāmistu organizācijas "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens.
2011. gada 11. maijs. Tā brīža Rīgas mērs Nils Ušakovs, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvo pārslodzi un un tiek hospitalizēts. Vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Berlīnē, viņa ārstēšanai tika vākti iedzīvotāju ziedojumi.
2011. gada 26. maijs. Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos.
2011. gada jūnijs. Noslēdzas pieteikumu iesniegšana vilcienu iepirkuma otrajā kārtā. Vienīgais pretendents no trim, kas iesniedza dokumentus, - CAF. Tas piesaistīja RVR kā apakšuzņēmēju, jo konkursa nosacījumu dēļ franču kompānija "Bombardier" atteicās no dalības tajā.
2011. gada 8. jūlijs. Andris Bērziņš stājas Latvijas Valsts prezidenta amatā, nomainot Valdi Zatleru.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
2011. gada 22. jūlijs. Annešs Bērings Breivīks izraisa valdības ēku sprādzienu Oslo, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlāk Breivīks nogalināja vēl 69 cilvēkus, pārsvarā jauniešus, Darba partijas jauniešu nometnē masu apšaudē Ūtejas salā.
2011. gada 23. jūlijs. Notiek tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja vairāk nekā puse vēlētāju, kuri piedalījās nobalsošanā. Tādējādi atbilstoši Satversmei 10. Saeima tika uzskatīta par atlaistu. To rosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz Saeimas lēmumu neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā
2011. gada augusts. Spāņu CAF tiek atzīts par jauno vilcienu iepirkuma uzvarētāju. "Pasažieru vilciens" plāno ar CAF slēgt jauno vilcienu piegādes un to uzturēšanas (30 gadus) līgumus – vienu par 436,7 miljoniem eiro (306,9 miljoniem latu) un otru – par 174 miljoniem eiro (122,3 miljoniem latu).
2011. gada septembris. “Stadler” pārsūdz konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
2011. gada oktobrī IUB paziņo, ka “Pasažieru vilciens” drīkst slēgt līgumu ar CAF par vilcienu piegādi.
2011. gada 25. oktobris. Satiksmes ministra amatā stājas Aivis Ronis.
2011. gadā 7. novembris. "airBaltic" valdes priekšsēdētāja krēslā sēžas Latvijā vislabāk atalgotā amatpersona Martins Gauss.
2011. gada 21. novembris. “Latvijas Krājbanka” aptur savu darbību sakarā ar konstatēto naudas iztrūkumu tajā.
20
12
12
20
13
13
20
14
14
20
15
15
20
17
17
20
20
20
20
22
22
20
23
23
2012. gada 2. aprīlis. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar CAF par vilcienu piegādi, neskatoties uz vēl vairākām sūdzībām IUB un tiesām 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2013. gada 23. novembris. Zolitūdē sagrūst lielveikala “Maxima” jumts un bojā iet 54 cilvēki.
2014. gada 1. janvāris. Par Latvijas valūtu kļūst eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas locekli.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2017. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Donalds Tramps.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2020. gada 11. marts. Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā ārkārtas situācija Covid-19 dēļ tiek izsludināta no 2020. gada 13. marta.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2022. gada oktobris. TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Valsts drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki. Vēlāk gan “Pasažieru vilciens” paziņoja, ka saņēmis "Cert.lv" atzinumu par to, ka nav nepārvaramu šķēršļu jauno elektrovilcienu ekspluatēšanā ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem. Tāpēc nolemts sākt vilcienu ekspluatāciju.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2013. gada 23. novembris. Zolitūdē sagrūst lielveikala “Maxima” jumts un bojā iet 54 cilvēki.
2014. gada 1. janvāris. Par Latvijas valūtu kļūst eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas locekli.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2017. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Donalds Tramps.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2020. gada 11. marts. Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā ārkārtas situācija Covid-19 dēļ tiek izsludināta no 2020. gada 13. marta.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2022. gada oktobris. TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Valsts drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki. Vēlāk gan “Pasažieru vilciens” paziņoja, ka saņēmis "Cert.lv" atzinumu par to, ka nav nepārvaramu šķēršļu jauno elektrovilcienu ekspluatēšanā ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem. Tāpēc nolemts sākt vilcienu ekspluatāciju.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.
Šādus vilcienus Stadler 2014. gadā piegādāja Igaunijai. Avots: Publicitātes foto
Skoda vilcienu transportēšana Rīgā. Avots: F64
Šādus vilcienus bija gatava piegādāt Spānijas kompānija Talgo. Avots: Leta
Šādus vilcienus Stadler 2014. gadā piegādāja Igaunijai. Avots: Publicitātes foto
Skoda vilcienu transportēšana Rīgā. Avots: F64
Šādus vilcienus bija gatava piegādāt Spānijas kompānija Talgo. Avots: Leta
2012
2013
2014
2015
2017
2019
2020
2022
2023
2014. gada 1. janvāris. Par Latvijas valūtu kļūst eiro, Latvijai kļūstot par eirozonas locekli.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2014. gada februāris. Krievija sāk Ukrainai piederošās pussalas Krimas okupāciju.
2014. gada jūlijs. Konkursā par elektrovilcienu nomu uzvar “Stadler”. Arī par šī konkursa nolikumu iesniegtas divas sūdzības IUB, tomēr birojs atļauj iepirkumu turpināt.
2014. gada jūlijs. Amatu atstāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un viņa vietā stājas Andris Lubāns. Valdi atstāj arī pārējie valdes locekļi.
2014. gada jūlijs. "Pasažieru vilciena" jaunā valde nolemj pārtraukt vairāk nekā 150 miljonus eiro vērto vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. CAF, kurš šajā iepirkumā nebija pieteicies, paziņoja, ka “Pasažieru vilciens” maldina sabiedrību un minētie 153 miljoni eiro ir pārāk maza summa vilcienu nomai.
2015. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Raimonds Vējonis.
2015. gada 25. jūlijs. NBA draftā ar ceturto numuru “New York Knicks” izvēlas latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi
2015. gada septembris. “Pasažieru vilciens” izsludina iepirkumu par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību.
2015. gada 4. novembris. Par satiksmes ministra pienākumu vietas izpildītāju kļūst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jo tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasa iepriekšējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.
2016. gada februāris. Satiksmes ministra krēslā atgriežas Uldis Augulis.
2017. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Donalds Tramps.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2017. gada oktobris. Par “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētāju kļūst Rodžers Jānis Grigulis.
2018. gada novembris. Tiek nolemts, ka 32 vilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā par 225,303 miljoniem eiro piegādās Spānijas uzņēmums “Talgo”. Paredzēts, ka jaunie elektrovilcieni tiks piegādāti pakāpeniski, sākot no 2020. gada beigām līdz 2023. gadam.
2019. gada janvāris. IUB aizliedz slēgt “Pasažieru vilcienam” līgumu ar “Talgo”.
2019. gada 23. janvāris. Par Latvijas satiksmes ministru kļūst Tālis Linkaits.
2019. gada februāris. Atkārtoti izvērtējot piedāvājumus, “Pasažieru vilciens” izlemj vilcienus iegādāties no Čehijas “Škoda Vagonka”.
2019. gada marts. Pēc "Talgo" sūdzības, IUB aizliedz "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar “Škoda Vagonka”.
2019. gada maijs. Trešo reizi vērtējot piedāvājumus, par uzvarētāju iepirkumā atkal tiek atzīts “Škoda Vagonka”.
2019. gada jūlijs. IUB noraida "Talgo" sūdzību, ar kuru Spānijas uzņēmums atkal bija vērsies birojā saistībā ar elektrovilcienu iepirkumu.
2019. gada 8. jūlijā par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Egils Levits.
2019. gada 16. jūlijs. Valdība atbalsta valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.
2019. gada jūlijs. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar “Škoda Vagonka”, pirmo jauno vilcienu kursēšanu Latvijā sola 2022. gada sākumā.
2020. gada 11. marts. Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. Latvijā ārkārtas situācija Covid-19 dēļ tiek izsludināta no 2020. gada 13. marta.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2021. gada janvāris. Par ASV prezidentu kļūst Džo Baidens.
2021. gada 28. jūlijs. Latvijas 3X3 basketbola izlase iegūst zelta medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs. Šīs ir pirmās spēles, kad olimpiskajās spēlēs ir iekļauts 3X3.
2021. gada 4. novembris. Augstākā tiesa atstāj negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie "Pasažieru vilciens" valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar CAF. Lietā bija apsūdzēti Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, no kuriem solidāri valsts labā tika nolemts piedzīt kompensācija teju 1,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat katram apsūdzētajam piespriests sods gandrīz 20 tūkstošu eiro apmērā.
2022. gada februāris. Tā brīža Valsts prezidents Egils Levits apžēlo Nilu Freivaldu, tomēr kompensācija viņam joprojām jāmaksā.
2022. gada 24. februāris. Krievija sāk pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
2022. gada aprīlis. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina "Pasažieru vilciens" projektu elektrovilcienu iegādei, no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā 23 vilcienu iegādei.
2022. gada maijs. Kļūst zināms, ka pirmo vilcienu piegādes termiņš ir pagarināts līdz 2023. gada 19. janvārim.
2022. gada 24. jūnijs. Rīgu sasniedz pirmie divi "Pasažieru vilciena” pasūtīto elektrovilcienu vagoni. To pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu. Pirmie divi jaunie elektrovilcieni pilnā sastāvā saņemti 27. jūlijā.
2012. gada 2. aprīlis. "Pasažieru vilciens" paraksta līgumu ar CAF par vilcienu piegādi, neskatoties uz vēl vairākām sūdzībām IUB un tiesām 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2013. gada 23. novembris. Zolitūdē sagrūst lielveikala “Maxima” jumts un bojā iet 54 cilvēki.
2012. gada maijs. Finanšu ministrija tomēr paziņo, ka “Pasažieru vilciens”, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Arī EK pauž līdzīgu viedokli, norādot, ka plānotie līguma grozījumi satur būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību izsludināt jaunu konkursu, un EK varētu izskatīt iespēju neatļaut izmantot ES finansējumu 142,3 miljonu eiro apmērā.
2012. gada maijs, no amata atkāpjas “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds un pārējā uzņēmuma valde. Uzņēmuma vadītāja krēslā sēžas Artis Birkmanis.
2012. gada maijs. Jaunā "Pasažieru valde" izstrādā priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilstu sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva valdība. Veiktos grozījumus apstiprina gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija. Par tiem uzreiz tiek uzsāktas sarunas ar CAF.
2012. gada 3. oktobris. Naktī tiek paziņots, ka nav panākta vienošanās starp “Pasažieru vilcienu” un CAF par jauno vilcienu iegādi. CAF uzskatīja, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet “Pasažieru vilciens” – ka nav, tādēļ “Pasažieru vilciens” 2012. gada 16. novembrī sāka mediācijas procesu Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā. Mediācijas process beidzas neveiksmīgi - starp pusēm netiek panākta vienošanās.
2013. gada 1. marts. Par satiksmes ministru kļūst Anrijs Matīss.
2013. gada oktobris. Senāts secina, ka 2012. gada 2. aprīlī starp "Pasažieru vilcienu" un CAF parakstītajā līgumā veikti būtiski grozījumi, tas pirmsšķietami atzīstams par spēkā neesošu, un ir pamats apturēt līguma izpildi.
2013. gada novembris. "Pasažieru vilciens” izsludina jaunu iepirkumu, šoreiz par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Šos vilcienus uz sliedēm Latvijā sola 2016. gadā.
2013. gada 23. novembris. Zolitūdē sagrūst lielveikala “Maxima” jumts un bojā iet 54 cilvēki.
2022. gada oktobris. TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Valsts drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" iebilst, ka Latvijas vajadzībām iepirktajos jaunajos pasažieru vilcienos "Škoda" tiek izmantoti Krievijā ražoti sakaru bloki. Vēlāk gan “Pasažieru vilciens” paziņoja, ka saņēmis "Cert.lv" atzinumu par to, ka nav nepārvaramu šķēršļu jauno elektrovilcienu ekspluatēšanā ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem. Tāpēc nolemts sākt vilcienu ekspluatāciju.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.
2022. gada 11. novembris. Kļūst zināms, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase pirmo reizi vēsturē spēlēs Pasaules kausa izcīņā, kas Indonēzijā sāksies 2023. gada 25. augustā.
2022. gada 14. decembris. Par satiksmes ministru kļūst Jānis Vitenbergs.
2022. gada decembris. "Škoda Vagonka" paziņo, ka jauno elektrovilcienu piegāde varētu aizkavēties par vismaz četriem mēnešiem. Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, kas nebija sākotnējais plāns, bet kas bija jādara kara Ukrainā dēļ. Līguma izpildi negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.
2023. gada 28. maijs. Latvijas vīriešu hokeja izlase pirmo reizi vēsturē izcīna bronzas medaļu pasaules čempionātā. Šī iemesla dēļ nākamā diena visā valstī tiek pasludināta par brīvdienu.
2023. gada 8. jūlijs. Par Latvijas Valsts prezidentu kļūst Edgars Rinkēvičs.
2023. gada jūnijs. Tiek paziņots, ka "Škoda Vagonka" jaunos elektrovilcienus "Pasažieru vilcienam" plāno nodot rudenī nevis vasaras beigās, kā iepriekš iecerēts. Jaunajiem vilcieniem nepieciešams veikt dažādus testus, un, kamēr tas nav izdarīts, vilcieni aizvien vēl ir “Škoda Vagonka” īpašumā.
2023. gada augusts. Tiek paziņots, ka vilcieni sāks kursēt tikai gada beigās. Par galvenajiem kavēšanās iemesliem aizvien tiek minēti kara Ukrainā izraisītie sarežģījumi.
2023. gada 20. augusts. LTV vēsta, ka "Pasažieru vilciens" prasīs "Škoda" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Tāpat LTV ziņo, ka par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija zaudēs Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Pēc jaunā grafika 23 no 32 vilcieniem bija jau jābūt nodotiem ekspluatācijā, bet pagaidām tas nav noticis, lai arī vairāki sastāvi ir nogādāti Latvijā.