Augstās energoresursu cenas – katalizators rīkoties. Māju atjaunošana kļuvusi raitāka
Foto: Shutterstock, DELFI
Teksts: Ingrīda Drazdovska, "Delfi Bizness" redaktore
Teksts: Ingrīda Drazdovska, "Delfi Bizness" redaktore
Līdz šim ar māju atjaunošanu, to energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā, jo īpaši galvaspilsētā vai, piemēram, Daugavpilī, gājis kā pa celmiem. Tomēr līdz ar krīzi, ko piedzīvojām enerģētikas jomā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, šis ritenis šķietami ripo raitāk.
Cilvēkiem, saņemot lielos rēķinus, vārds “energoefektivitāte” vairs nešķiet abstrakts jēdziens, jo īpaši, ja kaimiņmājā, kura ir atjaunota un nosiltināta, ļaudis maksā uz pusi mazāk nekā pirms tās renovācijas.
Turklāt tieši 2023. gada izskaņā Eiropas Parlamenta deputāti ar ES dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem, un tas nozīmē, ka mums “jāiespringst” vēl vairāk.
Turklāt tieši 2023. gada izskaņā Eiropas Parlamenta deputāti ar ES dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem, un tas nozīmē, ka mums “jāiespringst” vēl vairāk.
Eiropas mērķu pavadā
Šobrīd ēku uzturēšanai Eiropas Savienības valstīs vidēji tiek izlietots ap 40% kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi to apsildīšana un atdzesēšana ir gan būtisks izmaksu, gan piesārņojuma avots, skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Tāpēc energoefektivitātei ir liela nozīme virzībā uz videi draudzīgu ekonomiku jeb Eiropas zaļo kursu.
“Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, EP par vienu no būtiskām prioritātēm noteica samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas. Tādēļ 2023. gada rudenī pieņēmām atjaunotu energoefektivitātes likumu. Ar to tiek noteikts ES enerģētikas politikas pamatprincips – “energoefektivitāte ir pirmajā vietā”. Praksē tas nozīmē, ka ES valstīm energoefektivitāte ir jāņem vērā visos attiecīgajos politikas lēmumos un lēmumos par lielākajiem ieguldījumiem enerģētikas un ar enerģētiku nesaistītās nozarēs,” viņa stāsta.
Līdz ar to tagad ES valstīm ir saistošs pienākums līdz 2030. gadam kopīgi nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu vēl par 11,7%, salīdzinot ar 2020. gadu, bet Latvijai specifiski – 17%.
Līdz ar to tagad ES valstīm ir saistošs pienākums līdz 2030. gadam kopīgi nodrošināt enerģijas patēriņa samazinājumu vēl par 11,7%, salīdzinot ar 2020. gadu, bet Latvijai specifiski – 17%.
Igaunijas un Somijas pētnieki secinājuši, ka ieguldījums viena miljona eiro apjomā mājokļu renovācijā rada 17 jaunas pastāvīgās darbvietas nozarē un ar nodokļiem valstij atgriež pat trešdaļu no ieguldītās summas, norāda Vaidere.
Ieguvumi iedzīvotājiem
Vidēji atjaunotā mājā enerģijas patēriņa samazinājums ir 50–55%, bet ir nami, kur ir 65% un pat 76% enerģijas patēriņa samazinājums, stāsta Finanšu nozares asociācijas (FNA) un “Swedbank” eksperte Ilze Kukute. Minimāli sasniedzamais ietaupījums ES atbalsta programmā bija noteikts 30%.
Turklāt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem bija un arvien ir pieejams finansiāls atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, attiecīgi pašiem ir jātērē mazāk.
Turklāt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem bija un arvien ir pieejams finansiāls atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, attiecīgi pašiem ir jātērē mazāk.
Kukute atgādina, ka 2023. gadā noslēdzās ES fondu 2014.–2020. gada perioda atbalsta programma, kuras ietvaros bija pieejams grants līdz 50% apjomā projekta attiecināmo izmaksu finansēšanai.
Šajā programmā ar atbalstu dzīves apstākļi uzlaboti gandrīz 20 tūkstošiem mājsaimniecību visā Latvijā, granta veidā saņemot no “Altum” 157,1 miljonu eiro, šādus datus sniedz šī finanšu institūcija.
Arī turpmākajos gados cilvēkiem, kas vēlas atjaunot savas mājas, būs pieejams finansiāls atbalsts no ES.
“Esam paredzējuši, ka ievērojams finansējums no ES Atjaunošanas un noturības mehānisma tiek atvēlēts tieši daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Laika posmā no 2022. līdz 2026. gadam “Altum” īsteno atbalsta programmu 57,2 miljonu eiro apmērā,” stāsta Vaidere.
Pēc “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājas Ievas Vērzemnieces paustā, šie līdzekļi būs pietiekami orientējoši 130 māju renovācijas atbalstam. Programmā ar iesniegtajiem pieteikumiem šobrīd rezervēti mazliet vairāk nekā 20% finansējuma. Viņa mudina izmantot programmas sniegtās iespējas un pieteikties atbalstam.
Te gan jānorāda, ka iepriekšējā atbalsta programmā PVN bija attiecināmā izmaksa, savukārt pašlaik aktuālajā tas tā nav paredzēts. “Ņemot vērā atšķirīgos nosacījumus, projekti 2023. gadā vēl tika gatavoti jaunajai programmai, un šis faktors ietekmēja pieprasījumu pēc finansējuma komercbankās, kas jaunajiem pieprasījumiem 2023. gadā bija zems. Sagaidām finansējuma pieprasījuma pieaugumu 2024. gadā,” atzīst Kukute.
Šajā programmā ar atbalstu dzīves apstākļi uzlaboti gandrīz 20 tūkstošiem mājsaimniecību visā Latvijā, granta veidā saņemot no “Altum” 157,1 miljonu eiro, šādus datus sniedz šī finanšu institūcija.
Arī turpmākajos gados cilvēkiem, kas vēlas atjaunot savas mājas, būs pieejams finansiāls atbalsts no ES.
“Esam paredzējuši, ka ievērojams finansējums no ES Atjaunošanas un noturības mehānisma tiek atvēlēts tieši daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Laika posmā no 2022. līdz 2026. gadam “Altum” īsteno atbalsta programmu 57,2 miljonu eiro apmērā,” stāsta Vaidere.
Pēc “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājas Ievas Vērzemnieces paustā, šie līdzekļi būs pietiekami orientējoši 130 māju renovācijas atbalstam. Programmā ar iesniegtajiem pieteikumiem šobrīd rezervēti mazliet vairāk nekā 20% finansējuma. Viņa mudina izmantot programmas sniegtās iespējas un pieteikties atbalstam.
Te gan jānorāda, ka iepriekšējā atbalsta programmā PVN bija attiecināmā izmaksa, savukārt pašlaik aktuālajā tas tā nav paredzēts. “Ņemot vērā atšķirīgos nosacījumus, projekti 2023. gadā vēl tika gatavoti jaunajai programmai, un šis faktors ietekmēja pieprasījumu pēc finansējuma komercbankās, kas jaunajiem pieprasījumiem 2023. gadā bija zems. Sagaidām finansējuma pieprasījuma pieaugumu 2024. gadā,” atzīst Kukute.
Te gan taisnības labad ir jāpiesauc citi skaitļi, lai aptvertu darāmā lauku.
Rīgā vien ir nepieciešams atjaunot aptuveni 6000 dzīvojamo ēku. Ilgus gadus vidējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas temps galvaspilsētā bijis ap 12 ēkām gadā. Nav jāapgūst augstākā matemātika, lai izrēķinātu, ka, šādi turpinot, paies simtiem gadu, lai sakārtotu namus. Taču Rīga jau līdz 2030. gadam apņēmusies nosiltināt/atjaunot 3000 mājas, tostarp 2000 ēku uzlabošanas darbi būtu jāveic pašvaldības kapitālsabiedrībai “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Rīgas pašvaldība iepriekš rēķinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būtu nepieciešami aptuveni trīs miljardi eiro.
Savukārt Ekonomikas ministrija aplēsusi, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešams atjaunot 190 tūkstošus mājokļu (aptuveni 163 tūkstoši privātmāju un aptuveni 26 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku) ar kopējo platību 56,1 miljons m2, kopējām investīcijām sasniedzot 21,6 miljardus eiro.
Tāpēc loģisks ir jautājums – kur tam ņemt līdzekļus un kā šo procesu paātrināt?
Rīgā vien ir nepieciešams atjaunot aptuveni 6000 dzīvojamo ēku. Ilgus gadus vidējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas temps galvaspilsētā bijis ap 12 ēkām gadā. Nav jāapgūst augstākā matemātika, lai izrēķinātu, ka, šādi turpinot, paies simtiem gadu, lai sakārtotu namus. Taču Rīga jau līdz 2030. gadam apņēmusies nosiltināt/atjaunot 3000 mājas, tostarp 2000 ēku uzlabošanas darbi būtu jāveic pašvaldības kapitālsabiedrībai “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Rīgas pašvaldība iepriekš rēķinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būtu nepieciešami aptuveni trīs miljardi eiro.
Savukārt Ekonomikas ministrija aplēsusi, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešams atjaunot 190 tūkstošus mājokļu (aptuveni 163 tūkstoši privātmāju un aptuveni 26 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku) ar kopējo platību 56,1 miljons m2, kopējām investīcijām sasniedzot 21,6 miljardus eiro.
Tāpēc loģisks ir jautājums – kur tam ņemt līdzekļus un kā šo procesu paātrināt?
Paļaujas uz ES naudu
Viss notiek, pamatā balstoties uz atbalsta programmām, līdzšinējo praksi neslēpj Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Viņa kolēģis, EM Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta vadītājs Gatis Silovs, steidz norādīt, ka nauda no Eiropas nebūt tik drīz nebeigsies. Turklāt vēl ir jāspēj to “paņemt”.
“Tādā vai citādā formā finansējums daudzdzīvokļu māju atjaunošanai būs pieejams, domāju, ilgu laiku. Jā, ir jautājums par formu, nosacījumiem,” viņš uzsver un izceļ kādu īpatnību. “Mūsu problēma ir laimes lāča gaidīšana.” Cilvēki velti lolo cerību, ka būs vēl labāki nosacījumi, un nesāk īstenot projektu. “Un puspajokam – labākā reklāma ir tad, kad tiek paziņots, ka programma tiks slēgta. Tad cilvēki mobilizējas, saprotot, ka vairāk atlikt nevar. Tā programmās, kurām septiņus gadus vajadzētu ritēt vienmērīgi, ir citādi – sākumā visi kaut ko gaida, tad pēdējā gadā pēkšņi ir milzīgs “uzrāviens” – aktivitātes līkne ir kā hokeja nūja,” skaidro Silovs, uzsverot, ka šāda pieeja nav ilgtspējīga.
Viņa kolēģis, EM Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta vadītājs Gatis Silovs, steidz norādīt, ka nauda no Eiropas nebūt tik drīz nebeigsies. Turklāt vēl ir jāspēj to “paņemt”.
“Tādā vai citādā formā finansējums daudzdzīvokļu māju atjaunošanai būs pieejams, domāju, ilgu laiku. Jā, ir jautājums par formu, nosacījumiem,” viņš uzsver un izceļ kādu īpatnību. “Mūsu problēma ir laimes lāča gaidīšana.” Cilvēki velti lolo cerību, ka būs vēl labāki nosacījumi, un nesāk īstenot projektu. “Un puspajokam – labākā reklāma ir tad, kad tiek paziņots, ka programma tiks slēgta. Tad cilvēki mobilizējas, saprotot, ka vairāk atlikt nevar. Tā programmās, kurām septiņus gadus vajadzētu ritēt vienmērīgi, ir citādi – sākumā visi kaut ko gaida, tad pēdējā gadā pēkšņi ir milzīgs “uzrāviens” – aktivitātes līkne ir kā hokeja nūja,” skaidro Silovs, uzsverot, ka šāda pieeja nav ilgtspējīga.
“Nosacījumi ir labi. Latvijā sedzam pusi no izmaksām ar dāvinājumu, kaimiņvalstīs – aptuveni trešo daļu."
Ministrijas pārstāvis neslēpj, ka ierēdņi tiek kritizēti par to, ka jaunajā programmā PVN nav pie attiecināmajām izmaksām, taču skaidro, ka tāda ir kopējā Eiropas Komisijas (EK) nostāja. “Nosacījumi ir labi. Latvijā sedzam pusi no izmaksām ar dāvinājumu, kaimiņvalstīs – aptuveni trešo daļu. Racionāli cilvēki saprot, ka labāk zīle rokā nekā mednis kokā, nav ko gaidīt,” arī viņš mudina rīkoties un izmantot izdevību.
“Mums ik pa brīdim aizrāda, ka jau šobrīd nosacījumi ir dāsni, ka nav ilgtspējīgi paļauties uz to, ka jebkurai programmai, problēmai vienīgais, ko spēsim, – palūgt naudu no ES,” akcentē Silovs.
Viņš skaidro, ka programmai ir divas daļas. Viena – dāvinājums, “visiem patīk runāt par to, cik liels tas būs”, taču, viņaprāt, svarīgākā daļa ir aizdevums no “Altum”, proti, ja tāda nebūtu, vienalga, cik liels būtu dāvinājums, ir mājas, kuras vienkārši nekvalificētos kredītam. Tāpēc būtiskākais – “Altum” ir spējis pilnībā nodrošināt kredītus visiem. Obligāts nosacījums gan ir veikti komunālie maksājumi, parādu neesamība. “Jāiet tajā virzienā, ka Altum “nosedz” tos, kuriem komercbankas varētu atteikt,” spriež Silovs.
Jā, Eiropas finansiālā piešprice reiz beigsies, tomēr, kā norāda EM pārstāvis, “ar tīru sirdsapziņu šobrīd varam teikt – ja mājas iemītnieki spēj vienoties, viņiem kredīts ir garantēts. Dāvinājums neatgriežas, bet kredīts gan. Tāpēc arī nākotnē finansējums kredīta veidā būs pieejams.” Turklāt pašlaik ir iedarbināti divi instrumenti – tā dēvētais remonta fonds (pilnīgi jebkādiem darbiem) un aizdevumi tieši energoefektivitātes paaugstināšanai.
Teorētiski – ja “Altum” būtu 150 miljoni, tas ik gadu 10 miljonus eiro drīkstētu izdot kredītos (populārākie termiņi ir 10–15 gadi, attiecīgi daļa naudas ik gadu atgriežas. Aprite (rotācija jeb “revolving” angliski) ir visu laiku, skaidro Silovs.
Savukārt Rīga jau šogad, nākamgad ir iecerējusi iedarbināt savu rotācijas fondu, par to pasākumā “Rīga – energoefektīva” izteicās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps. Tā līdzekļi būtu kā “pagarinātā roka” naudai, kas tiek piesaistīta no bankām, tādējādi ļaujot mazināt riskus, kalpotu kā viens no alternatīviem risinājumiem.
Silovs uzsver, ka būs cilvēku grupas, kurām objektīvi nepieciešams atbalsts, un nevajadzētu piemirst sociālo dienestu lomu un atbalstu. “Siltināšanas stāsts nav tikai par būvniecību, bet gan par sociālo politiku un to, kā cilvēki dzīvo,” viņš teic.
“Mums ik pa brīdim aizrāda, ka jau šobrīd nosacījumi ir dāsni, ka nav ilgtspējīgi paļauties uz to, ka jebkurai programmai, problēmai vienīgais, ko spēsim, – palūgt naudu no ES,” akcentē Silovs.
Viņš skaidro, ka programmai ir divas daļas. Viena – dāvinājums, “visiem patīk runāt par to, cik liels tas būs”, taču, viņaprāt, svarīgākā daļa ir aizdevums no “Altum”, proti, ja tāda nebūtu, vienalga, cik liels būtu dāvinājums, ir mājas, kuras vienkārši nekvalificētos kredītam. Tāpēc būtiskākais – “Altum” ir spējis pilnībā nodrošināt kredītus visiem. Obligāts nosacījums gan ir veikti komunālie maksājumi, parādu neesamība. “Jāiet tajā virzienā, ka Altum “nosedz” tos, kuriem komercbankas varētu atteikt,” spriež Silovs.
Jā, Eiropas finansiālā piešprice reiz beigsies, tomēr, kā norāda EM pārstāvis, “ar tīru sirdsapziņu šobrīd varam teikt – ja mājas iemītnieki spēj vienoties, viņiem kredīts ir garantēts. Dāvinājums neatgriežas, bet kredīts gan. Tāpēc arī nākotnē finansējums kredīta veidā būs pieejams.” Turklāt pašlaik ir iedarbināti divi instrumenti – tā dēvētais remonta fonds (pilnīgi jebkādiem darbiem) un aizdevumi tieši energoefektivitātes paaugstināšanai.
Teorētiski – ja “Altum” būtu 150 miljoni, tas ik gadu 10 miljonus eiro drīkstētu izdot kredītos (populārākie termiņi ir 10–15 gadi, attiecīgi daļa naudas ik gadu atgriežas. Aprite (rotācija jeb “revolving” angliski) ir visu laiku, skaidro Silovs.
Savukārt Rīga jau šogad, nākamgad ir iecerējusi iedarbināt savu rotācijas fondu, par to pasākumā “Rīga – energoefektīva” izteicās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps. Tā līdzekļi būtu kā “pagarinātā roka” naudai, kas tiek piesaistīta no bankām, tādējādi ļaujot mazināt riskus, kalpotu kā viens no alternatīviem risinājumiem.
Silovs uzsver, ka būs cilvēku grupas, kurām objektīvi nepieciešams atbalsts, un nevajadzētu piemirst sociālo dienestu lomu un atbalstu. “Siltināšanas stāsts nav tikai par būvniecību, bet gan par sociālo politiku un to, kā cilvēki dzīvo,” viņš teic.
Citāds atbalsts
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere
ES atbalsts būs pieejams, ne gluži finansējot būvniecību, taču, piemēram, investējot cilvēkos jeb viņu prasmēs, izriet no Vaideres sacītā. “EP esam norādījuši, ka EK jānovirza līdzekļi arī no citām programmām, piemēram, speciālistu apmācībai un pārkvalifikācijai, jo īpaši ar ēku renovāciju saistītajās darbvietās, lai veicinātu nodarbinātību energoefektivitātes nozarē.”
Būtisks atbalsta mehānisms ir Sociālais klimata fonds, kura izveidē viņa aktīvi piedalījusies. “No tā Latvija varētu saņemt ap 600 miljoniem eiro, ar kuru palīdzību varēsim atbalstīt – cilvēkiem palīdzēt ierīkot videi draudzīgākas apkures sistēmas,” skaidro parlamentāriete.
Būtisks atbalsta mehānisms ir Sociālais klimata fonds, kura izveidē viņa aktīvi piedalījusies. “No tā Latvija varētu saņemt ap 600 miljoniem eiro, ar kuru palīdzību varēsim atbalstīt – cilvēkiem palīdzēt ierīkot videi draudzīgākas apkures sistēmas,” skaidro parlamentāriete.
Pašvaldībām jāiesaistās
Iemesli tam, kāpēc māju renovācijas un to energoefektivitātes paaugstināšanas temps līdz šim nav pietiekami straujš, ir dažādi. Starp tiem ir gan tas, ka jebkura būvniecība ir dārga un sarežģīta, gan cilvēku nespēja vienoties.
“Ļoti liels jautājums ir par sabiedrības pašorganizēšanos. Ļaujam vai tomēr secinām, ka vajag ārējo stimulu? Un te es nerunāju, ka kaut ko dāvināsim,” saka Silovs. Gan viņš, gan citi aptaujātie norāda, ka daudz iespēju un sviru ir tieši pašvaldību rīcībā, tostarp, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas gan ir salīdzinoši mazs instruments.
“Liela nozīme dzīvojamo ēku renovācijās ir arī pašvaldībām, kurām būtu gan aktīvi jāmotivē iedzīvotāji renovēt, gan jāpalīdz organizēties un atjaunošanu finansēt,” uzsver Vaidere. Viņa izceļ arī apņēmīgu un zinošu mājas vecāko, apsaimniekotāju lomu, kuri motivē vienoties par renovāciju.
“Ļoti liels jautājums ir par sabiedrības pašorganizēšanos. Ļaujam vai tomēr secinām, ka vajag ārējo stimulu? Un te es nerunāju, ka kaut ko dāvināsim,” saka Silovs. Gan viņš, gan citi aptaujātie norāda, ka daudz iespēju un sviru ir tieši pašvaldību rīcībā, tostarp, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas gan ir salīdzinoši mazs instruments.
“Liela nozīme dzīvojamo ēku renovācijās ir arī pašvaldībām, kurām būtu gan aktīvi jāmotivē iedzīvotāji renovēt, gan jāpalīdz organizēties un atjaunošanu finansēt,” uzsver Vaidere. Viņa izceļ arī apņēmīgu un zinošu mājas vecāko, apsaimniekotāju lomu, kuri motivē vienoties par renovāciju.
Rīgas ambīcijas
Līdz šim tieši Rīga, kur ir kuplākais atjaunojamo māju skaits, izpelnījusies kritiku par nekā nedarīšanu lietas labā.
Tomēr gluži tā nav. Iepriekšējā fondu perioda programmā gandrīz puse projektu realizēta Rīgā un Pierīgā, no kuriem Rīgā – 15%. Otrajā vietā ierindojas Kurzeme ar 21%, savukārt trešajā vietā ir Vidzeme – 17%, rāda “Altum” dati.
Pēc institūcijas novērojumiem, pēdējā laikā Rīgā jūtami ir palielinājusies interese par māju renovāciju, kā arī noris mērķtiecīgas darbības no pašvaldību un atbildīgo institūciju puses. Tomēr, ja rādītājus salīdzina pret iedzīvotāju skaitu, Rīgā tie ir zemi.
Tomēr gluži tā nav. Iepriekšējā fondu perioda programmā gandrīz puse projektu realizēta Rīgā un Pierīgā, no kuriem Rīgā – 15%. Otrajā vietā ierindojas Kurzeme ar 21%, savukārt trešajā vietā ir Vidzeme – 17%, rāda “Altum” dati.
Pēc institūcijas novērojumiem, pēdējā laikā Rīgā jūtami ir palielinājusies interese par māju renovāciju, kā arī noris mērķtiecīgas darbības no pašvaldību un atbildīgo institūciju puses. Tomēr, ja rādītājus salīdzina pret iedzīvotāju skaitu, Rīgā tie ir zemi.
Pēc statistikas datiem, Rīgā cilvēkiem ir lielāki ienākumi nekā reģionos, taču reģioni ir stipri priekšā siltināšanas, atjaunošanas projektu ziņā, norāda Auders. Ar Rīgas pašvaldību ir bijušas sarunas par to, ka varētu īstenot kvartālu pieeju. “Ja ir 10 biedrības vienā kvartālā, tās kopā sapulcināt ir krietni grūtāk nekā situācijā, kad ir viens pārvaldnieks, kas pārstāv visas šīs mājas kvartālā,” viņš skaidro.
Rīgas ambīcija ir vismaz 3000 mājas nosiltināt/atjaunot līdz 2030. gadam, iepriekš pauda Zeps. Un lielā mērā pašvaldība paļaujas uz savu kapitālsabiedrību “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kurai uzlikts mērķis: 2000 renovētu māju.
Šo plānu RNP ir saņēmis mantojumā, proti, tas ir ierakstīts Rīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā, skaidro RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs, pieļaujot, ka objektīvi mērķis varētu būt pārāk izaicinošs. Daudzu māju uzkrājumu fondu “apēd” neparedzētie darbi avāriju novēršanai.
“Cilvēki mēģina turpināt krāt, savukārt būvniecības izmaksu pieaugums bieži vien apsteidz to tempu, kādā māja var sakrāt līdzfinansējumu, lai varētu sākt izstrādāt tehnisko dokumentāciju,” viņš skaidro un mudina apsvērt kredīta iespējas. “Aizņemties nav slikti, noteikti tas ir lētāk, nekā krāt, jo būvniecības izmaksu kāpums ir straujāks nekā kredīta apkalpošanas maksa vai procentu maksājums,” pamato Paurs.
Rīgas ambīcija ir vismaz 3000 mājas nosiltināt/atjaunot līdz 2030. gadam, iepriekš pauda Zeps. Un lielā mērā pašvaldība paļaujas uz savu kapitālsabiedrību “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kurai uzlikts mērķis: 2000 renovētu māju.
Šo plānu RNP ir saņēmis mantojumā, proti, tas ir ierakstīts Rīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā, skaidro RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs, pieļaujot, ka objektīvi mērķis varētu būt pārāk izaicinošs. Daudzu māju uzkrājumu fondu “apēd” neparedzētie darbi avāriju novēršanai.
“Cilvēki mēģina turpināt krāt, savukārt būvniecības izmaksu pieaugums bieži vien apsteidz to tempu, kādā māja var sakrāt līdzfinansējumu, lai varētu sākt izstrādāt tehnisko dokumentāciju,” viņš skaidro un mudina apsvērt kredīta iespējas. “Aizņemties nav slikti, noteikti tas ir lētāk, nekā krāt, jo būvniecības izmaksu kāpums ir straujāks nekā kredīta apkalpošanas maksa vai procentu maksājums,” pamato Paurs.
Komentārs
“Sabremzējumu varējām novērot jau kopš 2022. gada sākuma saistībā ar karu Ukrainā un būvniecības cenu pieaugumu. “Euribor” pieaugums noteikti ir arī viens no faktoriem, kas ir licis pārdomāt atjaunošanas sākšanu.
Nevarētu teikt, ka aizdevuma pievienotā likme mājām būtu paaugstinājusies, jo ir konkurence starp komercbankām. Klientiem ir izvēle saņemt vairākus finansējuma piedāvājumus un izvēlēties sev izdevīgāko. Noteikta prakse ir visiem māju atjaunošanas projektiem uz būvniecības periodu atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, tātad sākotnēji klienti maksā tikai procentu maksājumus. Pabeidzot būvniecības procesu, tiek sākta arī pamatsummas atmaksa.
2023. gadā atsevišķām bankām bija īpaši piedāvājumi, piemēram, nosakot, ka uz diviem gadiem pievienotā likme ir 0% (slēdzot aizņēmuma līgumu, klienti zina pievienoto likmi, kuru maksāt būs jāsāk pēc šiem diviem gadiem).”
Nevarētu teikt, ka aizdevuma pievienotā likme mājām būtu paaugstinājusies, jo ir konkurence starp komercbankām. Klientiem ir izvēle saņemt vairākus finansējuma piedāvājumus un izvēlēties sev izdevīgāko. Noteikta prakse ir visiem māju atjaunošanas projektiem uz būvniecības periodu atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, tātad sākotnēji klienti maksā tikai procentu maksājumus. Pabeidzot būvniecības procesu, tiek sākta arī pamatsummas atmaksa.
2023. gadā atsevišķām bankām bija īpaši piedāvājumi, piemēram, nosakot, ka uz diviem gadiem pievienotā likme ir 0% (slēdzot aizņēmuma līgumu, klienti zina pievienoto likmi, kuru maksāt būs jāsāk pēc šiem diviem gadiem).”
Ilze Kukute
“Swedbank” Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas Valsts un pašvaldības jomas vadītāja
"Pašvaldībai ir nopietna, nozīmīga loma mājokļa pieejamībā visā pasaulē. Arī Rīga tagad beidzot to ir sapratusi."
Problēma ir arī biedrību dibināšana. “Nereti mājā nav neviena iedzīvotāja, kas būtu gatavs uzņemties atbildību, būt par biedrības valdes locekli, parakstīt dokumentus, veikt pārskaitījumu 100 tūkstošu eiro apjomā, bet šī biedrība ir ļoti svarīga, lai varētu piesaistīt bankas finansējumu,” klāsta Paurs, norādot, ka šis ir normatīvu sakārtošanas jautājums par kopību.
“Mājokļa jautājums nekad nav bijis politikas prioritāte. Vienmēr ir bijis uzskats, ka tirgus pats visu sakārtos. Nesakārtos. Pašvaldībai ir nopietna, nozīmīga loma mājokļa pieejamībā visā pasaulē. Arī Rīga tagad beidzot to ir sapratusi,” šādu vērtējumu diskusijā pasākumā “Rīga – energoefektīva” izteica Signe Kajaka, vairāku ēku atjaunošanas projektu vadītāja.
“Mājokļa jautājums nekad nav bijis politikas prioritāte. Vienmēr ir bijis uzskats, ka tirgus pats visu sakārtos. Nesakārtos. Pašvaldībai ir nopietna, nozīmīga loma mājokļa pieejamībā visā pasaulē. Arī Rīga tagad beidzot to ir sapratusi,” šādu vērtējumu diskusijā pasākumā “Rīga – energoefektīva” izteica Signe Kajaka, vairāku ēku atjaunošanas projektu vadītāja.
Saprot un tomēr atliek
Vērzemnieces ieskatā, dzīvokļu īpašnieki parasti labi saprot, ka nepieciešami ieguldījumi mājas energoefektivitātes uzlabošanā, taču arī viņa akcentē, ka nereti remontu fonds nav uzkrāts pietiekamā apjomā un cilvēki turpina dzīvot ar cerību, ka nekas slikts mājai nenotiks, vai arī vienkārši nevar vienoties par veicamajiem darbiem un līdzekļu ieguldījumu.
“Mājsēde lika mainīt attieksmi pret savu mājokli un nepieciešamību to uzlabot, ko pēc tam pastiprināja ievērojamais cenu kāpums komunālajiem maksājumiem, tomēr cilvēki ļoti racionāli skatās uz to, cik lieli ieguldījumi jāveic, lai komunālo maksājumu izmaksas samazinātu, turklāt pēdējos gados bija vērojams būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kas arī apgrūtina vienošanās panākšanu,” viņa norāda uz vienu no projektu atlikšanas iemesliem. Pa to laiku dzīvojamais fonds turpina novecot, tāpēc renovācijas atlikšana nākotnes remontu izmaksas tikai palielinās, uzsver “Altum” pārstāve.
Šķēršļu netrūkst, piebalso Kukute, tāpēc jāmeklē risinājumi, kas nodrošina projektu apjoma pieaugumu – “rindu”, nodrošina finansēšanā nepārtrauktību. Procesu varētu arī vienkāršot un saīsināt, ja šajā jautājumā būtu aktīva un profesionāla pašvaldību iesaiste. Tāpat būtu jāmeklē vienkārši uztverami, saprotami veidi, kā sasniegt dzīvokļu īpašniekus ar informāciju par ilgtspējas mērķiem.
“Mājsēde lika mainīt attieksmi pret savu mājokli un nepieciešamību to uzlabot, ko pēc tam pastiprināja ievērojamais cenu kāpums komunālajiem maksājumiem, tomēr cilvēki ļoti racionāli skatās uz to, cik lieli ieguldījumi jāveic, lai komunālo maksājumu izmaksas samazinātu, turklāt pēdējos gados bija vērojams būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kas arī apgrūtina vienošanās panākšanu,” viņa norāda uz vienu no projektu atlikšanas iemesliem. Pa to laiku dzīvojamais fonds turpina novecot, tāpēc renovācijas atlikšana nākotnes remontu izmaksas tikai palielinās, uzsver “Altum” pārstāve.
Šķēršļu netrūkst, piebalso Kukute, tāpēc jāmeklē risinājumi, kas nodrošina projektu apjoma pieaugumu – “rindu”, nodrošina finansēšanā nepārtrauktību. Procesu varētu arī vienkāršot un saīsināt, ja šajā jautājumā būtu aktīva un profesionāla pašvaldību iesaiste. Tāpat būtu jāmeklē vienkārši uztverami, saprotami veidi, kā sasniegt dzīvokļu īpašniekus ar informāciju par ilgtspējas mērķiem.
Komentārs
“EM šobrīd vērtē, ko varētu uzlabot procesos. Ir skaidrs, ka sanākšanu, lēmumu, kas jāpieņem mājas iemītniekiem, ir pārāk daudz. Tas cilvēkus gluži vienkārši nogurdina.
Saprotam, ka bez kopības lēmuma nevarēs iztikt. Te ir vairāki rīcības virzieni. Kopības ir jāpadara “redzamas”, respektīvi, ne visas iesaistītās puses vēlas stāties darījumu attiecībās ar kopību. Piemēram, bankām vajag identifikatoru, domājam, kā to varētu kopībām piešķirt. Tad atkristu tāds procesa posms kā biedrības dibināšana, kas ir salīdzinoši liels administratīvais slogs. Tas nozīmētu, ka nav jābalso par pilnvaroto personu, kas būtu procesa virzītājs. Pēc likuma tas būs pārvaldnieks, likumiskais pārstāvis kopībā.
Tas savukārt ļautu sasniegt divas lietas. Tad būtu iespējams panākt dokumentu sagatavošanu savlaicīgi, no kopības uzkrātajiem līdzekļiem, tostarp – energoauditu, tehniskās apsekošanas atzinumus.
Pārvaldniekam būtu iespēja stiprināt savu kapacitāti projektu vadībā. Nav trešās personas – biedrības, kas virza procesus, turklāt vienlaikus pārvaldnieks nereti nemaz nezina, kas mājā notiek. Tas pats izvēlētos – vai ārpakalpojumā piesaistīt cilvēkus vai turēt speciālistus štatā. Attiecīgi projekti nebūtu atkarīgi no tā, cik aktīvi, spējīgi ir cilvēki biedrībā, kādi viņi ir projektu vadītāji.
Dokumentu sagatavošanu varētu padarīt vienkāršāku un lētāku. Tas balstītos tikai uz izmērītiem datiem, nevis aprēķiniem (no tās gan neizdosies izvairīties, tie būs detalizēti būvniecības procesā). Iesākumam “smagu” dokumentu nevajadzētu, bet nepieciešams atskaites punkts un vienkārši ieteikumi, kas ir jādara, lai māju nosiltinātu, atjaunotu.
Ja būtu masveidīga ēku sertifikācija, ko mēs cenšamies panākt, cilvēki redzētu, ka viņu mājai ir F burts, bet kaimiņiem B, un varbūt aizdomātos – kāpēc tā? Šobrīd visi siltināšanas darbi šķiet sarežģīti, par tiem nedomā, bet, sasaistot ar reālo dzīvi, izpratne vairosies.
Domājam arī par pašreizējo atbalsta programmu, kā to padarīt vienkāršāku. Šobrīd dodamies uz “Altum” ar sertifikātu, kur ir ieteikumi, kas būtu jādara, un tiek prezumēts, ka tas arī tiks darīts. Tādējādi cilvēki nereti izdomā, ka tomēr nesāks projektu, jo viss ir pārāk dārgi un atkal viss ir jāprecizē. Ir divas iespējas: 1) auditā tiek sniegti ieteikumi, kas būtu jādara, īpašnieki paši izdomā, ko darīs, ja vien tas sasniegs 30% enerģijas patēriņa ietaupījuma; 2) nenorāda, ko tieši darīs, bet apliecina, ka tiks iegūts vismaz 30% ietaupījums, un tas tiek pārbaudīts.
Tad, manuprāt, nonākam pie rezultāta, kas ir lētāks, ātrāks, veiksmīgāks.”
Saprotam, ka bez kopības lēmuma nevarēs iztikt. Te ir vairāki rīcības virzieni. Kopības ir jāpadara “redzamas”, respektīvi, ne visas iesaistītās puses vēlas stāties darījumu attiecībās ar kopību. Piemēram, bankām vajag identifikatoru, domājam, kā to varētu kopībām piešķirt. Tad atkristu tāds procesa posms kā biedrības dibināšana, kas ir salīdzinoši liels administratīvais slogs. Tas nozīmētu, ka nav jābalso par pilnvaroto personu, kas būtu procesa virzītājs. Pēc likuma tas būs pārvaldnieks, likumiskais pārstāvis kopībā.
Tas savukārt ļautu sasniegt divas lietas. Tad būtu iespējams panākt dokumentu sagatavošanu savlaicīgi, no kopības uzkrātajiem līdzekļiem, tostarp – energoauditu, tehniskās apsekošanas atzinumus.
Pārvaldniekam būtu iespēja stiprināt savu kapacitāti projektu vadībā. Nav trešās personas – biedrības, kas virza procesus, turklāt vienlaikus pārvaldnieks nereti nemaz nezina, kas mājā notiek. Tas pats izvēlētos – vai ārpakalpojumā piesaistīt cilvēkus vai turēt speciālistus štatā. Attiecīgi projekti nebūtu atkarīgi no tā, cik aktīvi, spējīgi ir cilvēki biedrībā, kādi viņi ir projektu vadītāji.
Dokumentu sagatavošanu varētu padarīt vienkāršāku un lētāku. Tas balstītos tikai uz izmērītiem datiem, nevis aprēķiniem (no tās gan neizdosies izvairīties, tie būs detalizēti būvniecības procesā). Iesākumam “smagu” dokumentu nevajadzētu, bet nepieciešams atskaites punkts un vienkārši ieteikumi, kas ir jādara, lai māju nosiltinātu, atjaunotu.
Ja būtu masveidīga ēku sertifikācija, ko mēs cenšamies panākt, cilvēki redzētu, ka viņu mājai ir F burts, bet kaimiņiem B, un varbūt aizdomātos – kāpēc tā? Šobrīd visi siltināšanas darbi šķiet sarežģīti, par tiem nedomā, bet, sasaistot ar reālo dzīvi, izpratne vairosies.
Domājam arī par pašreizējo atbalsta programmu, kā to padarīt vienkāršāku. Šobrīd dodamies uz “Altum” ar sertifikātu, kur ir ieteikumi, kas būtu jādara, un tiek prezumēts, ka tas arī tiks darīts. Tādējādi cilvēki nereti izdomā, ka tomēr nesāks projektu, jo viss ir pārāk dārgi un atkal viss ir jāprecizē. Ir divas iespējas: 1) auditā tiek sniegti ieteikumi, kas būtu jādara, īpašnieki paši izdomā, ko darīs, ja vien tas sasniegs 30% enerģijas patēriņa ietaupījuma; 2) nenorāda, ko tieši darīs, bet apliecina, ka tiks iegūts vismaz 30% ietaupījums, un tas tiek pārbaudīts.
Tad, manuprāt, nonākam pie rezultāta, kas ir lētāks, ātrāks, veiksmīgāks.”
Mārtiņš Auders
EM Mājokļu politikas departamenta direktors
Projektu līdzfinansēja Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.