Mākoņpakalpojumi – mazāk investīciju, vairāk iespēju

Viens no tēlainākajiem un vienlaikus vismazāk izprastajiem tehnoloģiju pasaules jēdzieniem ir "mākonis". Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2021. gadā tikai 20% Latvijas uzņēmumu izmantoja mākoņpakalpojumus (Eiropā vidēji ap 41 %). Jau šie dati liek domāt, ka pat biznesa vidē nav izpratnes par to, kas ir mākoņpakalpojumi. Ikviens, kurš savā darbā izmanto "Teams", "Zoom" vai "Gmail", ir mākoņpakalpojumu lietotājs. Eiropas "Digitālās desmitgades" – digitalizācijas veicināšanas programmas – mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam mākoņpakalpojumus izmantos 75 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, turklāt apzināti un mērķtiecīgi – kā rīku biznesa efektivitātei un savas konkurētspējas nostiprināšanai.

Visvienkāršākais mākoņpakalpojumu lietošanas veids ir informācijas glabāšana ārējā datu centrā (piemēram, "OneDrive"), bet daudzkārt lielāku pievienoto vērtību mākonis sniedz, ja tiek izmantoti arī datošanas pakalpojumi. Šajā gadījumā informācija, piemēram, uzņēmuma resursu datubāze, tiek ne tikai glabāta, bet arī apstrādāta un lietota attālināti, izmantojot mākoņa infrastruktūras jaudu un programmatūras resursus kā pakalpojumu.

SIA "Tet" datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga datu centrus salīdzina ar 21. gadsimta rūpnīcām, kur kā izejviela ienāk informācija, no kuras tiek ražoti pakalpojumi. Šobrīd pieprasījums pēc mākoņpakalpojumiem sāk augt arvien straujāk, un pamata iemesli tam ir trīs.

Pirmkārt, infrastruktūras pieejamība. Ja agrāk serveri tika piegādāti viena – divu mēnešu laikā pēc pasūtījuma veikšanas, tad tagad, lielā mērā saistībā ar pusvadītāju pieejamības krīzi pasaulē, tas notiek trīs, četru un pat sešu mēnešu laikā. Pusgadu gaidīt, lai nodrošinātu biznesam nepieciešamo tehnoloģiju jaudu nozīmē pamatīgu triecienu konkurētspējai. Izvēloties mākoņpakalpojumu, nepieciešamās serveru jaudas var pāris minūšu laikā izvēlēties un pievienot pat atvaļinājuma laikā no saulainas pludmales, pieslēdzoties sistēmai viedtālrunī.

Otra, ne mazāk svarīga, priekšrocība ir mākoņpakalpojumu elastība. Jebkuru nepieciešamo resursu – serveru jaudu, programmatūru – var samazināt vai pievienot pēc nepieciešamības. Piemēram, izpārdošanas laikā interneta veikala apmeklējums var pat desmitkāršoties. Turēt visu gadu desmit reizes lielāku serveru jaudu tikai tāpēc, ka pāris nedēļas gadā tāda būs nepieciešama, nozīmē burtiski "dedzināt" naudu.

Treškārt, investīcijas tehnoloģijās ir dārgas, turklāt tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka tās nemitīgi jāmaina, ja gribam labāko un ātrāko. Mākonis ir iespēja pāriet no kapitālieguldījumu uz operatīvo izmaksu pieeju – šī ir globāla tendence, kas kļūst arvien plašāka. Faktiski tā ir paradigmas maiņa – nevis pašam uzturēt infrastruktūru, bet domāt, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesam kļūt efektīvākam un konkurētspējīgākam.

Svarīgi aspekti, vērtējot mākoņdatošanu, ir resursu patēriņš un kiberdrošība. Datu centri ir milzīgs enerģijas rijējs – Māris Sperga atzīst, ka maksa par elektrību veido aptuveni pusi datu centra izmaksu. Turklāt Eiropa ir noteikusi, ka līdz 2030. gadam visiem datu centriem ir jābūt klimatneitrāliem. Tieši tāpēc datu centru pakalpojumu sniedzēji dara visu, lai samazinātu elektrības patēriņu. Tā, izvēloties mākoņpakalpojumu, uzņēmums samazina arī savu CO₂ pēdas nospiedumu, kas var būt svarīgs faktors, piemēram, bankas finansējuma piesaistei.

Drošība, iespējams, ir pats svarīgākais biznesa ieguvums, izvēloties mākoņpakalpojumus. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa atsauc atmiņā nesenu sarunu ar kādu uzņēmēju, kuram nozagti biznesa dati un pieprasīts maksāt izpirkumu, lai datus atgūtu. Situācija neapskaužama, bet mākoņpakalpojuma gadījumā no tās būtu varēts izvairīties.

Mākoņpakalpojuma sniedzējs ar klientu slēdz ļoti striktu vienošanos (Pakalpojuma līmeņa līgums jeb "Service Level Agreement" (SLA)), kur atrunāti gan pakalpojuma pieejamības, gan datu drošības un privātuma aizsardzības nosacījumi ar nepatīkamām sankcijām datu centram to neizpildes gadījumā. Tāpēc datu centra turētājs nevar atļauties pavirši izturēties ne pret infrastruktūras veiktspēju, ne datu drošību un pieejamību. Sperga to salīdzina ar nocietināšanos viensētā (vienā uzņēmumā) vai pilī (datu centrā), kur aizsardzība ir daudz nopietnāka – hakeriem jācīnās pret vienotu, pamatīgu aizsardzības sistēmu ar pietiekamiem speciālistu un tehnoloģiskajiem resursiem.

Starp biežākajām klientu bažām, kas attur pāriet uz mākoni, ir pakalpojumu pieejamība, ātrdarbība un datu drošība. Attiecībā uz datu pieejamību, jau minētie SLA parasti dod pietiekami stingras garantijas pakalpojuma kvalitātei. Protams, ne mazāk svarīgs faktors ir kvalitatīva interneta pieejamība, bet Latvijā šajā ziņā esam ļoti labās pozīcijas, un tam nevajadzētu būt šķērslim.

Cits jautājums ir datu drošība un privātums. Nododot datus mākonī, ir jāsaprot, kam mēs tos uzticam. Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs atgādina, ka datu aizsardzība ir viena no Eiropas prioritātēm, tostarp, Eiropas pilsoņu personas datiem jātiek apstrādātiem un glabātiem Eiropā. Šobrīd populārākie masu mākoņi – "Google", "Amazon" – ir amerikāņu platformas. Plašai valsts pārvaldes un arī biznesa digitalizācijai Eiropai ir nepieciešams savs mākonis, un tāpēc ES ir iniciējusi Eiropas federatīvā mākoņa ideju, ko veidos Eiropas datu centru turētāji. Arī "Tet" plāno kļūt par daļu no šī mākoņa.

Attiecībā uz datu un privātuma aizsardzību Eiropā prasības ir striktas. Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka personu tiesības nepieļaut nesaskaņotu savu datu izmantošanu vai piekļuvi tiem. Attīstot mākslīgā intelekta risinājumus, tajos izmantotajiem datiem jābūt anonimizētiem – tātad, pat ja tiek pētīti kādi patērētāju paradumi, ir iespējams analizēt tikai visu kopumu, nevis konkrētus cilvēkus. Tiesa, arī pašam jābūt apdomīgam – cilvēks var sniegt savu piekrišanu datu apstrādei, piemēram, personalizētu mārketinga piedāvājumu veidošanai. Tāpēc jābūt uzmanīgiem gan ar dažādu interneta vietņu, gan mobilo lietotņu izmantošanas noteikumu apstiprināšanu, citādi nevilšus varam piekrist tādas informācijas nodošanai pakalpojuma sniedzējam, ar kuru nemaz negribam dalīties. Eiropas Parlaments pavisam nesen pieņēmis savu pozīciju digitālo pakalpojumu jomā – atteikšanās no datu izmantošanas atļaušanas nedrīkst būt sarežģītāka nekā piekrišana to izmantošanai.

Kā izvēlēties sev piemērotāko datu centra pakalpojumu? Jāsāk ar pakalpojuma sniedzēja reputācijas novērtēšanu, investīciju politiku, sadarbības nosacījumiem. Ar serveriem ir kā ar mašīnām – ar 4 gadus vecu modeli sacensībās vairs neuzvarēsi. Datu centra priekšrocība ir piedāvāt klientam jaunāko un labāko. Interesanti, ka "Facebook" ("Meta") savus serverus maina reizi 10 mēnešos, mūsu pašu "Tet" 10 gadu laikā piecas reizes pilnībā nomainījuši datu centra platformu uz jaunāku paaudzi.

Bieži mūs attur bailes no nezināmā. Nav, ko liekuļot, ļoti daudziem no mums tehnoloģiju pratība nozīmē ikdienā biežāk lietojamo rīku – viedtālruņa, biroja programmatūras, varbūt kādas datubāzes – izmantošanu. Pāreja uz mākoni var šķist sarežģīts un nopietns solis. Spergam ir tikai viens ieteikums – pamēģināt. Atšķirībā no jauna servera vai IT platformas iegādes, pāreja uz mākoni nenozīmē lielas investīcijas, un to ir iespējams izdarīt divu, trīs, piecu dienu laikā. Ja patīk un der, – uz priekšu. Ja nē, – atgriežamies pie ierastā un meklējam citu variantu.

Ērtāka, produktīvāka, ienesīgāka, modernāka dzīve bez mākoņdatošanas nebūs iespējama, rezumē eksperti. Jo ātrāk un vairāk paplašināsim savus digitālos apvāršņus, jo lielāki ieguvēji būsim.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta politisko grupu "Renew Europe"