Teksts: Žanete Hāka, Biznesa nodaļas redaktore

Jau ziņots, ka projektu sagatavošanās darbi - plānošana, izsludināšana sākusies 2021. gada 4. ceturksnī. Projektus var iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas, un Atveseļošanas fonda finansējums būs pieejams laika periodam līdz 2026.gada 31. augustam, bet 2022. gadā kopējais finansējums valstī īstenojamiem projektiem plānots 196 miljonu eiro apmērā.

Finansējuma aprēķins grantiem tiek dalīts divās daļās:
1) Par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiek piešķirti 70% no kopējā piešķīruma;
2) Par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim būs pieejami atlikušie 30%. Galīgā maksimālā summa tiks aprēķināta līdz 2022.gada 30.jūnijam, vērtējot reālās izmaiņas IKP 2020. – 2021.gadā.

Ekonomisti atzīst, ka ANM Latvijai ir makroekonomiski nozīmīgs, jo veicinās attīstību dažādās jomās, turklāt pievienotā vērtība ekonomikā atspoguļoties vēl daudzus gadus.

Tuvākajos gados Latvija no šī plāna saņems aptuveni 1,8 miljardus papildus investīcijās, kas ir nedaudz vairāk kā 6% no 2020. gada IKP un aptuveni 1,6-1,8% no tuvāko 3 gadu kumulatīvā IKP, lēš "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc eksperta teiktā, tā ir vērā ņemama summa un Latvijas izaugsme noteikti tuvākajos gados būs straujāka nekā bez šī plāna, lai arī papildus investīcijas veicinās arī būvniecības cenu kāpumu. Piesardzīgi vērtējot, pēc viņa domām, šī plāna realizācija Latvijas IKP ilgākā termiņā varētu palielināt par 1-1,5% un radīt vairākus tūkstošus darba vietu. Taču tas ir ļoti aptuvens vērtējums, jo faktiskā plāna ietekme uz Latvijas ekonomika būs atkarīga no projektu sekmīgas realizācijas, uzsver eksperts.

"ANM līdzekļi būtiski papildinās jau esošo ES fondu plūsmu, kas viennozīmīgi paātrinās izaugsmes apgriezienus, īpaši īstermiņā, un par to nav pamata šaubīties," piekrīt arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Pēc eksperta teiktā, būtiskākais jautājums ir – cik tālredzīgi un efektīvi tie tiks izmantoti ilgtermiņa potenciāla celšanai, ko spēsim novērtēt tikai pēc laba laika. Investīciju cikla atdeve savu pilnbriedu parāda vien pēc 3-4 gadiem un vēl ir nepieciešams laiks, lai iegūtu datus un izvērtētu rezultātus, viņš skaidro, uzsverot, ka investīcijas ieplūdīs vairāku gadu posmā. Tomēr nozīmīgākais ieguvums no šīs programmas ir tas, ka fonds iedos grūdienu ekonomikas un sabiedrības inerces pārslēgšanai digitalizācijas un klimata pārmaiņu jomās, stimulējot ekonomikas transformāciju, tostarp, pavirzot lietas arī tādās jomās kā nevienlīdzība, veselības joma un likuma vara, uzsver eksperts.

Atveseļošanas un noturības mehānisma aktivitāšu plāna izstrādē visās tā stadijās, arī pat vēl pirms plāna iesniegšanas Eiropas Komisijā iesaistījusies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), arī tiešā veidā komunicējot ar EK, un vēstot par organizācijas novērojumiem plāna izveides gaitā, stāsta LTRK valdes loceklis, Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris. LTRK kopā ar biedriem definēja pamatprincipus, kuriem uzņēmēju ieskatā jāatspoguļojas plānā iekļautajos projektos, lai tie būtu vērsti uz uzņēmējdarbības vides attīstību. Pēc viņa teiktā, plānā iekļautajiem projektiem bija jābūt ar mērķi investēt izmērāmā nākotnes izaugsmē, izvairoties no negatīvas ietekmes uz brīvas konkurences principiem, kā arī nepalielinot uz uzņēmējiem jau šobrīd gulstošo nodokļu slogu. Diskusijas ar politikas veidotājiem par daudzu konkrētu programmu arhitektūru vēl turpināsies, taču, pēc LRTK pārstāvja domām, nozīmīgākais izaicinājums ANM plāna ietvaros, kā arī nākamajā ES daudzgadu budžeta investīciju kontekstā, ir spēja izstrādāt mehānismus, kas nevis sadala pieejamo ES finansējumu pēc necaurredzamiem un sabiedrībai neizprotamiem principiem, bet sekmē tādu ieguldījumu palielināšanos, kas pēcāk rada produktivitātes pieaugumu un sekmē ekonomisko izaugsmi, uzsver Lielpēteris.

Pēc Gašpuita teiktā, ir skaidrs, ka ar ES piešķirto apjomu vispārējos ilgtspējas mērķus, kas iziet jau ārpus ANM noteiktajiem, sasniegt neizdosies, tādēļ gan ES, gan valdībai ir laicīgi jādomā par turpinājumu – instrumentiem un programmām investīciju piesaistei un kā aktivizēt uzņēmēju un sabiedrības lielāku iesaistīšanos.

"Nav noslēpums, ka liela daļa resursu izplūdīs caur būvniecību un publisko sektoru, ko varēs salīdzinoši ērti novērtēt un vismaz īstermiņā arī uzrādīt noteikto mērķu izpildi, piemēram, iepērkot videi draudzīgus transportlīdzekļus vai īstenojot noteiktus valsts vai pašvaldību e-projektus," uzskaita eksperts. Bet no tā automātiski neizriet, ka tikpat lielā mērā uzlabosies sabiedrības digitālās prasmes, uzņēmēji tikpat sparīgi sekos e-pakalpojumu attīstībā un attīstīsies zaļās tehnoloģijas. Vēlamā tautsaimniecības un sabiedrības transformācija ir daudz sarežģītāka un laikietilpīgāks process, kas tieši nosaka mūsu konkurētspēju un attīstības līmeni, atgādina ekonomists, piebilstot, ka arī šajos virzienos ir izveidotas lielākas vai mazākas programmas. Tomēr jau esošā virzība, ko varam novērot no, piemēram, DESI indeksa un citiem situāciju raksturojošajiem, rāda, ka uzlabojumiem ir liels potenciāls un ir vēlams straujāks progress. Tādēļ par sliktu nenāktu pārvērtēt dažādās bezdarbnieku izglītošanas programmas un uzlabot sadarbību starp publisko un privāto sektoru mērķu sasniegšanā, iesaka eksperts.

Var sanākt, ka publiskais sektors pārāk nokoncentrējas šo savu mērķu izpildei, atstājot novārtā privāto. Tādēļ svarīgs aspekts būs ANM noteikto mērķu uzraudzība un elastība mērķu sasniegšanā, sekojot labākai praksei ES un pasaulē, iesaka Gašpuitis.

Patlaban norit darbi pirmo projektu "palaišanai", un sagaidāms, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī sāksies vairāku projektu atlase, bet citiem - dots starts. Patlaban gan laika grafiks ir provizorisks un projektu ieviešanas termiņi var pabīdīties, taču provizoriskie projekti, kuru atlase notiks pirmajā ceturksnī, atspoguļots sekojošajā grafikā. Projektu atlase gan var ilgt vairākus ceturkšņus, bet finansējuma apguves periods var būt vairākus turpmākos gadus, taču līdz ANM noteiktajam termiņam.

Viena no ministrijām, kas, saskaņā ar projektu plānu, pirmos projektus uzsāks 1.ceturksnī, ir Ekonomikas ministrija (EM). Kā skaidroja EM, no ministrijas pārziņā esošajām ANM programmām, līdz 2022.gada 1. ceturksnim ir plānots uzsākt divas – atbalsta programmu zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecībai un daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, pastāstīja EM. EM pašlaik strādā pie MK noteikumiem par jaunā finansējuma ieguldīšanu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumos. Pirmā jauno MK noteikumu projekta versija kopš oktobra jau ir ievietota Tiesību aktu portālā (TAP) un notiek saskaņošana un diskusijas, lai potenciālie projektu īstenotāji varētu sākt apzināt prasības, kuras tiks izvirzītas projektiem.

Atbalsta programmu īstenos "Altum". Atbalsts būs pieejams kombinēta finanšu instrumenta veidā, sniedzot "Altum" garantiju vai aizdevumu ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, un paredzot, ka, izpildot noteiktus nosacījumus (sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu projekta rezultātā), projektiem tiek piešķirta kapitāla atlaide līdz 49% apmērā no projekta īstenošanai piešķirtā aizdevuma attiecināmo izmaksu apjoma. Par šo kapitāla atlaides apjomu tiek samazināta aizdevuma pamatsumma, tādējādi motivējot projektu iesniedzējus īstenot kvalitatīvus projektus un sasniegt vismaz 30% enerģijas ietaupījumu.

Pieejamais finansējums no Atveseļošanās fonda sasniegs 57 miljonus eiro, kas orientējoši nodrošinās atbalstu 387 112 m2 mājokļu atjaunošanai. Kā skaidro EM, atbalstu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Tāpat gadu mijā plānots apstiprināt jaunos noteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei. Līdz ar to nākamā gada sākumā paredzēts atsākt pieteikumu pieņemšanu "Altum" daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā.

Savukārt noteikumi par atbalsta programmu zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecībai tika izsludināti sabiedriskajā apspriešanā jau šā 30.augustā, bet saskaņošanā izsludināti oktobra beigās. Šai atbalsta programmai ir novirzīts finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā, sniedzot iespējas par šo pieejamo finansējumu uzbūvēt un nodrošināt mājsaimniecībām pieeju vismaz 700 zemas īres maksas mājokļiem vai vairāk, ja projektus līdzfinansēs komercbankas, norāda EM.

Lai nodrošinātu pieejamus mājokļus, šiem projektiem ir noteikti īres griesti, kas nepārsniedz 5,5 EUR/m², un attiecīgi ir noteikti arī attiecināmo izmaksu ierobežojumi līdz 1400 EUR/m² ar PVN. Vienlaikus programmas nosacījumi neierobežo iespējas būvēt dārgākus mājokļus, bet izmaksas, kas ir virs 1400 EUR/m² būs neattiecināmās izmaksas un līdz ar to būs jāfinansē no saviem resursiem, skaidro EM.

Savukārt 2022.gada 1.pusgadā iecerēts uzsākt vēl citu programmu īstenošanu, tai skaitā, atbalsta programmu jaunu digitālu produktu un pakalpojumu izstrādei, kam būs pieejams finansējums 24,3 miljonu eiro apmērā; atbalsta programmu kompetences centru attīstībai, kuras īstenošanai pieejams finansējums 25 miljonu eiro apmērā. Programmu atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai plānots uzsākt 2022.gada 2. ceturksnī, un tās īstenošanai pieejams finansējums 51,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat plānots īstenot atbalsta programmu procesu digitalizācijai komercdarbībā, kam būs pieejams finansējums 40 miljonu eiro apmērā, atbalsta programma Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei (finansējums 10 miljonu eiro apmērā), atbalsts programmu uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai (finansējums 20 miljonu eiro apmērā) un atbalsta programmu komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kam būs pieejams finansējums 80,5 miljonu eiro apmērā.

Savukārt VARAM plānotie projekti digitālās transformācijas jomā pakāpeniski sāksies 2022. gadā un turpināsies arī 2023. gadā, informēja ministrijā. Šobrīd turpinās konkrētu projektu saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām, taču projektu izstrādes temps un secība ir atkarīga arī no iesaistītajām nozaru ministrijām, kas atbildīgas par šo projektu īstenošanu, kā arī projekta īstenotājiem, līdz ar to noteiktu laiku vēl ir pāragri prognozēt, atzīst VARAM.

Attiecībā par projektiem reģionālās attīstības jomā kā tuvākos plānots īstenot valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanu, kas paredz nodrošināt esošo valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kas nepieciešami novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai. Šajā jomā kopējais ANM plānā paredzētais finansējums valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai ir 92 300 000 eiro. Jau nākamgad plānots atjaunot un pārbūvēt 70 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu drošai sasniedzamībai un jauno pašvaldību pilnvērtīgai funkcionēšanai, skaidro VARAM.

Tāpat 2,5 miljoni no ANM paredzēti pašvaldību kapacitātes stiprināšanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, bet investīcija "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekts "Līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveide un metodiskā vadība tās darbības nodrošināšanai" paredz izveidot informācijas sistēmu,kas sniegs iespēju pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, un izveidojot jaunu e-pakalpojumu Latvija.lv, nodrošinot iedzīvotājiem ātru un ērtu piekļuvi pašvaldību līdzdalības budžeta konkursiem, sistēmas lietošanas un līdzdalības budžeta īstenošanas prasmju attīstībai veicot pašvaldību speciālistu apmācības, īstenojot nepieciešamās komunikācijas aktivitātes. Kopējais ANM plānā paredzētais finansējums ir 630 000 eiro.

Arī Valsts kanceleja šobrīd izstrādā normatīvā regulējuma ietvaru par tās atbildībā esošajām ANM pasākumiem un pēc tā saskaņošanas nepieciešamajās institūcijās tiks nekavējoties uzsākta investīciju projektu īstenošana. Visu investīciju projektu īstenošanas uzsākšana indikatīvi tiek plānota 2022.gada 2. pusē, informē VK. 600 tūkstošus eiro paredzēts ieguldīt projektā "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde", kas tiks ieviesta ierobežotas projektu iesnieguma atlases veidā un finansējuma saņēmējs būs Valsts administrācijas skola. Publiskās pārvaldes profesionalizācijai un administratīvās kapacitātes stiprināšanai, un tās īstenošanai ir paredzēti 1 800 000 eiro. Plānots, ka tās rezultātā līdz 2023.gada beigām tiks izveidotas valsts pārvaldes kompetences attīstības un pārkvalifikācijas programmas, lai risinātu vājos valsts pārvaldes kapacitātes elementus, tostarp, inovācijā un kopradē modernai rīcībpolitikai un pakalpojumiem, līderībā un efektīva pārmaiņu vadībā, datu pratībā un citos, skaidro VK.

Savukārt publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstībai paredzēti 900 000 eiro, nevalstisko organizāciju izaugsmei sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā ir paredzēti 2 318 960 eiro.