Transporta radītās emisijas veido aptuveni ceturto daļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tieši autotransporta radītā daļa tajās vēl nesen pārsniedza 70%, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati. Lai panāktu klimata neitralitāti, Eiropa apņēmusies līdz 2050. gadam par 90% samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ priekšā vēl ir aktīvs darbs, lai šo mērķi sasniegtu.

Viens no veidiem, kā samazināt emisijas, ir veicināt beizmešu automašīnu iegādi. Eiropas Parlaments ir lēmis, ka no 2035. gada ES vairs nebūs atļauts pārdot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Iecerēts, ka jau līdz 2030. gadam uz bloka dalībvalstu ceļiem būtu aptuveni 40 miljoni elektrisko automašīnu. Šī mērķa sasniegšanai Eiropā turpinās atbalsta programmas un citi pasākumi.

Regulāri izskan runas arī par ūdeņraža automašīnu izmantošanu, taču autoražotāji, kas izmēģinājuši ražot šāda veida automašīnas, atgriezušies pie elektroauto ražošanas. Vairāki autoražotāji izteikuši prognozes, ka nākotnē Eiropa varētu būt perspektīvs tirgus šī veida automašīnām, taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Eiropā 2023. gadā reģistrēti jau gandrīz 3,2 miljoni jaunu elektrisko automašīnu, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir pieaugums par gandrīz 20%. ES pērn pārdoti 2,4 miljoni elektroauto; kopējais pārdoto jauno auto skaits reģionā tuvojas 12 miljoniem. Tādējādi katrs piektais no jauna reģistrētais/pārdotais auto Eiropā ir ar elektrību lādējams.

Šā gada četros mēnešos Eiropā reģistrēti 441 992 jauni elektroauto, kas ir par 6,4% vairāk nekā pirms gada. Elektroauto daļa no jauna iegādāto Eiropas automašīnu tirgū šobrīd turas aptuveni 12% līmenī, bet hibrīdauto īpatsvars pieaudzis līdz 29,1%. Pieaugot elektroauto popularitātei, samazinās benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļu īpatsvars.

Dati liecina, ka elektroauto skaita kāpums gan ir nevienmērīgs valstu griezumā – citviet izdevies būtiski kāpināt elektroautomašīnu īpatsvaru kopējā auto tirgū, bet ir valstis, kur vēl tik labi neveicas.

Elektroauto skaita pieauguma ietekmē jau vērojama emisiju samazināšanās. Eiropas Vides aģentūras aplēses liecina, ka 2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jauno reģistrēto vieglo automašīnu vidējās CO2 emisijas samazinājās par 5,3% līdz 108,1 g/CO2/km. Aģentūras eksperti norāda, ka galvenais samazinājuma iemesls ir pieaugošais elektrisko transportlīdzekļu skaits.

Latvijā situācija transporta sektora radīto emisiju ziņā ir līdzīga Eiropai – mūsu valstī transporta nozare rada trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, un viens no lielākajiem emisiju avotiem ir tieši personīgais autotransports, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Tāpēc tiek meklēti jauni veidi, kā samazināt emisijas šajā nozarē – tostarp, padarot ekonomiski izdevīgāku videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi un pieejamāku uzlādes staciju infrastruktūru.

Arī Latvijā vērojama tendence, ka pēdējo gadu laikā iegādāto elektroauto skaits pieaug. Īpašs elektroauto uzrāviens notika 2023. gadā, kad elektroenerģijas cenas biržā kritās un Latvijā bija pieejami dažādi atbalsta pasākumi to iegādei, norāda KEM.

“Subsīdiju pieejamība veicinājusi elektroauto pirkumu skaita straujāku kāpumu, taču to prognozējamās beigas atkal samazināja kāpuma tempus. Neskatoties uz to, Latvija aizvien saglabā savu vietu uz eksponenciālās līknes,” situāciju iezīmē “Eleport” vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš.

KEM pieprasījumu pēc līdzšinējā atbalsta vērtē kā labu, tādēļ, sekojot sabiedrības vajadzībām un tirgus tendencēm, pakāpeniski pilnveido atbalsta programmas, lai vēl vairāk kāpinātu gan elektroauto, gan hibrīdauto pircēju skaitu.

KEM 2023. gada vasarā veica aptauju par elektromobilitātes veicināšanu daudzbērnu ģimenēs, kas liecināja, ka 54% respondentu labprāt iegādātos elektroauto, ja būtu papildu atbalsts, vienlaikus 63% aptaujāto interesējās par atbalstu transportlīdzekļiem ar vismaz septiņām sēdvietām.

Reaģējot uz šīs aptaujas datiem, viens no iecerētajiem atbalsta programmas jaunumiem paredzēs papildu atbalstu daudzbērnu ģimenēm elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei.

Tāpat KEM plāno palielināt atbalstu no pašreizējiem 1000 eiro uz 2000 eiro par ar benzīnu, dīzeļdegvielu vai gāzi darbināmu transportlīdzekļu norakstīšanu. Izmaiņas atbalsta programmā plānots apstiprināt šī gada trešajā ceturksnī.

Paralēli KEM strādā pie atbalsta programmas pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, valsts iestādēm un uzņēmumiem, kuri iegādātos jaunus elektroauto un/vai izveidotu elektroauto uzlādes infrastruktūru. Plānotais finansējums šai programmai – 5 miljoni eiro. Arī šo jauno atbalsta programmu plānots apstiprināt šogad trešajā ceturksnī.

Neskatoties uz atbalstu, nereti kā viens no galvenajiem šķēršļiem straujākai elektroauto tirgus izaugsmei tiek minēta to cena. Šopavasar Eiropas Revīzijas palātas revidenti savā jaunākajā ziņojumā norādīja, ka ES ražoto akumulatoru izmaksas aizvien ir daudz augstākas, nekā gaidīts. Tas neizbēgami ietekmē ES ražoto elektroauto cenu salīdzinājumā ar citos reģionos ražotiem transportlīdzekļiem, kā dēļ liela daļa iedzīvotāju tos joprojām nevar atļauties.

Pētījumi liecina, ka elektroauto iegādi lielā mērā veicina valsts subsīdijas. Lielākoties to cenas pārsniedz 30 000 eiro, ko pamatā ietekmē tieši akumulatoru cenas, kas Eiropā vidēji var maksāt 15 000 eiro. Tas, pēc revidentu teiktā, var kaitēt gan pieprasījumam, gan auto ražošanas sektoram.

“Eleport” vadītājs Latvijā Kārlis Mendziņš gan “Delfi Bizness” norāda, ka elektroauto cenas kļūst arvien zemākas. Ja vēl pirms pieciem gadiem elektroauto cena pret līdzvērtīgu iekšdedzes automašīnu bija 1,5-2,5 reizes dārgāka, tad šobrīd elektroauto cenas tuvojas ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmu auto līmenim. Vienlaikus viņa teiktais apstiprina Eiropas revidentu minēto par ārpus ES ražoto automašīnu radīto konkurenci reģionā ražotajiem auto.

Pēc Mendziņa teiktā, Ķīnā ražotais “GWM Ora 03” šobrīd ar savu pievilcīgo cenu ļoti izceļas Latvijā pieejamo elektroauto tirgū, kā rezultātā tas potenciāli varētu kļūt par vienu no trim populārākajiem elektroauto Latvijā.

Ko labāk izvēlēties – dārgāku, bet lietotu, vai jaunu, lētāku auto? Mendziņš saka, ka lētāks ne vienmēr nozīmē sliktāks.

Bieži vien kā būtisks šķērslis elektroauto iegādei tiek minēts salīdzinoši nelielais attālums, ko var nobraukt ar vienu uzlādi. Tomēr arī šajā jomā situācija uzlabojas, uzlādes punktu skaits pieaug un pakalpojums kļūst lētāks. ES prasības nosaka, ka uz katriem desmit elektroauto nepieciešama viena publiskā uzlādes pieslēgvieta. Sekojot elektroauto skaita pieauguma dinamikai, EK lēš, ka līdz 2030. gadam Eiropā būs nepieciešams uzstādīt 3,5 miljonus uzlādes punktu.

Lai šo mērķi sasniegtu,katru nedēļu uz Eiropas ceļiem būtu jāizvieto 8000 jaunu uzlādes punktu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā tas tiek darīts šobrīd, liecina Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA) aplēses. Vienlaikus ACEA eksperti uzskata, ka ar 3,5 miljoniem jaunu uzlādes punktu varētu būt par maz. Viņi prognozē, ka līdz 2030. gadam būtu nepieciešami 8,8 miljoni uzlādes punktu. Latvijā šobrīd uz desmit elektrauto ir aptuveni pusotra uzlādes stacija, tādējādi arī uzlādes tīkls attīstās līdzi šo automašīnu skaita pieaugumam.

Vairāki uzņēmumi, kas šo pakalpojumu piedāvā, jau paziņojuši par plāniem turpināt veidot jaunas uzlādes vietas. Tam pieejams arī ES fondu atbalsts.

Tā, piemēram, “Elektrum Drive" (kas ir daļa no valstij piederošās enerģētikas kompānijas “Latvenergo”) uzlādes tīklā šobrīd ir vairāk nekā 200 pieslēgvietas. Līdz 2026. gadam Latvijā un pēcāk arī kaimiņvalstīs "Elektrum Drive" uz maģistrālajiem ceļiem līdz 2026. gadam ar ES fondu atbalstu plāno izvietot 35 īpaši ātrās uzlādes stacijas ar 136 uzlādes punktiem.

Arī Lietuvas valstij piederošais enerģētikas milzis “Ignitis” tikko paziņojis, ka līdz 2026. gadam Baltijā plāno ieguldīt vairāk nekā 115 miljonus eiro, izveidojot plašu elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienojot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.