Teksts: Dace Skreija, "Delfi Bizness" redaktore

Depozīta sistēma Latvijā darbojas tikai kopš šā gada 1. februāra, Latvija kā pēdējā no Baltijas valstīm ieviesusi šo kārtību. Igaunijā tā ieviesta pirms vairāk nekā 15 gadiem – 2005. gadā, bet pērn jau paplašināta ar vīna un stiprā alkohola iepakojumu, kā arī darbojas masu pasākumos attiecībā uz izlejamā alkohola iepakojumu. Lietuvā depozīta sistēma tika ieviesta 2016. gadā, turklāt tā ir stingrāka, piemēram, attiecībā uz ražotāju tā ir spēkā no pirmās pudeles – saražojot kaut vai 10 PET pudeles ar depozīta dzērienu, ir jāslēdz līgums ar operatoru. Latvijā kā izejas punkts ir noteikti 150 kilogrami, tie ir apmēram pieci tūkstoši PET pudeļu vai 10 tūkstoši skārdeņu.

Pērn Ministru kabinets apstiprināja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam, kas ir pēctecis 2013.–2020. gada plānam. Lielākais plāna izaicinājums būs samazināt poligonos noglabāto sadzīves atkritumu daudzumu, 2035. gadā tie varēs būt tikai 10%, šobrīd tie ir vidēji ap 60% no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tāpat plānā ir citi Latvijai izaicinoši mērķi, piemēram, līdz 2025. gadam attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasas, alumīnija, stikla u. c. iepakojumu, kas jāsasniedz saskaņā ar Eiropas direktīvām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un pāreju uz aprites ekonomiku. Aktuālais plāns paredz ne tikai depozīta sistēmas ieviešanu, pie kuras nu var pielikt ķeksīti, bet arī tās paplašināšanas izvērtēšanu un iespējamas sadarbības izveidošanu Baltijas valstu līmenī.

"Depozīta iepakojuma sistēma ir viena no kopējās atkritumu šķirošanas infrastruktūras sastāvdaļām. Lai arī tā nevarēs pilnvērtīgi aizstāt līdzšinējo šķirošanas sistēmu, jo depozīta taromātos pagaidām ir iespējams nodot vien nepilnus 10% no kopējā iepakojumu daudzuma, tas ir vērtīgs rīks, lai sabiedrībā vēl vairāk veicinātu atkritumu šķirošanu," teic "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pēc ilgu gadu vilcināšanās ieviest depozīta sistēmu Latvijā, ko noteica arī dažādu lobiju spēku (dzērienu ražotāju, atkritumu apsaimniekotāju u. tml.) samērs, 2019. gadā Saeima pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā, paredzot, ka depozīta sistēma darbību sāks 2022. gada 1. februārī. Portāls "Delfi Bizness" jau vēstīja, ka konkursā tika izvēlēts depozīta sistēmas operators, kaut konkursa gaita bija bagāta savstarpējiem publiskiem pārmetumiem un vainagojās arī ar tiesvedību, vienai pusei apstrīdot konkursa rezultātu. Rezultātā sistēmas ieviešana tika uzticēta dzērienu ražotāju un importētāju pārstāvētajam uzņēmumam "Depozīta iepakojuma operators" (DIO), atstājot "aiz borta" otru pretendentu – "Nulles depozītu".

"Ražotājiem šī sistēma nozīmē ļoti daudz, tā ietekmē produkcijas apriti un dzērienu gala cenu. Likmes bija augstas," atzīst "Depozīta iepakojuma operatora" vadītājs Miks Stūrītis. "Depozīta iepakojuma operatora" īpašnieki ir "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", "Coca-Cola HBC Latvia", "Cēsu alus", "Cido grupa", "PET Baltija", "Aldaris", "Latvijas Mazumtirgotāju biedrība", kurā apvienojušies "Elvi Latvija" un "Latvian Retail Management" (zīmols "Citro"), un "Latvijas Alus darītāju savienība".

"Ieviešot valstī jaunu sistēmu, būtiski, ka tajā ir iesaistītas visas puses. Šajā gadījumā – gan ražotāji un tirgotāji, gan arī pārstrādātāji. Tādējādi ir iespējams nodrošināt efektīvu depozīta iepakojuma sistēmas darbību un izpildīt tās galvenās funkcijas – pilnvērtīgu sistēmā ietverto iepakojumu veidu savākšanu un atkārtotu apriti," norāda Simanovičs.

"Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone teic, ka depozīta sistēma ir vistiešākā ražotāju atbildība pret tirgū laisto iepakojumu un attiecībā uz vides jautājumiem. "Mēs esam tie, kuri ražo iepakojumu, un mums jābūt tiem, kuri to arī savāc. Attiecībā uz dzērienu iepakojumiem depozīta sistēma ir viens no veiksmīgākajiem rīkiem, kas ļaus sasniegt mērķus, ko noteikusi Eiropas Komisija attiecībā uz iepakojumu un atkritumu savākšanas apjomiem, panākot sabiedrības aktīvu līdzdalību tīrākas vides veidošanā," vērtē Sietiņsone. Viņa piebilst, ka uzņēmumam bija svarīgi iesaistīties depozīta sistēmas izveidē kopā ar DIO, lai veidotu bezpeļņas organizāciju, kas nodrošina uzticamu, efektīvu un caurskatāmu depozīta sistēmas pārvaldību.

Tā kā "PET Baltija" ir Latvijā vienīgā un arī reģionā lielākā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca, uzņēmumā tika pieņemts lēmums to virzīt kā vienu no DIO akcionāriem. Šobrīd "PET Baltija" rūpnīcā tiek pārstrādātas depozīta sistēmā savāktās PET pudeles. "Tas, ka Latvijā ir vietējais pārstrādātājs attiecībā uz depozīta sistēmu, ir ieguvums, jo pārstrādes izmaksas starptautiskajā tirgū ir svārstīgas, tās var ietekmēt energoresursu, izejvielu cenu izmaiņas un citi faktori. Līdz ar to tas ir garants, ka neatkarīgi no neparedzamiem apstākļiem visas iedzīvotāju sašķirotās PET pudeles tiks pārstrādātas. Turklāt – jo rūpnīca tuvāk iepakojuma rašanās vietai, jo mazāk resursu tiek patērēts loģistikai, vienlaikus samazinot arī negatīvo ietekmi uz vidi attiecībā uz CO₂ izmešu daudzumu," teic Simanovičs.

Arī "Latvian Retail Management" bija būtiski iesaistīties un līdzdarboties depozīta sistēmas ieviešanas procesā. ""Latvijas Mazumtirgotāju biedrības" izveide un kļūšana par DIO dalībnieku bija likumsakarīgs solis pilnvērtīgai dalībai depozīta sistēmas ieviešanas procesā, jo tas ļauj pārstāvēt mazumtirgotāju un pircēju intereses, kā arī būt klāt lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt uzskatu, ka vietējo uzņēmumu sadarbībā ir liels spēks un, kopā strādājot, varam sasniegt daudz vairāk," teic "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka ir lietas, kuras jāturpina uzlabot, kā arī jāturpina skaidrot sabiedrībai depozīta sistēmas darbības principus. Sabiedrības iesaiste depozīta sistēmā ir ļoti nozīmīga un vienlaikus ir saistāma ar ikdienas paradumu maiņu. Piemēram, iepriekš PET pudeli varēja saplacināt, bet tagad tā jāsaglabā nesaplacināta, kas aizņem vairāk vietas, un attiecīgi mājsaimniecībās ir jādomā par atsevišķu vietu, kur izlietoto depozīta iepakojumu uzglabāt.

"Depozīta sistēmas ieviešana prasīs paradumu maiņu. Latvijas sabiedrība šķirot atkritumus mācījusies vairāk nekā 20 gadus, un nu jau tendence to darīt ir manāmi iesakņojusies. Šobrīd iedzīvotājiem svarīgi iepazīties ar iepakojumiem un pārliecināties, kuri no tiem ir ievietojami depozīta taromātos. Tas patlaban ir lielākais izaicinājums, lai pilnībā iedarbinātu sistēmu, jo valsts noteiktais pārejas periods šobrīd rada iedzīvotājos frustrāciju par to, kurš ir un kurš nav depozīta iepakojums," norāda Simanovičs. Arī Kelmers no savas pieredzes teic, ka pircējus tas šobrīd nedaudz mulsina un rada papildu jautājumus veikalu darbiniekiem. Kopumā nepieciešama kompleksa sabiedrības izglītošana un izpratnes veicināšana.

Līdz ar to joprojām aktuāls jautājums ir par to, kāpēc, piemēram, uz visām PET pudelēm nav depozīta marķējuma. VARAM skaidro, ka komersantiem ir dots pārejas periods līdz 2022. gada 1. augustam, lai pēc tam uz visu veidu dzērienu iepakojuma, kuriem piemēro depozīta sistēmu, būtu depozīta marķējums un visas pudeles bez liekas pētīšanas varētu nodot depozīta punktos.

Tāpat jāņem vērā Latvijas loģistikas darbība, tirgus piepildīšanās sistēma, skaidro Stūrītis. Tās ir 2–4 nedēļas, kad dzērieni izripo no ražotnes un nogulst veikala plauktā. To labi varēja redzēt, jo vispirms depozīta zīmes parādījās lielajos veikalos, kur ir ātrāka aprite, un vēlāk mazos lauku veikaliņos.

"Ražotājiem ir prognozes par patēriņu, bet pilnīgi precīzi to nekad nevar zināt. Iepakojuma, etiķešu pasūtīšana, skārdeņu sagatavošana notiek pusgadu, reizēm gadu iepriekš. Līdz ar to, ja būtu noteikums no 1. februāra tirgot dzērienus tikai ar depozīta zīmi, nāktos utilizēt daļu iepakojuma. Tas nav videi draudzīgi un rada risku, ka veikalu plaukti varētu būt pustukši. Pārejas periods ir īslaicīgas neērtības, no maija gandrīz vairs nebūs jāgroza pudeles un jāmeklē zīmes," norāda Stūrītis. Pēc ražotāju aplēsēm, februāra beigās apmēram 15–20% no nosūtītās produkcijas bija ar depozīta zīmi. Marta beigās tie būs pāri 50%, aprīļa beigās – vairāk nekā 90%. Piemēram, "Latvijas balzama" ražotos sidrus un dzirkstošos dzērienus ar jauno depozīta sistēmas zīmi plānots nodot dzērienu izplatītājiem aprīļa sākumā, savukārt "Cēsu alus" ir viens no tiem uzņēmumiem, kas tirgū laidis visvairāk dzērienu depozīta iepakojumā.

Valsts vides dienests (VVD) šobrīd pastiprināti uzrauga depozīta sistēmas darbību, tostarp organizējot ikmēneša sanāksmes ar "Depozīta iepakojuma operatoru", kuru laikā tiek izskatīta sistēmas darbība. Tāpat VVD turpina tirdzniecības vietu pārbaudes – līdz marta vidum veiktas vairāk nekā 60 tirdzniecības vietu pārbaudes. Būtiskākais pārbaudēs konstatētais pārkāpums – nav nodrošināta izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšana. Citi biežākie pārkāpumi – tirdzniecības vietā vai tās tuvumā (ne tālāk par 150 metriem) nav izvietoti atkritumu dalītās vākšanas konteineri, kur izmest atnesto neatbilstošo iepakojumu; depozīta maksa preces cenas zīmē nav norādīta atsevišķi; tirdzniecības vietā nav izvietota informācija par tuvākās depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas adresi un darba laiku. VVD norāda, ka lielākā daļa pārbaužu laikā konstatēto pārkāpumu ir novērsta.

Jāatgādina, ka atbilstoši MK noteikumiem Nr. 519 depozīta iepakojuma pārdevējam jānodrošina, lai iedzīvotāji tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tuvumā varētu izmest atnesto iepakojumu atkritumu dalītās vākšanas konteineros (arī kastēs vai maisos) – atsevišķi stiklam un pārējam iepakojumam –, ja ir atnesta tara ar neatbilstošu depozīta iepakojumu.

Pārbaužu laikā VVD novērojis, ka tirgotāju vidū valda satraukums par iepakojuma pieņemšanas procesu – norēķiniem kasu sistēmās, taromātu apkalpošanu. Tomēr, palielinoties nodoto iepakojumu apjomam un līdz ar to darbībām kasu sistēmā, satraukums mazinās. Tāpat ir problēmas ar atkritumu dalītās vākšanas konteineru izvietošanu taromātu tuvumā, kur izmest atnesto neatbilstošo depozīta iepakojumu. Bieži atkritumu apsaimniekotāji piedāvā tikai lielos konteinerus, kurus iespējams novietot tikai aiz tirdzniecības vietām. VVD uzsver, ka tirgotājiem jāpievērš papildu uzmanība preču izvietošanai plauktos gadījumos, kad ir vieni un tie paši dzērieni gan bez depozīta marķējuma, gan ar marķējumu.

Arī SIA "Depozīta iepakojuma operators", piesaistot sadarbības partnerus, ir uzsākusi pieņemšanas vietu apsekošanu, novērojot tirgotāju gatavību pieņemt izlietoto depozīta iepakojumu, veikalu darbinieku informētību, kā arī kuponu atprečošanas iespējamību.

Normatīvajos aktos šobrīd noteikts, ka līdz nākamā gada 31. decembrim jāpārstrādā 60% no tirgū laistā depozīta iepakojuma daudzuma. Katru gadu noteiktais apjoms palielinās, un līdz 2030. gadam jāspēj pārstrādāt jau 75% no depozīta apjoma. Taču attiecībā uz depozīta operatoru šie mērķi ir būtiski lielāki – panākt, ka līdz 2024. gadam pārstrādāti tiek vismaz 89% no depozīta iepakojuma. Vienlaikus, attīstot depozīta sistēmu, nedrīkst aizmirst arī par kopējiem ES nosacījumiem attiecībā uz citiem iepakojumiem – arī tie jāšķiro un jāpārstrādā – līdz 2030. gadam vismaz 70% apmērā. "Tāpēc jāvērtē – ko iespējams paveikt caur depozīta sistēmu, vai un kā to laika gaitā pilnveidot, kādas ir līdzšinējās šķirošanas infrastruktūras attīstītības tendences Latvijā un vai ar to būs gana, lai sasniegtu ambiciozos ES mērķus," teic Simanovičs. Viņš spriež, ka, vērtējot depozīta sistēmas nākotnes attīstību, primāri svarīgākais ir panākt, ka tiek attaisnotas cerības – caur to atgūt un novirzīt pārstrādei maksimāli daudz sistēmā iekļautās taras. Tas ietver gan ražotāju un tirgotāju aktīvu iesaisti un sadarbību, gan sabiedrības izglītošanu, kas uz kopējā fona ir apjomīgs darbs pie valstī vēl nebijušas sistēmas iedarbināšanas.

Valsts vides dienests jau depozīta sistēmas izveidošanas sākumā operatoram bija izvirzījis nosacījumu, ka sistēmā ietverto depozīta iepakojumu klāsts var tikt paplašināts. Šobrīd VVD ir atbalstījis priekšlikumu paplašināt Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumos Nr. 519 "Depozīta sistēmas darbības noteikumi" noteikto dzērienu iepakojumu klāstu, kuriem piemēro depozīta sistēmu, iekļaujot alkoholiskos kokteiļus ar alkohola saturu līdz 15% (pašreizējā redakcijā līdz 6%).

Arī Stūrītis gaida, kad šīs izmaiņas stāsies spēkā, lai nebūtu grūtību skaidrot sabiedrībai, kāpēc kokteilis ar 6% alkohola saturu ir depozīta sistēmā, bet ar 7% – nav. "Tas pats attiecas uz sidru. Esmu pārliecināts, ka šīs nianses tiks izlabotas diezgan drīz," teic Stūrītis.

VVD, līdzīgi kā daudzi dzērienu ražotāji, uzskata, ka nākotnē ir jāpaplašina depozīta iepakojumu klāsts, iekļaujot tajā vīna, dzirkstošā vīna, cita veida dzērienu plastmasas pudeles, kā arī dzērienu tetrapakas. Pašreizējos taromātus ir iespējams pielāgot, lai tajos varētu nodot cita veida iepakojumus, bet, būtiski palielinot nododamo iepakojumu klāstu, var nākties palielināt taromātu kapacitāti, līdzšinējiem pievienojot papildu savākšanas blokus, līdz ar to arī pats taromāts aizņemtu lielāku platību. Piemēram, "Latvijas balzama" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns uzskata, ka tuvākie DIO uzdevumi ir paplašināt savācamās taras apjomu, papildinot to arī ar citiem dzērieniem. Tas šobrīd jau notiek. Nākamais solis ir pievienot arī pārējos iepakojumus, ne tikai dzērienu produkcijai, bet arī kosmētikai, mājsaimniecības precēm u. c.

Savukārt Stūrītis attiecībā uz vīna, stiprā alkohola iepakojumu, kā arī tetrapakām vērtē, ka šie lēmumi ir nopietnāki, jo te vajag izvērtēt arī efektu. Tvērums depozīta sistēmai šobrīd (ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus) ir tāds, jo šiem iepakojumiem ir vislielākā varbūtība nonākt dabā, jo tos cilvēki lieto ceļā, mašīnā, piknikos, skrienot, makšķerējot utt. "Jā, makšķerējot lieto arī stipro alkoholu, bet, veicot pētījumu upmalās, šo iepakojumu daudzums ir salīdzinoši neliels. Depozīta sistēmas mērķis ir novērst to iepakojumu nonākšanu vidē, ko cilvēki nelieto mājās, un tā neatceļ šķirošanas sistēmu kā tādu," teic Stūrītis.

VARAM norāda, ka depozīta sistēma Latvijā tikko ir uzsākta, tāpēc sistēmas attīstīšanu komentēt ir pāragri. Ministrija plāno vērtēt iespējas paplašināt depozīta sistēmu gan attiecībā uz iekļauto dzērienu veidu, gan attiecībā uz iepakojuma veidu ne ātrāk par 2023. gadu, kad būs zināmi tās darbības rezultāti.

"Ņemot vērā Eiropas Savienības prasības attiecībā uz atkritumu šķirošanu un atkritumu apjoma samazināšanu poligonos, ir jāturpina strādāt arī pie pašreizējās šķirošanas sistēmas pilnveidošanas. To, ko nevar nodot depozīta taromātos, var ievietot līdzšinējos konteineros, kas turklāt ir pieejami arī pie depozīta punktiem. Tāpat jāveicina pārstrādājama iepakojuma ražošana, sašķirotā iepakojuma pārstrāde, kā arī pārstrādāto materiālu izmantošana atkārtotā apritē," secina Simanovičs.