Digitālās higiēnas prasības ikdienā: kā pasargāt sevi internetā?

Kā skaidro Ilves – tas, kas notiek reālajā dzīvē, atspoguļojas arī digitālajā vidē, un digitālajā aspektā šī kara kontekstā ir jāņem vērā divi svarīgi virzieni:

1) informācijas telpa – sociālie mediji, kur gūst un dalās ar informāciju;

2) digitālie pakalpojumi un tehnoloģijas, kuras lieto ikdienā.

"Ja runā par informācijas telpu, tad, protams, problēma jau eksistē visu laiku, bet šobrīd tā ir saasināta cīņa par cilvēka prātu un sirdi, tāpēc ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību, ar kādu informāciju jūs dalāties sociālajos medijos. Karadarbības rezultāti, iespaidi, attēli un informācija var būt diezgan emocionāli traumējoši un kara ziņu gūzmā ir grūti noorientēties, tāpēc pirmais un svarīgākais ir pārbaudīt, kas ir šīs ziņas autors. Vai tas ir medijs? Žurnālists? Pētnieks? Vai cilvēkam ir kādi citi raksturlielumi, kas liecina, ka viņa izplatītā informācija varētu atbilst patiesībai? Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no tālākas dezinformācijas izplatīšanas – vienalga, vai nezināšanas dēļ, vai ļaunprātīgu nolūku," stāsta eksperte.

Savukārt ikdienā izmantoto tehnoloģiju un digitālo pakalpojumu lietošanas kontekstā būtiskākais ir sekot līdzi savai komunikācijai: īsziņām, e-pastiem, saziņai dažādās komunikācijas platformās, jo līdz ar kara uzsākšanos ir aktivizējusies arī dažādu vīrusu izplatīšana.

"Nolūki ir dažādi – piemēram, iesēt vīrusu jūsu ierīcē un izmantot to tālāk lielāka uzbrukuma veikšanai. Tipiskākais ceļš, kā šādi vīrusi pie cilvēkiem nonāk, ir e-pasti. Neveriet vaļā nepazīstams e-pastus un vienmēr pievērsiet uzmanību sūtītājam – ļoti bieži šiem e-pastiem tiek uzlikti vārdi, kas it kā asociējas ar jums, iespējams, interesējošu pakalpojumu. Tiesa, metode nav jauna, tā ir gadu desmitiem veca, taču ir krietni uzlabojusies sociālā inženierija – vēstījumi ir realitātei ļoti pietuvināti, lai jūs atvērtu attiecīgo e-pasta pielikumu un uz tā uzklikšķinātu. Mākslīgais intelekts, kas nu jau ir aprobējis daudz vairāk valodu, spēj izpētīt vairāk klientus, spēj pielāgot vēstījumu saskaņā ar jūsu darbībām internetā," skaidro Ilves, piebilstot, ka krāpnieki arīdzan izmanto tagad tik aktuālos aicinājumus ziedot karā cietušajiem saviem krāpnieciskajiem nolūkiem.

Otrs drošības filtrs, lai pasargātos no nesankcionētas piekļūšanas jūsu ierīcei, ir divu faktoru autentifikācija, kas neļaus jūsu ierīcei piekļūt arī tad, ja vīruss tajā jau ir iekļuvis – personai, kas jūsu ierīci inficēja, arī prasīs ievadīt kodu.

"Tas ir salīdzinoši vienkāršs higiēnas jautājums, kas kļūst par ikdienu. Arī "Google" savam slavenajam "Gmail" to ir ieviesis, "Facebook" uz to uzstāj. Arī lielās kompānijas uz to iet, nebaidoties apgrūtināt un, iespējams, zaudēt savu klientu un likt cilvēkiem izmantot divpakāpju autentifikāciju. "Google" statistika par viltus e-pastu un pikšķerēšanas apjomu samazināšanu ir krietni iespaidīga," atklāj eksperte.

Viņa arīdzan iesaka šos digitālās higiēnas paradumus ievērot uzņēmumos strādājošiem, jo lielākoties darbs un ikdiena tiek veikti vienās un tajās pašās ierīcēs, savukārt, inficējot savu ierīci caur privāto e-pastu, hakeriem ir iespēja tikt klāt arīdzan jūsu darba informācijai, kas tālāk aizved līdz visa uzņēmuma servisam.

Noderīgs avots, kur uzzināt par kiberdrošības aktualitātēm un rīcības ieteikumiem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT mājaslapa.

Lai internetu veidotu kā drošu vidi, ir nepieciešami vienoti nosacījumi, tamdēļ EP ir tapis Digitālo pakalpojumu akts – viens no Eiropas Savienības (ES) vadošajiem inovatīvajiem likumdošanas projektiem, kurš reglamentēs internetā lietotos pakalpojumus, sākot no straumēšanas platformām un sociālajiem tīkliem un beidzot ar norēķiniem.

Digitālo pakalpojumu akts būs jāievēro arīdzan digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas ārpus ES, ja tie vēlēsies turpināt sniegt savus pakalpojumus ES. Nosacījumi tiks piemēroti atkarībā no uzņēmuma lieluma, lai neierobežotu uzņēmumus, kas grib ienākt tirgū, neuzliekot tiem pārāk lielu birokrātisko slogu.

Digitālo pakalpojumu akta likumprojekta ietvaros izstrādāti trīs atsevišķi likumi: digitālo pakalpojumu akts, digitālo tirgu akts un mākslīgā intelekta likums. Digitālo pakalpojumu akts, pirmkārt, mērķēts uz nelikumīgu preču, pakalpojumu un satura izplatības ierobežošanu, piedāvājot mehānismu efektīvākai cīņai ar to. Otrkārt, tas reglamentē datu vākšanu.

"Lielās interneta platformas savāc milzīga apjoma datus par fiziskajām personām, kurus tās var izmantot visdažādākajos veidos. Tas, kas mūs visvairāk uztrauc, ir izsekošana un dažādu mērķēto reklāmu piedāvāšana, kurās izmanto par mums jau esošus datus. Mūsu pozīcija EP ir – ka politiskās reklāmas nedrīkstētu būt mērķētas, jo tas nozīmē, ka gluži vienkārši cilvēkiem, kuri dzīvo atšķirīgās informācijas telpās, tiek rādīta atšķirīga informācija par vienu un to pašu politisko kandidātu vai platformu. Tas ir arī jautājums par to, ka algoritmiem, pēc kuriem man kaut kas tiek piedāvāts, arī ir jābūt caurskatāmiem un saprotamiem. Tāpat arī pētniecībai ir jābūt piekļuvei šiem datiem lielajās platformās," skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs.

Digitālo tirgu akts reglamentē to, kā nodrošināt konkurenci starp digitālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, to, kā izvairīties no tirgus monopolista, kurš to izmanto ļaunprātīgi, savukārt mākslīgā intelekta likums ir stāsts par viedajām tehnoloģijām un to, kā tās var vai nevar tikt izmantotas, piemēram, sejas atpazīšana publiskās vietās.

Praktiski tas nozīmēs, ka tiešsaistes platformām būs jāsniedz informatīvi paziņojumi par saviem rīcības principiem, jāievieš sertificēta sistēma nelegālā satura apkarošanas ierobežošanai un jānodrošina iespēja efektīvi ziņot par pārkāpumiem. Katrā valstī tiks izveidotas arīdzan digitālo pakalpojumu aģentūras, kas uzraudzīs to, vai visi šajā valstī strādājošie digitālo pakalpojumu sniedzēji ievēro nosacījumus. Digitālo pakalpojumu paktam paredzēts stāties spēkā 2023. gadā.

"Digitālo pakalpojumu kontekstā ļoti liela daļa stāsta ir arī par dezinformāciju un viltus ziņu apkarošanu. Proti, mums ir jābūt efektīvam mehānismam, lai apturētu mākslīgi izplatītu sociāli bīstamu ziņu, jo sevišķi lielajās interneta platformās. Tām ir jābūt katrā valstī maksimāli īsā laikā sasniedzamām arī fiziski, lai dezinformāciju varētu operatīvi aizvākt pirms ir nodarīts kaitējums – vai tā būtu runa ir par sabiedrības veselību, vai militāru apdraudējumu, vai banku sistēmas stabilitāti. Pamatā doma ir līdzīga kā preču un pakalpojumu pieejamībai reālajā dzīvē, proti, nepiedāvāt veselībai bīstamus produktus un pakalpojumus. Internets nav kaut kāda anarhiska vieta, kur katrs dara, kā ienāk prātā. Internetā, tāpat kā reālajā dzīvē, arī jāpastāv tiesiskai kārtībai," rezumē Ijabs.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta politisko grupu "Renew Europe"