Covid-19 sprunguļi biznesa attīstības riteņos, uzņēmēji meklē alternatīvas
Teksts: Ingrīda Drazdovska, "DELFI Bizness" redaktore
Foto: DELFI
"Kroņvīrusa" sērga nav gājusi secen arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, tomēr Covid-19 pandēmija nav spējusi iznīdēt uzņēmēja garu – attīstības plāni tiek īstenoti citādi.
Iepriekšējos desmit gadus "Valmiermuižas alus" bija viens no uzņēmumiem, kas aktīvi izmantoja ES fondu līdzekļus attīstībai, taču no pēdējā projekta tam nācās atteikties, atzīst šīs alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

"Projekts, ko lolojām divus gadus. Saņēmām apstiprinājumu. Gatavojāmies sākt to realizēt. Taču tad valstī 2020. gada martā izsludināja ārkārtējo situāciju. Restorāni, kas mazai alus darītavai veido nozīmīgu pārdošanas apjomu ("Valmiermuižai" – 25%), un bāri burtiski vienā dienā tika aizvērti. Vienā dienā pazaudējām 20% pārdošanas apjoma. Lielākā daļa bāru nespēja norēķināties par jau piegādāto alu, jo arī to naudas plūsma apstājās," savu pieredzes stāstu iesāk Ruņģis. Savukārt alus interneta tirdzniecība tobrīd nebija atļauta. Tāpat tolaik, līdz pat vasarai, nebija skaidrības par valsts iespējamo atbalstu, turklāt tam uzņēmums nekvalificējās, arī bankas kļuva piesardzīgas, viņš atgādina. "Projekta iesniegšanā bija izvirzīti ļoti lieli nodarbinātības palielināšanas rādītāji (20 jaunas darbvietas), nebija zināms, vai tie Covid-19 apstākļos ir izpildāmi," atzīst Ruņģis, atsaucoties uz "Delfi" publikāciju, ka pērn viesmīlības nozare zaudējusi 50% apjoma.
"Valmiermuižas alus" ražotnes pārbūves projekta mērķis - attīstīt tieši bezalkoholisko dzērienu ražošanu un eksportspēju.
Projekta "SIA "Valmiermuižas alus" alus ražotnes pārbūve" paredzētais kopējais finansējums bija nedaudz virs 2,92 miljoniem eiro, no kuriem ERAF līdzfinansējums būtu bijis 1,307 miljoni eiro, izriet no "esfondi.lv" datubāzes. "Projektā bija plāns sākt pudeļu mazgāšanu, attīstīt tieši bezalkoholisko dzērienu ražošanu un eksportspēju, palielināt pudeļu pildīšanas jaudas, lai varētu piedāvāt izdevīgus pakalpojumus mazākiem uzņēmumiem," stāsta Ruņģis. Uzņēmums lūdza Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) pārcelt projekta izpildes laiku par vienu gadu, lai projekta/būvniecības sākšanu varētu sākt pēc gada, cerot, ka šajā laikā situācija Latvijā uzlabosies, tomēr strikto Eiropas projektu nosacījumu dēļ saņēma atbildi, ka projekta realizācijas pagarināšana par vienu gadu nav iespējama. "Tādēļ ar CFLA vienojāmies, ka atsakāmies no šī projekta realizācijas," atzīst ražotnes saimnieks.
Attīstīsies, sperot sīkākus soļus
Stāstam gan te vēl nav liekams punkts. Aigars Ruņģis ir piesardzīgs par viesmīlības nozares atkopšanās ātrumu Latvijā, tomēr nav arī atmetis visām iecerēm ar roku.

"Lielu daļu pārdošanas mazās alus darītavas veic restorānos, bāros, viesnīcās, pasākumos, kurus visvairāk skāris un turpina ietekmēt Covid-19. Turklāt šogad novembrī izsludinātajā ārkārtējā situācijā Latvijā mazās alus darītavas nekādu atbalstu nevar saņemt, bet atbalsts restorāniem un bāriem ir mazāks nekā kaimiņos. Arvien restorāni var strādāt vidēji tikai ar 60% jaudas, jo ir ierobežojumi, cik cilvēku var atrasties telpās. Restorānos un bāros šogad pārdevām vidēji par 50% mazāk alus nekā pirms 2019. gada," pieredzē dalās uzņēmuma pārstāvis.

Tomēr "Valmiermuižas alus" cer, ka pieminēto projektu uzņēmums varēs realizēt tuvākajos piecos gados, ja saņems tam ES fondu līdzfinansējumu, "kam meklēsim iespējas", neslēpj Ruņģis.
Pieņēmām lēmumu 2022. gada janvārī sākt investīciju projektu 700 tūkstošu eiro vērtībā. Paši par savu naudu, bez Eiropas fondu atbalsta, un tas būs divreiz mazāks projekts nekā tad, ja Eiropas fondu atbalsts būtu pieejams.
Aigars Ruņģis, "Valmiermuižas alus" saimnieks
"Ļoti cerējām pieteikties Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektiem 2022. gada pavasarī, bet esam saņēmuši ziņu, ka mazajām alus darītavām pavasarī atbalsts nebūs pieejams. Taču tas varētu būt iespējams 2022. gada beigās. Tas nozīmē, ka jaunus investīciju projektus ar LAD atbalstu varēsim realizēt 2023. gadā, bet pabeigt 2024. gada pavasarī," pieļauj uzņēmuma vadītājs.

Tādēļ ražotājs ir pieņēmis lēmumu 2022. gada janvārī sākt investīciju projektu 700 tūkstošu eiro vērtībā. "Paši par savu naudu, bez Eiropas fondu atbalsta, un tas būs divreiz mazāks projekts nekā tad, ja Eiropas fondu atbalsts būtu pieejams. Rezultātā "Valmiermuižas alus" darītava attīstīsies, tikai divreiz lēnāk nekā tad, ja šāds atbalsts būtu bijis iespējams," secina Ruņģis.
Apjomus kāpina
Pēc viņa sniegtās informācijas, uzņēmums, neraugoties uz pandēmiju un ierobežojumiem, šogad būs kāpinājis gan eksportu, gan pārdošanas apjomus, salīdzinot ar pagājušo gadu, zelteru pārdošanu būs turpat dubultojis. "Bāros, restorānos, viesnīcās zaudēto apjomu esam centušies kompensēt ar garšu attīstību lielveikalos, un kopējais apgrozījums būs audzis. Optimistiski raugāmies uz 2022. gadu," rezumē alus darītājs.

Pēc "Lursoft" datiem, 2020. gadā "Valmiermuižas alus" strādāja ar teju 5,52 miljonu eiro apgrozījumu, gūstot arī peļņu 310 tūkstošu eiro apjomā.

Iemesli ir dažādi
Uzņēmējdarbībā Covid-19 dēļ neīstenoto, atlikto vai traucēto projektu apjoms nav liels, informē atbildīgās iestādes, tostarp Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Ekonomikas ministrija (EM).

"Kopumā ES fondu projektu īstenošana Covid-19 pandēmijas dēļ nav būtiski ietekmēta, un tas pats sakāms arī par CFLA pārraudzībā esošajiem ES fondu projektiem uzņēmējdarbības sektorā. Ir vērojamas atsevišķas problēmas, piemēram, piegāžu kavēšanās, kas ietekmē projektu īstenošanas termiņus, personāla nomaiņa vai līdzīgi šķēršļi, bet tā nav vispārēja tendence," komentē CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.
Energoefektivitātes veicināšanas programmā uzņēmumi nav lauzuši līgumus vīrusa pandēmijas situācijas dēļ.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Ar uzņēmumu "Valmiermuižas alus" bija noslēgts līgums par projekta īstenošanu ES fondu atbalsta programmā ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē vai rekonstrukcijā. Uzņēmums ir izbeidzis līgumu, pamatojot to ar Covid-19 ārkārtējo situāciju, šāda ir viņas rīcībā esošā informācija.

Ārkārtējās situācijas laikā vai pēc tās līgumus ir izbeiguši daži uzņēmumi arī programmā, kas paredzēta jaunu produktu ieviešanai ražošanā, un šajos gadījumos vismaz kā viens no iemesliem līguma pārtraukšanai ir pieminēta arī pandēmijas izraisītā situācija. Savukārt, piemēram, energoefektivitātes veicināšanas programmā uzņēmumi nav lauzuši līgumus vīrusa pandēmijas situācijas dēļ, atzīst CFLA pārstāve.

Viņa skaidro: ja līguma izpildē paredzami šķēršļi un tas var ietekmēt arī ES fondu projektā paredzēto rezultātu sasniegšanu, ES fondu finansējuma saņēmējs, ja pats to atzīst par nepieciešamu, vēršas CFLA, rosinot izvērtēt ES fondu projekta grozījumu iespējamību. Izvērtējot apstākļus, ir iespējams, ka tiek koriģēti ES fondu līgumā fiksētie termiņi vai veiktas citas izmaiņas, ja tas ir objektīvi nepieciešams, "force majeure" situācijas noteikts vai tml.

Arī EM ziņo, ka tās rīcībā nav ziņu, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ pārtraukti projekti būtiskā apjomā. Tās administrētās programmas lielākoties ir vērstas uz eksporta potenciāla palielināšanu, tikai daži projekti ir vērsti uz iekšējo tirgu. Tā mēdz būt, ka uzņēmumi pārtrauc projektu īstenošanu dažādu iemeslu dēļ, un nav izslēgts, ka šoreiz kādam no komersantiem viens no iemesliem ir arī Covid-19 ierobežojumu ietekme.
"Atkrīt" mārketinga pasākumi
LIAA direktors Kaspars Rožkalns:

"No LIAA administrēto programmu viedokļa pandēmija visvairāk ir ietekmējusi uzņēmumu mārketinga aktivitātes un dažādu pasākumu organizēšanu. Visvairāk ietekmēta bijusi tūrisma nozare, jo pieprasījums pēc mārketinga aktivitātēm un dažiem darījumu tūrisma pasākumiem, kam būtu iespējams piesaistīt valsts līdzfinansējumu, strauji samazinājās. Daudzas izstādes dažādās valstīs tika atceltas pēdējā brīdī. Kā spilgtu piemēru var minēt Zviedrijas būvniecības nozares izstādi "Nordbygg", kura 2020. gada pavasarī tika atcelta divas nedēļas pirms paredzētās norises. Bija noslēgti līgumi ar 10 uzņēmumiem, un pat bija noslēdzies iepirkums par stenda būvniecību. Pieminētā izstāde šobrīd ieplānota 2022. gada pavasarī, bet dalībnieku atlase janvārī sāksies no jauna. Līdzīga situācija bijusi arī ar citām izstādēm.

Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā uzņēmumiem ir iespējams koriģēt savus plānus un iesniegt maksājumu pieprasījumus tikai par īstenotajām aktivitātēm vai arī saistībā ar Covid-19 ietekmi pārplānot savu darbību. Pieprasījums pēc jaunu produktu izstrādes, izmantojot inovāciju vaučeru atbalstu, pat ir pieaudzis. Vēl pirms pandēmijas tika pieteikts ap 90 projektu, bet šogad tie jau būs 108. Savā ziņā darbojas svārsta princips, un, samazinoties vairāk ietekmēto nozaru aktivitātei, pieaug pieprasījums no citām nozarēm.

Arī biznesa inkubatoros pieprasījums pēc grantiem aktivitāšu īstenošanai dubultojās tieši pandēmijas laikā."
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds