Teksts: Ligita Austrupe, Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece

Valdība devusi zaļo gaismu Satiksmes ministrijas izstrādātajām Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kas paredz investīcijas un politikas izstrādi drošas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai turpmāko septiņu gadu laikā.

Mūsu mērķis ir samazināt transporta radīto gaisa piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku. Lai veicinātu reģionu un valsts ekonomisko izaugsmi, attīstīsim konkurētspējīgu transporta un loģistikas infrastruktūru un pakalpojumus. Tāpat mums ir nepieciešama ceļu satiksme, kurā ikviens var būt drošs. Pārmaiņas nozarē notiek vienlaikus visās jomās, un tas nav paveicams ne viena, ne pāris gadu laikā. Tik īsā termiņā varam tikai uzsākt pirmās būtiskās pārmaiņas fundamentālas reformas virzienā. Ilgstoši esam centušies uzturēt satiksmes infrastruktūru funkcionālā kapacitātē, mēģinot salāgot nozares vajadzības ar iespējām, taču ar to nepietiek, lai ātri un efektīvi pielāgotu mūsu infrastruktūru aizvien pieaugošajām ambiciozajām vajadzībām.

Valsts uzdevums ir radīt iedzīvotājiem tādus apstākļus, lai, lemjot par sev vēlamāko pārvietošanās veidu un līdzekli, izvēle būtu par labu videi draudzīgai mobilitātei – primāri, kolektīvajai mobilitātei vai mikromobilitātei. Sabiedriskajam transportam jābūt tādam, lai tas spētu konkurēt ar privāto auto – gan ceļā pavadītā laika, gan izmaksu efektivitātes ziņā. Pasaulē aizvien populārākas kļūst kolektīvās mobilitātes iniciatīvas, proti, aktīvi attīstās tendence no sava privātā auto pārsēsties uz sabiedrisko transportu, īpašiem gadījumiem izmantot koplietošanas auto pakalpojumus, īsās distances veicot ar velosipēdu vai kājām.

Tas ir iedzīvināms arī mūsu valsts satiksmē, īpaši pilsētvidē. Vienlaikus nevar izslēgt, ka daudzi no mums joprojām par sev tīkamāko pārvietošanās veidu atzīs auto.

Mūsu mērķis ir attīstīt un pilnveidot iedzīvotājiem ērtu, ātru un ikdienas braucieniem pieejamu sabiedrisko transportu, gan pilsētās, gan reģionos. Klimata mērķu sasniegšanai lielāka uzmanība tiks pievērsta videi draudzīgam transportam. Eiropas Savienībā 2021. gads ir dzelzceļa gads.

Tas iezīmē kopējās Eiropas Savienības transporta nozares prioritātes un vērtības. Dzelzceļš kā videi draudzīgs transporta veids ir definēts kā viens no būtiskākajiem mobilitātes un loģistikas pīlāriem šodienas un nākotnes nozares attīstībā. Paredzam, ka Latvijā dzelzceļa pārvadājumi attīstīsies un kļūs par vienu no svarīgākajiem pārvietošanas līdzekļiem – gan kravu (tostarp arī iekšzemes), gan pasažieru pārvadājumos. Būtisku lomu dzelzceļam saredzam reģionālajā satiksmē, stiprinot to kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Lai sekmētu dzelzceļa pievilcību un pieejamību, plānojam veikt būtiskas investīcijas dzelzceļa un ritošā sastāva infrastruktūras modernizācijā – tostarp, pakāpeniski nomainot nolietotos vilcienu sastāvus. Turpmāko septiņu gadu laikā uzsāksim attīstīt multimodālos transporta punktus, kas savienos dažādas modalitātes transporta veidus un nodrošinās pasažieriem ērtu un ātru pārsēšanos no autotransporta vai velo uz vilcienu.

Pārmaiņas pasažieru pārvadājumu jomā jau ir sāktas Rīgā un Pierīgā. Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros esam sākuši sakārtot sabiedriskā transporta sistēmu un maršrutu plānus. Līdz 2026. gadam plānojam būtiski uzlabot sabiedriskā transporta infrastruktūru un pakalpojumus Rīgā un Pierīgā. Atjaunosim arī Rīga-Bolderāja dzelzceļa līniju, tādējādi būtiski atslogojot Daugavgrīvas šoseju no autotransporta plūsmām.

Dzīvojam digitalizācijas laikmetā, esam pieraduši pie ērtībām, ko sniedz e-vide – viss izdarāms ātri un ērti.

Nozīmīgākais projekts starptautiskās savienojamības uzlabošanai ir Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstība. Viens no šīs dzelzceļa līnijas ieguvumiem būs iekšzemes kravu novirzīšana no autoceļiem uz dzelzceļu. Pārkraušanas termināļa infrastruktūras izveide Salaspilī uz Rail Baltica līnijas radīs iespēju attīstīt kombinētos autotransporta-dzelceļa pārvadājumus, izmantojot vienotās Eiropas dzelzceļu telpas priekšrocības.

Vienlaikus Rail Baltica nodrošinās arī ērtāku un ātrāku reģionālo satiksmi, integrējot jaunās reģionālās stacijas jau esošajā sabiedriskā transporta tīklā. Šobrīd esam līderpozīcijās šī projekta īstenošanā - Rail Baltica būvniecības darbi uzsākti Rīgas Centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā "Rīga", turpinās trases projektēšanas darbi.

Līdz ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību kravu pārvadājumu veicināšanai, plānota Latvijas ostu infrastruktūras modernizācija un starptautiskās lidostas "Rīga" kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra tālāka attīstība. Aviācijas nozarei ir lieli izaicinājumi – nostiprināt līdera pozīcijas Baltijā un pāriet uz klimatam draudzīgiem risinājumiem. Tas prasīs lielas investīcijas.

Autoceļi jau ilgu laiku ir viens no akūtākajiem jautājumiem ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Satiksmes ministrijas izstrādātā Autoceļu attīstības stratēģija 2040. gadam ir nozīmīgs solis autoceļu attīstības jomā. Ja līdz šim mēs lielāko daļu resursu esam veltījuši izbūvētā autoceļu tīkla uzturēšanai un funkcionalitātes nodrošināšanai, tad šobrīd esam nodefinējuši, kādam autoceļu tīklam ir jābūt, lai tas atbilstu mūsu šodienas un nākotnes vajadzībām, un apzinājuši, kā līdz šāda tīkla izveidei nonākt. Stratēģija ir liels atspēriena punkts – mēs zinām tendenci un mērķi, varam plānot konkrētus pasākumus šīs jomas pakāpeniskai sakārtošanai, tostarp arī reģionālo ceļu kvalitātes un novadu centru savienojamības uzlabošanai.

Vienlaikus mūsu uzstādījums ir veicināt iedzīvotāju mikromobilitātes īpatsvara pieaugumu kopējā mobilitātē. Plānojam attīstīt velo ceļu infrastruktūru, lai braucienu ar velo padarītu drošāku un patīkamāku. ANM ietvaros plānojam izveidot piecu maģistrālo velo ceļu izveidi Rīgā un Pierīgā. Mikromobilitātes jomā ir ļoti daudz darāmā, jo īpaši paturot prātā būtiskāko – drošības aspektu.

Ceļu satiksmes drošības jomā diemžēl Latvijai ir ļoti daudz darāmā, lai izrautos no antirekordista statusa. Būtiski ir uzlabot ceļu infrastruktūru un pilnveidot normatīvo regulējumu. Vienlaikus mēs ar cerību un aicinājumu veramies ceļu satiksmes dalībnieku virzienā, aicinot būt atbildīgiem un saprātīgiem ceļu satiksmē, izvēloties tādu uzvedības modeli uz ceļa, kas neapdraudētu nedz pašu, nedz citus satiksmes dalībniekus.

Transporta organizēšanā un satiksmes drošības uzlabošanā arvien vairāk tiek izmantotas digitalizācijas sniegtās iespējas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu Via Baltica koridorā. Transportlīdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei. Šīs tehnoloģijas dos iespēju jau preventīvi izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem.

Visaptverošu pārmaiņu ieviešana prasa laiku un ievērojamus ieguldījumus. Valsts un pašvaldību budžetā resursi ir ierobežoti, tāpēc Transporta attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānojam piesaistīt arī citus iespējamos finansēšanas avotus – Eiropas Savienības atbalstu, arī privāto kapitālu. Šajā jomā jau īstenojam pirmo publiskās-privātās partnerības projektu ceļu būvē Latvijā - Ķekavas apvedceļa būvniecību.

Noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt: mūsu individuālajām izvēlēm ikdienā ir tikpat nozīmīga loma kā mūsdienīgas infrastruktūras izveidei. Izvēlēties pārvietoties videi draudzīgāk mēs varam jau tūlīt – uz tuvāko veikalu vai darba vietu, nelielā attālumā doties ar kājām nevis ar auto. Mēs visi esam eksperti, kad neesam mierā ar esošo situāciju, vienlaikus reti kurš ir gatavs mainīt savu ierasto lietu kārtību. Sāksim ar sevi - mainīsim savus pārvietošanās paradumus.