To, ka e-komercijas popularitāte pieaugusi, apstiprina arī "Omnivas" vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare: "Lai arī mums sākotnēji šķita, ka pagājušā gada lielākais notikums būs pārcelšanās uz jaunām telpām, pret pandēmiju tas ļoti nobālēja. Visu piedzīvojām divos viļņos – pirmais bija marts–aprīlis, kad ievērojami pieauga sūtījumu skaits, un otrs vilnis bija novembris–decembris, kad pieaugums bija daudz lielāks, nekā plānots. Aprīlī mēs sasniedzām vēsturisku rekordu – 295 tūkstoši unikālo cilvēku, kuri izmantoja "Omnivas" pakomātu vismaz viena sūtījuma saņemšanai. Savukārt decembrī tie jau bija 440 tūkstoši cilvēku – apjoms ir tiešām milzīgs. Kopumā pret 2019. gadu sūtījumu skaits pieauga par 79%."

Lielākā problēma, lai maksimāli veiksmīgi pielāgotos arvien pieaugošajām prasībām, bija sarežģījumi ar pakomātu tīkla paplašināšanu. "Paši bijām situācijas ķīlnieki – bija pasūtīti papildu moduļi, kuri bija jāsaņem novembrī, taču tie, tā kā uz Latviju ceļoja no Ķīnas, protams, aizkavējās, un rezultātā mēs tos saņēmām tikai pēc Ziemassvētkiem, īsi pirms Jaunā gada," atklāj Krauze-Čebotare.

Situācija tika risināta dažādi – lai klienti varētu saņemt savus sūtījumus norādītajā pakomātā, ņemot vērā, ka pakomātu kapacitāte ir krietni vien mazāka nekā sūtījumu apjoms, pie tiem visu dienu dežurēja arī kurjers un izsniedza sūtījumus. Tāpat tika ieviestas motivējošas akcijas, lai klienti sūtījumus izņemtu pēc iespējas ātrāk.

"Tas, ko mēs pilnīgi noteikti darīsim, – vēl paplašināsim pakomātu tīklu. Līdz šī gada beigām paredzēts uzstādīt vismaz 51 jaunu pakomātu visā Latvijā – gan vietās, kur mēs jau esam, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā u. c., gan arī pavisam jaunās vietās un mazākās pilsētās. Piemēram, Mazsalacā, Varakļānos un Nīcā. Mūsu klienti ļoti, ļoti aktīvi raksta mums gan sociālajos tīklos, gan e-pastā, iesakot jaunas vietas, kur vajadzētu uzstādīt pakomātus, – ik dienu saņemam vismaz vienu ieteikumu," atklāj Krauze-Čebotare.

Kā stāsta Eva Fadejeva, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes locekle un AS "RIX Technologies" valdes priekšsēdētāja, pandēmijas laikā tieši uzņēmēji, pateicoties e-komercijas risinājumiem, guva vislielāko labumu: "Visu pārējo izaicinājums bija sekot līdzi, jo tā daudziem uzņēmumiem bija vienīgā iespēja, kā turpināt savu darbu. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes 2020. gada datiem, preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5% Latvijas uzņēmumu. Savukārt atbilstoši Eiropas Komisijas publiskotajiem 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātiem attiecībā uz e-komerciju Latvija ir uzlabojusi rezultātu par 1 procentpunktu mazo un vidējo uzņēmumu tiešsaistes tirdzniecībā (11%)."

Tiesa, šis rādītājs joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo (18%), un tas liecina, ka Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto iespējas, ko sniedz preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē. "Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji ir krietni zem vidējiem, un mums ir jāturpina attīstīt iedzīvotāju prasmes," komentē Fadejeva.

Arī Blūmentāls pauž, ka tieši pandēmijas ierobežojumi atnesuši vēl nebijušu e-komercijas izaugsmi, kas pamatīgi iedragājusi tradicionālos iepirkšanās modeļus: "Iepirkties internetā sākuši gandrīz visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Arī tirgotāji steidz pielāgoties. E-komercijas platforma "Mozello" 2020. gadā pieredzēja vēl nebijušu izaugsmi – nekad iepriekš viena gada laikā neesam redzējuši, ka tiek atvērti tik daudzi jauni interneta veikali. Ļoti daudzi uzņēmēji savu fizisko veikalu steidz "ielikt internetā", tādējādi ejot līdzi laikam."

"Neviens vēl īsti nezina, kā beigsies Covid-19 pandēmija, taču ir skaidrs, ka e-komercijas loma tikai pieaugs – gribam mēs to vai ne. Ja agrāk bija svarīgi, lai uzņēmumam internetā ir informatīva mājaslapa, tad tagad ir svarīgi, lai ikvienam tirgotājam būtu savs e-veikals. Tie, kam nebūs e-veikala, zaudēs ļoti lielu daļu biznesa, jo cilvēki būs pieraduši, ka visu var nopirkt internetā, un pirks no tiem, kas šādu iespēju piedāvā. Palielināsies e-veikalu konkurence, un konkurētspējas noteicēji būs ērtības un ātrums – vairāk iecienīti jau tagad ir tie e-veikali, kuros ir kvalitatīva produkta prezentācija, norēķinus var veikt uzreiz un preces saņemt ātrāk nekā citur," stāsta Blūmentāls.

Arī "Omnivas" vadītāja Latvijā Krauze-Čebotare ir pārliecināta, ka e-komercija ir uz palikšanu – to apliecina arī fakts, ka šogad piegāžu apjoms pret šo pašu periodu pagājušā gada sākumā ir pieaudzis par 160%. Un arī pērnvasar, kad relatīvi bija atviegloti ierobežojumi, tendence iepirkties internetā saglabājās. Turklāt šī tendence vērojama arī vecāka gadagājuma cilvēku vidū.

Viņas vārdus apstiprina arīdzan LIKTA pārstāve Fadejeva – ja iepriekš vecāka gadagājuma cilvēki par iepirkšanos tiešsaistē bija ļoti skeptiski un piesardzīgi, tad nu viņi varētu izbaudīt jauniegūtās ērtības un turpināt būt e-komercijas patērētāji arī pēc pandēmijas.