Ansis Valdovskis: Elektromobilitāte 2022. gadā paplašināsies reģionos
Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs
Foto: Publicitātes
Nav šaubu, ka 2022. gadā daudz aktīvāk elektromobilitāte attīstīsies reģionos, kur esam sastapuši zinošas un ieinteresētas pašvaldības, kas savās teritorijās vēlas veidot uzlādes staciju tīklu. Arī biznesa modeļi ir pārmaiņu procesā, jo varēs piedāvāt elektroauto uzlādēšanas pakalpojumu — jaunu veidu, kā piesaistīt klientus. Elektrum 2022. gadā plāno izveidot 230 elektroauto uzlādes pieslēgvietas.
Pakāpeniski piedzīvojam automašīnu lietošanas ieradumu maiņu no ierastā procesa, kurā ielej degvielu bākā un kādu laiku par to nedomā. Elektroauto izmantošanā ir otrādi — enerģija tiek papildināta ceļā, kurā dodamies. Tagad jāmaina domāšana, plānojot savu maršrutu. Ideālais scenārijs — ja plānojat aiziet uz kino vai teātri un zināt, ka blakus ir elektrouzlāde, šīs lietas var un vajag apvienot. Līdz šim tā nedomāja, jo tas nebija aktuāli, šobrīd cilvēkiem jāsalāgo mobilitāte ar ikdienas soļiem.

Mēs ejam kopsolī ar laiku un darbojamies atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam. 2021. gads nebija tas, kurā varētu teikt, ka tirgus prasa vairāk nekā iespējams uzbūvēt jaunas pieslēgvietas. Drīzāk ir tā, ka mēs spiežam tirgu ātrāk to darīt, stimulējam to un tāpēc sasniedzam rezultātu. Brīdis, kad tirgus sāks dinamiski vērties, vairs nav tālu.

Pašvaldību un uzņēmumu gatavība investēt uzlādē tikai sākas, un mums jau ir savi vērojumi.
Tāpat notiek izmaiņas biznesa modeļos — ja lielveikals nekad nav domājis par degvielas tirgošanu, tad šobrīd jau aktīvi runājam par elektromobilitāti, ar kuru var piesaistīt klientus.
Vai arī paredzamās izmaiņas pilsētvidē, kur par uzlādi ielas malā līdz šim neviens nav runājis. Ir pilsētas, kas nav gatavas šai paradumu maiņai, bet ir, piemēram, Ventspils un Liepāja, kas jau ir gatavas pārmaiņām.

Risinājumam nepieciešams eksperts

Uzlādes pakalpojums ir ļoti jauns bizness, kurā uzņēmumi grib atrast partneri, ar ko var rēķināties. Tieši tādēļ šajā nišā arī aktīvi strādājam. Mums ir gan speciālisti, gan arī cenšamies stāstīt, kas ir uzlāde savos Elektrum Energoefektivitātes centra organizētajos vebināros.

Aktīvi runājam ar sabiedrību, tajā skaitā ar uzņēmumiem par to, kas ir jāņem vērā, kādi risinājumi jāveido, kāpēc tas ir jādara. Tādā veidā ar izglītības un eksperta tēlu mēs dodam sabiedrībai un uzņēmumiem informāciju, kuras dēļ Latvenergo uzticas un izvēlas sadarboties.

Pašvaldību potenciāls elektrouzlādē

Pašlaik pašvaldībās par elektroauto uzlādes vietām un pakalpojumu visbiežāk iniciatīvu izrādām mēs un kā uzņēmums ejam, runājam, piedāvājam savu redzējumu, iesniedzam priekšlikumus — iepriekš izpētot pilsētas, un katrai iedodam nelielu kartējumu. Sastopamies ar dažādām situācijām, kurās par šo jautājumu jau bija domāts, bet citās tas bija jaunums. Liepāja, piemēram, pati uzcēla staciju un izmanto mūsu risinājumu. Ogrē arī vairākās vietās ir bezmaksas uzlādes stacijas.

Šie abi piemēri parāda, ka pašvaldības domā mūsdienīgi un integrē pakalpojumus, var virzīties jaunās trajektorijās. Mēs aktīvi strādājam, lai veidotu pašvaldību viedokli un palīdzētu saprast, kas jāņem vērā, un iet nākamo soli procesa attīstībā, jo tas ir ļoti svarīgi, lai pilsētu centrā būtu vietas, kur var automašīnu uzlādēt.

Vai uzlādes stacija mikrorajonā atšķiras no citām publiskajām stacijām?

Ir savas līdzības, taču atšķirīgais — mikrorajonos ir savi vēsturiskie faktori, no kuriem svarīgākais ir stāvvietu neesamība (daudz iedzīvotāju un maz vietas), daudz īpašuma tiesību, un tā ir lielākā problēma, jo līdz ar to daudzi lēmumi stāv uz vietas.

Pavasarī notika FutureHub hakatons, kur mēs mēģinājām rast risinājumus, un mums ir divi secinājumi. Pirmkārt, ir jāveido t.s. uzlādes hub, kas ir lielākas stāvvietas, aprīkotas ar uzlādi, un tas ir labākais risinājums. Otrkārt, ēkas iedzīvotāji ar nama apsaimniekotāju paši veido risinājumus, un mēs nodrošinām rokasgrāmatu iedzīvotājiem, lai viņi spētu saprast, kā šo risinājumu izbūvēt.

Trešais ir ceļš, ko darām jau tagad — atrodam vietas, kur varam izvietot savu uzlādi. Tās ir vecās transformatoru ēkas ar salīdzinoši mazu pielietojumu, mēs tām iedodam otru dzīvību un sakārtojam teritoriju ap tām. Rezultātā ieguvēji ir visi, un parādām, ka arī mikrorajonā var braukt ar elektromobili un to var darīt jau šodien. Tuvākajā laikā vēl vairākās vietās atklāsim šādas stacijas un noteikti turpināsim to darīt 2022. gadā.

Savs zīmols Baltijā — ElektrumDrive

Lielākais un svarīgākais — neapstāties pie Latvijas, skatīties uz Lietuvu un Igauniju, aktīvi strādāt tur ar pieslēgvietām, kļūstot par Baltijas mēroga spēlētājiem arī uzlādes tīklā. Baltijā būs arī savs zīmola nosaukums — ElektrumDrive, ar kuru nākotnē, iespējams, bez uzlādes parādīsies arī citi produkti

Būs arī jauna lietotne, lai to nodrošinātu, kas būs cieši integrēta ar Elektrum lietotni, kurā vienmēr būs iespēja ar vienas pogas spiedienu tajā nokļūt, un otrādi. Plānojam 2022. gadu noslēgt ar 230 pieslēgvietām Baltijā. Kopumā Latvenergo elektrouzlādes pakalpojuma attīstīšanā redz potenciālu, lai 2025. gadā, kad paredzams industrijas lūzuma punkts elektromobiļa cenai, mēs nebūtu nokavējuši. Tas ir brīdis, kad vai nu tu esi spēlētājs, vai esi jau nokavējis.



Elektrum uzlādes tīkls

  • Tīkls darbību sāka 2019. gada 28.augustā

  • Šobrīd tīklā 90 pieslēgvietas
  • Uzlādes veikuši vairāk nekā 1000 no jauna reģistrēti klienti
  • uzlādētas 282 000 kWh
  • ar zaļo enerģiju veikti vismaz 15 722 222 km1.

1NissanLeaf elektroauto patērē 18 kWh/100 km.149,05 g/kWh CO2 ekvivalents
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds