Pēc Padomju Savienības sabrukuma rūpnīcas un karjera darbība tika apturēta – līdz 1994. gadā to pārņēma starptautiskais uzņēmums “Knauf” un nodibināja uzņēmumu Latvijā.
“Knauf” daļu ēku rekonstruēja, daļu nojauca un sakārtoja teritoriju. Tālāk sekoja strauja attīstība, uzņēmumam atverot vairākas jaunas ražotnes un Latvijā ražojot arvien jaunus produktus. 1997. gadā tika atklāta pirmā ražotne – metāla profilu izgatavošanai. 1998. gadā tika atklāta vēl viena ražotne un uzsākta ģipša sauso maisījumu ražošana.
2000. gadā ekspluatācijā tika nodota ģipša plākšņu ražošanas rūpnīca. Vēlāk tika atklātas vēl četras ražotnes – kaļķa-cementa sauso maisījumu ražotne (2006. gadā), perlīta ražotne (2011. gadā), sauso špakteļmasu ražotne (2014. gadā) un gatavo špakteļmasu ražotne (2018. gadā).
Patlaban uzņēmuma 30 hektāru plašajā teritorijā atrodas septiņas ražotnes un top jauns birojs, kurā atradīsies “Knauf Akadēmija” apmācībām, kā arī jaunizveidotais “Knauf Shared Service Center”, kas nodrošinās pakalpojumus citiem “Knauf” Grupas uzņēmumiem.
Juridiskā adrese: Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu pag., Ropažu novads
Apmaksātais pamatkapitāls: 7 117 506 eiro
Apgrozījums (2022. gadā): 103 184 955 eiro
Peļņa pēc nodokļiem (2022. gadā): 14 528 964 eiro
Darbinieku skaits (2022. gadā): 213
Valde: Jānis Kraulis (valdes priekšsēdētājs), Arnis Ivanovs (valdes loceklis), Pjotrs Jaroslavs Milevski (valdes loceklis)
Īpašnieks: "Knauf International GmbH" (100%)
Avots: "Lursoft"
Tomēr, neskatoties uz svārstīgo vidi, uzņēmuma darbība pēdējā laikā vērtējama kā veiksmīga.
Šajā gadā kompānija plāno strādāt ar nelielu pieaugumu, apgrozījumam pārkāpjot 100 miljonu eiro slieksni.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Liela daļa Baltijas reģionā izmantoto “Knauf” būvmateriālu – ap 90 veidi 290 dažādās variācijās – ir ražoti tieši “Knauf” rūpnīcā Ropažu novada Sauriešos. Populārākais produkts ir ģipša plāksnes, kam seko profili, špakteles, flīžu līmes, apmetumi, gruntis, pašizlīdzinošās grīdas un fasāžu siltināšanas produkti.
Ivanova novērojumi liecina, ka Baltijas valstīs vērojamas nelielas atšķirības pieprasījumā. Igaunijā apjomi nekrītas tik daudz, kā citviet, bet to tomēr ietekmē piesardzība Skandināvijas tirgū. Savukārt Lietuvā tirgus ir pietiekami stabils, un no banku sektora datiem redzams, ka bankās pieejami brīvi līdzekļi gan privātpersonām, gan juridiskām personām, kas nozīmē, ka vērojamais procentu likmju pieaugums tik daudz šo tirgu neietekmē.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Vēlas iekarot Skandināviju
“Mēs ar gatavajām špakteļmasām un ģipša apmetumiem vēlamies turpināt paplašināt darbību gan Zviedrijā, gan Norvēģijā,” saka Ivanovs.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Vienlaikus Ivanovs norāda uz aspektu, par ko nākotnē būtu jādomā. “Apgrozījums uz vienu nodarbināto būvniecībā krietni iepaliek no Eiropas un citām valstīm. Tāpēc sektorā nepieciešams domāt, kā uzlabot efektivitāti – tā vienkāršoti runājot, nevajag strādāt ar lāpstu, bet ar ekskavatoru.”
Investē attīstībā
“Neskatoties uz izaicinājumu pilno vidi, “Knauf” turpina investēt attīstībā, jo šodienas rīcība ietekmēs mūsu konkurētspēju nākamajos gados. Protams, ir manāma tirgus sabremzēšanās, tirgus ir piesardzīgāks, taču investīciju plānus mēs atstājām neskartus,” saka Ivanovs.
Viņš uzsver, ka pēdējo 10 gadu laikā būvniecības izmaksas gada griezumā nav samazinājušās, kas nozīmē, ka attīstībā jāiegulda jau šobrīd. Kopumā no 1996. līdz 2022. gadam ražotņu rekonstrukcijā un modernizācijā, kā arī jaunu ražotņu izveidē “Knauf” ir ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus eiro.
“Būvēt šodien vienmēr būs lētāk nekā rīt, tādēļ turpinām investēt ēkās un jaunās ražotnes iekārtās,” viņš uzsver.
Sekojot “Knauf” grupas ilgtspējas stratēģijai, uzņēmums līdz 2032. gadam ir apņēmies uz pusi samazināt oglekļa pēdas nospiedumu. Šā gada rudenī “Knauf” spēra būtisku soli šajā virzienā, ģipša plākšņu ražošanā ieviešot “Post Stucco Treatment” tehnoloģiju (PST), kas samazina izmantotās enerģijas patēriņu par 10% un proporcionāli tikpat arī tehnoloģiskā ūdens daudzumu. Tehnoloģijas ieviešanā investēti 1,96 miljoni eiro un “Knauf” rūpnīca ir kļuvusi par pirmo ražotni pasaulē, kur tā ieviesta.
“Šobrīd esam definējuši mērķi virzīties uz savas CO2 pēdas samazināšanu, un PST tehnoloģijas ieviešana ir viens no soļiem šajā virzienā. Ieviešot PST tehnoloģiju, ģipša plākšņu ražošanas procesā ģipša kristāli, sajaucot ar ūdeni, tiks "novecināti", lai samazinātu nepieciešamo tehnoloģiskā ūdens daudzumu masas sašķidrināšanai. Salīdzinot ar līdzšinējo ražošanas procesu, ģipša plākšņu ražošanas procesā izmantoto ģipša kristālu "novecināšanas" laiks tiks četrkāršots ar PST tehnoloģiju, tādējādi būtiski samazinot enerģijas patēriņu plākšņu žāvēšanai,” skaidro Ivanovs.
Publicitātes foto
Publicitātes foto
Publicitātes foto
““Knauf” grupai kopumā ir vairāk nekā 200 rūpnīcu, kas nozīmē, ka vēlme iegūt grupas investīcijas un attīstīties ir milzīga. Un tad jautājums, kāpēc jāiegulda Latvijas rūpnīcā, nevis, piemēram, Vācijas vai Spānijas rūpnīcā. Tāpēc ļoti būtiska ir valsts loma un atbalsts, jo mēs esam energointensīva ražotne. Pērn mums veiksmīgi izdevās īstenot projektu, jo tika piešķirts valsts atbalsts energointensīvai rūpniecībai, un tieši tas bija noteicošais punkts, kāpēc bijām pirmā rūpnīca pasaulē, kas varēja ieviest šo PST tehnoloģiju. Šāds atbalsts veicinās arī tālākas investīcijas no “Knauf” grupas tieši Latvijā. Ir skaidrs, ka investīcijas CO2 pēdas samazināšanā un ilgtspējā būs attīstības dzinulis tuvākos 10-15 gadus un pat ilgāk, un vairs nav jautājums, vai investēt, bet – kad un cik ātri varēs šos projektus realizēt,” skaidro Ivanovs.
Ģipšakmeni šobrīd iegūst divos karjeros – pamata karjers atrodas Salaspilī, taču otrs karjers atrodas Saulkalnē, pie Salaspils apvedceļa. Patlaban šajā vietā notiek aktīvi darbi, jo šī vieta ir tieši saistīta ar “Rail Baltica” trasi.
Kompānijai šis karjers ir jāizstrādā, lai atgrieztu to pienācīgā stāvoklī un šajā vietā varētu turpināties būvdarbi. Līdz ar to karjerā darbi turpināsies vēl pāris gadus un pēc tam tie atsāksies tikai pēc “Rail Baltica” būvniecības noslēguma.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ražošanā tiek izmantotas salīdzinoši vienkāršas izejvielas – ģipsis, ūdens un vēl dažas citas izejvielas. Tomēr process, lai no ģipšakmens iegūtu izturīgu plāksni, kuru droši varētu izmantot būvniecībā, ir sarežģīts un atbildīgs – no plāksnes kvalitātes lielā mērā būs atkarīga uzbūvētās ēkas kvalitāte.
Sākotnēji ģipsis tiek novecināts noteiktā temperatūrā noteiktā mitrumā un noteiktā spiedienā. Ražošanas līnijas sākumā atrodas divi kartona ruļļi, kurus izritina uz līnijas un starp tiem izlej ģipša masu.
Plāksne tiek formēta, izveidojot noteiktu biezumu un profilu.
Minimālais pasūtījuma apjoms ir 2 paletes jeb 120 plāksnes, kas tiek ražotas pasūtītājam nepieciešamā garumā un platumā. Taču plāksnēm arī ir standarta izmērs, ko pārdod veikalā – platums 0,9 vai 1,2 metri un garums 2,6 līdz 3 metri.
Plākšņu ražošanai tiek izmantoti divu veidu kartoni, no kuriem katrs izplešas dažādi, tādēļ pa vidu notiek rasināšana, lai plāksnes virsma būtu gludāka un viendabīgāka.
Ražotne strādā visu diennakti, darbinieki darbdienās strādā trīs maiņās, taču brīvdienās atpūšas.
Tālāk plāksnes tiek žāvētas.
Pēc žāvēšanas tās tiek saliktas uz paletēm un aizvestas uz noliktavu.
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Produkcija tiek testēta, lai tā atbilstu dažādiem standartiem, piemēram, mitruma vai triecienizturības, un tādējādi pārliecinātos, ka materiāls izturēs visus faktorus, kas to varētu ietekmēt. Produkta izstrādes procesam vienmēr jābūt vienādam, lai būvnieks objektos vienmēr varētu rēķināties ar to, cik ilgs laiks viņam nepieciešams konkrētā produkta uzklāšanai, kā arī varētu aprēķināt, cik kvadrātmetrus vienas dienas laikā iespējams apstrādāt.
Tas arī garantē paveiktā darba efektivitāti. "Vēlamies būt pārliecināti, lai viss, ko izlaižam no rūpnīcas, strādās nevainojami," uzsver Ivanovs.
Tāpat uzņēmums šobrīd visus produktus, kuri ražošanas procesā neizdodas (nav stiprības, neturas kartons vai citi defekti), pārstrādā, izsijā un laiž ražošanas procesā vēlreiz, nodrošinot bezatlikuma ražošanu.
“Ilgtspēja ir viens no aspektiem, kas jāņem vērā ēku būvniecībā – parasti runā par ēkas pašas ilgtspēju tās dzīves cikla šaurajā posmā, kad tā tiek lietota. Taču ir arī brīdis, kad ēka jānojauc. Tad rodas jautājums, cik ēka ir ilgtspējīga, kad tā ir jānojauc – vai šos materiālus iespējams pārstrādāt un sagatavot jaunas ēkas būvniecībai. Ģipsis šajā ziņā ir unikāls, jo to var visu laiku pārstrādāt,” noslēdz Ivanovs.