Projektā ar garo nosaukumu "Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru" piedalās Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Valsts vides dienests, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Valsts augu aizsardzības dienests. Dažbrīd astoņu dalībnieku apvienošana zem viena projekta "lietussarga" bijusi izaicinoša, tomēr uzraugošā iestāde Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atzīst, ka tas norit veiksmīgi.

Protams, atsevišķās vietās problēmas rada būvmateriālu sadārdzinājums, kā arī Covid-19 ierobežojumi veikuši savas korekcijas, bet plānojams, ka jau nākamgad varēsim apmeklēt vairākus jaunus izglītības centrus un ekspozīcijas, bet Dabas muzejā jau tagad aplūkojami jauni eksponāti, kas iegādāti par projekta līdzekļiem. Paredzams, ka jaunie izglītības centri un ekspozīcijas ik gadu palīdzēs botāniskajam dārzam Salaspilī, Rīgas zoodārzam un Dabas muzejam piesaistīt vairākus tūkstošus apmeklētāju, arī tūristu, tāpat plānoti arī dažādi pasākumi un meistarklases. Par šo projekta daļu – vides izglītību un jaunajiem centriem – arī vairāk šajā rakstā.

"Salaspils" un "botāniskais dārzs" ir jēdzieni, kas savijušies ļoti cieši kopā. Ik gadu dārzu apmeklē vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku. Kopš tur pirms vairākiem gadiem ar Eiropas fondu finansējuma atbalstu uzbūvēta lielā oranžērija, daudzi to iecienījuši kā atpūtas un izglītības vietu arī ziemā, bet, lai tāda tā patiešām varētu attīstīties, jau vairāk nekā piecus gadus auklēta vides izglītības centra ideja. Nākamgad tā beidzot īstenosies un tiks atklāts vides izglītības centrs "Botania" ar plašu, vides tēmām veltītu ekspozīciju, mācību klasēm un oranžēriju sukulentiem, kur varēs notikt arī meistarklases.

Centra būvniecības darbi noslēgsies šogad. Jau pašlaik nams ir ieguvis savas aprises, bet liels darbs priekšā, lai to piepildītu. "Ēka ir infrastruktūras objekts, tikai daļa no darba rezultāta, bet visvairāk uzmanības un spēki jāiegulda ēkas iedzīvināšanā, " stāsta projekta vadītāja arhitekte Gunita Ķiesnere, ar kuru tiekamies agrā augusta rītā, lai izstaigātu topošo "Botania" centru un tam blakus ceļamo nelielo eksperimentālo siltumnīcu, kas sagādājusi ne mazumu galvassāpju, jo, izrādās, Latvijā šādas būves nemaz nav paredzētas, vismaz likumdošanā. Projekta būvuzraugs Indulis Eglītis, "Latvijas Būvuzrauga" valdes loceklis, vēlāk sarunā atzīst, ka tieši oranžērija bija vissarežģītākais šajā projektā. "Sākumā tā skaitījās kā tehnoloģiska vienība. Beigās projektējām arī pamatus, jo Nīderlandē (no turienes ņemti paraugi siltumnīcu būvniecības standartiem - red.) ir pavisam citi apstākļi un noteikumi attiecībā uz šādām būvēm.. Bet esam celmlauži, rezultāts ir, un mums par to prieks, " saka Eglītis. Pieredzes būvēt šādas siltumnīcas Latvijā nevienam nav, tāpēc tā rodoties tikai procesa laikā, skaidro būvuzraugs.

Paredzēts, ka jaunā eksperimentālā siltumnīca kalpos kā papildu mājas siltummīlošiem augiem, un te plānota arī dabiskā komposta kaste. "Iespējams, nelielās skolēnu grupās veidosim augu iepazīšanas, stādīšanas un kopšanas meistarklases," saka projekta vadītāja.

Savukārt pamata ēka jau gandrīz pabeigta. Tajā paredzēta ekspozīcija divos stāvos, kurā varēs apskatīt vairāk nekā 100 dažādas tēmas.

"No pirmā stāva caur klusinātu apgaismojumu un zemes dūkoņu, no sakņu sistēmas, kāpjam uz augšu uz lapotni, pretī saulei un gaismai," ekspozīcijas ideju skaidro Gunita. Darbs pie ekspozīcijas plānošanas pašlaik norit pilnā sparā, un to veidos Botāniskā dārza speciālisti, sadarbojoties ar dizaineriem no "Wing Space".

Otrā ēkas pusē paredzētas telpas mācībām, meistarklasēm, darbnīcām, darbinieku telpas, arī labierīcību bloks dārza apmeklētājiem.

Būvējot ēku, bijuši jāņem vērā arī "kaimiņi" – greznās magnolijas un to sakņu sistēma, kā arī tūju aleja. Tāpat arī lielais valrieksts pie ieejas, ar kuru saistās īpašs stāsts. "Te saglabātas divas liepas un valrieksts. Leģenda vēsta, ka valrieksta vietā kādreiz atradies neliels šķūnītis. Botāniķi devušies dažādas ekspedīcijās, tostarp uz Tālajiem Austrumiem, un atveduši dažādas sēklas, arī riekstus. Pelīte bija ievilkusi vienu šādu riekstu alā zem šķūnīša, un tas pats ieaudzies. Tāpēc koks te, kompleksa centrā, saglabāts un līdz ar zinātkāro pelīti kļuvis par vienu no "Botania" simboliem," stāsta Gunita.

Tuvākos piecus gadus šīs telpas netiks izīrētas, jo to nosaka fonda noteikumi, bet te notiks dažādi sabiedriski pasākumi, mācības un ekskursijas. ""Botania" centru veidojam kā adresi numur viens gan botānikas profesionāļiem, gan entuziastiem, kas uz palodzes audzē tomātus vai mēģina saprast, kāpēc palmai krīt lapas. Ikdienā saņemam daudz un dažādus jautājumus, tāpēc plānojam, ka te būs pieejams mūsu ekspertu padoms. Varētu pat teikt, ka mūsu eksperti kļūs par mentoriem, kas palīdzēs ar padomiem augkopībā un dārzkopībā caur dažādiem pasākumiem. Tas ļoti labi iet kopā ar klimatneitrālo virzienu, par kuru iestājamies, ekoloģisku un saimniecisku domāšanu. Arvien lielāku sabiedrības daļu un īpaši jaunus cilvēkus interesē praktiska botānikas pieredze, kā iekopt dārzu, kā par to rūpēties, dažādas nianses telpaugu audzēšanā un tamlīdzīgos jautājumos," saka projekta vadītāja, stāstot par centra mērķauditoriju.

Vides izglītības un informācijas centra projekts nodrošina darbu gan būvniecības sektora uzņēmumiem procesā, gan līdz ar centra atvēršanu arī tūrisma kompānijām un ļaus attīstīt darbību arī Salaspils uzņēmumiem. "Mēģinām sadarboties ar vietējiem augu mēslojumu ražotājiem, lai viņu ražojumi būtu iesaistīti ekspozīcijā. Arī meistarklases varētu iniciēt to, lai cilvēki paši kaut ko uzņemas. Salaspils kontekstā šī noteikti būs vieta, kur pulcēsies cilvēki," uzsver Ķiesnere.

Centrā būšot arī grāmatu un dārzkopības žurnālu maiņas plaukts. "Latvijā ir vietas, kas runā par ekoloģiju, botāniku, bet nav tādas apvienojošās platformas. Par tādu vietu var kļūt šī ēka un informācija, kas tajā apkopota. Tāpat "Botania" ekspozīcijās būs ļoti daudz sasaistes ar botānisko dārzu - kaut ko redzi ekspozīcijā, un tam ir atsauce dārzā. Nav tā, ka atnāc tikai uz centru, uz statisku izstādi, kur augus var redzēt bildē, bet tie šeit ir arī dzīvi, turklāt katrā sezonā mainīgi."

Gunita Ķiesnere jau kaļ arī nākamos plānus, lai centrs un viss Nacionālais botāniskais dārzs tiktu apdzīvots pilnvērtīgi: "Ja skatās no investīciju viedokļa, tad ieguldījums infrastruktūrā ļauj "iekurbulēt" plānus botānikas iedzīvināšanai. Vēlamies attīstīt arvien jaunus veidus kā pieredzēt botāniku, dārzu un sajust ekoloģiju uz savas ādas. Vēlamies, lai skolēnam, kas vienreiz ieradies ar kalsi ekskursijā, būtu iemesls atgriezties dārzā ar ģimeni vai pavadīt laiku ar draugiem.

Taujāta, kas šī projekta tapšanā bijis vissarežģītāk, Ķiesnere min būvdarbu plānošanu. "Šī ir trešās grupas ēka, kas nozīmē, ka tā ir publiska ēka, tāpēc jāņem vērā dažādus papildu nosacījumus. Būvniecības process bijis interesants. Visu laiku esmu bijusi "advokāte" dažādām tehnoloģijām un risinājumiem, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), bet, kad pati ar to saskaros, process ir haotisks! Mums sākotnēji projekts bija vecajā papīra formā, un to vajadzēja digitalizēt un veidot digitālu darba plūsmu. Tas nebija viegli, ļoti resursietilpīgi." Arī materiālu izmaksas šo piecu gadu laikā būtiski augušas. "Mums visi iepirkumi noritēja labi, tika savākti un atlasīti labākie, bet, lai sagatavotu šo pamata specifikāciju, lai visu izdomātu, tas bija ļoti liels darbs. Tagad gatavojam tehnisko specifikāciju ekspozīcijai. Tāda tipa un apjoma projekts Latvijā nav bijis. Sanāk, ka viss aprīkojums, visas mēbeles izmaksā vairāk par 300 tūkstošiem eiro. Latvijas mērogos muzeji to parasti dala mazākās vienībās un posmos. Jābūt gudriem procesa vadībā, lai pareizi visu sakārtotu un lai tas būtu adekvāti gan finansējuma devējam, gan CFLA, gan pēc visiem iepirkuma likuma noteikumiem."

Latvijas Nacionālais dabas muzejs Rīgas pašā sirdī atrodas vēsturiskā ēkā. Līdz šim ierasti sakārtota un uzlabota ekspozīciju daļa, bet šis projekts devis iespēju sakārtot arī tās ēkas daļas, kas apmeklētāju acīm parasti netiek atklātas – darbinieku telpas un krātuves . Savukārt ekspozīcija-as un kolekcijas papildinātas ar daudziem jaunumiem.

Remontēt un renovēt vēsturiskā centra ēku nav bijis viegli, bet, ja tā vēl pārpārēm pilna ar nozīmīgiem eksponātiem, tas kļūst pavisam sarežģīti. Pirmajos mēnešos vajadzējis apmācīt būvniekus un skaidrot, kā veikt darbus šādā objektā, kur visapkārt ir muzeja vērtības. "Viss ir jāaizsedz, jāskatās, lai neput. Pēc vairākiem mēnešiem esam jau viens otru iepazinuši, un tā lieta iet. Mums ir labi būvnieki," stāsta projekta vadītājs Eduards Žiba. "Vēsturiskā mājā parādās daudz kas nezināms. Atklājas dažādas vājās vietas." Būvniecības procesa laikā atklātie ēkas bojājumi gan prasījuši papildu laiku, bet tie novērsti veiksmīgi. "Vismaz zinām, ka viss, kas bija iekļauts projektā, ir sakārtots," saka Žiba.

Kā stāsta Dabas muzeja direktore Skaidrīte Ruskule, darbinieku telpās noticis gan kosmētiskais remonts, gan iegādātas jaunas iekārtas. "Mūsu uzstādījums jau pirms 20 gadiem bija, ka primāri jāsakārto apmeklētāju zona. Ar to sākām un uz to arī finansējumu visu laiku novirzījām. Šī projekta ietvaros esam sakārtojuši vienu daļu darbinieku darba telpu, rezerves kāpnes visos sešos stāvos. Pirmā stāva zālē veikts nopietns remonts, ko tagad var izmantot gan izstādēm, gan semināriem un nodarbībām – muzejs ieguvis jaunu daudzfunkcionālu telpu. Esam nomainījuši skatlogus, atjaunots vestibils un tā dizains, pilnveidota tā funkcionalitāte."

Šis Dabas muzejam jau ir projekta ceturtais gads, un daudz kas jau nodots apmeklētāju vērtējumam.

Jau pašlaik apmeklētāji var apskatīt daudzus jauniegādātos eksponātus, kā arī izzināt apdraudēto dzīvnieku un sugu aizsardzības principus CITES konvencijai veltītā ekspozīcijā "Nepērc viņu dzīvības". Top jauna Latvijas zīdītāju ekspozīcija. Iegādāts liels apjoms jaunu krājuma vienību, tostarp entomoloģijā plašas kukaiņu kolekcijas, tāpat arī putnu un zīdītāju krājuma priekšmeti , bet mineraloģijas ekspozīcija papildināta ar vairākiem vērtīgiem iežiem un minerāliem, tostarp tagad muzejā apskatāms īsts dimants. Lielākoties jaunais krājuma materiāls nonāks jaunveidojamajās ekspozīcijās.

"Esam iegādājušies gan Latvijas, gan arī citu valstu entomofaunu raksturojošu materiālu kolekcijas, jo dabas zinātnēs ir svarīgs salīdzinošais materiāls," stāsta muzeja direktore.

Ekspozīcijas pārveidot bijis sarežģīti, jo jārēķinās, ka daļa krājuma priekšmetu ir jāpārvieto, bet krātuvju izmērs nav bezgalīgs. Te lieti noderējuši jauniegādātie, modernie skapji, kas izgatavoti speciāli muzeja vajadzībām. " Vairākām ekspozīcijām esam izveidojuši jaunas iedaļas, veikuši renovācijas darbus. Tas, kas ir ļoti svarīgi vides izglītībā, mums ir izveidots jauns stends par atkritumu šķirošanu, ekoloģijas pamatjautājumiem. Apmeklētājiem ir iespēja interaktīvā veidā apgūt šķirošanas prasmes, iegūt informāciju par atkritumiem kā resursu. Par šo tēmu tiks sagatavots arī digitālais saturs bērniem un pieaugušajiem. Muzeja pedagogi un speciālisti to visu izmanto, vadot ekskursijas un nodarbības."

Koncepciju jaunām ekspozīcijām izstrādājot paši muzeja speciālisti, bet, ja nepieciešams kāds īpašs risinājums, tiek piesaistīti eksperti. Piemēram, jau minētais atkritumu apsaimniekošanai veltītais stends tapis kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas ir atbildīga par šīs jomas likumdošanu. " Iepirkuma specifikācijā ietveram savu koncepciju, un izsludinām konkursu., Saņemam mākslinieciskā un tehniskā projekta idejas un risinājumus, no kuriem izvēlamies to, kurš ir piemērotākais konkrētās tēmas atspoguļojumam, ir ilgtspējīgs, apmeklētājiem ērti uztverams un atbilst vēl vairākiem citiem izvirzītajiem kritērijiem. Mazākiem darbiem veicam cenu aptauju," skaidro direktore. "Reizēm, atsevišķiem darbiem, pretendentu loks ir ļoti šaurs."

Pandēmijas laiks ietekmējis arī Dabas muzeja projekta īstenošanas termiņus, jo ievērojami aizkavējusies vairāku pasūtītu ekspozīcijas un skatlogu materiālu piegāde, darbu izpildes termiņi. Kopumā lielākā problēma, īstenojot projektu, ir darbu izpildes termiņi.

Taujāta, vai jau rēķināts, kā jaunās ekspozīcijas ietekmēs apmeklējumu, Skaidrīte Ruskule saka: "Normālajos laikos, pirms Covid-19, kad izveidojam jaunu ekspozīciju un informējam par to, tad pusotru gadu vai pat divus apmeklētāju interese par muzeju palielinās. Šis arī varētu būt tas laiks. Iespējams, ka Covid-19 ievieš korekcijas, un piesardzīgākas ģimenes nemaz vairs nenāks uz muzeju, bet ies dabā. Šovasar gan redzējām, ka cilvēki bija noilgojušies pēc muzeja. Jūlijā un augustā apmeklējums bijis ļoti labs. Mūsu pamatauditorijas – skolēnu grupu pieteikumu ir pietiekami daudz, taču, nereti seko arī atteikumi, sakarā ar Covid-19.

Tūrisma kompānijas grupas pie mums ved ne visai bieži, bet individuālu tūristu gan ir diezgan daudz, un to kļūst arvien vairāk. Reklamējam muzeju, sadarbojamies ar tūrisma informācijas centriem. Covid-19 to nedaudz iztraucēja, bet tāpat pagājušajā gadā un šogad vasarā bija daudz tūristu no Lietuvas, Igaunijas, Somijas.

Viss, ko darām, nevar neietekmēt interesi par muzeju. Mūsdienās konkurence ir milzīga gan muzeju vidē, gan tēmā, kas ir vides un dabas izglītība. Tāpēc ir svarīgi saviem apmeklētājiem piedāvāt kaut ko jaunu, attīstīt interesi par dabu, tās daudzveidību, vides aizsardzību, kopumā attīstīt muzeju. Nevar vienkārši gaidīt, ka kāds nāks. Tāpēc projektam ir milzīga nozīme."

Arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā top Vides izglītības centrs, un tas atradīsies 1911. gadā būvētās Pērtiķu mītnes vietā, pašā zoodārza centrā. Būvdarbi un centra iekārtošana vēl ritēs aptuveni gadu, bet, kā uzsver zoodārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka, tiek darīts viss, lai šajā procesā netraucētu tuvumā mītošajiem dzīvniekiem

Zoodārza jaunais Vides izglītības centrs savā ziņā būs unikāla būve, kura kompleksā būs integrētas arī apmeklētājiem aplūkojamas dzīvnieku ekspozīcijas un kā estrāde izmantojama brīvdabas klase. Nepieciešamības gadījumā visas telpas būšot transformējamas vienā lielā konferenču zālē, savukārt par mācību telpu logiem apmeklētāji no ārpuses varēs aplūkot dzīvnieku ekspozīcijas, kurās iejutīsies mazie pērtiķīši kalitriksi, sliņķi, bruņneši un citi nelieli, bet interesanti dzīvnieki.

Vēsturiski izglītības darbs zoodārzam ir bijis viens no pirmajiem uzdevumiem, arī būvējot un atklājot to 1912. gadā. Pērtiķu mītne ilgus gadus stāvējusi nelietota. "Tā nebija piemērota dzīvniekiem, tāpēc tik un tā būtu jāpārbūvē. Tāpēc labi sakrita divi aspekti – bija jāpārbūvē šī vieta un jāuzbūvē izglītībai piemērota ēka. Līdz šim mums tādas nav bijis, lai arī izglītības funkciju pildām jau vairāk nekā 100 gadus. 2018. gadā nonācām pie slēdziena, ka Pērtiķu māja tiks pārbūvēta par māju cilvēkbērniem un apmeklētājiem," par to, kā darbs pie projekta sācies, stāsta Laura Līdaka.

Arhitektiem šī ēka bija izaicinājums, bet arī ļoti interesants uzdevums. "Pēc pirmajām tikšanās reizēm arhitektiem secinājums bija viens: beidzot mēs saprotam, kāpēc esam studējuši arhitektūru. Šis ir ļoti sarežģīts objekts, jo jāsaliek daudzas funkcijas vienā. Te ir labi jājūtas gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem, gan dzīvniekiem, turklāt ļoti ierobežotā vietā," stāsta Laura Līdaka. Arhitektiem izdevies rast interesantu ēkas risinājumu – ja nāksiet no Žirafu mājas puses, to pat var nepamanīt, jo tā būs it kā ieslēpta zaļā pakalnā, ar zāles klātu jumtu. Savukārt no otras puses skatam pavērsies lieli stikla logi ar ekspozīcijām par mežu, pļavām un zālājiem, kā arī tuksnesi. "Visa ēka plānota tematiska. Galvenais temats ir bioloģiskā daudzveidība un tās saglabāšana," skaidro Laura Līdaka.

Taujāts, kas bijis lielākais izaicinājums šajā projektā, zoodārza valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis stāsta, ka katram tas ir savs: "Būvnieki kā sarežģītāko minēja zaļo jumtu, kas viņiem nav ikdiena. Mums pašiem laikam sarežģītākais ir saskaņot dzīvnieku ekspozīcijas ar apmeklētības funkciju. Tāpat arī saplānot palīgtelpas. Tikko biju Igaunijas zoodārzā, kur jau piecus vai sešus gadus ir līdzīgs izglītības centrs, un viņi ieteica, lai netaupām ne kvadrātmetru uz palīgtelpu un noliktavu rēķina... Tāpat izaicinājums ir būvlaukums zoodārza vidū. Tas sarežģī gan būvmateriālu piegādi, gan būvniecību. Te ir dzīvnieki, apmeklētāji," stāsta Rudzītis.

Katru būvmateriālu kravu pavadot vairāki cilvēki, lai tā tiktu droši nogādāta līdz būvlaukumam pa gājējiem paredzēto zonu. Kā jau minēts, zoodārzā dzīvnieku labklājība ir viena no galvenajām lietām, tāpēc vēl pirms būvdarbu uzsākšanas panākta vienošanās ar netālu no būvlaukuma esošo dzīvnieku aprūpētājiem, ka, līdzko darbi sāks traucēt dzīvniekiem, tie tiks pārtraukti.

2022. gada rudenī plānots centru atklāt, bet jau pašlaik zoodārzā gaida pirmo kontaktdzīvnieku ierašanos. Tie ļoti rūpīgi izvēlēti, lai būtu piemēroti izglītības centra vajadzībām un nebaidītos no cilvēku pieskārieniem. Oktobra sākumā te ieradīsies svešzemju čūskas – divi tievastes kāpelētājzalkši no Plockas Polijā, pieci austrumu prievīšzalkši no Minsteres Vācijā, kā arī divas krāšņas ķirzakas – rakstainās dzelkņastes no Berlīnes zoodārza. Līdz jaunās ēkas nodošanai ekspluatācijā eksotiskie viesi mitināsies būvlaukumam līdzās esošajā ēkā un, iespējams, varēs pieskatīt savas jaunās mājvietas būvniecības un iekārtošanas procesus, stāsta zoodārza pārstāvji.

Pašlaik vēl tikai top pirmās centra sienas, bet paredzēts, ka ēkā atradīsies trīs klases jeb nodarbību telpas, kur varēs tikties ar tā dēvētajiem kontaktdzīvniekiem, tai būs arī lieli stikla skatlogi ar ekspozīcijām. "Kad visas klases būs aizņemtas un mēs darbosimies ar apmeklētājiem, svarīgi, lai tiem apmeklētājiem, kas nepiedalīsies nodarbībās, būtu, ko darīt un izzināt. Tāpēc ārējā izglītības centra malā būs dzīvnieku ekspozīcijas. Ja jautā, ko pašlaik darām, tad celtnieki veic savu darbu, bet Izglītības nodaļas darbinieki ļoti rūpīgi strādā pie dzīvnieku izvēles, lai tos izvēlētos pareizi un pēc mērķa, kā arī raugās, lai šajās telpās būtu ievēroti labākie dzīvnieku labturības principi. Viens ir izvēlēties, bet vēl tas ir jāsagādā," stāsta Līdaka.

Dzīvnieku atgādāšana uz Rīgu neesot viegls process. Kad tie ir sarunāti kādā citā zoodārzā, to atvešana rūpīgi jāizplāno, turklāt tā, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi, piemēram, vedot vienlaikus vairākus dzīvniekus. "Mēs nedrīkstam izvirzīt kā prioritāti kontaktu ar apmeklētāju, mums ir jāizvēlas dzīvnieks tā, lai tas labi justos. Paredzēti divu veidu dzīvnieki – tādi, kurus varēs vērot, bet nevarēs pieiet klāt, un tā saucamie kontaktdzīvnieki, kas jāizvēlas rūpīgi un kuriem kontakts ar cilvēku nesagādā lielas raizes. Piemēram, ja izvēlamies ķirzakas, tad jāizvēlas tāda suga, kas ir vēlīga pret pieskārienu un nenomet asti," piemēru min Līdaka. "Katram dzīvniekam paredzēts protokols, kā to darīt, kā trenēt viņu apmeklējumiem. Neņemam dzīvnieku, un, lūdzu, čamdi un grābsti! Nē, tie laiki sen ir pagājuši," viņa skaidro.

Jau tagad zināms, ka mācību klašu iekārtojumā būtiska vieta tiks atvēlēta ievērojamam skaitam nelielu dzīvnieku ekspozīciju – rāpuļiem, abiniekiem, kukaiņiem un grauzējiem.

Tas, ka izglītības centrs zoodārzam nepieciešams, bijis skaidrs jau sen. "Pašlaik vienā reizē varam uzņemt 20 cilvēkus pagrabā, bet šeit varēsim vienlaicīgi uzņemt 100 cilvēkus pirmajā stāvā, nodrošinot visu vides pieejamību, labu ventilāciju un tamlīdzīgi. Tas bija agrāk vai vēlāk jāizdara. Simboliski saliekot kopā, ja vecā Pērtiķu māja bija pirmā apkurinātā ēka zoodārzā, tad šī jaunā ir pirmā ēka zoodārzā, kas uzbūvēta par Eiropas struktūrfondu naudu," stāsta Rudzītis.

"Šī ēka mums atvieglos izglītojošo pasākumu rīkošanu. Pašlaik mums šādi pasākumi notiek zem klajas debess. Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem. Ja būs šāda ēka, varēsim to darīt vienuviet, turklāt ļoti izdevīgā vietā – pašā zoodārza centrā," uzsver projekta vadītāja Laura Līdaka.

Pašlaik zoodārza īstenotā izglītības programma "Zoo Skola" mērķēta uz skolu auditoriju, kā atbalsts skolotājiem bioloģijā, ģeogrāfijā un dabaszinātnēs, bet līdz ar jaunajām telpām to plānots paplašināt. "Esam gatavi augt, piedāvāt programmas arī citām auditorijām, tostarp ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar speciālām vajadzībām." Viņa paredz, ka varētu palielināties interese arī no Lietuvas un Igaunijas tūristu grupu puses, ja tiks attīstīts šis virziens.