Zaļais kurss skars katru uzņēmumu un nozari

Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa galvenais uzdevums ir būtiski mazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kas dotu pozitīvu ietekmi uz ik katra iedzīvotāja veselību. To nosaka Eiropas politiķu pragmatiskā domāšana: Eiropas Vides aģentūras aplēses rāda, ka klimata pārmaiņas vien ES pēdējo četrdesmit gadu laikā radījušas zaudējumus 487 miljardu apmērā. "Zaļo" mērķu sasniegšana tiks un jau tiek stimulēta visdažādākajos veidos – gan ar ES fondu finansējumu, gan normām un regulām, kurām Eiropas valstīm jāpiemērojas.

Vienlaikus ir maldīgi domāt, ka šīs pārmaiņas skar tikai potenciālos "piesārņotājus". ES zaļais kurss tuvāko gadu laikā ietekmēs visas ekonomikas nozares. Gan transporta un enerģijas ražošanu, kas rada būtisku siltumnīcas efekta gāzu emisiju, gan jebkuru citu nozari, kuras jau šodien tiek aicinātas izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus ražošanā, loģistikā, ēku būvniecībā, bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, enerģijas patēriņā un ikdienas darbā kopumā.

Uzvarētāji biznesā, īpaši starptautiskajā tirgū, būs tie uzņēmēji, kuri uz zaļo kursu spēs pārorientēties visātrāk un izmantos arī pieejamo ES finansējumu zaļās transformācijas atbalstam. Nepieciešamību pēc zaļā kursa diktē ne vien ES noteiktās regulas, bet arī katra biznesa "bargākie auditori" – patērētāji. Mainoties sabiedrības domāšanai, cilvēkiem arvien vairāk rūp tas, kādu un cik ilgtspējīgu ceļu gājusi viņu izvēlētā prece vai pakalpojums. Jau šodien redzam veikalos pircējus, kuri īpaši rūpīgi pēta izvēlētā produkta sastāvu, jaunie vecāki pievērš uzmanību bērnu apģērbu materiālu izcelsmei un mājokļu iegādes gadījumos viens no pirmajiem jautājumiem ir par apsaimniekošanai nepieciešamās enerģijas izmaksām un veidiem.

Ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu ražošanas un citos biznesa procesos nosaka arī biznesa apsvērumi izmaksu optimizācijai – energoresursu cenas aug, bet dabai nedraudzīga saimniekošana vai izejvielas var radīt papildu izdevumus dažādu nodevu un nodokļu veidā.

Vienlaikus, katram uzņēmējam spēcīgs grūdiens zaļā kursa virzienā ir finansējuma pieejamība. "Jau šobrīd viena no svarīgākajām pozīcijām, izvērtējot kredīta projektu biznesa attīstībai, ir tas, cik lielā mērā tas ir vērsts uz ilgtspēju – vai tas samazina enerģijas resursu patēriņu, nerada piesārņojumu videi un spēs pildīt ES un valstu individuāli noteiktos "zaļos" kritērijus nākotnē. Ar prieku varam atzīmēt, ka bankas klientu vidū jau šobrīd ir virkne starptautiska mēroga ražotāju, nekustamo īpašumu attīstītāju, kuriem zaļais kurss ir ikdiena jau tagad," saka "BluOr Bank" galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Lai runātu par šiem jautājumiem, skaidrotu tendences un pastāstītu par veiksmīgajiem piemēriem uzņēmējdarbības vidē, mēneša garumā portālā "Delfi" ar "BluOr Bank" atbalstu būs lasāma rakstu sērija rubrikā "Zaļā enerģija: biznesa ieguvumi un izaicinājumi":

- stāstīsim par iedvesmojošiem piemēriem veiksmīgu Latvijas uzņēmumu vidē;

- pētīsim Latvijas progresu zaļā kursa virzienā;

- skaidrosim, vai iespējama bezatkritumu ražošana;

- mācīsimies no veiksminiekiem – zaļā kursa flagmaņiem ārvalstu uzņēmumu vidū;

- analizēsim, kā dabai nedraudzīgu biznesu padarīt zaļāku.

Uz tikšanos Zaļās enerģijas rubrikā!