Foto: Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts
Vēsturiski nozīmīgākais likumdošanas akts, kas regulē sociālos medijus, – par ES Digitālo pakalpojumu tiesību aktu "The New York Times" raksta kādreizējā "Facebook" darbiniece Frensisa Haugena (Frances Haugen). Viņas vārds pasaules medijos pērn izskanēja saistībā ar paziņojumiem par "Facebook" pieaugošo ietekmi uz sabiedrību, ko tehnoloģiju milzis nekontrolē, cenšoties gūt lielāku peļņu. Eiropas Parlamentā panāktā vienošanās par jaunu, visaptverošu regulējumu digitālajām platformām atvērs priekškaru, aiz kura slēpjas sociālo mediju darbības principi, kas ļaus mazināt manipulācijas ar informāciju un cilvēku prātiem, kā arī ierobežos krāpšanos e-komercijas vietnēs.

Digitālo pakalpojumu tiesību akta (DPA) uzmanības lokā ir ne tikai sociālo mediju platformas, bet visi lielie digitālo pakalpojumu sniedzēji, kuri mūsdienās ietekmē cilvēku izvēles iepērkoties, veido cilvēku viedokļus sazinoties un nemanāmi ietekmē mūsu ikdienu. Likuma mērķis ir panākt, lai lielās sociālo mediju platformas būtu atbildīgākas par to, kāds saturs tajās tiek publicēts, kā arī, lai novērstu krāpnieciskas darbības e-komercijas platformās. Viss, ko uzskatām par nelikumīgu un apkarojamu reālajā pasaulē, būtu jāattiecina arī uz digitālo pasauli. Šī likuma ieviešana ES dalībvalstīs nozīmē konkrētu uzraudzības funkciju deleģēšanu kādai no uzraudzības iestādēm (t.s. kontaktpunkti), lai panāktu, ka digitālās platformas ievēro jaunos noteikumus. Vienlaikus jāapzinās, ka jauni regulējumi un prasības var mazināt jaunu uzņēmumu veidošanos un inovāciju procesus esošajos digitālajos uzņēmumos, tāpēc būtu jāveido vienoti principi vai vadlīnijas par DPA ieviešanu un interpretēšanu Eiropā, lai izvairītos no pārāk stingrām prasībām un pārregulēšanas riska.

Algoritma "atvēršanas" nozīme

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!