Līdzīgi arī Latvijas uzņēmēju vidū ir visai zema gatavība zaļā kursa prasības iedzīvināt praksē. Piemēram, ilgtspējas konsultāciju uzņēmuma "Sustinere" 2021. gada pētījums atklāj – no 100 Latvijas ietekmīgākajiem uzņēmumiem tikai 16 par vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem, kas norāda uz atbildīgu investēšanu, ziņojuši labā līmenī. Lielākajai uzņēmumu daļas nav izstrādātas stratēģijas vai rīcības plāna darbības uzlabošanai ESG jomā.
"Labā ziņa ir tā, ka interese par zaļo kursu pieaug. Arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā meklē risinājumus, kā ražošanu, transporta sfēru, lauksaimniecību un citas darbības jomas padarīt ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas. Uzņēmēju interesi par zaļo jomu aktīvi stimulē arī dažādas valsts atbalsta programmas. Prasības Latvijas ekonomikai sekot zaļajam kursam nosaka arī ES institūcijas. Bet pēdējo divu mēnešu globālie notikumi parāda, ka prasība attīstīt alternatīvus enerģijas risinājumus kļūst par dzīves nepieciešamību. Arī mājokļu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana ir īpaši aktuāla situācijā, kad eneresursu piegādes avoti kļūst ierobežoti," stāsta Marina Antonova, "BluOr Bank" Kreditēšanas pārvaldes vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
