Spārnotais zirgs Pegazs ir labi pazīstams grieķu mitoloģijas simbols, kura nozīmi parasti saista ar dalību varonīgā cīņā. Pegaza attēlu Otrā pasaules kara laikā izmantoja britu gaisa desants, bet šodien Pegaza kā cīnītāja oreolu savā korporatīvajā identitātē ieaudis pasaulē pazīstamākais spiegprogrammatūras izstrādātājs – Izraēlā dzimusī kompānija NSO. Tās radītais produkts – Pegasus – ļauj pilnībā piekļūt jebkura cilvēka viedtālruņa datiem. Tāpēc tā ir iekārojama tehnoloģija izlūkdienestiem. Iekārojama arī autoritāriem un antidemokrātiskiem režīmiem, tāpēc Pegasus ir spilgts simbols tehnoloģiskās attīstības ambivalencei – no vienas puses tehnoloģijas rada cilvēkam vēl nebijušas iespējas, no otras – agrāk neiedomājamus draudus.
"Pegasus", ko "The New York Times" žurnālisti jau nodēvējuši par pasaulē spēcīgāko kiberieroci[1], pirmsākumi saistās ar apņemšanos cīnīties pret organizēto noziedzību. Darbs pie tā sākās ap 2009. gadu, jaundibināta stārtapa NSO (nosaukums atvasināts no dibinātāju uzvārdu iniciāļiem) tapšanā iesaistot bijušos Izraēlas izlūkdienestu un militārās nozares cilvēkus, kā arī hakerus. Jau 2010. gadā NSO tika pie sava pirmā lielā klienta – Meksikas valdība iegādājās "Pegasus", lai vēlāk ar tā palīdzību notvertu bēdīgi slaveno narkobaronu "El Chapo". Visticamāk, daudzu valstu specdienesti ir izmantojuši "Pegazu", lai izsekotu organizētās noziedzības tīmekļiem, lai novērstu terora aktus un beidzot nonāktu "sliktajiem puišiem" pussolīti priekšā. Tomēr drīz vien "Pegasus" parādījās arī ēnas puse – atklājās, ka programmatūra ir plaši izmantota, lai izspiegotu žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un opozicionārus.
Pegazs telefonam pieslēdzas nemanāmi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!