Valmieras centrā bāzētā uzņēmuma "VALPRO" apgrozījums 2021. gadā audzis par 16%, salīdzinot ar 2020. gadu, un pārsniedzis 20 miljonus eiro. Arī darbinieku skaits audzis par aptuveni 10%. Var teikt, ka gads bijis ražīgs. "Šogad vidēji mēnesī ražojam 260 tūkstošus dažādu produktu. Pamatā ir viss, kas saistīts ar kannām, labā mēnesī saražojam 100 tūkstošus kannu. Otra sadaļa ir ugunsdzēšamo aparātu korpusi. Kādreiz ražojām arī gatavos aparātus, bet nolēmām koncentrēties uz vienu lietu un nekonkurēt ar saviem klientiem Eiropā. Ik mēnesi saražojam 50 līdz 60 tūkstošus korpusu. Trešā lieta ir, ka inspicējam gāzes balonus, no nākamā gada sāksim arī degošo gāzes balonu inspicēšanu. Pašlaik būvējam jaunu ražotni," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.

SIA "VALPRO" darbojas resursietilpīgā nozarē, kur ražošanas izmaksas ir augstas. Gan izejmateriālu, gan energoresursu cenas pēdējā laikā augušas strauji. Gadā, piemēram, energoresursi "VALPRO" izmaksājot ap pusmiljonu eiro. Tādēļ energoefektivitāte ir lieta, kas šeit tiek uztverta ļoti nopietni.

Desmit gadu laikā ar Eiropas fondu daļēji finansētu projektu palīdzību samazināta siltumnīcefekta gāzu emisija "VALPRO" ražošanas ēkās, sakārtoti inženiertīkli, pētīti materiāli un tehnoloģiskie risinājumi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem, kā arī uzlabota energoefektivitāte ražošanas ēkās. Tas viss ļāvis ietaupīt krietnu summu, turklāt uzlabojis darba apstākļus un padarījis ražošanu dabai draudzīgāku. Septembrī sākta energoefektivitātes uzlabošanas projekta otrā kārta, kur paredzēta apgaismojuma nomaiņa, saules paneļu uzstādīšana, kā arī ieviest energoefektīvus saspiestā gaisa ražošanas risinājumus. Pēc šo darbu pabeigšanas "VALPRO" plāno ietaupīt vēl 200 MWh gadā.

Aivars Flemings stāsta, ka šādu projektu realizācija, protams, prasa gan finanšu, gan cilvēkresursu investīcijas, desmit gadu laikā (Eiropas fondu un pašu) investīcijas uzņēmumā sasniegušas vairāk nekā 2,4 miljonus eiro.

"Energoietilpīgas tehnoloģijas esam mainījuši tur, kur to var izdarīt. Viens no interesantākajiem projektiem bija, kad nomainījām ražošanas tehnoloģiju no ķīmiskiem procesiem uz mehāniskiem. Metāls, lai nerūsētu, no rūpnīcas tiek piegādāts eļļots. Pirms krāsot, virsma ir jāattīra, citādi krāsa neturas. Agrāk to darījām ķīmiskos procesos, kas ir nedraudzīgi dabai un energoietilpīgi. Atsevišķu produktu ražošanā nevaram iztikt bez šiem procesiem, bet korpusu ražošanā pārgājām uz skrošu strūklas tehnoloģiju. Produkts pirms krāsošanas ar mehānisku darbību tiek notīrīts tik tālu, lai krāsa liptu klāt. Tā kā virsma tiek padarīta nedaudz grumbuļaināka, arī krāsa turas labāk. Plus ievērojami ietaupījām enerģiju un samazinājām dabas piesārņojumu," stāsta Aivars Flemings, skaidrojot, kādus projektus uzņēmumā īsteno.

Energoefektivitātes celšanas projektos interese (2014.–2020. gada plānošanas periodā) no tirgus dalībniekiem bija gana liela – 59 komersanti īsteno 74 projektus, piesaistot 20,3 miljonus eiro no Kohēzijas fonda. "Projektu ietvaros ir iegādātas energoefektīvākas ražošanas iekārtas vai arī veiktas rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai atjaunošanas būvdarbi. Savukārt 51 komersants būvē vai rekonstruē ražošanas ēkas, kuras paredzētas mikro, mazo un vidējo komersantu saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecības nozarē," situāciju raksturo Marina Vorobjova-Vaišļa, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore.

Kā jau minēts, "Valpro" energoietilpība ir liela, tāpēc veikti auditi, īpaši domājot par ražošanas efektivizēšanu. "Mums bija Rumānijas energoauditi, jo pirms vairākiem gadiem Latvijas energoauditoriem lielākā pieredze bija ēku, nevis ražošanas auditēšanā. Pieņēmām lēmumu, ka nedrīkstam veikt auditu, kas mums nepalīdz tehnoloģijās un ražošanā. Tad sākām skatīties, ka, piemēram, uzliekot apkures katlam rekuperāciju, paralēli no dūmgāzēm var dabūt ūdeni, kas aiziet gan dušā, gan citur. Kompresori saspiež gaisu, un šajā laikā rodas liels siltums, ko arī var izmantot. Teorētiski mūsu uzņēmumā vēl daudzās vietās varētu atgūt enerģiju, ir tikai viena problēma – kā to izmantot. Atguvu un izmantoju, gaisā laižot, nav izeja," saka Flemings.

Viņš atzīst, ka uzņēmumam vēl būtu krietna kapacitāte iegūt, piemēram, siltumu, ko varētu ievadīt pilsētas apkures tīklā, bet pagaidām regulējumi to neļauj. "Mums dienas laikā ir liels siltuma pārpalikums. Teorētiski laikā, kad strādājam, no pulksten 6 līdz 23, varētu dot pilsētas tīklā siltumu, bet mums būtu interesanti atlikušajās diennakts stundās pirkt siltumu no pilsētas. Tā kā visi tarifi pilsētā ir apstiprināti un "cieti", šāda tipa projekti nav iespējami. Tāpēc mēs pa dienu laižam siltumu gaisā, bet naktī kurinām paši. Līdz ar to summāri tas nav loģiski," skaidro Flemings.

Līdzīgas sistēmiskas problēmas viņš saskata arī, uzstādot saules paneļus. "VALPRO" meitasuzņēmums "VALTECH" nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem un jau kādu laiku izmanto saules paneļus enerģijas ieguvei. "Savā laikā atjaunojām Valmieras maizes kombinātu, kur izveidojām loģistikas un biznesa centru. Tur mums jau ir saules paneļi. Gribējām paši testēt, kā tie atpelnās, kas tas ir, vai atbilst tam, ko stāsta. Viss kārtībā," skaidro uzņēmuma vadītājs. Tagad paneļi tiks uzstādīti arī "VALPRO" ražotnē, kur gan platība ir ierobežota un ne visi ēku jumti ir piemēroti. Risinājums varētu būt atviegloti noteikumi uzņēmējiem izvietot savus saules paneļus uz citiem piederošas zemes vai ēkām uz līguma pamata. "Ja skatāmies nākotnē, ceru, ka valstsvīriem pietiks saprāta pieņemt loģisku lēmumu, lai uzņēmumi uz savas vai īrētas zemes varētu taisīt saules parkus, un atrast risinājumus, lai varētu šo enerģiju izmantot bez OIK un sadales tīklu izmaksām. Mans personīgais uzskats ir, ka uzņēmumi un privātpersonas investētu atgūstamajā enerģijā vairāk, ja šis atbalsts (regulējums) būtu izdomāts. Bieži atbalstīt var ne tikai ar naudu. Dodiet atpakaļ enerģiju, ko esmu saražojis, par saprātīgu cenu. Man jau patīk, ka "Latvenergo" saka, ka būvēs saules enerģijas parkus, bet lai neņem naudu no manis, es pats uzbūvēšu!"

Tam, ka uzņēmējiem būtu interese ieguldīt saules paneļu risinājumos, pierādījums ir šī gada realizētie projekti. Sadales sistēmas operatora dati liecina, ka 2020. gada desmit mēnešos sasniegtais saules paneļu projektu skaits jau bija tāds pats kā pēdējo divu gadu laikā kopā. Turklāt projektu skaits turpina augt arī šobrīd.

Sarunas gaitā Flemings vairākkārt pieskaras tam, ka daudzos procesos līdz šim trūcis kompleksu risinājumu, kas bieži neļauj darboties saimnieciski. Tas attiecas gan uz jau minētajiem noteikumiem, gan projektu atskaitēm, pieteikumiem un arī iespējām. "Esam realizējuši jau sešus projektus, un normāli būtu skatīties uz projektiem kopumā. Bet uz tiem skatās atsevišķi. Tad sanāk, ka vienā no ražotnēm esi sadalījis tehnoloģijas trīs daļās (projektos). Cik gudram jābūt cilvēkam, lai katras ietekmi rēķinātu atsevišķi? Normāli būtu – 2011. gadā bija tā, tagad ir šitā. Lūk, rezultāts," uzskata "VALPRO" vadītājs.

Tāpat viņš min, ka arī piedāvātie energoefektivitātes risinājumi bieži ir vienpusīgi. Piedāvājumi ietver iespēju atgūt siltumu vai ūdeni, vai vēl ko citu, bet nepiedāvā iespēju, kur to izmantot, bet šādai darbībai nav jēgas. "Ēku siltināšana atpelnās 20 gados, kas ir ļoti ilgs periods. Pārsvarā visi gribētu 5 līdz 8 gadu laikā. Savukārt, ja taisi kompleksu risinājumu, kur nomaini kādu tehnoloģiju, siltini ēkas, sakārto, vari panākt, ka atpelnīšanās periods ir 6 līdz 7 gadi. Tas ir laiks, kurā ir loģiski investēt. Turklāt, ja nebūtu Eiropas atbalsta šiem siltināšanas projektiem, neviens Latvijas uzņēmums nevarētu atļauties investēt uz 20 gadiem. Neviens nezina, kas tad būs. Ja tev ir smags kredītportfelis, tev ir problēmas," saka Flemings.

Pozitīvs piemērs kompleksa risinājuma meklējumiem ir "VALPRO" ēku vadības sistēma. "Kad sākām realizēt Eiropas projektus, nolēmām, ka mums procesi jāsaprot pašiem. Bijām testējuši ēku ventilācijas vadības sistēmu, ko padarījām par rūpnīcas kopējo sistēmu. Tādas pašas sistēmas ir citos uzņēmumos. Viņi tikai regulē elektrību un siltumu, bet mēs ļoti daudzus ražošanas procesus. Arī šeit bija ļoti lieli blakusefekti. Piemēram, apkausēšanas krāsnis, kas pēc krāsas uzklāšanas apkausē krāsu. Tur ir aptuveni 200 grādi, dažādi degļi. Pirms sistēmas uzlikšanas krāsni ieslēdza cilvēki. Tāpat kā gaismu. Kad rēķinājām investīcijas, nebijām ierēķinājuši cilvēcisko faktoru. Ja uz darbu atnāk 70 cilvēki, kas ir atkarīgi no krāsns temperatūras, jo nevar sākt krāsot, pirms tā nav uzkarsusi, bet cilvēks, kam tā jāieslēdz, ir aizgulējies vai atnācis 10 minūtes vēlāk, visi gaida un nestrādā. Savukārt, ja viņš ieslēdz krāsni pusstundu agrāk, tā darbojas tukšgaitā. Šobrīd to dara dators, kas nekavē un dara to precīzi. Sapratām, ka aptuveni 20 minūtes dienā regulāri ietaupījām gāzi," pieredzē dalās Flemings. Tas devis stimulu. Flemings rāda gan apkures, gan ražošanas krāšņu un citu iekārtu digitālās sistēmas, kas ļauj sekot gan vēsturiskajiem procesiem ražošanā (tādējādi iespējams apskatīt, kas noticis, piemēram, ar konkrētu ražošanas partiju, vai kaut kas nav nogājis greizi, un, ja ir, tad kāpēc), gan attālināti kontrolēt darbību, attiecīgās ražotnes statusu un arī saražoto.

"VALPRO" iekļaujas lielo uzņēmumu grupā. Projektos Eiropas finansējuma daļa, kas pieejama šādiem uzņēmumiem, ir no 30 līdz 35%, kas ir būtisks atbalsts, lai īstenotu nepieciešamo efektivizāciju. "Vēl viens pozitīvs, pilnīgi nemateriāls ieguvums ir tas, ka Eiropas projekti piespiež ievērot termiņus. Bieži, īstenojot projektus ar saviem līdzekļiem, ir tik daudz prioritāšu, ka projekti ievelkas. Ja tu esi projektu realizējis, tas sāk atpelnīties. Ja tu to velc garumā, esi ieguldījis naudu, kas maksā jaunu naudu, bet nerealizējas," taujāts par pieredzi, saka Flemings.

Pandēmijas laiks "VALPRO" bijis spraigs, apgrozījums krietni pieaudzis degvielas krīžu un mājsēdes dēļ – daudziem kļuva nepieciešamas kannas, kur ieliet papildu degvielu, veidot krājumus. Tomēr medaļas otra puse bijusi spēja radīt darbiniekiem drošu vidi, nodrošināt, lai ražošana nepārtrūkst saslimušo vai materiālu trūkuma dēļ, kā arī organizēt produkcijas piegādes klientiem visā pasaulē, jo vairāk nekā 96% uzņēmuma saražotā tiek eksportēti.

"Jau pašā sākumā mēģinājām veidot savu iekšējo burbuli. Vieni no pirmajiem uzlikām termometrus. Visu šo periodu mums ir bijusi vakcinēšana uzņēmumā," stāsta Aivars Flemings, uzsverot, ka divu gadu laikā ar Covid-19 sasirdzis tikai 31 no vairāk nekā 400 uzņēmuma darbiniekiem. "Kā uzņēmums iepirkām visus līdzekļus, pat noformējām alkohola akcīzes licenci, lai varētu iepirkt no Kalsnavas spirtu, kad bija deficīts, un paši uz vietas jaucām dezinfekcijas līdzekļus. Iepirkām maskas un visu nepieciešamo cīņai ar Covid-19 un tirgojam saviem darbiniekiem par pašizmaksu, lai ne tikai darbā, bet arī mājās viņi sevi sargātu. To darām joprojām. Testējam visus, kam ir kaut mazākās aizdomas. Covid-19 dēļ neesam stāvējuši nevienu dienu. Tas ir tāpēc, ka mums ir ļoti stingri iekšējie noteikumi."

Bet viss, protams, nav bijis pavisam vienkārši, arī "VALPRO" bijuši 7 darbinieki, kas atstādināti, jo nevarēja uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, tagad gan tādi vairs ir tikai 5. "Ir pilnīgi skaidrs, ka Covid-19 ir ienesis cilvēku domāšanā daudz "interesantu" lietu. Aptuveni 60 cilvēki mums ir slimi regulāri. Daļa, protams, tiešām slimo, bet ir vēl vienkārša saslimšana, kad piezvana ārstam un saka, ka ir slims, – labi, tiek izrakstīta "zilā" lapa. Diemžēl tā ir," skaidro uzņēmuma vadītājs, sakot, ka darbinieku, protams, trūkst arī viņa nozarē un tikpat svarīgas kā Eiropas projektu realizēšana, investīcijas un uzlabojumi ir arī rūpes par darbiniekiem, kā arī iekšējās kultūras maiņa, proti, tas, kā darbinieki uzvedas, vai, piemēram, izslēdz gaismu, ja ražošanā ir pārtraukums un telpās neviena nav. Arī tas ir jautājums par energoresursu taupīšanu.