mežs rada
Pieprasījums aug. Baltijā vienīgā ēveļskaidu plātņu ražotne Jaunlaicenē būtiski kāpinās apjomus
Teksts: Lelde Petrāne
Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Alūksnes novada Jaunlaicenē strādājošais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "Cewood" uzsācis vērienīgu ražotnes paplašināšanas projektu, kurā līdz 2024. gadam, gan ieguldot pašu līdzekļus, gan piesaistot Eiropas Savienības fondu un banku finansējumu, plāno investēt aptuveni 20 miljonus eiro.
"Cewood" ir pilnībā Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2015. gadā, un vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijā. Tas ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem savā reģionā. Uzņēmumam ir arī birojs un noliktava Rīgā.
Uzņēmuma ražotās plātnes visbiežāk tiek izmantotas griestu un sienu apdarē tādos objektos kā mācību iestādes, biroji, sporta būves, sabiedriskās ēkas, kā arī privātmājās. Skandināvijā un arvien biežāk arī Baltijā koka ēveļskaidu plātnes izvēlas riģipša un tam līdzīgu materiālu vietā.
Uzņēmuma ražotās plātnes visbiežāk tiek izmantotas griestu un sienu apdarē tādos objektos kā mācību iestādes, biroji, sporta būves, sabiedriskās ēkas, kā arī privātmājās. Skandināvijā un arvien biežāk arī Baltijā koka ēveļskaidu plātnes izvēlas riģipša un tam līdzīgu materiālu vietā.
Pirmsākumi meklējami Jelgavā
Fibrolīta plātņu ražošanas pirmsākumi Latvijā meklējami jau pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem. Sākotnēji tika ražotas standartizētas celtniecības – siltumizolācijas – plātnes, kuras izmantoja ēku būvniecībā. Pagājušā gadsimta 80. gados pasaulē tika pamanīts, ka koka ēveļskaidu plātnēm piemīt akustiskās īpašības, tāpēc tās sāka pielietot iekštelpu apdarē skaņas absorbcijai. 90. gadu otrajā pusē bija vērojams pieprasījuma kritums, jo tirgū parādījās arvien vairāk dažādu sintētisko izolācijas un apdares materiālu, piemēram, vate un putupolistirols. Šobrīd, patērētājiem pievēršoties dabīgas izcelsmes produktiem, pieprasījums atkal strauji aug.
Līdz 2014. gadam mūsu valstī fibrolīts tika ražots Jelgavā. Kā stāsta "Cewood" valdes loceklis, uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris, teritorijas un ēku paplašināšanas iespēju trūkuma dēļ uzņēmuma attīstība Jelgavā bija būtiski ierobežota, tas stagnējis. Notikusi uzņēmuma īpašnieku maiņa, un 2015. gadā uzbūvēta jauna ražotne Jaunlaicenē, 180 km no Rīgas. No Jelgavas rūpnīcas tika pārņemta fibrolīta plātņu pamatražošanas līnija, kas tika demontēta, pārvesta un pilnībā renovēta, bet pēcapstrādes cehs, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, izveidots pilnībā no jauna. No Jelgavas rūpnīcas tika pārņemta pieredze un zināšanas, kā arī pārnāca vairāki darbinieki. Jaunās rūpnīcas atklāšanas brīdī investīcijas iekārtās un nekustamajā īpašumā veidoja 5 miljonus eiro. "Šobrīd ar pārliecību varu teikt, ka mums ir izdevies šo biznesu ne tikai noturēt, bet pacelt augstākā kvalitātes un kvantitātes līmenī, un "Cewood" vārdu atpazīst ne tikai Latvijā, bet diezgan plaši – arī pasaulē," lepojas Ūdris.
Līdz 2014. gadam mūsu valstī fibrolīts tika ražots Jelgavā. Kā stāsta "Cewood" valdes loceklis, uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris, teritorijas un ēku paplašināšanas iespēju trūkuma dēļ uzņēmuma attīstība Jelgavā bija būtiski ierobežota, tas stagnējis. Notikusi uzņēmuma īpašnieku maiņa, un 2015. gadā uzbūvēta jauna ražotne Jaunlaicenē, 180 km no Rīgas. No Jelgavas rūpnīcas tika pārņemta fibrolīta plātņu pamatražošanas līnija, kas tika demontēta, pārvesta un pilnībā renovēta, bet pēcapstrādes cehs, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, izveidots pilnībā no jauna. No Jelgavas rūpnīcas tika pārņemta pieredze un zināšanas, kā arī pārnāca vairāki darbinieki. Jaunās rūpnīcas atklāšanas brīdī investīcijas iekārtās un nekustamajā īpašumā veidoja 5 miljonus eiro. "Šobrīd ar pārliecību varu teikt, ka mums ir izdevies šo biznesu ne tikai noturēt, bet pacelt augstākā kvalitātes un kvantitātes līmenī, un "Cewood" vārdu atpazīst ne tikai Latvijā, bet diezgan plaši – arī pasaulē," lepojas Ūdris.
Raksturojot vidi, kurā uzņēmums darbojas, uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris stāsta, ka Eiropā koka ēveļskaidu plātņu ražotāju, kas "spēlē" globālā līmenī, ir mazāk par desmit un viens no tiem ir arī "Cewood".
Jaunlaicene kā jaunās rūpnīcas atrašanās vieta izvēlēta galvenokārt tāpēc, ka tās apkārtne ir bagāta ar galveno izejvielu – kokmateriālu. Šobrīd "Cewood" iepērk tikai PEFC vai FSC sertificētus egles baļķus maksimāli tuvu rūpnīcai no AS "Latvijas valsts meži" vai reģionālajiem uzņēmumiem. Būtiski faktori rūpnīcas vietas izvēlē bija arī pieejamais darbaspēks, ērtā transporta plūsma līdz ostai Rīgā, pašvaldības atsaucība, kā arī pieejamā jaunās rūpnīcas teritorija, kur ir potenciāls attīstībai un izaugsmei.
"Cewood" valdes loceklis, uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris, foto: Viesturs Radovics, DELFI
"Cewood" ražotās ēveļskaidu plātnes iedalās četrās kategorijās: akustiskās plātnes 15, 25, 35 un 50 mm biezumā, kas ir uzņēmuma pamatprodukts, akustiskie paneļi apvienojumā ar vati, dizaina plātnes un konstruktīvās plātnes. Plātņu pamatsastāvdaļas ir koks, cements un ūdens. Jau aptuveni gadu uzņēmums strādā pie tā, lai samazinātu cementa daudzumu produktā, tādējādi nodrošinot, ka plātnes ir videi draudzīgākas. Tādēļ daļu cementa tas nelielā apjomā sācis aizstāt ar kaļķakmens miltiem, kas arī pilda saistvielas funkciju, nemainot plātņu tehniskos un kvalitātes rādītājus. Vienas plātnes saražošanas process no skaidas līdz gatavai produkcijai ilgst no četrām līdz piecām nedēļām.
"Cewood" rūpnīcas teritorija šobrīd aizņem piecus hektārus lielu platību, un ražošana trīs maiņās tiek nodrošināta 7,8 tūkstošus kvadrātmetru plašās telpās. Saskaņā ar plāniem šogad "Cewood" apgrozījumam jāsasniedz 10 miljoni eiro. 2020. gadā tika saražoti 850 tūkstoši kvadrātmetru gatavās produkcijas, un šogad ieplānots ražošanas apjomu pieaugums par 30%.
"Cewood" rūpnīcas teritorija šobrīd aizņem piecus hektārus lielu platību, un ražošana trīs maiņās tiek nodrošināta 7,8 tūkstošus kvadrātmetru plašās telpās. Saskaņā ar plāniem šogad "Cewood" apgrozījumam jāsasniedz 10 miljoni eiro. 2020. gadā tika saražoti 850 tūkstoši kvadrātmetru gatavās produkcijas, un šogad ieplānots ražošanas apjomu pieaugums par 30%.
“
Kokapstrādes nozare jau ilgu gadu gaitā ir bijusi viens no stūrakmeņiem Alūksnes novada attīstības veicināšanā. Arī novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā šo nozari esam noteikuši kā vienu no ekonomiskajām specializācijām līdztekus lauksaimniecībai, mežizstrādei un mežsaimniecībai, tūrismam, transporta un kravu pārvadājumiem, atjaunīgās enerģijas ražošanai.
Kokapstrādes nozare visu laiku attīstās, to pierāda arī tas, ka daudzi novada uzņēmumi attīsta savu uzņēmējdarbību, īstenojot ES fondu projektus un investējot savā uzņēmējdarbībā arī pašu finansējumu. Arī pašvaldība pēdējo gadu laikā ir investējusi uzņēmējdarbības vides attīstībā, infrastruktūras objektos, kas veicinājis un piesaistījis jaunas investīcijas, tai skaitā kokapstrādes nozarē.
Alūksnes novadā kokapstrādes nozarē darbojas 43 uzņēmumi, kuri nodarbina 635 darbiniekus. Lielākie kokapstrādes nozares uzņēmumi ir: SIA "Cewood", SIA "4 Plus", SIA "JM Grupa", SIA "Ozoli AZ", SIA "Sga Plus" un SIA "Abio".
Kokapstrādes nozare visu laiku attīstās, to pierāda arī tas, ka daudzi novada uzņēmumi attīsta savu uzņēmējdarbību, īstenojot ES fondu projektus un investējot savā uzņēmējdarbībā arī pašu finansējumu. Arī pašvaldība pēdējo gadu laikā ir investējusi uzņēmējdarbības vides attīstībā, infrastruktūras objektos, kas veicinājis un piesaistījis jaunas investīcijas, tai skaitā kokapstrādes nozarē.
Alūksnes novadā kokapstrādes nozarē darbojas 43 uzņēmumi, kuri nodarbina 635 darbiniekus. Lielākie kokapstrādes nozares uzņēmumi ir: SIA "Cewood", SIA "4 Plus", SIA "JM Grupa", SIA "Ozoli AZ", SIA "Sga Plus" un SIA "Abio".
Cenas kāpj
Uzņēmums kā pamata izejmateriālu iepērk nemizotus egles baļķus konkrētā izmēru diapazonā, veidojot krājumus aptuveni deviņu mēnešu periodam.
Ja iepriekš "Cewood" strādāja tikai ar Dānijas uzņēmuma "Aalborg" balto cementu, tad šogad ierobežotā piedāvājuma dēļ bijis spiests sadarboties arī ar citiem baltā cementa ražotājiem no Turcijas, Ēģiptes, Portugāles. "Taču šajā ziņā būtiska loma ir transporta izmaksām. Nākamgad stabilas baltā cementa piegādes par optimālām izmaksām uzņēmumam būs izaicinājums," atzīst vadītājs. Savukārt ar pelēkā cementa piegādēm problēmu nav, to nodrošina "Schwenk" Latvijā.
Uzņēmums, tāpat kā citi ražojošie uzņēmumi, saskaras ar izejvielu cenu būtisku pieaugumu. Ja kokmateriāla cenas vēl pirms vairāk nekā pusgada teju dubultojās, tad šobrīd vērojama cenu stabilizēšanās un pat neliels kritums. "Protams, cena vēl ir tālu no tā, cik kokmateriāls maksāja pagājušajā gadā, – cenas joprojām ir ļoti augstas. Savukārt cementa cenas gada laikā augušas par 20–30%, bet šobrīd piegādātāji jau ir paziņojuši par jaunu cenas palielinājumu 20–25% apmērā, kas būtiski ietekmēs gatavās produkcijas izmaksas nākamajā gadā," stāsta "Cewood" vadītājs, piebilstot, ka cenas cementam no piegādātāju puses tiek fiksētas vien trīs mēnešu periodam.
Ja iepriekš "Cewood" strādāja tikai ar Dānijas uzņēmuma "Aalborg" balto cementu, tad šogad ierobežotā piedāvājuma dēļ bijis spiests sadarboties arī ar citiem baltā cementa ražotājiem no Turcijas, Ēģiptes, Portugāles. "Taču šajā ziņā būtiska loma ir transporta izmaksām. Nākamgad stabilas baltā cementa piegādes par optimālām izmaksām uzņēmumam būs izaicinājums," atzīst vadītājs. Savukārt ar pelēkā cementa piegādēm problēmu nav, to nodrošina "Schwenk" Latvijā.
Uzņēmums, tāpat kā citi ražojošie uzņēmumi, saskaras ar izejvielu cenu būtisku pieaugumu. Ja kokmateriāla cenas vēl pirms vairāk nekā pusgada teju dubultojās, tad šobrīd vērojama cenu stabilizēšanās un pat neliels kritums. "Protams, cena vēl ir tālu no tā, cik kokmateriāls maksāja pagājušajā gadā, – cenas joprojām ir ļoti augstas. Savukārt cementa cenas gada laikā augušas par 20–30%, bet šobrīd piegādātāji jau ir paziņojuši par jaunu cenas palielinājumu 20–25% apmērā, kas būtiski ietekmēs gatavās produkcijas izmaksas nākamajā gadā," stāsta "Cewood" vadītājs, piebilstot, ka cenas cementam no piegādātāju puses tiek fiksētas vien trīs mēnešu periodam.
Kā stāsta Ingars Ūdris, nepatīkamu pārsteigumu uzņēmumam šogad sagādājis Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas uzņēmums "Latvenergo", kas, ņemot vērā augošās cenas tirgū, oktobrī pavēstījis par ilgtermiņa līguma laušanu vairāk nekā pusgadu pirms termiņa.
"Elektroenerģijas cena ir būtiski kāpusi, un "Latvenergo" bija izdevīgāk lauzt šo līgumu, par to samaksāt soda naudu un piedāvāt jaunus līguma nosacījumus. No vienas puses, es saprotu tirgus ekonomiku, un tajā brīdī "Latvenergo" izmantoja iespēju, kāda tam bija, bet, no otras puses, valsts valdība pandēmijas laikā ir meklējusi veidus, kā atbalstīt uzņēmumus, bet ar šo gājienu no "Latvenergo" puses efekts bija pilnīgi pretējs. Kur nu vēl labāks atbalsts uzņēmējiem, kā pandēmijas apstākļos noturēt vismaz pašreizējos līgumus. Tā kā esam liels, ražojošs Latvijas uzņēmums, šādu valsts uzņēmuma rīcību uzskatījām par neētisku – valsts no vienas puses dod atbalstu, no otras krāmē virsū izmaksas ar citiem mehānismiem.
Pēc savstarpējām asām diskusijām, kurās tika iesaistīta arī Būvmateriālu ražotāju asociācija, izdevās vienoties par kompromisa variantu, kas mums nozīmē izmaksu par elektrību pieaugumu 3 tūkstošu eiro apmērā ik mēnesi. Tas nav maz, ja ņem vērā, ka jau iepriekš "Latvenergo" ik mēnesi maksājām 17–18 tūkstošus eiro. Kokmateriāls, cements, elektrība, iepakojamie materiāli, darbaspēks, degviela – visur ir izmaksu kāpums," uzskaita uzņēmuma vadītājs. Tā rezultātā uzņēmums savas saražotās produkcijas cenas jau palielinājis par 10–15%, bet Ūdris atzīst, ka tās neizbēgami būs jāceļ arī nākamā gada sākumā.
"Elektroenerģijas cena ir būtiski kāpusi, un "Latvenergo" bija izdevīgāk lauzt šo līgumu, par to samaksāt soda naudu un piedāvāt jaunus līguma nosacījumus. No vienas puses, es saprotu tirgus ekonomiku, un tajā brīdī "Latvenergo" izmantoja iespēju, kāda tam bija, bet, no otras puses, valsts valdība pandēmijas laikā ir meklējusi veidus, kā atbalstīt uzņēmumus, bet ar šo gājienu no "Latvenergo" puses efekts bija pilnīgi pretējs. Kur nu vēl labāks atbalsts uzņēmējiem, kā pandēmijas apstākļos noturēt vismaz pašreizējos līgumus. Tā kā esam liels, ražojošs Latvijas uzņēmums, šādu valsts uzņēmuma rīcību uzskatījām par neētisku – valsts no vienas puses dod atbalstu, no otras krāmē virsū izmaksas ar citiem mehānismiem.
Pēc savstarpējām asām diskusijām, kurās tika iesaistīta arī Būvmateriālu ražotāju asociācija, izdevās vienoties par kompromisa variantu, kas mums nozīmē izmaksu par elektrību pieaugumu 3 tūkstošu eiro apmērā ik mēnesi. Tas nav maz, ja ņem vērā, ka jau iepriekš "Latvenergo" ik mēnesi maksājām 17–18 tūkstošus eiro. Kokmateriāls, cements, elektrība, iepakojamie materiāli, darbaspēks, degviela – visur ir izmaksu kāpums," uzskaita uzņēmuma vadītājs. Tā rezultātā uzņēmums savas saražotās produkcijas cenas jau palielinājis par 10–15%, bet Ūdris atzīst, ka tās neizbēgami būs jāceļ arī nākamā gada sākumā.
Baltijā paliek vien 15% saražotā
No "Cewood" saražotā Baltijas tirgū paliek 15%, pārējais tiek eksportēts uz tālākām valstīm. Lai gan lielākā daļa plātņu tiek eksportēta, arī vietējais plātņu tirgus audzis kopā ar uzņēmumu. Lielākie uzņēmuma eksporta tirgi ir Dānija, ASV un Spānija. "Skatoties uz cilvēku skaitu valstī, Dānijai līdzīga tirgus plātņu patēriņa ziņā nav," raksturo vadītājs.
Lielu attīstības potenciālu "Cewood" vadība saskata arī Vācijā un Skandināvijas valstīs, bet paralēli norisinās darbs arī pie citu tirgu apgūšanas. Piemēram, tuvākajā laikā tiks uzsāktas piegādes uz Saūda Arābiju – pirmajām piegādēm produkcija jau ir saražota, bet vēl notiek vietēja līmeņa sertifikācijas process. Kopumā 2021. gadā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm. Tuvākajos gados uzņēmums vēlas pievērsties eksportam arī uz tirgiem Austrumeiropā, piemēram, Poliju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju.
Lielu attīstības potenciālu "Cewood" vadība saskata arī Vācijā un Skandināvijas valstīs, bet paralēli norisinās darbs arī pie citu tirgu apgūšanas. Piemēram, tuvākajā laikā tiks uzsāktas piegādes uz Saūda Arābiju – pirmajām piegādēm produkcija jau ir saražota, bet vēl notiek vietēja līmeņa sertifikācijas process. Kopumā 2021. gadā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm. Tuvākajos gados uzņēmums vēlas pievērsties eksportam arī uz tirgiem Austrumeiropā, piemēram, Poliju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju.
“
Uzņēmumā "Cewood" ražotās plātnes sastāv tikai no 100% dabiskas izcelsmes izejmateriāliem, saglabājot visas kokam raksturīgās īpašības. Svarīgākās plātņu īpašības ir: spēja absorbēt skaņu, nodrošināt akustisko komfortu, estētiskā pievilcība, kas kopā nodrošina labu mikroklimatu, siltuma inertums un ilgmūžība, kā arī ugunsdrošība.
Tieši dabiskā izcelsme un ilgmūžība ir vieni no galvenajiem šī brīža produktu raksturojošajiem parametriem, kas būtiski palielina "Cewood" ražoto plātņu pieprasījumu. Attiecīgajā produktu segmentā un cenu līmenī tirgū nav līdzvērtīgu materiālu, kas būtu tik dabīgas izcelsmes un ar tik plašu pozitīvu īpašību klāstu, kā arī ilgmūžību, kas ir šodien tik plaši lietotā termina "ilgtspēja" pamatā.
"Cewood" izceļas ar salīdzinoši straujiem izaugsmes tempiem. Ja pašos uzņēmuma pirmsākumos 2016.–2017. gadā šķita, ka tā ambīcijas un izvirzītie mērķi ir pārāk augsti, tad visu šo gadu laikā uzņēmums ir spējis pierādīt sevi un pat pārspēt šos mērķus. Jaunizveidotais uzņēmums Jaunlaicenē fibrolīta plātņu ražošanai Latvijā piešķīra citu, daudz augstāku ražošanas un kvalitātes līmeni, šādi nodrošinot pakāpenisku atpazīstamību gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, kas savukārt rezultējās straujā produkcijas realizācijas apjoma pieaugumā.
Šāda veida produkta ražotāju pasaulē nav daudz. Eiropā kopumā ir tikai padsmit uzņēmumi, kas ir saistīti ar koka ēveļskaidu produktu ražošanu, no kuriem globālā līmeņa spēlētāji ir tikai seši līdz septiņi. Visi ražotāji šobrīd ir samērā noslogoti un iespēju robežās kāpina savus ražošanas un realizācijas apjomus, kas saistīts ar augsto pieprasījuma pieaugumu. Visu šo uzņēmumu starpā nav tik ļoti jūtama konkurence tās tiešā izpausmē – cīņā par tirgu, konkrētu pasūtījumu vai cīņā par labāko cenu. Konkurenci varētu vairāk raksturot ar dažādu šo uzņēmumu pieeju produkta attīstībā un pielietojuma vai īpašību klāsta paplašināšanā. Nozares uzņēmumi cenšas vairāk iesaistīties tirgus izglītošanā un attīstībā.
"Cewood" ir vienīgais fibrolīta plātņu ražošanas uzņēmums Baltijā. Tuvākie ražotāji ir Dānijā, Vācijā un Zviedrijā. Izskaidrojums tam, kāpēc šādu uzņēmumu un ražotāju nav būtiski vairāk pieaugoša tirgus apstākļos, ir tas, ka, lai arī ražošanas procesā tiek izmantotas tikai trīs ražošanas izejvielas, pats ražošanas tehnoloģiskais process nav vienkāršs, tas prasa labas zināšanas par produktu un ražošanas procesu, kā arī pieredzi. Jāakcentē, ka šādas ražotnes izveidošana ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem, kuru atmaksāšanās periods ir visai ilgs.
Tieši dabiskā izcelsme un ilgmūžība ir vieni no galvenajiem šī brīža produktu raksturojošajiem parametriem, kas būtiski palielina "Cewood" ražoto plātņu pieprasījumu. Attiecīgajā produktu segmentā un cenu līmenī tirgū nav līdzvērtīgu materiālu, kas būtu tik dabīgas izcelsmes un ar tik plašu pozitīvu īpašību klāstu, kā arī ilgmūžību, kas ir šodien tik plaši lietotā termina "ilgtspēja" pamatā.
"Cewood" izceļas ar salīdzinoši straujiem izaugsmes tempiem. Ja pašos uzņēmuma pirmsākumos 2016.–2017. gadā šķita, ka tā ambīcijas un izvirzītie mērķi ir pārāk augsti, tad visu šo gadu laikā uzņēmums ir spējis pierādīt sevi un pat pārspēt šos mērķus. Jaunizveidotais uzņēmums Jaunlaicenē fibrolīta plātņu ražošanai Latvijā piešķīra citu, daudz augstāku ražošanas un kvalitātes līmeni, šādi nodrošinot pakāpenisku atpazīstamību gan vietējā, gan arī eksporta tirgos, kas savukārt rezultējās straujā produkcijas realizācijas apjoma pieaugumā.
Šāda veida produkta ražotāju pasaulē nav daudz. Eiropā kopumā ir tikai padsmit uzņēmumi, kas ir saistīti ar koka ēveļskaidu produktu ražošanu, no kuriem globālā līmeņa spēlētāji ir tikai seši līdz septiņi. Visi ražotāji šobrīd ir samērā noslogoti un iespēju robežās kāpina savus ražošanas un realizācijas apjomus, kas saistīts ar augsto pieprasījuma pieaugumu. Visu šo uzņēmumu starpā nav tik ļoti jūtama konkurence tās tiešā izpausmē – cīņā par tirgu, konkrētu pasūtījumu vai cīņā par labāko cenu. Konkurenci varētu vairāk raksturot ar dažādu šo uzņēmumu pieeju produkta attīstībā un pielietojuma vai īpašību klāsta paplašināšanā. Nozares uzņēmumi cenšas vairāk iesaistīties tirgus izglītošanā un attīstībā.
"Cewood" ir vienīgais fibrolīta plātņu ražošanas uzņēmums Baltijā. Tuvākie ražotāji ir Dānijā, Vācijā un Zviedrijā. Izskaidrojums tam, kāpēc šādu uzņēmumu un ražotāju nav būtiski vairāk pieaugoša tirgus apstākļos, ir tas, ka, lai arī ražošanas procesā tiek izmantotas tikai trīs ražošanas izejvielas, pats ražošanas tehnoloģiskais process nav vienkāršs, tas prasa labas zināšanas par produktu un ražošanas procesu, kā arī pieredzi. Jāakcentē, ka šādas ražotnes izveidošana ir saistīta ar lieliem ieguldījumiem, kuru atmaksāšanās periods ir visai ilgs.
Darbaspēka trūkumu nejūt
Patlaban uzņēmumā ir nodarbināti aptuveni 120 darbinieki, tajā skaitā deviņi cilvēki Rīgas birojā. Lai gan par darbinieku trūkumu "Cewood" vadība vēl nesūdzas, ražotnē jau tagad ieviestas tehnoloģijas, kas aizstāj cilvēka darbu, un, ņemot vērā izaugsmes plānus, procesu automatizācija plānota arī nākotnē.
"Darba samaksa "Cewood" ir atbilstoša reģionam, kas ir, sākot no 750 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto) vienkāršāka darba darītājiem līdz pat pāri 1400 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto) augsti kvalificētam darbaspēkam. Bet mums nevajag nevienu darbinieku, kurš nāk šeit strādāt tikai algas dēļ. Darbiniekam jābūt ar degsmi un vēlmi attīstīt šo uzņēmumu, augt kopā ar to. Ja cilvēkam nav šādas ieinteresētības, tad arī atdeve darbam un motivācija ir salīdzinoši zema. Reģiona ietvaros darbiniekiem nodrošinām arī transportu uz darbu un pēc nostrādāta gada – veselības apdrošināšanu. Ja kādā brīdī darbinieku piesaiste no tuvākiem reģioniem būs apgrūtināta, izskatīsim cilvēku vešanu arī no citiem reģioniem," stāsta Ingars Ūdris. Jau šobrīd uzņēmumā ir nodarbināti trīs darbinieki no Jelgavas, divi – no Jūrmalas un viens – no Gulbenes, kuriem tiek nodrošināti dienesta dzīvokļi. Nākotnē tiek apsvērta iespēja attīstīt ar uzņēmumu saistīto dzīvojamo fondu.
"Cewood" pirmajos Covid-19 viļņos skarbi izjutis pandēmijas sekas, divas reizes rūpnīcā bijuši saslimšanas gadījumi, un tas rezultējies ar daļēju ražošanas apturēšanu un nozīmīgiem finansiāliem zaudējumiem. Ņemot vērā šo pieredzi, vadība pieņēmusi lēmumu, ka uzņēmums darbosies tikai "zaļajā režīmā" un visiem darbiniekiem nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. "No simt ražošanā strādājošajiem darbiniekiem vairāk nekā divdesmit sākotnēji bija šī lēmuma pretinieki, bet, ar cilvēkiem runājot, skaidrojot situāciju, sarunās pieaicinot arī medicīnisko personālu, mērķi par visu darbinieku vakcināciju ir izdevies sasniegt. Protams, savu artavu deva arī valsts stingrā nostāja šajā jautājumā. Piemēram, daudzus vakcinēties pamudināja tieši aizliegums doties medībās," stāsta Ūdris. Nespējot vienoties vakcinācijas jautājumā, no darba "Cewood" aizgājuši četri cilvēki.
"Darba samaksa "Cewood" ir atbilstoša reģionam, kas ir, sākot no 750 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto) vienkāršāka darba darītājiem līdz pat pāri 1400 eiro pirms nodokļu nomaksas (bruto) augsti kvalificētam darbaspēkam. Bet mums nevajag nevienu darbinieku, kurš nāk šeit strādāt tikai algas dēļ. Darbiniekam jābūt ar degsmi un vēlmi attīstīt šo uzņēmumu, augt kopā ar to. Ja cilvēkam nav šādas ieinteresētības, tad arī atdeve darbam un motivācija ir salīdzinoši zema. Reģiona ietvaros darbiniekiem nodrošinām arī transportu uz darbu un pēc nostrādāta gada – veselības apdrošināšanu. Ja kādā brīdī darbinieku piesaiste no tuvākiem reģioniem būs apgrūtināta, izskatīsim cilvēku vešanu arī no citiem reģioniem," stāsta Ingars Ūdris. Jau šobrīd uzņēmumā ir nodarbināti trīs darbinieki no Jelgavas, divi – no Jūrmalas un viens – no Gulbenes, kuriem tiek nodrošināti dienesta dzīvokļi. Nākotnē tiek apsvērta iespēja attīstīt ar uzņēmumu saistīto dzīvojamo fondu.
"Cewood" pirmajos Covid-19 viļņos skarbi izjutis pandēmijas sekas, divas reizes rūpnīcā bijuši saslimšanas gadījumi, un tas rezultējies ar daļēju ražošanas apturēšanu un nozīmīgiem finansiāliem zaudējumiem. Ņemot vērā šo pieredzi, vadība pieņēmusi lēmumu, ka uzņēmums darbosies tikai "zaļajā režīmā" un visiem darbiniekiem nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. "No simt ražošanā strādājošajiem darbiniekiem vairāk nekā divdesmit sākotnēji bija šī lēmuma pretinieki, bet, ar cilvēkiem runājot, skaidrojot situāciju, sarunās pieaicinot arī medicīnisko personālu, mērķi par visu darbinieku vakcināciju ir izdevies sasniegt. Protams, savu artavu deva arī valsts stingrā nostāja šajā jautājumā. Piemēram, daudzus vakcinēties pamudināja tieši aizliegums doties medībās," stāsta Ūdris. Nespējot vienoties vakcinācijas jautājumā, no darba "Cewood" aizgājuši četri cilvēki.
“
Raksturojot uzņēmuma "Cewood" stiprās puses, nosaukšu trīs faktorus – pirmkārt, tas ir darbvietu skaits, ko uzņēmums nodrošina novada iedzīvotājiem, otrkārt, uzņēmums pārstrādā vietējos resursus un ražo produktu ar pievienoto vērtību, treškārt, tas ir eksportspējīgs uzņēmums.
Pašvaldība uzņēmējdarbības vides veicināšanai ir sniegusi atbalstu un arī turpmāk to sniegs, jo uzņēmējdarbības attīstību novadā novērtējam kā būtisku teritorijas izaugsmes faktoru. Uzņēmumam ir arī savi attīstības plāni, līdz ar to sagaidāms, ka pieaugs arī darbvietu skaits, iespējams, palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas par mājām izvēlas Alūksnes novadu.
Jau pirms vairākiem gadiem pašvaldība īstenoja infrastruktūras uzlabošanas projektu industriālās teritorijas attīstībai Jaunlaicenē. Tagad plānojam izveidoto industriālo zonu papildināt ar ražošanai pielāgotām ēkām, tādā veidā sniedzot atbalstu komercdarbības attīstībai.
Pašvaldība uzņēmējdarbības vides veicināšanai ir sniegusi atbalstu un arī turpmāk to sniegs, jo uzņēmējdarbības attīstību novadā novērtējam kā būtisku teritorijas izaugsmes faktoru. Uzņēmumam ir arī savi attīstības plāni, līdz ar to sagaidāms, ka pieaugs arī darbvietu skaits, iespējams, palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas par mājām izvēlas Alūksnes novadu.
Jau pirms vairākiem gadiem pašvaldība īstenoja infrastruktūras uzlabošanas projektu industriālās teritorijas attīstībai Jaunlaicenē. Tagad plānojam izveidoto industriālo zonu papildināt ar ražošanai pielāgotām ēkām, tādā veidā sniedzot atbalstu komercdarbības attīstībai.
Izaugsmes plāni
Sešos darbības gados "Cewood" strauji audzis, rūpnīca aptuveni divu gadu laikā sasniegs savu maksimālo kapacitāti, un nākotnes plāni uzņēmumam ir ambiciozi – lai spētu tālāk kāpināt ražošanas apjomus, jau sākta vērienīga ražotnes paplašināšana. Rūpnīcas kapacitāte šobrīd ir 1,7 miljoni kvadrātmetru saražotās produkcijas gadā, bet pēc paplašināšanās šī jauda trīskāršosies.
Patlaban norisinās jaunas – aptuveni 2 tūkstošus kvadrātmetru lielas – ražošanas ēkas būvniecības darbi, bet nākamajā gadā plānota galvenā ražošanas ceha būvniecība. Kopumā līdz 2024. gada sākumam plānots uzbūvēt un aprīkot jaunas ražošanas ēkas vairāk nekā 8000 kvadrātmetru platībā, investējot 4–5 miljonus eiro, bet jaunu iekārtu iegāde un uzstādīšana varētu izmaksāt vēl ap 15 miljoniem eiro. Šo investīciju ietvaros paredzēts uzstādīt jaunu plātņu pamatražošanas līniju un izbūvēt arī jaunu pēcapstrādes cehu.
"Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no "Top 3" ražotājiem šajā segmentā pasaulē," saka Ingars Ūdris. Attīstības plānu īstenošanai plānots piesaistīt gan Eiropas Savienības fondu, gan banku finansējumu, tāpat tiks ieguldīts ar uzņēmuma darbību nopelnītais. Ūdris atzīst, ka uzņēmuma pirmajos darbības gados bankas šim biznesam nav uzticējušās, bet šobrīd jau ir atvērtākas sarunām par finansējuma piešķiršanu.
"Cewood" aktīvi sadarbojas ar Latvijas universitātēm. "Kopīgiem spēkiem pētām veidus, kā uzlabot savus produktus, meklējam jaunus pielietojuma veidus un otrreizējās pārstrādes virzienus. Vēlamies būt uzņēmums, kurš dod savu pienesumu šī produkta attīstībā pasaulē. Citus šī produkta ražotājus Eiropā es neuzskatu par konkurentiem, bet gan par partneriem. Mēs "spēlējamies vienā smilšu kastē", un nav jēgas kādu no tās stumt ārā vai to "smilšu kasti" dalīt. Labāk ir to padarīt lielāku, lai visiem tajā vietas pietiktu. Izaugsmes potenciāls šajā nišā ir lielāks, nekā visi ražotāji kopā spēj to nodrošināt. Mums nav bažu, ka tajā brīdī, kad būs gatava mūsu jaunā rūpnīca, mums nebūs, kur likt saražoto. Jau šodien plānojam, kā stiprināt savas pozīcijas un turpināt celt pieprasījumu. Šobrīd tam ir atbilstoša augsne, jo ilgtspējas tematika un zaļā domāšana arvien kāpina interesi par šo materiālu," skaidro Ūdris.
Patlaban norisinās jaunas – aptuveni 2 tūkstošus kvadrātmetru lielas – ražošanas ēkas būvniecības darbi, bet nākamajā gadā plānota galvenā ražošanas ceha būvniecība. Kopumā līdz 2024. gada sākumam plānots uzbūvēt un aprīkot jaunas ražošanas ēkas vairāk nekā 8000 kvadrātmetru platībā, investējot 4–5 miljonus eiro, bet jaunu iekārtu iegāde un uzstādīšana varētu izmaksāt vēl ap 15 miljoniem eiro. Šo investīciju ietvaros paredzēts uzstādīt jaunu plātņu pamatražošanas līniju un izbūvēt arī jaunu pēcapstrādes cehu.
"Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no "Top 3" ražotājiem šajā segmentā pasaulē," saka Ingars Ūdris. Attīstības plānu īstenošanai plānots piesaistīt gan Eiropas Savienības fondu, gan banku finansējumu, tāpat tiks ieguldīts ar uzņēmuma darbību nopelnītais. Ūdris atzīst, ka uzņēmuma pirmajos darbības gados bankas šim biznesam nav uzticējušās, bet šobrīd jau ir atvērtākas sarunām par finansējuma piešķiršanu.
"Cewood" aktīvi sadarbojas ar Latvijas universitātēm. "Kopīgiem spēkiem pētām veidus, kā uzlabot savus produktus, meklējam jaunus pielietojuma veidus un otrreizējās pārstrādes virzienus. Vēlamies būt uzņēmums, kurš dod savu pienesumu šī produkta attīstībā pasaulē. Citus šī produkta ražotājus Eiropā es neuzskatu par konkurentiem, bet gan par partneriem. Mēs "spēlējamies vienā smilšu kastē", un nav jēgas kādu no tās stumt ārā vai to "smilšu kasti" dalīt. Labāk ir to padarīt lielāku, lai visiem tajā vietas pietiktu. Izaugsmes potenciāls šajā nišā ir lielāks, nekā visi ražotāji kopā spēj to nodrošināt. Mums nav bažu, ka tajā brīdī, kad būs gatava mūsu jaunā rūpnīca, mums nebūs, kur likt saražoto. Jau šodien plānojam, kā stiprināt savas pozīcijas un turpināt celt pieprasījumu. Šobrīd tam ir atbilstoša augsne, jo ilgtspējas tematika un zaļā domāšana arvien kāpina interesi par šo materiālu," skaidro Ūdris.
SIA "Cewood"
Reģistrācijas datums: 18.03.2015.
Juridiskā adrese: Alūksnes nov., Jaunlaicenes pag., "Galdusalas 1".
Darbības veidi: Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana; šķiedru cementa izstrādājumu ražošana.
Apgrozījums (2020. gadā): 7 537 714 eiro.
Peļņa pēc nodokļiem (2020. gadā): 870 889 eiro.
Īpašniece: SIA "Jaunlaicenes kokogles".
Patiesie labuma guvēji: Edmunds Bērziņš, Andis Kļaviņš, Zita Zariņa.
Avots: "Lursoft"
Reģistrācijas datums: 18.03.2015.
Juridiskā adrese: Alūksnes nov., Jaunlaicenes pag., "Galdusalas 1".
Darbības veidi: Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana; šķiedru cementa izstrādājumu ražošana.
Apgrozījums (2020. gadā): 7 537 714 eiro.
Peļņa pēc nodokļiem (2020. gadā): 870 889 eiro.
Īpašniece: SIA "Jaunlaicenes kokogles".
Patiesie labuma guvēji: Edmunds Bērziņš, Andis Kļaviņš, Zita Zariņa.
Avots: "Lursoft"