Kā pasaules giganti realizēs pāreju uz klimatneitralitāti

2016. gadā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 196 valstis parakstīja Parīzes nolīgumu, apņemoties ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C – 2,0 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai sasniegtu mērķi neļaut temperatūrai paaugstināties vairāk par 1,5 °C, visām pasaules ekonomikas nozarēm nākamajos desmit gados krasi jāsamazina emisijas.

Līdz ar to arvien vairāk uzņēmumu aktīvi strādā pie ilgtspējības mērķu sasniegšanas. Vienlaikus ir jāatzīst, ka lielākā daļa uzņēmumu nav pietiekami skaidri definējuši, kā pildīs saistības klimata jomā. Ir gan tādi, kuru apņemšanās ir nozīmīgas, gan tādi, kuru veiktie pasākumi, iespējams, ir nepietiekami. Ir vairāki galvenie virzieni, kā uzņēmums var mazināt savu ietekmi uz vidi, un tas cieši saistīts arī ar konkrētā uzņēmuma darbības specifiku un nozari.

Pēdējos gados daudzi uzņēmumi nereti publiski paziņo, ka izvirzījuši mērķi panākt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisiju nulles līmeni vai to, ka uzņēmums ir kļuvis CO₂ neitrāls. Bet ko šie vārdi nozīmē? Neto emisiju nulles līmeņa apņemšanās nozīmē, ka uzņēmums neradīs vairāk SEG emisiju, nekā tas spēj kompensēt vai izvadīt no atmosfēras.

Vienlaikus, ir ļoti svarīgi analizēt, cik plaša ir konkrētā apņemšanās. Piemēram, "Intel", viens no pasaules vadošajiem pusvadītāju ražotājiem, nesen apņēmās sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2040. gadam. Saskaņā ar uzņēmuma plānu, šis mērķis attieksies uz uzņēmuma "globālo darbību" radīto piesārņojumu. Tas ietvers emisijas, kas nāk tieši no uzņēmumam piederošajām iekārtām un transportlīdzekļiem, kā arī piesārņojuma, kas rodas no elektroenerģijas izmantošanas. Nozares valodā tās sauc par attiecīgi 1. tvēruma emisijām (Scope 1) un 2. tvēruma emisijām (Scope 2).

Lai gan ražošanas un enerģijas patēriņa CO² emisijas, protams, ir svarīgs faktors, vairumam uzņēmumu, pēc ekspertu domām, lielākā daļa emisiju rodas no piegādes ķēdēm, kā arī to produktu un pakalpojumu izmantošanas. Tās sauc par 3. tvēruma emisijām (Scope 3). Piemēram, uzņēmumam "Intel" 2020. gadā 3. tvēruma emisijas bija vairāk nekā 10 reizes lielākas nekā 1. un 2. tvēruma emisijas kopā, taču uzņēmumam vēl nav plānu, kā šīs 3.tvēruma emisijas efektīvi ierobežot.

Lai gan visas piegādes ķēdes optimizēšana ir liels izaicinājums jebkuram uzņēmumam, ir tehnoloģiju giganti, kas jau ir uzņēmušies šī uzdevuma izpildi. Piemēram, "Apple" solījums līdz 2030. gadam panākt neto nulles ietekmi uz klimatu ietver visas trīs emisiju kategorijas (Scope 1, 2, 3). Tāpat nesen "Apple" paziņoja, ka ir mudinājis vairāk nekā 200 savus piegādātājus "Apple" produktu ražošanā izmantot tīru enerģiju.

Uz šo mērķi virzās ne tikai tehnoloģiju giganti. "Schneider Electric SE" ir vēl viens uzņēmums, kas apņēmies sasniegt kopējo neto emisiju nulles līmeni. Šis milzīgais Francijas daudznacionālais uzņēmums nodrošina enerģijas un automatizācijas digitālos risinājumus efektivitātes un ilgtspējības nodrošināšanai, taču viņu, iespējams, pazīstamākais produkts ir lifti. Ņemot vērā uzņēmuma augstāku emisijas profilu, tā mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt neto emisiju nulles līmeni savā darbībā (Scope 1, Scope 2) un līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti visā piegādes ķēdē.

Tātad, ko šie ilgtspējības solījumi ietver? Kādus pasākumus uzņēmumi veic, lai samazinātu emisijas? Interesants piemērs ir "Autodesk" – uzņēmums, kas ražo programmatūras produktus un pakalpojumus arhitektūras, inženierijas, būvniecības, ražošanas, mediju, izglītības un izklaides nozarēm. Viņi ne tikai jau sasnieguši neto emisiju nulles līmeni savā darbībā, izmantojot 100% atjaunojamos energoresursus, bet arī uzlabo savus programmatūras izstrādes produktus, lai arī saviem klientiem palīdzētu kļūt ilgtspējīgākiem. Kā piemēru var minēt viņu programmatūru arhitektūras un būvniecības nozarēm, kur tiek izmantoti mašīnmācīšanās algoritmi. Tā jau konceptuālās projektēšanas sākumposmā palīdz veikt integrētu ēku energoefektivitātes analīzi. Ar šo programmu palīdzību arhitekti un būvnieki var radīt modeļus, lai labāk prognozētu enerģijas patēriņu un mainītu dizainu pirms kaut kas tiek būvēts, tādējādi nodrošinot maksimālu efektivitāti.

Programmatūra nav vienīgā joma, kur notiek milzīgi uzlabojumi. Dānijas vēja turbīnu ražotājs "Vestas Wind Systems" dažādos reitingos pastāvīgi ierindojas starp vadošajiem ilgtspējības uzņēmumiem. Vēja turbīnu ražošana, atšķirībā no programmatūras izstrādes, ir ārkārtīgi resursietilpīga, un tai ir liela oglekļa pēda. Lai gan turbīnas ražo tīru elektroenerģiju, pašas turbīnas lielākoties ir izgatavotas no oglekļa šķiedras, kuras pārstrāde līdz šim ir bijusi ļoti sarežģīta vai dārga.

"Vestas Wind Systems" ir veicis vairākus pasākumus, lai samazinātu šo ietekmi uz savu darbību, tostarp elektrificējis savu transportlīdzekļu parku un pārslēdzis apkures sistēmas no dabasgāzes uz biomasu. Uzņēmums arī sadarbojas ar saviem piegādātājiem, lai mazinātu emisijas piegādes ķēdē, kā arī lai palielinātu savu produktu "cirkularitāti", uzlabojot dizainu, lai nodrošinātu komponentu atkārtotu izmantošanu pēc turbīnu kalpošanas laika beigām.

Lai gan zaļas un ilgspējīgas enerģijas izmantošana ir pirmā doma, kas nāk prātā saistībā ar ietekmes uz vidi mazināšanu, ir vēl kāds ne mazāk svarīgs aspekts, kas videi mazāk draudzīgu var padarīt pat sastāva ziņā tīrāko produktu – iepakojums. Viens no vadošajiem iepakojuma uzņēmumiem, kas koncentrējas uz ilgtspējību, ir "Smurfit Kappa" – viens no pasaules lielākajiem kartona iepakojuma ražotājiem. Uzņēmums atzīst, ka pieprasījums pēc ilgtspējīga iepakojuma pieaug, un arvien biežāk par šī procesa virzītājspēku kļūst arī patērētāji. Tāpēc Smurfit Kappa mērķtiecīgi veic virkni uz ilgtspējīgu darbību vērstu pasākumu: ūdens patēriņa un kopējā atkritumu daudzuma mazināšana, otrreizējas pārstrādes palielināšana un piegādes ķēdes ilgtspējības uzlabošana, izmantojot "viedo mežsaimniecību" ("smart forestry management"). Tas nozīmē, ka viņu izmantotā koksnes masa tiek iegūta no mežiem ilgtspējīgā veidā, lai neiznīcinātu bioloģisko daudzveidību.

Vēl viens lielisks ilgtspējības līdera piemērs ir "Ikea". Tāpat kā "Smurfit Kappa", tas ir liels koksnes patērētājs, un tādējādi tam ir ievērojams klimata pēdas nospiedums. Lai samazinātu šo pēdu, uzņēmums ir veicis izmaiņas produktu klāstā, piemēram, ieviešot energoefektīvākas LED spuldzes un paplašinot augu bāzes pārtikas produktu piedāvājumu. "Ikea" arī mērķtiecīgi strādā pie tā, lai it visur uzņēmuma darbībā tiktu izmantota atjaunojamā enerģija 100 % apjomā.

Jāatzīmē, ka uzņēmums iesaistās arī sistēmiskā pārejā uz aprites ekonomiku, lai gan tas, visticamāk, ietekmēs viņu pārdošanas apjomus. Plānots, ka katru viņu izstrādāto produktu varēs izmantot atkārtoti, uzlabot, atjaunot un beigu beigās – pārstrādāt. Apzinoties, ka mēbeļu pārdošana lielos apmēros un par pircējiem izdevīgu cenu, ir šī uzņēmuma biznesa pamatprincips, šīs ir lielas un apsveicamas pārmaiņas, kuras uzņēmums veic, neskatoties uz potenciāli negatīvo ietekmi uz saviem ieņēmumiem.

Piemēru tam, ko ilgtspējas jomā dara veiksmīgākie uzņēmumi, ir daudz, taču ir dažas galvenās iezīmes, kas tos izceļ uz pārējo uzņēmumu fona. Pirmkārt, līderība un vadošā loma ilgtspējas jomā parasti nāk no tiem, kas rīkojas proaktīvi, nevis no tiem, kas reaģē uz patērētāju pieprasījumu un skaļāk runā par problēmu. Turklāt labi pārvaldīti uzņēmumi saprot, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, ko pārmaiņas rada finanšu rādītājiem, šo problēmu ignorēšana, visticamāk, novedīs pie pilnīgas viņu biznesa iznīcināšanas. Visbeidzot, patērētāji jau tagad dod priekšroku ilgtspējīgākiem uzņēmumiem un izvairās no tiem, kas tādi nav. Šīs tendences tikai paātrināsies.

Informāciju sagatavoja Pēteris Celms, "BluOr Bank" investīciju portfeļa pārvaldnieks