Jānis Abašins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents
Foto: LETA
Kad divtūkstošo gadu sākumā Latvijā tika reģistrēts pirmais elektroauto, tas bija mazs solītis vienam auto īpašniekam, bet liels solis visam Latvijas auto tirgum, sākot loģisko ceļu uz elektromobilitātes attīstību. Šis ceļš nav bijis ļoti straujš un viegls, to kavējuši gan tīri finansiāli faktori – elektroauto un hibrīdu dārdzība, gan praktiski apsvērumi – zemā uzlādes punktu pieejamība, gan arī sabiedrības aizspriedumi un nezināšana. Pakāpeniski, bet neatlaidīgi mazinot šos šķēršļus, arvien vairāk ieejam elektroauto laikmetā, par ko savs vārds ir sakāms arī apdrošinātājiem.
Atbalsts elektroauto – atbalsts zaļākai pasaulei
Ja agrāk ilgtspējas un klimata jautājumi bija tikai katra uzņēmuma sociālās atbildības un labas gribas jautājums, tad kopš Eiropas zaļā kursa pasludināšanas katrai nozarei ir izvirzīti skaidri mērķi, kas sasniedzami ilgtspējas jomā. Viens no pārmaiņu virzītājiem ir tieši finanšu sektors, kura rokās ir lēmumi par kādas nozares vai uzņēmuma finansēšanu un attīstību.
Apdrošināšanas rīki ilgtspējas veicināšanai ir vairākpakāpju, tomēr arī ļoti nozīmīgi. Lai atminamies, ka dzīvības apdrošinātāji ir lielākie institucionālie investori. Tāpat arī ar apdrošināšanas pakalpojumiem iespējams ietekmēt klientu un partneru biznesa attīstības virzienus, piemēram, Igaunijas degslānekļa elektrostacijām jau tagad ir grūti atrast apdrošinātājus un pārapdrošinātājus, kas būtu gatavi uzņemties šī biznesa riskus.
Ja agrāk ilgtspējas un klimata jautājumi bija tikai katra uzņēmuma sociālās atbildības un labas gribas jautājums, tad kopš Eiropas zaļā kursa pasludināšanas katrai nozarei ir izvirzīti skaidri mērķi, kas sasniedzami ilgtspējas jomā. Viens no pārmaiņu virzītājiem ir tieši finanšu sektors, kura rokās ir lēmumi par kādas nozares vai uzņēmuma finansēšanu un attīstību.
Apdrošināšanas rīki ilgtspējas veicināšanai ir vairākpakāpju, tomēr arī ļoti nozīmīgi. Lai atminamies, ka dzīvības apdrošinātāji ir lielākie institucionālie investori. Tāpat arī ar apdrošināšanas pakalpojumiem iespējams ietekmēt klientu un partneru biznesa attīstības virzienus, piemēram, Igaunijas degslānekļa elektrostacijām jau tagad ir grūti atrast apdrošinātājus un pārapdrošinātājus, kas būtu gatavi uzņemties šī biznesa riskus.
“
Autobūvē, auto tirdzniecībā un auto apkopē, kas darbojas ar automašīnām ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem, apdrošināšanas pakalpojumu pieejamība vēl nav apgrūtināta, taču šāda notikumu virzība ir ļoti iespējama.
Latvijā Apdrošinātāju asociācija kopā ar citām finanšu un auto nozares asociācijām aktīvi atbalstīja iniciatīvu par valsts atbalstu elektoauto iegādei, lai veicinātu pāreju uz bezemisiju transportu un dotu lielāko efektu klimata mērķu sasniegšanā. Finanšu un auto nozares iestājas par plašu, vienkāršu un efektīvu atbalsta sistēmu, piemēram, atbalstu ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām, atbalstu arī mājas un biroja uzlādes punktu ierīkošanai.
Līdz ar elektroauto skaitu pieaug arī pieteikto negadījumu skaits
Kopumā no 2009. gada, kad Latvijā reģistrēts pirmais ceļu satiksmes negadījums ar elektroauto iesaisti, OCTA sistēmā apdrošinātājiem pieteikti 476 negadījumi, kuros bijuši iesaistīti elektroauto. Aptuveni līdzvērtīgā skaitā gadījumu elektroauto bijis negadījuma izraisītājs vai cietušais – elektroauto vadītāji ir tieši tādi paši šoferi kā visi pārējie satiksmes dalībnieki.
Apdrošinātājiem pieteiktie negadījumi, kuros iesaistīti elektroauto, kā arī atlīdzībās izmaksātās summas pakāpeniski gadu no gada ir pieaugušas – atbilstoši tam, kā ir palielinājies elektroauto skaits Latvijā. Tā 2020. gadā apdrošinātājiem OCTA atlīdzībām tika pieteikti 106 ceļu satiksmes negadījumi ar elektroauto iesaisti, par ko izmaksāti vairāk nekā 192 tūkstoši eiro. 2021. gadā jau šie skaitļi ir lielāki – 140 negadījumi un vairāk nekā 225 tūkstoši eiro, kas izmaksāti atlīdzībās.
Savukārt KASKO apdrošināšanas gadījumu datus vēl nav iespējams detalizēti analizēt, jo Latvijas elektroauto tirgus joprojām ir salīdzinoši neliels un uzticama statistika tikai veidojas. Taču ļoti iespējams, ka lielākā daļa no OCTA pieteikto gadījumu vienlaikus būtu arī KASKO apdrošināšanas gadījumi, jo elektroauto pamatā ir jauni un tiem ir arī KASKO apdrošināšana.
Kas notiek ar apdrošināšanas iespējām?
Vai negadījumi ar elektroauto ir dārgāki? Vai tas atstās ietekmi uz polišu pieejamību?
OCTA izmaksāto atlīdzību dati par pēdējiem diviem gadiem liecina, ka vidējā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumā cietušu elektroauto ir augstāka nekā vidējā atlīdzība par benzīna, dīzeļa un citu degvielu automašīnām. Taču jāatceras, ka atlīdzības apjomu ietekmē daudzi un dažādi faktori.
Primāri ir jāņem vērā negadījuma veids un vieta. Patlaban elektroauto ir vairāk pilsētnieku transportlīdzeklis, tādēļ to izmantošanas specifikas dēļ šie auto retāk iekļūst sadursmēs ar meža dzīvniekiem, retāk tiek bojāti to vējstikli. Tāpat ir svarīgs automašīnai nodarītais kaitējums. Ja ir cietusi tikai virsbūve, tās labošanas, montāžas un krāsošanas izmaksas neatšķiras atkarībā no degvielas veida. Tāpat līdzvērtīgas ir atlīdzības par ritošās daļas bojājumiem. Lielāka nodarīto zaudējumu atlīdzības summas atšķirība starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto varētu veidoties, ja notikusi smagāka avārija un cietušas automašīnas sarežģītākās detaļas, elektroauto gadījumā – auto baterija vai elektromotors.
Jā, elektroauto pēc savas uzbūves ir komplicēti un elektronizēti transportlīdzekļi, taču vienlaikus arī jaunās iekšdedzes dzinēju automašīnas ir pamatīgi aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Būtiskākā atšķirība šobrīd drīzāk ir automašīnu vecums tirgū – elektroauto vairumā gadījumu ir jaunas vai jaunākas automašīnas, attiecīgi to remonta izmaksas, rēķinot vidēji tirgū, objektīvi ir augstākas.
Līdz ar elektroauto skaitu pieaug arī pieteikto negadījumu skaits
Kopumā no 2009. gada, kad Latvijā reģistrēts pirmais ceļu satiksmes negadījums ar elektroauto iesaisti, OCTA sistēmā apdrošinātājiem pieteikti 476 negadījumi, kuros bijuši iesaistīti elektroauto. Aptuveni līdzvērtīgā skaitā gadījumu elektroauto bijis negadījuma izraisītājs vai cietušais – elektroauto vadītāji ir tieši tādi paši šoferi kā visi pārējie satiksmes dalībnieki.
Apdrošinātājiem pieteiktie negadījumi, kuros iesaistīti elektroauto, kā arī atlīdzībās izmaksātās summas pakāpeniski gadu no gada ir pieaugušas – atbilstoši tam, kā ir palielinājies elektroauto skaits Latvijā. Tā 2020. gadā apdrošinātājiem OCTA atlīdzībām tika pieteikti 106 ceļu satiksmes negadījumi ar elektroauto iesaisti, par ko izmaksāti vairāk nekā 192 tūkstoši eiro. 2021. gadā jau šie skaitļi ir lielāki – 140 negadījumi un vairāk nekā 225 tūkstoši eiro, kas izmaksāti atlīdzībās.
Savukārt KASKO apdrošināšanas gadījumu datus vēl nav iespējams detalizēti analizēt, jo Latvijas elektroauto tirgus joprojām ir salīdzinoši neliels un uzticama statistika tikai veidojas. Taču ļoti iespējams, ka lielākā daļa no OCTA pieteikto gadījumu vienlaikus būtu arī KASKO apdrošināšanas gadījumi, jo elektroauto pamatā ir jauni un tiem ir arī KASKO apdrošināšana.
Kas notiek ar apdrošināšanas iespējām?
Vai negadījumi ar elektroauto ir dārgāki? Vai tas atstās ietekmi uz polišu pieejamību?
OCTA izmaksāto atlīdzību dati par pēdējiem diviem gadiem liecina, ka vidējā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumā cietušu elektroauto ir augstāka nekā vidējā atlīdzība par benzīna, dīzeļa un citu degvielu automašīnām. Taču jāatceras, ka atlīdzības apjomu ietekmē daudzi un dažādi faktori.
Primāri ir jāņem vērā negadījuma veids un vieta. Patlaban elektroauto ir vairāk pilsētnieku transportlīdzeklis, tādēļ to izmantošanas specifikas dēļ šie auto retāk iekļūst sadursmēs ar meža dzīvniekiem, retāk tiek bojāti to vējstikli. Tāpat ir svarīgs automašīnai nodarītais kaitējums. Ja ir cietusi tikai virsbūve, tās labošanas, montāžas un krāsošanas izmaksas neatšķiras atkarībā no degvielas veida. Tāpat līdzvērtīgas ir atlīdzības par ritošās daļas bojājumiem. Lielāka nodarīto zaudējumu atlīdzības summas atšķirība starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto varētu veidoties, ja notikusi smagāka avārija un cietušas automašīnas sarežģītākās detaļas, elektroauto gadījumā – auto baterija vai elektromotors.
Jā, elektroauto pēc savas uzbūves ir komplicēti un elektronizēti transportlīdzekļi, taču vienlaikus arī jaunās iekšdedzes dzinēju automašīnas ir pamatīgi aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Būtiskākā atšķirība šobrīd drīzāk ir automašīnu vecums tirgū – elektroauto vairumā gadījumu ir jaunas vai jaunākas automašīnas, attiecīgi to remonta izmaksas, rēķinot vidēji tirgū, objektīvi ir augstākas.
“
Vai izmaksāto atlīdzību apjoms būtiski ietekmē polišu piedāvājumu? Jā, taču tas nav vienīgais faktors. Veidojot savu piedāvājumu, apdrošinātāji ņem vērā un analizē ļoti daudz informācijas, un automašīnas degvielas veids ir tikai viena pozīcija. Tādēļ nav sagaidāmas kardinālas transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgus izmaiņas tikai elektroauto izplatības pieauguma dēļ. Autobūvē, auto tirdzniecībā un auto apkopē, kas darbojas ar automašīnām ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem, apdrošināšanas pakalpojumu pieejamība vēl nav apgrūtināta, taču šāda notikumu virzība ir ļoti iespējama.
Elektrisks. Nākamais solis – automatizēts
Taču autobūves inovācijas neapstājas pie jaunu degvielas veidu dzinējiem. Tās šobrīd ļoti strauji dodas automatizēto un savienoto automašīnu virzienā, un arī te ir ļoti interesantas apdrošināšanas nianses, galvenokārt – par datu pieejamību. Ja automatizēto transportlīdzekļu dati tiek uzkrāti pie ražotājiem, tad tiem arī saglabājas datu īpašumtiesības.
Savukārt apdrošinātājiem ir svarīga pieeja divu veidu datiem – no vienas puses, lai saprastu negadījuma apstākļus, ātri un efektīvi lemtu par atlīdzību izmaksu. No otras puses, apdrošinātājiem ir svarīgi analizēt braukšanas un tirgus datus, izprast riskus un piedāvāt patērētāju vajadzībām piemērotas polises ar atbilstošu risku segumu. Vai ražotāji ir gatavi dalīties ar šiem datiem? Cik daudz un ar kādiem? Mobilitātes attīstības virzieni pašlaik ir viens no interesantākajiem un karstākajiem tematiem.
Kopumā skaidrs, ka pasaules elektroauto tirgus ievērojami un strauji paplašinās, visi ražotāji iet elektromobilitātes attīstības ceļu un meklē iespējas piedāvāt elektroauto modeļus par pieejamām, draudzīgākām cenām. Latvijas tirgus, pagaidām vēl mazs, ir ar lielu potenciālu un straujām izaugsmes iespējām, īpaši, ja tiks ieviestas efektīvas un plašas valsts atbalsta sistēmas.
Taču autobūves inovācijas neapstājas pie jaunu degvielas veidu dzinējiem. Tās šobrīd ļoti strauji dodas automatizēto un savienoto automašīnu virzienā, un arī te ir ļoti interesantas apdrošināšanas nianses, galvenokārt – par datu pieejamību. Ja automatizēto transportlīdzekļu dati tiek uzkrāti pie ražotājiem, tad tiem arī saglabājas datu īpašumtiesības.
Savukārt apdrošinātājiem ir svarīga pieeja divu veidu datiem – no vienas puses, lai saprastu negadījuma apstākļus, ātri un efektīvi lemtu par atlīdzību izmaksu. No otras puses, apdrošinātājiem ir svarīgi analizēt braukšanas un tirgus datus, izprast riskus un piedāvāt patērētāju vajadzībām piemērotas polises ar atbilstošu risku segumu. Vai ražotāji ir gatavi dalīties ar šiem datiem? Cik daudz un ar kādiem? Mobilitātes attīstības virzieni pašlaik ir viens no interesantākajiem un karstākajiem tematiem.
Kopumā skaidrs, ka pasaules elektroauto tirgus ievērojami un strauji paplašinās, visi ražotāji iet elektromobilitātes attīstības ceļu un meklē iespējas piedāvāt elektroauto modeļus par pieejamām, draudzīgākām cenām. Latvijas tirgus, pagaidām vēl mazs, ir ar lielu potenciālu un straujām izaugsmes iespējām, īpaši, ja tiks ieviestas efektīvas un plašas valsts atbalsta sistēmas.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds