Ligita Austrupe: Eiropas Savienības fondi nav panaceja
Teksts: Ligita Austrupe, Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece
Foto: Publicitātes foto
Satiksmes nozarē notiek pārmaiņas atbilstoši globālajām tendencēm – klimata mērķiem un digitalizācijas ambīcijām. Vienlaikus aktuāls ir jautājums par drošību un drošumu, tostarp arī ceļu satiksmē. Papildu izaicinājumi pārmaiņu īstenošanai nozarē ir atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas un neziņa par rītdienu kontekstā ar Krievijas karu Ukrainā.
Fundamentālu reformu īstenošana nav ātri paveicama, tā prasa ne tikai laiku, bet arī ievērojamus līdzekļus. Esam centušies uzturēt satiksmes infrastruktūru funkcionālā kapacitātē, mēģinot salāgot nozares vajadzības ar iespējām, taču ar to ir bijis par maz, lai pielāgotu infrastruktūru aizvien pieaugošajām ambiciozajām vajadzībām.
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgas transporta un sakaru infrastruktūras attīstībā Latvijā. Tas veicina iedzīvotāju mobilitātes un biznesa vajadzību nodrošināšanu un vienlaikus dod pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā. Bez struktūrfondu līdzekļiem mēs nebūtu tur, kur esam pašreiz.
Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgas transporta un sakaru infrastruktūras attīstībā Latvijā. Tas veicina iedzīvotāju mobilitātes un biznesa vajadzību nodrošināšanu un vienlaikus dod pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā. Bez struktūrfondu līdzekļiem mēs nebūtu tur, kur esam pašreiz.
“
2004. gadā, kad Latvija iestājās ES, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 43% no ES valstu vidējā līmeņa. Šobrīd tas ir palielinājies līdz aptuveni 69%, un mēs nevaram nenovērtēt ES finansējuma pozitīvo ietekmi.
Kopumā ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ir ievērojams – līdz 2022. gadam Latvija no ES ir saņēmusi vairāk nekā 14 miljardus eiro. Vienlaikus jāapzinās, ka ES fondi nav panaceja un neatrisinās visus sasāpējušos jautājumus.
Kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 30 gadi, bet straujas attīstības izrāvienu neredzam, un joprojām ir jomas, kurās vajadzīgi būtiski uzlabojumi. Labklājības līmeni, ko attīstītās valstis sasniegušas ilgākā laika periodā, tostarp sakārtotu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, mēs gribam uzreiz. Taču tas nav iespējams. Pašiem tikai ar saviem līdzekļiem mums nebūtu bijis pa spēkam īstenot vērienīgus attīstības, tostarp infrastruktūras projektus. ES fondu finansējums mums dod iespēju uz priekšu virzīties ar lielākiem soļiem – ātrāk, viedāk un videi draudzīgāk.
ES fondi devuši būtisku pienesumu arī Latvijas integrācijai ES un biznesa attīstībai kopumā, dodot mums iespēju pārņemt attīstīto valstu labo biznesa praksi un mainot redzējumu, tādējādi paaugstinot biznesa konkurētspēju. Paskatoties atpakaļ uz to, kāda bija biznesa vide un mūsu domāšana 2004. gadā, un to, kāda tā ir pašreiz, atšķirība ir milzīga. Arī transporta nozares kontekstā pārmaiņas ir acīmredzamas gan īstenoto infrastruktūras projektu, gan nozares uzņēmumu konkurētspējas kontekstā.
Kvalitatīva autoceļu infrastruktūra ir pamats, lai mēs ērti un droši pārvietotos ikdienā. Tāpat, tā ir svarīgs priekšnoteikums reģionu attīstībai un valsts ekonomiskai izaugsmei, un ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu konkurētspējīgu transporta un loģistikas infrastruktūru un pakalpojumus. Lai sakārtotu autoceļu infrastruktūru kopumā, mums vajadzēs ievērojamus finanšu līdzekļus, un tas prasīs laiku. Vai ieguldot ES fondu finansējumu, pēdējo sešu gadu laikā paveiktais - uzlabota kvalitāte un drošība uz valsts autoceļiem aptuveni 700 km kopgarumā, ir daudz vai maz? Atbilde ir vienkārša - tas ir tieši par 700 km vairāk ērtu un drošu valsts galveno un reģionālo autoceļu.
Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, dzelzceļu attīstām kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Pārvietošanās ar vilcienu ir ērtāka, drošākā un videi draudzīgāka. Pārmaiņu īstenošanai ir nepieciešams finansējums, tāpēc ir svarīgi, ka dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai ir pieejams ES fondu finansējums. Jauni, mūsdienīgi elektrovilcieni jau šī gada beigās, ērtas, paaugstinātas pasažieru platformas ar aprīkojumu 48 stacijās, ātrāka vilcienu kustība un papildu drošība. Mēs jau sen to esam pelnījuši. Ticu, ka šīs pārmaiņas un iespējas ērtāk pārvietoties daudziem dos motivāciju mainīt paradumus un no sava privātā auto pārsēsties vilcienā.
Transportlīdzekļu izmeši rada lielāko piesārņojumu. Lai arī joprojām esam skeptiski par to, vai videi draudzīgs padarīs mūs zaļākus, manuprāt, ikviens videi draudzīgs auto dod pozitīvu pienesumu. Vienlaikus mūsdienīgs un videi draudzīgs autotransports ir ne tikai tīrāks gaiss un zemāks trokšņu līmenis, bet arī papildu ērtības pasažieriem un mazākas ekspluatācijas izmaksas. Atkal varam uzdot jautājumu – vai 145 videi draudzīgi autobusi, kas iegādāti par ES fondu līdzekļiem, ir daudz vai maz? Visobjektīvāk novērtēt priekšrocības, ko dod pārvietošanās ar jauniem, ērtiem un videi draudzīgiem autobusiem varēs Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes un Valmieras iedzīvotāji, kuriem jau ir iespēja baudīt tās ērtības, pie kādām jau pieraduši iedzīvotāji citur Eiropā.
Tāpat ar ES finansējums ir izveidots nacionālā līmeņa elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkls.
Kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 30 gadi, bet straujas attīstības izrāvienu neredzam, un joprojām ir jomas, kurās vajadzīgi būtiski uzlabojumi. Labklājības līmeni, ko attīstītās valstis sasniegušas ilgākā laika periodā, tostarp sakārtotu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, mēs gribam uzreiz. Taču tas nav iespējams. Pašiem tikai ar saviem līdzekļiem mums nebūtu bijis pa spēkam īstenot vērienīgus attīstības, tostarp infrastruktūras projektus. ES fondu finansējums mums dod iespēju uz priekšu virzīties ar lielākiem soļiem – ātrāk, viedāk un videi draudzīgāk.
ES fondi devuši būtisku pienesumu arī Latvijas integrācijai ES un biznesa attīstībai kopumā, dodot mums iespēju pārņemt attīstīto valstu labo biznesa praksi un mainot redzējumu, tādējādi paaugstinot biznesa konkurētspēju. Paskatoties atpakaļ uz to, kāda bija biznesa vide un mūsu domāšana 2004. gadā, un to, kāda tā ir pašreiz, atšķirība ir milzīga. Arī transporta nozares kontekstā pārmaiņas ir acīmredzamas gan īstenoto infrastruktūras projektu, gan nozares uzņēmumu konkurētspējas kontekstā.
Kvalitatīva autoceļu infrastruktūra ir pamats, lai mēs ērti un droši pārvietotos ikdienā. Tāpat, tā ir svarīgs priekšnoteikums reģionu attīstībai un valsts ekonomiskai izaugsmei, un ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu konkurētspējīgu transporta un loģistikas infrastruktūru un pakalpojumus. Lai sakārtotu autoceļu infrastruktūru kopumā, mums vajadzēs ievērojamus finanšu līdzekļus, un tas prasīs laiku. Vai ieguldot ES fondu finansējumu, pēdējo sešu gadu laikā paveiktais - uzlabota kvalitāte un drošība uz valsts autoceļiem aptuveni 700 km kopgarumā, ir daudz vai maz? Atbilde ir vienkārša - tas ir tieši par 700 km vairāk ērtu un drošu valsts galveno un reģionālo autoceļu.
Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, dzelzceļu attīstām kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Pārvietošanās ar vilcienu ir ērtāka, drošākā un videi draudzīgāka. Pārmaiņu īstenošanai ir nepieciešams finansējums, tāpēc ir svarīgi, ka dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai ir pieejams ES fondu finansējums. Jauni, mūsdienīgi elektrovilcieni jau šī gada beigās, ērtas, paaugstinātas pasažieru platformas ar aprīkojumu 48 stacijās, ātrāka vilcienu kustība un papildu drošība. Mēs jau sen to esam pelnījuši. Ticu, ka šīs pārmaiņas un iespējas ērtāk pārvietoties daudziem dos motivāciju mainīt paradumus un no sava privātā auto pārsēsties vilcienā.
Transportlīdzekļu izmeši rada lielāko piesārņojumu. Lai arī joprojām esam skeptiski par to, vai videi draudzīgs padarīs mūs zaļākus, manuprāt, ikviens videi draudzīgs auto dod pozitīvu pienesumu. Vienlaikus mūsdienīgs un videi draudzīgs autotransports ir ne tikai tīrāks gaiss un zemāks trokšņu līmenis, bet arī papildu ērtības pasažieriem un mazākas ekspluatācijas izmaksas. Atkal varam uzdot jautājumu – vai 145 videi draudzīgi autobusi, kas iegādāti par ES fondu līdzekļiem, ir daudz vai maz? Visobjektīvāk novērtēt priekšrocības, ko dod pārvietošanās ar jauniem, ērtiem un videi draudzīgiem autobusiem varēs Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes un Valmieras iedzīvotāji, kuriem jau ir iespēja baudīt tās ērtības, pie kādām jau pieraduši iedzīvotāji citur Eiropā.
Tāpat ar ES finansējums ir izveidots nacionālā līmeņa elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkls.
“
Kopumā ir uzstādītas 139 elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas visā Latvijā. Ir izveidots pamats, lai atbalstītu iedzīvotāju izvēli par labu elektroauto.
Krievijas kara Ukrainā kontekstā drošums un drošības jautājumi ir kļuvuši par aktualitāti ne tikai nozarei – to nozīmīgumu izprot lielākā daļa iedzīvotāju. Arī šajā jomā ES fondu finansējums ir devis pozitīvu pienesumu – stiprināt stratēģiski svarīgu objektu – lielo ostu un lidostas "Rīga" infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot arī to darbības efektivitātes paaugstināšanu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu.
Nevar nepieminēt ES fondu ieguldījumu kvalitatīvu elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanā reģionos, tostarp arī lauku skolās. Pēdējā plānošanas perioda laikā lauku teritorijās ir izbūvēti vairāk nekā 190 km optiskā tīkla un aptuveni 200 optiskā tīkla "vidējās jūdzes" piekļuves punkti. Līdz nākamā gada beigām Latvijas lauku teritorijās tiks izbūvēti vismaz 2000 km optisko tīklu un izveidoti 243 "vidējās jūdzes" piekļuves punkti. Tas ir daudz vai maz? Vislabāk to varēs novērtēt tie, kas jau izmanto un izmantos šo iespēju – skolnieki, slimnīcas, bizness. Vai tas ir pietiekami mūsu vajadzību apmierināšanai? Nē. Tieši tādēļ mēs turpinām darbu pie investīciju piesaistes un platjoslas interneta pakalpojumu turpmākās attīstības. Valsts tautsaimniecības attīstība lielā mērā ir saistīta ar interneta pieejamību un pieejamo pakalpojumu kvalitāti visā valsts teritorijā, tāpēc viss, ko darām šajā jomā, ir svarīgi.
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" Latvijai pieejamais finansējums ir 4,4 miljardi eiro, savukārt satiksmes un sakaru nozaru attīstības projektiem 1,2 mljrd. eiro jeb 28% no Latvijā pieejamā ES atbalsta. Esam pieraduši, ka attīstībai varam izmanot ES fondu līdzfinansējumu, un gadu gaitā radusies sajūta, ka šīs naudas resursi ir neizsmeļami. Turpmāk, Latvijas IKP tuvojoties ES vidējam līmenim, atbalsta apjoms, ko saņemam ES fondu līdzekļu veidā, samazināsies un tuvināsies Latvijas iemaksātajiem 0,7% no IKP. Jebkurā gadījumā mums ir jānovērtē tas, ko esam ieguvuši, izmantojot ES fondu līdzekļus, kas, kā jau minēju, nav panaceja un neatrisinās visas mūsu vajadzības, bet ir būtisks ieguldījums valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā un mūsu ikviena ērtākai ikdienai.
Nevar nepieminēt ES fondu ieguldījumu kvalitatīvu elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanā reģionos, tostarp arī lauku skolās. Pēdējā plānošanas perioda laikā lauku teritorijās ir izbūvēti vairāk nekā 190 km optiskā tīkla un aptuveni 200 optiskā tīkla "vidējās jūdzes" piekļuves punkti. Līdz nākamā gada beigām Latvijas lauku teritorijās tiks izbūvēti vismaz 2000 km optisko tīklu un izveidoti 243 "vidējās jūdzes" piekļuves punkti. Tas ir daudz vai maz? Vislabāk to varēs novērtēt tie, kas jau izmanto un izmantos šo iespēju – skolnieki, slimnīcas, bizness. Vai tas ir pietiekami mūsu vajadzību apmierināšanai? Nē. Tieši tādēļ mēs turpinām darbu pie investīciju piesaistes un platjoslas interneta pakalpojumu turpmākās attīstības. Valsts tautsaimniecības attīstība lielā mērā ir saistīta ar interneta pieejamību un pieejamo pakalpojumu kvalitāti visā valsts teritorijā, tāpēc viss, ko darām šajā jomā, ir svarīgi.
ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" Latvijai pieejamais finansējums ir 4,4 miljardi eiro, savukārt satiksmes un sakaru nozaru attīstības projektiem 1,2 mljrd. eiro jeb 28% no Latvijā pieejamā ES atbalsta. Esam pieraduši, ka attīstībai varam izmanot ES fondu līdzfinansējumu, un gadu gaitā radusies sajūta, ka šīs naudas resursi ir neizsmeļami. Turpmāk, Latvijas IKP tuvojoties ES vidējam līmenim, atbalsta apjoms, ko saņemam ES fondu līdzekļu veidā, samazināsies un tuvināsies Latvijas iemaksātajiem 0,7% no IKP. Jebkurā gadījumā mums ir jānovērtē tas, ko esam ieguvuši, izmantojot ES fondu līdzekļus, kas, kā jau minēju, nav panaceja un neatrisinās visas mūsu vajadzības, bet ir būtisks ieguldījums valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā un mūsu ikviena ērtākai ikdienai.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais,, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais,, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds