Esam redzējuši inkubatorus, kuros labvēlīgi radītos apstākļos no olas izšķiļas putnēni. Zināmas paralēles var vilkt ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoriem: arī tajos tiek radīti visi labvēlīgie apstākļi un sniegta palīdzība, lai no biznesa idejas "izšķiltos" sekmīgs, patstāvīgs uzņēmums. Tomēr ne visi uzdrīkstas spert pirmo soli, lai īstenotu savu sapni – kļūt par veiksmīgu uzņēmēju. Kas attur: nezināšana, bailes vai arī kādi, tautā iesakņojušies, mīti? Mēģināsim viest skaidrību. Kā teica viens no intervētajiem: "Uztveriet šo kā zīmi no augšas, ka ir īstais laiks veidot savu biznesu!" Šo iespēju jāizmanto, jo no 1. līdz 22. martam notiek jauno dalībnieku uzņemšana biznesa inkubatoru programmās.
Daugavpils biznesa inkubatorā pārstāvēts plašs nozaru loks ar dažādiem projektiem. Kopš 2017. gada šajā inkubatorā ir izauguši 50 uzņēmumi. "Pēdējā laikā arvien biežāk parādās IKT nozares idejas, ir ļoti daudz ražošanas un arī daži pakalpojumu sfēras projekti. Pirmsinkubācijas programmā ik gadu pie mums darbojas 35 – 40 dalībnieku, bet inkubācijā šobrīd ir 29 uzņēmumi. Divreiz gadā notiek uzņēmumu izvērtēšana un jaunu dalībnieku uzņemšana. Daži no uzņēmumiem ir sasnieguši maksimālo četru gadu laika periodu inkubācijā, kurā kļūst patstāvīgi un mūs pamet. Savukārt ja uzņēmums kaut kādu iemeslu dēļ uzrāda sliktus izaugsmes rezultātus, stagnē un neattīsta savu biznesu, mums jāšķiras, un atbrīvojas vieta jauniem dalībniekiem. Pašlaik šo gadu laikā sadarbību esam izbeiguši ar 21 uzņēmumu. Tāpēc šogad pavasarī un visticamāk arī rudenī uzņemsim piecus jaunus dalībniekus inkubācijas programmā un ap divdesmit dalībnieku pirmsinkubācijā. Pirmsinkubācijas programmā ir lielāka dalībnieku mainība: pusgada laikā daži no viņiem nolemj turpināt darbību inkubācijā, daži pamet programmu, jo saprot, ka bizness nav viņiem domāts. Tas arī nav slikts rezultāts, jo rodas sapratne: vai es varu vai nevaru, vai biznesa ideja ir tikai ideja, vai tomēr tā ir, kā es ironiski saku, biznesa halucinācija. Pirmsinkubācijas procesā to visu noskaidrojam. Tā ir kā sagatavošanās pirms lielā starta," stāsta LIAA Daugavpils inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs.
Viņš norāda, ka jaunie uzņēmēji īpaši novērtē biznesa skolu – konsultatīvo atbalstu, kurā ir lekcijas par dažādām aktuālām tēmām – viss, kas biznesu sākot, ir jāzina. Vērtīga iespēja ir strādāt koprades telpās (tās gan pandēmijas dēļ ir slēgtas) un iekļauties kopienā. Savukārt inkubācijas procesā uzņēmēji līdztekus konsultatīvajam atbalstam, kopradei un kopienai novērtē un aktīvi izmanto finansiālo atbalstu attīstībai – grantus. "Mēs piešķiram grantus pakalpojumiem un iekārtām, vai arī izejvielu iegādei. Ja uzņēmējam, piemēram, jāizstrādā logotips, kāda sarežģītāka mājas lapa, jāmaksā par grāmatvedības pakalpojumiem utt., šādu pakalpojumu atbalsts ir līdz 10 000 eiro jeb līdzfinansējam 50% no izmaksām. Tas nozīmē: ja uzņēmējam mājas lapas izstrāde maksā 20 000 eiro, mēs 10 tūkstošus varam līdzfinansēt no savas puses. Līdzfinansējums iekārtām un izejmateriāliem ir līdz 5 000 eiro. Šādus grantus katrs gada laikā var saņemt 12 reizes. Kopējo summu ierobežo t.s. de minimis, un tā ir 200 000 eiro katram uzņēmējam trīs gadu laikā. Izvērtējam, lai saņemtais grants veicinātu uzņēmuma tālāko attīstību: rastos jauns produkts, tiktu atrasti jauni tirgi vai noieta kanāli utt. Tas tiek darīts ar domu: lai uzņēmums, nākotnē paliekot bez inkubatora atbalsta, pats saviem spēkiem spēj turpmāk attīstīties," skaidro Zelčs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
