Koka būvniecība Latvijā vienmēr ir bijusi aktuāla, atgādina Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis, tiesa, pēc industriālās revolūcijas, kas nāca ar jauniem būvmateriāliem, uzsvari mainījās. Turklāt savulaik meža platības bija mazākas, nekā tās ir šobrīd. Tagad daudzviet pasaulē koka būvniecība ir populāra un nostiprina savas pozīcijas, attiecīgi Latvija šīm tendencēm labprāt seko līdzi.

Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, Latvijā varētu būt ap 100 koka māju vai to konstrukciju ražotāju. "Pēdējos gados tiešām ir vērojams uzrāviens. Daudzi Pierīgas ciemati faktiski ir ar koka mājām, nereti paši pircēji nemaz nezina, ka konstrukcija ir no koka," stāsta Ceplis.

"Swedbank" Nekustamā īpašuma vērtēšanas daļas tehniskais eksperts Gatis Pūcītis uzsver: šobrīd pilnīgi noteikti var teikt, ka skepse attiecībā uz koka mājām mazinās.

"Tas izskaidrojams ar to, ka klienti nevēlas iesaistīties būvniecības procesā, kas prasa daudz laika un enerģijas. Turklāt, izvēloties rūpnieciski ražotu ēku, daļēji izdodas fiksēt izmaksas, kuras pie dažādiem tirgus svārstību scenārijiem mēdz "lēkāt" diezgan pamatīgi. Šādā variantā vismaz par to daļu, ko saražo rūpnieciski, klients var būt daudzmaz drošs arī izmaksu ziņā," viņš skaidro.

Tās viegli un ātri iespējams samontēt, tādējādi ietaupot laiku un resursus (tostarp cilvēka darbu) būvlaukumā. Piemēram, rūpnīcā ražoto koka konstrukciju būvniecība nodrošina daudz mazākus atgriezumus. Pasaules pieredze liecina, ka ap 30% materiālu, iepakojuma aiziet nebūtībā, ja liela daļa darbu notiek būvlaukumā, un tikai 2%, ja mājas tiek saliktas rūpnīcā.

Lai gan plusu patiešām ir daudz, Ceplis min kādas aptaujas rezultātus, kura atklāj, kas cilvēku uztverē ir šādu māju mīnuss, – tās var sadegt, sapūt. "Tā ir taisnība tad, ja māja tiek nepareizi uzbūvēta, un nav atšķirības, vai tiek izvēlēts koks vai betons. Tāpēc Vasjas vai Jāzepa brigādes piesaiste nereti var radīt problēmu, jo strikti ir jāievēro būvniecības tehnoloģija, pretējā gadījumā patiešām var rasties ķibeles. Un cilvēki šādas problēmas vispārina, attiecinot uz jebkuru koka māju," viņš atzīst, uzsverot, ka, ievērojot visas tehnoloģijas, koka mājas ir ilgmūžīgas, un aicina paraudzīties kaut vai uz tā dēvēto Maskavas forštati, kur koka mājas stāv, kā stāvējušas.

Jā, koks deg, bet process ir prognozējams jeb ir zināms ātrums, ar kādu uguns pārvietojas. "Pieturamies pie skandināvu principa, ka ugunsdrošība nenozīmē, ka nesadegs, ugunsdrošība nozīmē, ka būs laiks, lai atstātu māju un paliktu dzīvs," uzsver Ceplis. Turklāt, ja koka māja nodeg, pāri palikušo novākt var ātri, uzlikt vietā jaunu māju ir krietni vien vienkāršāk nekā mūra mājas gadījumā, kurai, visticamāk, ugunsgrēkā mūris būs cietis, tas būs jājauc nost un ēka jābūvē no jauna.

Taču šobrīd uztvere mainās, gana daudz cilvēku ir gatavi izskatīt koka māju kā variantu savai dzīvesvietai, atzīst Ceplis, tiesa, akcentējot finansēšanas un apdrošināšanas jautājumu. Banku nostāja ir gana labvēlīga, savukārt apdrošināšana ir dārgāka, ar šo faktoru, izdarot izvēli, cilvēki rēķinās.

Pēc "Swedbank" datiem, klienti ir iecienījuši rūpnieciski ražotas koka karkasa ēkas, jo tās ļauj samazināt paša kredīta ņēmēja iesaistīšanos būvniecības procesā, kā arī to izmaksas ir krietni paredzamākas. Papildus tam klāt nāk arī jau pieminētā salīdzinoši ātrā šādu koka karkasa ēku montāža. Arī ciematu attīstītāji piedāvā rūpnieciski ražotas koka karkasa ēkas, un tiem ir svarīgi tieši tie paši aspekti, kas individuālam ēkas būvniekam.

Kopš neatkarības laikiem absolūti lielākais tirgus Latvijas ražotājiem ir ārzemes, jo īpaši Skandināvija, Somija, Rietumeiropa, tostarp Vācija, Austrija, Šveice, informē Ceplis. Viņš zina teikt, ka daudzi ražotāji uz vietējo tirgu pat īpaši nekoncentrējas, jo privātajā sektorā diemžēl tiem jāsaskaras ar negodīgu konkurenci. "Klastera biedri, citi kvalitatīvu māju būvētāji strādā legāli, maksājot visus nodokļus, rezultātā viņi zaudē vietējā tirgū, jo to produkts – māja – izrādās dārgāks, salīdzinot ar to, ko uztaisa "brigāde"," akcentē Ceplis.

Šis bija viens no iemesliem, kādēļ moduļu māju ražotājs "Nordic Homes" mainīja fokusu, tagad koncentrējoties uz biznesa klientiem un eksporta tirgu.

"Nordic Homes" dibināts pirms vairāk nekā 10 gadiem, tam jau ir vairāk nekā 150 references projekti, tostarp privātmājas, stāsta SIA "Nordic Homes" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Kaspars Šenvalds. "Jāatzīst gan, ka pēdējā pusotra gada laikā neesam īstenojuši nevienu projektu šajā segmentā, no tirgus esam izgājuši dažādu iemeslu dēļ. Taču mums ir liela pieredze – esam strādājuši ar saistīto uzņēmumu "Domuss", kas attīsta privātmāju ciematus Pierīgā. Tāpat esam strādājuši ar trešajām pusēm dažādu projektu realizācijā Baltezerā, Kalngalē, Siguldā un citur," informē uzņēmuma vadītājs. Tiesa, šobrīd uzņēmums strādā pie pavisam mazas platības mājas "Tiny house" koncepcijas iedzīvināšanas ( kopējā platība – ap 33 m², pilna apdare, pat mēbeles tajā var jau būt). Šāds produkts, iespējams, varētu ieinteresēt arī pašmāju pircējus.

Skaidrojot, kāpēc uzņēmums aizgājis no privātmāju sektora, Šenvalds akcentē, ka projektu vadības resurss tiek līdzīgi patērēts neatkarīgi no tā, vai tiek ražota viena neliela ģimenes māja, vai arī daudzstāvu ēka ar daudziem dzīvokļiem. Risinājumi, kas jāsaskaņo ar klientu, būvvaldi, darba apjoms ir tāds pats, savukārt apgrozījums – pilnīgi cits. "Turklāt ārzemēs klients ir gatavs maksāt par kvalitāti, bet Latvijā – ne," specifiku iezīmē "Nordic Homes" vadītājs.

"Cita lieta – nespējam konkurēt ar uzņēmumiem, kuri nemaksā nodokļus. Redzam, ka konkurentu tāme tādiem pašiem projektiem ir pat par 20-30% mazāka, klients, protams, nesaprot, kas notiek, viņam šķiet, ka mēs viņu mēģinām piemānīt. Negribam ar to cīnīties. Turklāt ir slikti piemēri tirgū, par ko plaši ziņo mediji. Daudziem tieši tāpēc ir negatīva pieredze ar koka būvniecību – cenošoties ietaupīt, neizvēlas to uzņēmumu produkciju, kuri spēj garantēt kvalitāti," viņš spriež.

Vēl viena potenciālo pasūtītāju kategorija varētu būt augstskolas. "Lielākā pieredze ir tieši studentu mītņu īstenošanā ārvalstīs. Pie mums visu universitāšu pārstāvji ir bijuši, tomēr visas galu galā būvē betonā. Mums ir references projekti, piemēram, Liverpūlē deviņstāvu kopmītnes (trīs ēkas) 556 studentiem, ko nopirka viens no pasaulē lielākajiem nekustamā īpašuma fondiem."

Trezuns stāsta, ka kopš 2018. gada arī Latvijā ir iespējams būvēt daudzstāvu ēkas (līdz aptuveni 18 m augstas) no koka konstrukcijām, taču ir noteiktas prasības, kas jāaizpilda attiecībā uz ēkas uguns noturību, atsevišķu būvizstrādājumu pielietojamību.

Nav tā, ka tagad viss gludi un raiti iet uz priekšu. "Kas būs pirmā būvvalde, kas uzliks parakstu šādam projektam? Pieredzes nav. Kurš būs pirmais investors, kas riskēs ar šādu projektu? Visi nogaida. Ideju ir daudz, taču līdz to īstenošanai neviens vēl nav nonācis," atzīst Trezuns, uzsverot, ka tagad būtu jāliek uzsvars uz izglītību – jaunām programmām un specialitātēm.

Papildu produkts ir paneļi, jebkādi citi karkasa elementi, ko uzņēmums tirgo arī pašmāju konkurentiem. "Kad uzņēmumiem sāk trūkt kapacitātes, mēs tiem saražojam nepieciešamo, ko tie tālāk izmanto ar savu zīmolu. Šāds produkts gan nonāk Latvijas tirgū, ja konkurents strādā te un vietējam klientam," stāsta Šenvalds. Savukārt trešais produkts ir inženieru, arhitektu pakalpojumi (uzņēmumam ir pilnībā komplektēts inženieru departaments – 10 cilvēki). "Viņu pakalpojumus piedāvājam gan saviem klientiem, gan konkurentiem. Ja atnāk kāds ar sarežģītu pasūtījumu un nezina, kā tikt galā, varam palīdzēt," skaidro uzņēmuma vadītājs.

Covid-19 pirmais gads "Nordic Homes" un arī citiem nozares uzņēmumiem nav bijis vienkāršs. Šenvalds atklāj, ka kompānijā bijā vairāk nekā 30% saslimušo, vēl aptuveni tikpat bija kontaktpersonu – faktiski uzņēmuma darbība pāris mēnešus bija paralizēta, taču uz to neattiecās neviens valsts atbalsta veids. "Nebijām gan tādi vienīgie," viņš piebilst.

Cits izaicinājums ir saistīts ar straujo izejmateriālu cenu pieaugumu. "Strādājam, pildot to līgumu, ko parakstījām pagājušā gada augustā, cenas tad bija fiksētas. Taču tās ir pieaugušas divkārt, pat trīskārt. Līdz ar to otro un trešo ceturksni strādājam bez pozitīviem finanšu rezultātiem. Manām pirmās iezīmes, ka kokmateriālu cena sāk samazināties. Šobrīd to, ko kādreiz pirkām par 280 eiro/m³, pērkam virs 500 eiro/m³. Turklāt cenas augušas ne tikai kokmateriāliem, arī metāla konstrukcijām, siltinājumam," stāsta Šenvalds. Savukārt tagad uzņēmuma līgumos ir paredzēta indeksācija. "Klientiem piedāvājam noteikt "grozu" – materiālu kopumu un cenu, pret to indeksējam maksājumus," viņš skaidro. Šogad apgrozījums būs par 25% lielāks, taču peļņas rādītāji nebūs tādi, kādi prognozēti, – izejmateriālu sadārdzināšanās dēļ. (pēc "Lursoft" datiem, SIA "Nordic homes" apgrozījums 2020. gadā sasniedza 5,1 miljonu eiro).

Cenu faktoru akcentē arī Ceplis, norādot, ka tā kokmateriāliem ir sākusi kristies, visticamāk, rudenī to jau varēs pamanīt. Noteikti arī koka mājas ir kļuvušas dārgākas. "Pieprasījums ir liels, un izpilde ir ilgi jāgaida," viņš atzīst.

"Ļoti ceram, ka rudenī situācija stabilizēsies," pauž Pūcītis, apstiprinot, ka rinda pēc rūpnieciski ražotajām koka karkasa ēkām var prasīt pat divus gadus. "Tas nozīmē, ka, šodien pasūtot koka karkasa ēku, jūs to labākajā gadījumā varēsiet samontēt tikai pēc diviem gadiem," neslēpj speciālists.

Ņemot vērā, ka Eiropā aktuāls ir zaļais kurss, ekoloģiskai, ilgtspējīgai būvniecībai noteikti ir nākotne. Latvijā būtu jāsāk diskusijas par atbalstu, tostarp par to, ka tāds varētu tikt sniegts ražotājiem/būvniekiem, lai šāds produkts būtu pieejams plašākam mājsaimniecību lokam un arī reģionos.