Latvijas pienesums saules paneļu lietojumā Baltijā – vien 2%. Kā to mainīt?
Foto: Publicitātes foto
Saules paneļi ir viens no vadošajiem alternatīvās enerģijas avotiem, kas strauji gūst popularitāti visā pasaulē. Privātpersonām un uzņēmumiem, kas tos uzstādījuši savos īpašumos, tas nozīmē bezmaksas elektroenerģijas avotu – aizraujoša doma šī brīža apstākļos, kad elektrības cena arvien aug. Šī enerģija ir tīra, nerada emisijas un ir neizsmeļama. Pat Latvijā, kur laika apstākļi ir visai mainīgi. Saules paneļi ir arī lieliska investīcija, kas sevi atpelna salīdzinoši īsā laikā. Taču Baltijas valstis saules paneļu lietojuma ziņā krietni atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijas pienesums Baltijas sniegumā ir vien 2%. Tā ir noderīga viela pārdomām, ņemot vērā rietumvalstu piemēru, kur saules paneļu bizness dažiem uzņēmumiem nesis fantastisku izaugsmi.

To, cik īsā laikā un strauji saules paneļu bizness attīstījies, varam vērot Amerikas Savienotajās Valstīs. 2013. gada vasarā, pirms mana pēdējā studiju gada Virdžīnijas universitātē ASV, stažējos nelielā privātā kapitāla fondā, kas specializējas saules enerģijas jomā. Tolaik tā bija jauna biznesa ideja – paplašināt saules enerģijas pieejamību uzņēmējiem, kuriem bija vēlme izmantot saules enerģiju, bet nebija kapitāla, lai to izdarītu. Mūsu uzņēmums nodrošināja finansējumu paneļu uzstādīšanai apmaiņā pret to iegūstot īpašumtiesības uz iekārtu un ilgtermiņa vienošanos ar uzņēmēju par visas paneļu saražotās elektroenerģijas iegādi. Fondam tas nozīmēja, ka pēc sākotnējām investīcijām tam gadu desmitiem ilgi nodrošināta stabila un paredzama naudas plūsma, kā arī ieguldījuma gada atdeve, kas bija divciparu skaitļa apmērā.

Lai gan tagad tas šķiet vienkāršs un acīmredzams ieguldījums, pirms deviņiem gadiem tā vēl bija salīdzinoši nepierādīta koncepcija. Materiālu un būvniecības izmaksas bija lielas, tādēļ vairums šo agrīno projektu nebija realizējami bez ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem un citiem stimuliem, ko, cenšoties mazināt finansiālo slogu, nodrošināja valsts un federālās valdības programmas. Tas bija īpaši aktuāli projektiem, kurus realizēja valsts ziemeļaustrumu daļā, kur atradās arī uzņēmuma galvenais birojs. Ģeogrāfiskās atrašanās vietas un lielāka mākoņu daudzuma dēļ kopējā saules paneļu jauda šajā valsts daļā ir daudz mazāka nekā saulainākās vietās dienvidu štatos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!