ES fondu līdzekļu izkrāpēja profils Latvijā ir: postpadomju cilvēks, kurš savu jaunību pavadījis laika posmā no 1965. līdz 1990. gadam. Spriežot pēc personām, kas izdara šos noziegumus, dzīvē viņiem kaut kā ir bijis par maz, – vai tas ir apģērbs, vai ritenis bērnībā, un tagad tiek piepildītas kabatas visādos veidos, ilgstoši strādājot šādu noziegumu izmeklēšanas jomā, secinājis Doniks.

“Mēs ļoti reti savās lietās redzam, ka šos noziegumus izdarītu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados dzimuši cilvēki,” viņš stāsta.

“Delfi Bizness” pētīja, cik aktuāla problēma Latvijā ir ES fondu līdzekļu izkrāpšana, kā šajā ziņā izskatāmies uz Eiropas fona un kas tiek darīts, lai šādi noziegumi nenotiktu.

Patlaban Latvijas EPPO prokuroru pārziņā ir 33 aktīvi kriminālprocesi, kuros paredzamie kopējie zaudējumi jeb izkrāptie ES fondu līdzekļi veido 65,3 miljonus eiro (2023. gadā sākta izmeklēšana 16 kriminālprocesos par kopumā 41,9 miljoniem eiro), un no tiem trīs ir saistīti ar PVN izkrāpšanu potenciāli 41,3 miljonu eiro apmērā. Lielākais izmeklēšanu skaits saistīts ar reģionālās un pilsētu attīstības (18) un lauksaimniecības un lauku attīstības (7) programmām.

Kopumā trīs gadu laikā kopš EPPO izveides ir veiktas pārbaudes 141 lietā un ierosināti 45 kriminālprocesi. “Pieciem prokuroriem tas ir ļoti liels darba apjoms,” raksturo Doniks, piebilstot, ka saņemto materiālu skaits arvien pieaug.

Raugoties Eiropas līmenī, visvairāk ar ES līdzekļu izkrāpšanu saistītu krimināllietu trīs gadu laikā ir bijis Itālijā – to skaits sasniedz teju 600, bet tur ir arī liels Eiropas deleģēto prokuroru skaits un spēcīgs nacionālais izmeklēšanas dienests Guardia di Finanza, kas sniedz atbalstu prokuroru darbā. Doniks stāsta, ka itāļi savulaik ir rūgti “apdedzinājušies”, kad mafija slepkavoja izmeklētājus, prokurorus un tiesnešus. Kopš tā brīža valstī ir mērķtiecīgi stiprināta cīņa ar organizēto noziedzību, pieņemot un praktiski iedzīvinot atbilstošu likumdošanu.

“Ja salīdzina ar Latviju, pie mums, kopš tika likvidēta Latvijas Policijas akadēmija, viss iet mazumā: kriminālizlūkošana, izmeklēšana, speciālisti tiek ļoti ātri un virspusīgi apmācīti, daudz labu speciālistu ir pametuši un turpina pamest dienestus,” raksturo prokurors.

“Manā divdesmit piecu gadu darba pieredzē ir bijis tā, ka politiķi Latvijā sāk domāt par tiesībaizsardzības sistēmu tad, kad jau ir kādas krīzes priekšvakars, un izdomā tad, kad krīze jau iestājusies. Izskatās, ka tā tas būs arī šajā reizē, jo kārtējā aktīvā diskusija par to, ka ir jāstiprina ne tikai ārējā, bet arī iekšējā drošība, sākās aptuveni pirms diviem gadiem. Tagad tā būtu ievirzījusies finiša taisnē, bet redzam, ka, visticamāk, būs problēmas ar valsts budžeta pietiekamību visām vajadzībām, un šī jautājuma prioritāte būs politiska izšķiršanās,” spriež Doniks.

Lai mazinātu pārslodzi un sekmētu lietu virzību, Latvijas EPPO prokurori šogad un, iespējams, arī nākamajā gadā plāno “mērķtiecīgi vadīt, līdzsvarot ienākošo kriminālprocesu skaitu”, kas nozīmē koncentrēties uz jau uzkrāto aktīvo kriminālprocesu aizvirzīšanu līdz tiesai. Doniks sarunā to raksturo kā darba piebremzēšanu. “Pretējā gadījumā, akumulējot arvien jaunus kriminālprocesus, ar to cilvēku resursu, kas mums ir, mēs nonāksim situācijā, kad nespēsim tos visus pienācīgi un laikus kriminālvajāt un panākt galīgos nolēmumus,” viņš saka.

Jāpaskaidro, ka EPPO prokurori saņem ziņojumus no nacionālajām ES līdzekļu sadali kontrolējošām iestādēm par iespējamiem noziegumiem un pēc materiālu pārbaudes pieņem lēmumu uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, un šajā ziņā nekas nemainīsies – saņemtie ziņojumi arī turpmāk tiks izskatīti. Taču EPPO arī pati veic analītisko darbu, un tieši šajā daļā tuvākajā laikā resursi tiks veltīti mazākā apmērā. Doniks stāsta, ka, atskatoties uz trim EPPO darbības gadiem, lielākais analītiskās un kriminālizlūkošanas informācijas apjoms par noziegumiem līdz šim iegūts, tieši pateicoties pašu prokuroru un partneru (Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu) darbam.

“Šo slodzes manevrēšanas iespēju [kriminālizlūkošanas un analītikas samazināšanu – red.] mēs izmantosim, pretējā gadījumā būsim turpat, kur daudzi Valsts policijas izmeklētāji, kriminālizlūki – viņi savā darbā vienkārši izdeg,” pārslodzes sekas neslēpj prokurors.

Jāpiebilst, ka Latvijas deleģēto prokuroru skaitu EPPO šogad nav iespējams palielināt, jo arī EPPO budžets ir ierobežots.

Kriminālprocesu izmeklēšanas ilgumu ietekmē arī tas, ka vairākas ekspertīzes Latvijā nav iespējams veikt, tāpēc tās jāveic citās valstīs un bieži vien tas aizņem pusgadu vai ilgāk. Ņemot vērā visus minētos faktorus, vienas lietas izmeklēšana tādās nelielās valstīs kā Latvija vidēji aizņem trīs līdz četrus gadus.

Vairumā ES dalībvalstu, izņemot Vāciju, visbiežākā ir ES līdzekļu izkrāpšana no dažādiem struktūrfondiem, ko pārvalda gan ES centralizēti, gan pašas dalībvalstis. Savukārt Vācijā dominē PVN izkrāpšanas noziegumi. “Tās summas, kas tiek izkrāptas un kuras zaudē gan ES, gan nacionālie budžeti, ir milzīgas,” saka Doniks.

Viņa skatījumā, lai novērstu PVN izkrāpšanu, primāri Eiropas un nacionālā līmenī ir jāmaina tiesiskais regulējums. “Pretējā gadījumā tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” teic Eiropas prokurors, piebilstot, ka būtībā šobrīd izkrāpt PVN no ES un valstu budžetiem ir pat ļoti vienkārši.

Vaicāts, kādi sodi tiek piemēroti par ES līdzekļu izkrāpšanas noziegumiem, prokurors uzsver, ka katrs gadījums ir individuāls un tiek vērtēts ļoti daudzu apstākļu kopums. Viens no tiem ir noziedznieka personība, proti, vai cilvēks jau iepriekš ir izdarījis noziegumus, vai sadarbojas ar izmeklēšanu. Tāpat būtiski ir, cik lieli ir nodarītie zaudējumi un vai tie tiek atlīdzināti. Eiropā pārsvarā par ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek piemēroti apjomīgi naudas sodi. Tomēr PVN lietās, kur nodarītie zaudējumi budžetam mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro un aizdomās turētie nesadarbojas ar izmeklēšanu, sodi varētu būt arī daudzreiz bargāki, tai skaitā reāla brīvības atņemšana, norāda prokurors, atsaukdamies uz trim aktīvajā fāzē esošajām krimināllietām Latvijā.

Uz jautājumu, vai, ņemot vērā visus apstākļus, var teikt, ka Latvijā izkrāpt ES līdzekļus ir vieglāk, salīdzinot ar citām valstīm, Doniks atbild: “EPPO nav tas juridiskais instruments, kas šo krāpšanos novērsīs. Mēs cīnāmies ar sekām.” Viņš akcentē, ka ne policija, ne kriminālizlūkošana, ne prokuratūra nevar novērst krāpšanos. ES kopējā mehānismā tas ir tiešais uzdevums valstu iestādēm, kas kontrolē ES līdzekļu pareizu izlietošanu un identificē pazīmes, kas liecina par iespējamām nelikumībām. Latvijā tās ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), Lauku atbalsta dienests (LAD), kā arī citas iestādes un ministrijas.

Un arī te Doniks norāda uz “pamatīgu cilvēkresursu trūkumu”, kas lielā mērā esot saistāms ar atalgojuma līmeni valsts sektorā. “Tā ir mūsu valstī veiktā optimizācija, kad tiek uzskatīts, ka vienam cilvēkam ir jāveic pārdesmit funkcijas. Ne pie kā laba tas nav novedis. Latvijā pat ir ieviesta metode, ka projektu realizēšana tiek kontrolēta attālināti!” uz, viņaprāt, nepareizu pieeju norāda prokurors, piebilstot, ka arī prakse pierādījusi – ierēdnis, neizejot no sava kabineta, visu izkontrolēt nespēj.

“Tas ir valsts politikas jautājums,” viņš uzsver. “Jāsaprot, ka visi ES naudas līdzekļi, kas tiek izkrāpti, ir neattiecināmās izmaksas, un tie ir jāatgriež no valsts budžeta. Paiet laiks, kamēr mēs valsts izmaksātos līdzekļus atgūstam no personas, kas ir veikusi šo krāpšanu. Pārsvarā atgūst mazākas summas, bet ir arī daudz gadījumu, kad nav, ko atgūt – uzņēmumi ir likvidēti, nav nekādu aktīvu, ko konfiscēt, līdz ar to valsts budžets ir zaudētājs un arī sabiedrība kopumā, kurai paliek mazāk līdzekļu, ko izmantot tādām jomām kā medicīna un drošība,” skaidro Doniks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir galvenā struktūrvienība Valsts policijā, kas koordinē sadarbību ar EPPO. Tās kompetencē ir izmeklēšanas, kas saistītas ar ES līdzekļu izkrāpšanu. ENAP 2. nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis “Delfi Bizness” stāsta, ka lielākais skaits lietu saistītas ar fiktīvu izmaksu norādīšanu, proti, projekta īstenotājs speciāli palielina izmaksas ar mērķi pieprasīt līdzfinansējumu no ES budžeta. Otrs izplatītākais veids – krāpšanās iepirkumos, piemēram, rīkojot fiktīvus konkursus. Šobrīd ENAP izmeklēšanā ir 14 kriminālprocesi. Sarunas laikā gan Polovinskis vairākkārt uzsver: “Lielākā daļa no ES finansējuma pieprasītājiem Latvijā ir godīgi uzņēmēji.”

Arī Valsts policijas pārstāvis apstiprina, ka kriminālprocesu skaits, kas saistīti ar ES fondu līdzekļiem, Latvijā ir augošs, un tas saistāms tieši ar EPPO izveidi, kas uzlabojusi izmeklēšanu, kā arī paātrina un veicina sadarbību arī ar citām Eiropas institūcijām, piemēram, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropolu, jo nereti lietām ir starptautisks raksturs.

Jautāts par policijas resursu pietiekamību, lai veiktu izmeklēšanas, Valsts policijas pārstāvis atbild: “Šobrīd mēs esam spējīgi izmeklēt kriminālprocesus, un mēs to darām. Nav tā, ka cilvēku trūkuma vai tehniska nodrošinājuma dēļ nevaram pildīt savus pienākumus un procesi ir atstāti bez izmeklēšanas.”

Vienlaikus arī viņš, tāpat kā Doniks, slavē Itālijā izveidoto sistēmu, kuras ietvaros vienu procesu izmeklējot pat izmeklētāju grupa. “Tas nozīmē, ka viņi var būtiski samazināt izmeklēšanas laiku,” atzīst Polovinskis.

Arī viņš, runājot par to, kas būtu darāms, lai mazinātu krāpniecības gadījumu skaitu Latvijā, norāda uz “sākuma filtriem”, kas ir uzraugošās un administrējošās iestādes. Polovinska skatījumā būtu labi, ja tās vairāk skaidrotu un brīdinātu finansējuma saņēmējus par riskiem izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

“Protams, palīdzētu arī tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšana. Tas paātrinātu izmeklēšanu un atvieglotu mums darbu,” viņš atzīst.

CFLA direktora vietniece programmu un projektu atbilstības jautājumos Gundega Šulca un Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane intervijā ar “Delfi Bizness” atgādina, ka Latvijā skaļāk izskanējušie ES līdzekļu izkrāpšanas gadījumi viennozīmīgi ir tā sauktie karteļi. Zināmākais – būvniecības uzņēmumu kartelis, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vairākos desmitos iepirkumu par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Viņas neslēpj, ka laika gaitā ES līdzekļu izkrāpšanas metodes kļuvušas rafinētākas. “Nereti metode, kā tas tiek darīts, ir viltotu dokumentu iesniegšana ar mērķi panākt kaut kādus lēmumus mūsu pusē vai noticēšanu kaut kam, kas it kā ir izdarīts, bet faktiski neatbilst realitātei, un līdzekļi aizplūst kādas privātpersonas vai uzņēmuma interesēs. Ir arī dažādas manipulācijas ar iepirkumiem, bet ne vienmēr tā ir krāpniecība, tas var būt arī nezināšanas rezultāts,” raksturo Šulca.

Kopš 2014. gada CFLA kompetencē esošo ES struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanas lietās ir seši notiesājoši spriedumi, savukārt vienā gadījumā piemērots prokurora priekšraksts par sodu. Minētajos gadījumos vainīgajām personām ir piemērota nosacīta brīvības atņemšana vai naudas sods. Vienlaikus ir ievērojama daļa gadījumu, kad izmeklēšana tiek izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ. Tāpat ne visos potenciāli identificētajos pārkāpumos lietas nonāk līdz kriminālizmeklēšanai, tie ir vien nopietnākie gadījumi, kad CFLA pastāv reālas aizdomas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Lasmane pauž pārliecību, ka Latvijas veiksmes faktors ir stingrā kontrole, kas atturot no krāpšanās. “Es vienmēr stāstu, ka mūsu kontroles sistēma ir vērsta uz to, lai nebūtu, ko izmeklēt,” viņa lepojas, gan piebilstot, ka par to esot dzirdami arī pārmetumi, jo šo administratīvo slogu izjūt arī godīgie projektu ieviesēji.

Liels palīgs uzraugiem esot digitalizētie procesi, kas pavēris jaunas pārbaužu iespējas, uzlabojis iestāžu savstarpējo sadarbību un jau preventīvi ļauj novērst maldināšanu.

Atsaucoties uz Polovinska mudinājumu lielāku uzmanību pievērst konsultēšanai, Šulca stāsta, ka CFLA regulāri apmāca finansējuma saņēmējus un ievēro “Konsultē vispirms!” principu. Tomēr Finanšu ministrijas 2022. gadā veikta aptauja apliecinājusi, ka Latvijas sabiedrībā diemžēl ir augsta tolerance un piedodoša attieksme pret šmaukšanos, īpaši ar publisko naudu. Lielu labumu gan esot devusi trauksmes celšanas likuma ieviešana. “To mēs jūtam arī savā pusē – trauksmes cēlēju kļūst arvien vairāk. Un tas noteikti ir palielinājis sabiedrības iesaisti un izmeklējamo lietu skaitu, kas attiecas uz ES fondu izkrāpšanu,” atzīmē Šulca.