Infografika: Kohēzijas naudas apguve
"DELFI" redaktors
Jānis Bagātais
Foto: DELFI
No plānošanas perioda sākuma līdz 2021. gada septembra beigām Latvijā īstenošanā ir 2125 investīciju projekti par 4 miljardiem eiro jeb 85,6% no pieejamā ES finansējuma, tai skaitā noslēgti 167 jauni projektu līgumi par kopējo ES finansējumu 207,8 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas aktuālie dati.
Maksājumi projektu īstenotājiem šajā laika periodā sasniedz gandrīz 2,7 miljardus eiro jeb 57,9% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Aktuālie dati arī rāda, ka apjomīgākās investīcijas 2021. gadā, laikā no janvāra līdz augustam, Latvijā bijušas vides un reģionālās attīstības jomā – 51,6 miljoni eiro, izglītība jomā – 50,5 miljoni eiro, kā arī pētniecībā, attīstībā un inovācijās – 46,8 miljoni eiro.
Savukārt Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu līdzfinansēto investīciju jomā ir notikusi lielākā daļa projektu konkursu un īstenošanā ir projekti un divpusējās sadarbības pasākumi par 58,1 miljoniem eiro, kas ir 68% no kopā pieejamā donoru atbalsta finansējuma 85,4 miljonu eiro apmērā.
3,5 miljardi eiro
Tikmēr Eiropas Savienības līmenī Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) satvarā ir apstiprināts jau 34,1 miljards eiro un četru mēnešu laikā jau izmaksāti 3,5 miljardi eiro. Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo NextGenerationEU instrumentu, no kura tiek veikti maksājumi dalībvalstu ekonomikas atveseļošanai.
“
Kohēzijas politika ir bijusi priekšplānā pandēmijas ārkārtas situācijas posmā un tagad atkal ir viena no galvenajām ES ekonomikas atveseļošanas politikas jomām. Kohēzijas politikas instrumenti ir nodrošinājuši iedzīvotājiem vajadzīgo veselības aprūpes aprīkojumu un ļāvuši izdzīvot mazajiem uzņēmumiem, līdztekus dodot izšķirošu ieguldījumu visas ES pārejā uz digitālo un zaļo ekonomiku. Priecājos, ka šos sasniegumus aizvien vairāk atzīst arī Eiropas iedzīvotāji. Teritorijām un cilvēkiem arī turpmāk jābūt dalībvalstu atveseļošanas centienu centrā.
Četru mēnešu laikā ir apstiprināti 86% no šim gadam pieejamajiem REACT-EU resursiem. 21,7 miljardi eiro mobilizēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 12 miljardi eiro — no Eiropas Sociālā fonda un 410 miljoni eiro – no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām. REACT-EU finansējums papildina Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) paketi, kas mobilizēja vairāk nekā 21 miljardu eiro, reaģējot uz koronavīrusa pandēmijas visvairāk skarto nozaru neatliekamajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.
“
Katrs ar ESF starpniecību iztērētais eiro tiek ieguldīts cilvēku vajadzībām. ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, jo sevišķi programma REACT-EU, virza atgūšanos no pandēmijas. Pateicoties ES atbalstam, uzņēmumi varēja saglabāt darbiniekus un cilvēkiem, kam visvairāk vajadzīga palīdzība, tika piegādātas pārtikas pakas. Tā ir ES solidaritāte darbībā, un esmu gandarīts, ka šis ieguldījums cilvēkos un ekonomikas atveseļošanā atmaksājas.
Jau ziņots, ka "NextGenerationEU ir pagaidu atveseļošanas instruments, kura vērtība mērāma aptuveni 800 miljardos eiro cenās. Tā mērķis ir atbalstīt Eiropas atgūšanos no koronavīrusa pandēmijas un palīdzēt veidot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu.
REACT-EU, kas ir daļa no instrumenta NextGenerationEU, laikā no 2021. līdz 2022. gadam kohēzijas politikas programmām nodrošinās papildu finansējumu 50,6 miljardu eiro apmērā. Pasākumu mērķis ir atbalstīt darba tirgus noturību, nodarbinātību, MVU un ģimenes ar zemiem ienākumiem, kā arī likt nākotnes prasībām atbilstošus pamatus zaļajai un digitālajai pārejai un ilgtspējīgai sociālekonomiskajai atveseļošanai.
REACT-EU, kas ir daļa no instrumenta NextGenerationEU, laikā no 2021. līdz 2022. gadam kohēzijas politikas programmām nodrošinās papildu finansējumu 50,6 miljardu eiro apmērā. Pasākumu mērķis ir atbalstīt darba tirgus noturību, nodarbinātību, MVU un ģimenes ar zemiem ienākumiem, kā arī likt nākotnes prasībām atbilstošus pamatus zaļajai un digitālajai pārejai un ilgtspējīgai sociālekonomiskajai atveseļošanai.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds