"DELFI bizness" redaktore
Ingrīda Drazdovska
Foto: DELFI
Digitalizējoties, kļūstot viedākiem un efektīvākiem, uzņēmumi spēs maksāt lielākas algas. Tajā pašā laikā tikt līdzi straujajam darba samaksas pieaugumam šobrīd ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem biznesam, jo ir jānotur konkurētspēja, atzīst AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā "Latvijas Finieris" ir investējis aptuveni 430 miljonus eiro attīstībā, atbalsts no ES fondiem ir bijis 8 miljoni eiro. Tas nav daudz, tomēr atbalsts ir svarīgs noteiktā brīdī, lai uzdrīkstētos, pieņemtu konkrētus lēmumus, mudinātu izdarīt investīcijas.
“
Uzņēmējs izvēlas tos projektus, kuros ieguldot naudu ir iespēja pēc iespējas ātrāk attīstīt produktu, pakalpojumu, tostarp arī mēs uz to vienmēr esam orientējuši. ES naudu vienmēr esam uztvēruši kā papildu finansējumu programmās, kuras nav uzreiz, pirmajā kārtā, realizējamas,
Foto: DELFI
ES fondu atbalstītie "Latvijas Finiera" projekti
"Latvijas Finieris" rūpnīcā "Lignums" mērķtiecīgi stiprina energoneatkarību un samazina fosilā kurināmā izmantošanu ražošanas procesu nodrošināšanai. Koncentrējot uzmanību uz lielākajiem siltumenerģijas zudumu sektoriem, vislielākais siltumenerģijas atgūšanas potenciāls bija abu biomasas termoeļļas sildītāju dūmgāžu aizvadīšanas sistēmā. Projekts, kas pabeigts 2018. gadā, ļāva samazināt energoresursu patēriņu, vienlaicīgi samazināt arī CO2 emisijas. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, uz abu biomasas termoeļļas sildītāju dūmgāžu aizvadīšanas sistēmām uzstādīti dūmgāžu ekonomaizeri, ar kuru palīdzību ik gadu no aizejošajām dūmgāzēm tiek atgūts un novirzīts ražošanas nodrošināšanai 27 861 MW siltumenerģijas. Projekta kopējās izmaksas – 2,33 miljoni eiro, no tiem Kohēzijas fonda atbalsts – 0,6 miljoni eiro.
2020. gadā ir pabeigta saplākšņa pārstrādes rūpnīcas "Hapaks" ventilācijas sistēmas modernizācija. Projekta rezultātā ikgadējā enerģijas ekonomija ir 214,4 MWh. Projekta izmaksas – 151,5 tūkstoši eiro, tajā skaitā projekta attiecināmās izmaksas – 134,5 tūkstoši eiro.
Šobrīd tiek īstenots projekts, kura mērķis ir energoefektivitātes kāpināšana rūpnīcā "Furniers", veicot saspiestā gaisa sistēmas modernizāciju, kas ik gadu ļaus ieekonomēt 260 MWh elektroenerģijas. Projekta ietvaros plānots nomainīt trīs saspiestā gaisa kompresorus pret jaunākās paaudzes modeļiem, kas ir daudzkārt energoefektīvāki. Kopējās plānotās izmaksas – 158 tūkstoši eiro.
2019. gadā RSEZ SIA "Verems" notikusi metālhalīda apgaismojuma iekārtu nomaiņa pret energoefektīvām diožu apgaismojuma iekārtām. Ierīkota arī jauno apgaismojuma iekārtu automatizācija un enerģijas uzskaites sistēma. Izmaksas – ap 202,5 tūkstošiem eiro. Projekta realizācija nodrošinās 208 MWh elektroenerģijas ekonomiju ik gadu.
Projektā "Finiera žāvēšanas procesu optimizācija", kas tika īstenots 2009. gadā, uzņēmums kopumā ieguldīja 6,698 miljonu eiro investīcijas, no kurām ERAF līdzfinansējums veidoja 2,199 miljonus eiro. Projekta ietvaros uzstādīta principiāli jauna, inovatīva finiera žāvēšanas un šķirošanas līnija rūpnīcā "Lignums", tādā veidā par 12% palielinot esošo jaudu izmantošanas efektivitāti, optimizējot visu finiera žāvēšanas procesu rūpnīcā, kā arī radot augsti kvalificētas darbvietas jaunākās paaudzes tehnoloģiju apkalpošanai.
Kombinācijā ar jau iepriekš uzņēmumā uzstādīto gaisa rekuperācijas sistēmu projekta rezultātā finiera žāvēšanas procesā ik gadu tiek atgūts ievērojams apjoms siltumenerģijas, kas tiek izmantota citos ražošanas procesos. Tādā veidā šis projekts nodrošina arī būtisku ieguldījumu kopējā uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanā, kas ir viens no "Latvijas Finiera" ilgtspējas mērķiem.
Kombinācijā ar jau iepriekš uzņēmumā uzstādīto gaisa rekuperācijas sistēmu projekta rezultātā finiera žāvēšanas procesā ik gadu tiek atgūts ievērojams apjoms siltumenerģijas, kas tiek izmantota citos ražošanas procesos. Tādā veidā šis projekts nodrošina arī būtisku ieguldījumu kopējā uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanā, kas ir viens no "Latvijas Finiera" ilgtspējas mērķiem.
Foto: DELFI
Vai līdzšinējie "Latvijas Finiera" īstenotie projekti ar ES fondu līdzekļu atbalstu bija vērsti uz energoefektivitātes palielināšanu?
Lietišķi un pareizi ir tas, ka valstī fokuss pamatā ir uz mazo un vidējo uzņēmumu, ierobežojumi ir bijuši lielajiem. Taču pieminētā energoefektivitāte noteikti ir svarīga visiem. Mūsu uzņēmumā energoefektivitāte sākās ar lielajām katlumājām un ar izpratni par to energonesēju, kas nākotnē jāizmanto. Liela revolūcija mums bija gāzes nomaiņa pret atjaunīgajiem energoresursiem, taču tā īstenota bez ES naudas.
Tiem projektiem, kuri ir atbalstīti, investīciju atdeve nav ātra, tāpēc ir labi, ka ir bijis stimuls no Eiropas un valsts. Tas ļāva domāt un īstenot, piemēram, apgaismojuma nomaiņas projektu – veikt kvalitatīvu lēcienu.
Kopumā, iepazīstoties ar informāciju par atbalstītajiem tieši Kohēzijas fonda projektiem biznesam, redzams, ka krietna daļa ir saistīta ar kokapstrādes uzņēmumiem. Kāpēc tā?
Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. To var redzēt kaut vai pēc eksporta ienākumiem – ap 20%. Līdz ar to uzņēmumi, rūpējoties par savu konkurētspēju, attīstību, ir spējuši veidot projektus ar šo Eiropas līdzekļu piesaisti.
Kokrūpniecība ir ļoti daudzšķautņaina, ir daudz vidēju, daudz mazu uzņēmumu, šī Eiropas nauda noteikti ir stimuls, lai realizētu projektus ātrāk.
Kokapstrādē deviņdesmitajos gados veidojās ļoti daudz jaunu uzņēmumu, tie ir attīstījušies līdzi laikam, arvien vairāk piesaistot kapitālu, ieviešot tehnoloģijas, lai būtu konkurētspēja. Daudzi uzņēmumi, jo īpaši pēdējos 20 gados, tiešām ļoti sekmīgi ir gājuši attīstības virzienā savā specializācijā. Tie mēģina strādāt savā nišā, meklēt savas atšķirības produktos, pakalpojumos, veiksmīgi strādāt eksportējot.
Kokapstrāde ir eksporta nozare un noteikti tā, kas veido pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci visvairāk. Sabiedrība no tā iegūst. Tāpēc ir labi, ka kāda daļa sabiedrības līdzekļu no ES fondiem un Latvijas nonāk atpakaļ nozarēs, kuras sniedz pienesumu tautsaimniecībai, kopējai labklājībai.
Lietišķi un pareizi ir tas, ka valstī fokuss pamatā ir uz mazo un vidējo uzņēmumu, ierobežojumi ir bijuši lielajiem. Taču pieminētā energoefektivitāte noteikti ir svarīga visiem. Mūsu uzņēmumā energoefektivitāte sākās ar lielajām katlumājām un ar izpratni par to energonesēju, kas nākotnē jāizmanto. Liela revolūcija mums bija gāzes nomaiņa pret atjaunīgajiem energoresursiem, taču tā īstenota bez ES naudas.
Tiem projektiem, kuri ir atbalstīti, investīciju atdeve nav ātra, tāpēc ir labi, ka ir bijis stimuls no Eiropas un valsts. Tas ļāva domāt un īstenot, piemēram, apgaismojuma nomaiņas projektu – veikt kvalitatīvu lēcienu.
Kopumā, iepazīstoties ar informāciju par atbalstītajiem tieši Kohēzijas fonda projektiem biznesam, redzams, ka krietna daļa ir saistīta ar kokapstrādes uzņēmumiem. Kāpēc tā?
Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. To var redzēt kaut vai pēc eksporta ienākumiem – ap 20%. Līdz ar to uzņēmumi, rūpējoties par savu konkurētspēju, attīstību, ir spējuši veidot projektus ar šo Eiropas līdzekļu piesaisti.
Kokrūpniecība ir ļoti daudzšķautņaina, ir daudz vidēju, daudz mazu uzņēmumu, šī Eiropas nauda noteikti ir stimuls, lai realizētu projektus ātrāk.
Kokapstrādē deviņdesmitajos gados veidojās ļoti daudz jaunu uzņēmumu, tie ir attīstījušies līdzi laikam, arvien vairāk piesaistot kapitālu, ieviešot tehnoloģijas, lai būtu konkurētspēja. Daudzi uzņēmumi, jo īpaši pēdējos 20 gados, tiešām ļoti sekmīgi ir gājuši attīstības virzienā savā specializācijā. Tie mēģina strādāt savā nišā, meklēt savas atšķirības produktos, pakalpojumos, veiksmīgi strādāt eksportējot.
Kokapstrāde ir eksporta nozare un noteikti tā, kas veido pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci visvairāk. Sabiedrība no tā iegūst. Tāpēc ir labi, ka kāda daļa sabiedrības līdzekļu no ES fondiem un Latvijas nonāk atpakaļ nozarēs, kuras sniedz pienesumu tautsaimniecībai, kopējai labklājībai.
“
Šobrīd jāsāk fokusēties uz transformāciju Eiropas Savienības zaļā kursa ietvarā."
Vai, jūsuprāt, ES fondu mērķis ir sasniegts?
Vienmēr var kaut ko labāk darīt, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Šobrīd ir nākamais posms, ja runājam par atbalsta sistēmu. No Atveseļošanās fonda 1,8 miljardi eiro ir Latvijai, un arī tur noteikti uzņēmējiem būs iespējas – digitālajā transformācijā, energoefektivitātes jautājumos, apmācībās, sasaistē ar zinātni. Mūsuprāt, ir labi, ka tiek meklēta mijiedarbība starp uzņēmumiem un zinātni, lai straujāk attīstītu pievienotās vērtības produktus, tas noteikti dos atdevi, varbūt ne uzreiz, tūlīt, bet nākotnē – noteikti. Veidojas klasteri, zināmā mērā tie tiks atbalstīti – jomās, kur sajūdz kopā zinātni ar uzņēmējdarbību, – tautsaimniecībai, sabiedrībai nāks atpakaļ.
Domāju, ka mērķi katru reizi ir nedaudz citi, koncentrējoties uz tiem jautājumiem, kas tajā laikā aktuāli, un tas ir pareizi. Šobrīd jāsāk fokusēties uz transformāciju ES zaļā kursa ietvarā. Jākļūst daudz vairāk digitalizētiem, efektīviem, tikai caur to mēs celsim spēju samaksāt lielas algas konkrētajā darbavietā. Kā mēs sakām – veidot produktīvas, labi apmaksātas darbavietas.
Ja būs iespējas, uzņēmums tās izmantos?
Protams! Detalizētu MK noteikumu vēl nav, un, kad tie būs, būs lielāka skaidrība, vai varam izmantot atbalstu. Ceram, ka arī lielajiem uzņēmumiem tāds būs, jo arī tiem var būt investīcijas ar lielāku risku, lēnāku finansiālo atdevi.
Atgriežoties pie līdzšinējās programmas, vai, jūsuprāt, ir sasniegts mērķis mazināt atšķirību, nevienlīdzību starp reģioniem Latvijā, varbūt Eiropā kopumā?
Latvijā šis jautājums noteikti vēl arvien ir aktuāls. Rīga un tai līdzās esošā Pierīga veido ap 60% no valsts ekonomikas. Protams, reģionālie jautājumi ir svarīgi. Viens no tādiem ir saistīts ar valsts infrastruktūru – horizontāla investīcija un atbalsts visiem – ceļu tīkli, ātrākas gaitas šosejas, kas ir nepieciešamas, lai veidotos savienojumi, transporta sistēma ar lielākajām pilsētām reģionos.
Noteikti var darīt kaut ko vairāk, un par to arī runā, piemēram, par mājokļu pieejamību reģionālajos centros. Arī "Latvijas Finierim" ir meitas uzņēmums Rēzeknē, un ir skaidri redzams, ka tur pietrūkst kvalitatīvu jaunu mājokļu. Vēsturiskā apbūve noveco, savukārt cilvēku prasības ir pieaugušas. Jaunās ģimenes noteikti gribētu dzīvot labāk. Ir jāiekustina tirgus ar kaut kādu instrumentu palīdzību, un kaut kāds atbalsts šajā jomā būs pieejams daudzdzīvokļu māju būvniecībai, lai reģionālajos centros veidotos kvalitatīvs fonds, cilvēkiem paplašinātos iespējas.
Arī uzņēmējdarbībā noteikti ir iespējas, ko var vairāk darīt. Mēs, piemēram, izskatām iespēju turpināt attīstīt savu Rēzeknes uzņēmumu, kam labprāt piesaistītu atbalstu, ja tāds būs paredzēts.
Ko jūsu nozarē nozīmē digitalizācija, ko piesauc zaļā kursa sakarā?
Procesu attīstība ir viena lieta. Izmantojam dažādus datus, lai pieņemtu biznesa lēmumus. Otra – izglītība.
Katra darbavieta tiek aprīkota ar tehniku un tehnoloģijām. Cilvēkam ir jābūt tādam zināšanu līmenim, lai viņš vismaz nebaidītos strādāt konkrētajās darbavietās. Šis jautājums ir aktuāls Latvijā kopumā. Digitālā prasme tiek vērtēta arvien vairāk, zināšanām ir jābūt pietiekami labām. Tehnika kļūst arvien sarežģītāka.
Vienmēr var kaut ko labāk darīt, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Šobrīd ir nākamais posms, ja runājam par atbalsta sistēmu. No Atveseļošanās fonda 1,8 miljardi eiro ir Latvijai, un arī tur noteikti uzņēmējiem būs iespējas – digitālajā transformācijā, energoefektivitātes jautājumos, apmācībās, sasaistē ar zinātni. Mūsuprāt, ir labi, ka tiek meklēta mijiedarbība starp uzņēmumiem un zinātni, lai straujāk attīstītu pievienotās vērtības produktus, tas noteikti dos atdevi, varbūt ne uzreiz, tūlīt, bet nākotnē – noteikti. Veidojas klasteri, zināmā mērā tie tiks atbalstīti – jomās, kur sajūdz kopā zinātni ar uzņēmējdarbību, – tautsaimniecībai, sabiedrībai nāks atpakaļ.
Domāju, ka mērķi katru reizi ir nedaudz citi, koncentrējoties uz tiem jautājumiem, kas tajā laikā aktuāli, un tas ir pareizi. Šobrīd jāsāk fokusēties uz transformāciju ES zaļā kursa ietvarā. Jākļūst daudz vairāk digitalizētiem, efektīviem, tikai caur to mēs celsim spēju samaksāt lielas algas konkrētajā darbavietā. Kā mēs sakām – veidot produktīvas, labi apmaksātas darbavietas.
Ja būs iespējas, uzņēmums tās izmantos?
Protams! Detalizētu MK noteikumu vēl nav, un, kad tie būs, būs lielāka skaidrība, vai varam izmantot atbalstu. Ceram, ka arī lielajiem uzņēmumiem tāds būs, jo arī tiem var būt investīcijas ar lielāku risku, lēnāku finansiālo atdevi.
Atgriežoties pie līdzšinējās programmas, vai, jūsuprāt, ir sasniegts mērķis mazināt atšķirību, nevienlīdzību starp reģioniem Latvijā, varbūt Eiropā kopumā?
Latvijā šis jautājums noteikti vēl arvien ir aktuāls. Rīga un tai līdzās esošā Pierīga veido ap 60% no valsts ekonomikas. Protams, reģionālie jautājumi ir svarīgi. Viens no tādiem ir saistīts ar valsts infrastruktūru – horizontāla investīcija un atbalsts visiem – ceļu tīkli, ātrākas gaitas šosejas, kas ir nepieciešamas, lai veidotos savienojumi, transporta sistēma ar lielākajām pilsētām reģionos.
Noteikti var darīt kaut ko vairāk, un par to arī runā, piemēram, par mājokļu pieejamību reģionālajos centros. Arī "Latvijas Finierim" ir meitas uzņēmums Rēzeknē, un ir skaidri redzams, ka tur pietrūkst kvalitatīvu jaunu mājokļu. Vēsturiskā apbūve noveco, savukārt cilvēku prasības ir pieaugušas. Jaunās ģimenes noteikti gribētu dzīvot labāk. Ir jāiekustina tirgus ar kaut kādu instrumentu palīdzību, un kaut kāds atbalsts šajā jomā būs pieejams daudzdzīvokļu māju būvniecībai, lai reģionālajos centros veidotos kvalitatīvs fonds, cilvēkiem paplašinātos iespējas.
Arī uzņēmējdarbībā noteikti ir iespējas, ko var vairāk darīt. Mēs, piemēram, izskatām iespēju turpināt attīstīt savu Rēzeknes uzņēmumu, kam labprāt piesaistītu atbalstu, ja tāds būs paredzēts.
Ko jūsu nozarē nozīmē digitalizācija, ko piesauc zaļā kursa sakarā?
Procesu attīstība ir viena lieta. Izmantojam dažādus datus, lai pieņemtu biznesa lēmumus. Otra – izglītība.
Katra darbavieta tiek aprīkota ar tehniku un tehnoloģijām. Cilvēkam ir jābūt tādam zināšanu līmenim, lai viņš vismaz nebaidītos strādāt konkrētajās darbavietās. Šis jautājums ir aktuāls Latvijā kopumā. Digitālā prasme tiek vērtēta arvien vairāk, zināšanām ir jābūt pietiekami labām. Tehnika kļūst arvien sarežģītāka.
Foto: DELFI
Sadarbība ar zinātni – šķiet, te arī vēl varētu "rakt dziļāk"?
Protams, turklāt – ļoti dziļi. Šobrīd pasaule, jo īpaši Eiropa, ir ieņēmusi kursu atteikties no naftas produktiem. Sākums ir enerģētika, taču tālāk jau tas ir attiecināms uz jebkura produkta ražošanu. Atgriežas un mēs atkal izmantojam bioloģiskos materiālus. Līdz ar to šī transformācija, pāreja prasa jaunas zināšanas, jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp izmantot koksni dažādos veidos – ne tikai, piemēram, māju būvē, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, tekstilā, citos produktos. Un tā ir iespēja Latvijai. Galu galā mums ir auglīga zeme, mēs varam sagatavot šo bioloģisko aktīvu, izmantot to daudz plašāk, nekā līdz šim to esam darījuši. Tāpēc ir svarīgi attīstīt zinātnisko potenciālu ne tikai nozarēs, kur jau tas ir, bet arī, piemēram, ķīmiskajā pārstrādē – attīstīt biorafinēšanu, kas ļautu koksni sadalīt molekulu līmenī un veidot dažādas vielas, ko tālāk var izmantot citu produktu ražošanā.
Zaļā kursa sakarā tiek daudzināta klimatneitralitāte. Kaut kas pie mums jau ir izdarīts energoefektivitātes, CO2 izmešu mazināšanā, bet vidusmēra iedzīvotājam šis temats, šķiet, joprojām ir diezgan svešs.
Tas noteikti daļai iedzīvotāju ir sāpīgs jautājums, jo prasa kritiski novērtēt dzīvojamo fondu. Tas gan ir komplekss jautājums. Jārunā ir par visu infrastruktūru – ūdens, kanalizācijas sistēmu, gaisa apmaiņu, galu galā – siltuma sistēmu. Lai ēkas savestu kārtībā, ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, visticamāk, visiem kopā ar to jāiet uz priekšu, nevar gaidīt, ka visu atrisinās valsts, ka būs atbalsts. Cilvēkiem ir jārēķinās, ka pašiem būs jāiegulda nauda savā īpašumā. Valsts var stimulēt noteiktus procesus, it sevišķi tipveida rekonstrukcijas daudzdzīvokļu namiem.
Ja runā par pirktspēju, jāskatās ilgākā termiņā – algas mums aug. Tāpat kā ir izlīdzinājušās preces ES vienotajā tirgū, arī darba samaksa tomēr lēnākā gaitā izlīdzinās. Tā kā pirktspēja uzlabojas, cilvēkiem ir jābūt gataviem investīcijām mājokļos.
Atgriežoties pie biznesa, vai uzņēmumi ir pietiekami aktīvi, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, citu projektu īstenošanā?
Uzņēmējs ir spiests būt aktīvs. Šobrīd Latvijas tautsaimniecībai ir grūts uzdevums, jo ir daudz ne pārāk jaunu ēku, tehnoloģiju, kas jāmaina un jāmodernizē. Tomēr grūtākais ir darba samaksas jautājums. Rietumu pasaulē tā aug par 1–2%, maksimums, 3% gadā, kamēr mums jau diezgan ilgstoši algas kāpj par 6–8% gadā, un straujums ir tas grūtums, jo uzņēmumiem vienlaikus ir jāpaliek konkurētspējīgiem, ne tikai jāatrod nauda, lai investētu tehnoloģijās, bet arī jātur līdzi darba samaksas pieauguma tempam.
Protams, turklāt – ļoti dziļi. Šobrīd pasaule, jo īpaši Eiropa, ir ieņēmusi kursu atteikties no naftas produktiem. Sākums ir enerģētika, taču tālāk jau tas ir attiecināms uz jebkura produkta ražošanu. Atgriežas un mēs atkal izmantojam bioloģiskos materiālus. Līdz ar to šī transformācija, pāreja prasa jaunas zināšanas, jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp izmantot koksni dažādos veidos – ne tikai, piemēram, māju būvē, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, tekstilā, citos produktos. Un tā ir iespēja Latvijai. Galu galā mums ir auglīga zeme, mēs varam sagatavot šo bioloģisko aktīvu, izmantot to daudz plašāk, nekā līdz šim to esam darījuši. Tāpēc ir svarīgi attīstīt zinātnisko potenciālu ne tikai nozarēs, kur jau tas ir, bet arī, piemēram, ķīmiskajā pārstrādē – attīstīt biorafinēšanu, kas ļautu koksni sadalīt molekulu līmenī un veidot dažādas vielas, ko tālāk var izmantot citu produktu ražošanā.
Zaļā kursa sakarā tiek daudzināta klimatneitralitāte. Kaut kas pie mums jau ir izdarīts energoefektivitātes, CO2 izmešu mazināšanā, bet vidusmēra iedzīvotājam šis temats, šķiet, joprojām ir diezgan svešs.
Tas noteikti daļai iedzīvotāju ir sāpīgs jautājums, jo prasa kritiski novērtēt dzīvojamo fondu. Tas gan ir komplekss jautājums. Jārunā ir par visu infrastruktūru – ūdens, kanalizācijas sistēmu, gaisa apmaiņu, galu galā – siltuma sistēmu. Lai ēkas savestu kārtībā, ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi, visticamāk, visiem kopā ar to jāiet uz priekšu, nevar gaidīt, ka visu atrisinās valsts, ka būs atbalsts. Cilvēkiem ir jārēķinās, ka pašiem būs jāiegulda nauda savā īpašumā. Valsts var stimulēt noteiktus procesus, it sevišķi tipveida rekonstrukcijas daudzdzīvokļu namiem.
Ja runā par pirktspēju, jāskatās ilgākā termiņā – algas mums aug. Tāpat kā ir izlīdzinājušās preces ES vienotajā tirgū, arī darba samaksa tomēr lēnākā gaitā izlīdzinās. Tā kā pirktspēja uzlabojas, cilvēkiem ir jābūt gataviem investīcijām mājokļos.
Atgriežoties pie biznesa, vai uzņēmumi ir pietiekami aktīvi, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, citu projektu īstenošanā?
Uzņēmējs ir spiests būt aktīvs. Šobrīd Latvijas tautsaimniecībai ir grūts uzdevums, jo ir daudz ne pārāk jaunu ēku, tehnoloģiju, kas jāmaina un jāmodernizē. Tomēr grūtākais ir darba samaksas jautājums. Rietumu pasaulē tā aug par 1–2%, maksimums, 3% gadā, kamēr mums jau diezgan ilgstoši algas kāpj par 6–8% gadā, un straujums ir tas grūtums, jo uzņēmumiem vienlaikus ir jāpaliek konkurētspējīgiem, ne tikai jāatrod nauda, lai investētu tehnoloģijās, bet arī jātur līdzi darba samaksas pieauguma tempam.
Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Kohēzijas fonda programmas
2014.–2020. gada plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas pārziņā bija divas Kohēzijas fonda programmas:
2014.–2020. gada plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas pārziņā bija divas Kohēzijas fonda programmas:
- "Apstrādes rūpniecības uzņēmumu energoefektivitāte"
ar pieejamo atbalstu 23 733 826 eiro; - "Centralizētās siltumapgādes energoefektivitāte"
ar pieejamo atbalstu 49 582 655 eiro.
Programmā "Apstrādes rūpniecības uzņēmumu energoefektivitāte" atbalstu ir saņēmuši 60 uzņēmumi šādām darbībām:
- rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;
- energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
- sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas procesiem;
- inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā;
- ieguldījumi atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas jomā.
Jau pabeigti 34 projekti, pārējie projekti tiks pabeigti līdz 2023. gada beigām.
Pabeigtajos projektos ir sasniegti šādi rādītāji:
Jau pabeigti 66 projekti. Pārējie projekti tiks pabeigti līdz 2023. gada beigām.
Pabeigtajos projektos ir sasniegti šādi rādītāji:
- Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajos komersantos – 79 406,65 MWh/gadā.
- Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 9 410,50 CO2 ekvivalenta tonnas.
- No atjaunīgajiem energoresursiem ražotā papildu jauda – 5,15 MW.
Jau pabeigti 66 projekti. Pārējie projekti tiks pabeigti līdz 2023. gada beigām.
Pabeigtajos projektos ir sasniegti šādi rādītāji:
- Rekonstruētie siltumtīkli kopumā – 38,66 km.
- Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 25 122,15 MWh/gadā.
- Atjaunīgos energoresursus izmantojošo siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē – 82,84 MW.
- No atjaunīgajiem energoresursiem ražotā papildu jauda – 2,53 MW.
- Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – 62 434,72 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.
“
Abas iepriekš īstenotās atbalsta programmas ir nozīmīgas, lai padarītu Latvijas uzņēmumus efektīvākus un līdz ar to konkurētspējīgākus, savukārt siltumenerģijas patērētājiem samazinātu maksu par siltumu. Tāpēc uzskatu, ka šīs programmas turpināmas arī nākamajā, 2021.–2027. gada, plānošanas periodā. Pateicoties arī papildu atbalstam, kas būs pieejams no Atveseļošanās fonda, kopējais atvēlēto līdzekļu apjoms šīm programmām sasniegs vairāk nekā 205 miljonus eiro,
Nākamajā ES fondu periodā ministrijas pārziņā būs arī plānotas divas atbalsta programmas, kas tiks finansētas no Kohēzijas fonda līdzekļiem:
- Atbalsta programma atjaunīgo energoresursu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā veicināšanai.
Mērķauditorija: elektroenerģijas ražošanas komersanti, mājsaimniecības, energokopienas.
Īstenošanas vieta: visa Latvija.
Veicamās darbības: saules elektroenerģijas ražošanas un akumulācijas iekārtu uzstādīšana.
Finansējums (ar nacionālo līdzfinansējumu): 23 490 000 eiro. - Atbalsta programma biogāzes (biometāna) attīrīšanas iekārtām un biometāna izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei.
Mērķauditorija: biometāna ražotāji visā Latvijā.
Finansējums (ar nacionālo līdzfinansējumu): 21 750 000 eiro.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds