Biznesa un zaļās domāšanas balanss zīmola 'Rūdolfs' ražotnē

Uzņēmuma ražotnē Ādažos šobrīd pēc Latvijas pārtikas tehnologu izlolotām receptēm top vairāk nekā 200 dažādu produktu veidi. Vietējā tirgū "Lat Eko Food" realizē vien nelielu daļu saražotās produkcijas – aptuveni 70% tiek eksportēta. Gardumi no Latvijas gan ar "Rūdolfa", gan citu bioloģiskās pārtikas ražotāju privātām preču zīmēm nonāk Somijā un Zviedrijā, kā arī Austrijā, Čehijā, Lietuvā, Kanādā, Nīderlandē un pat tādās mums eksotiskās valstīs kā Singapūra, Japāna un Izraēla, AAE, Filipīnas, Koreja – kopumā vairāk nekā 30 valstīs.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana, kuru sastāvā nav konservantu, krāsvielu, aromatizētāju un citu mākslīgu sastāvdaļu. Bērnu pārtika sastāda 70% no ražotnē tapušās produkcijas. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Uzņēmuma vadītāja Egija Martinsone ar pārtikas ražošanu sāka nodarboties ļoti personīga un skaista dzīves notikuma dēļ – pasaulē nāca viņas dēls. Vēloties tolaik vēl pavisam mazajam Rūdolfam dot pašu labāko, mājas virtuvē tapa pirmie pašas gatavotie augļu un dārzeņu biezeņi. Profesionālo pavāres prasmju un personīgās pieredzes dēļ radās ideja un apņemšanās izstrādāt bioloģiski tīrus, pēc visaugstākajiem standartiem ražotus un, galvenais, garšīgus produktus bērniem. Pie bioloģiskās ražošanas virziena uzņēmums pieturas joprojām, vienlaikus meklējot iespējas ilgtspējīgai saimniekošanai arī citos ražošanas un uzņēmējdarbības procesos, balansējot to ar biznesa domāšanu.

Jebkuram uzņēmumam iegūt un saglabāt bioloģiskas pārtikas sertifikātu nav viegls uzdevums, taču vēl jo lielāks izaicinājums ir zīdaiņu pārtikas ražošanā. Ražotne iepērk tikai bioloģiski sertificētas izejvielas – augļus, dārzeņus, ogas, gaļu, zivis, piena produktus un daudzas citas izejvielas. Atbalstot vietējo ekonomiku, priekšroka izejvielu piegādē tiek dota Latvijas bioloģiskajām saimniecībām. Uzņēmums lepojas ne tikai ar Eiropas Savienības bioloģiskās produkcijas "zaļā karodziņa", gan virkni citu starptautiski nozīmīgu sertifikātu. To vidū ir arī BRC, IFS un skandināvu "KRAV" sertifikāts, kas apliecina gan to, ka tiek ražoti ekoloģiski tīri produkti, gan to, ka tiek mazināta ietekme uz vidi un ražošanas procesos tiek ievēroti augstākie kvalitātes standarti.

Lai samazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, uzņēmums šobrīd iepērk tikai atjaunojamo jeb zaļo enerģiju. Tāpat visi procesi ražotnē mērķtiecīgi veidoti pēc bezatkritumu saimniecības principiem. Piemēram, ražošanā izmantoto augļu un dārzeņu mizas un atlikumi tiek nodoti dzīvnieku barošanas vajadzībām. Šobrīd ražotnē darbu uzsākusi arī ūdens recirkulācijas sistēma, kas ļaus būtiski samazināt ražotnē patērētā ūdens resursus.

"Augstās higiēnas prasības un bērnu pārtikas ražošanas īpatnības nozīmē, ka ražotnē sterilizācijas, termiskās apstrādes un cita veida procesiem tiek patērēts ļoti liels daudzums ūdens. Latvijā ūdens resursu, protams, netrūkst, taču mums ir jāmaksā gan par šo ūdeni, gan pēcāk par kanalizāciju. Tāpēc šis ir veids, kā vienlaikus rūpēties par vidi un būtiski ietaupīt. Tāpat mēs esam pārejas procesā uz jaunu iepakojumu, kas vairs nesaturēs folija un citu tādu materiālu slāņus, kas dabā nesadalās. Tā ir milzīga Eiropas līmeņa inovācija, jo līdz šim sterilizētai bērnu pārtikai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem šāda veida videi draudzīgs iepakojums nav lietots," stāsta E. Martinsone.

Ražotnē šobrīd tiek apzinātas iespējas arī būtiski mazināt gāzes patēriņu, vairāk pārejot uz elektrību, un tiek pētītas iespējas uzstādīt saules paneļus, kas vēl vairāk samazinātu elektrības patēriņu. Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka, apzinoties ilgtspējas mērķus, katrs lēmums, kā jebkurā biznesā, vienmēr tiek analizēts arī izmaksu kontekstā – kamēr daži uzlabojumi nes tūlītēju ietaupījumu, citi nozīmē būtiskas investīcijas, kas atmaksāsies tikai tālākā nākotnē.

"Jebkura uzņēmēja galvenais motivators, protams, ir izmaksu optimizācija. Ejot ilgtspējas ceļu, mēs jau tagad jūtam reālu ieguvumu ūdens, gāzes un elektrības patēriņa ziņā. Tomēr ir jomas, kurās investējam nākotnes vārdā un reālo ieguvumu un izmaksu līkni varēsim analizēt tikai ilgtermiņā. Viens no šādiem piemēriem ir mūsu uzsāktā pāreja uz pilnībā pārstrādājamu, ekoloģisku iepakojumu. Nav noslēpums, ka videi draudzīgs iepakojums šobrīd ir būtiski dārgāks. Iespējams, nākotnē, attīstoties šī iepakojuma ražošanas tehnoloģijām, izmaksas mazināsies. Taču šobrīd to darām, jo uzskatām šo par svarīgu un atbildīgu soli," saka Egija Martinsone.

Uzņēmēja atzīst, ka, strādājot starptautiskā tirgū, vērojamas būtiskas atšķirības tajā, cik atbildīgi pret vidi ir arī patērētāji dažādās pasaules valstīs. Piemēram, Skandināvijas valstīs – Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā vērojama īpaši liela interese par bioloģiski sertificētiem produktiem, kā arī patērētāji biežāk izvēlas produktus tādos iepakojumos, kas ir pārstrādājami un nerada vides piesārņojumu. "Latvijā šīm lietām vēl pievērš salīdzinoši maz uzmanības un vairāk skatās uz produkta cenu. Protams, tas atkarīgs no sabiedrības grupas – ir arī cilvēki, īpaši jaunieši, kam tas ir ļoti svarīgi. Kopumā vēlētos, lai par šīm lietām arī Latvijā domātu vairāk. Lai gan saistība ar valsts ekonomiskās attīstības līmeni, protams, ir noteicoša, tendences visā Eiropā šobrīd strauji mainās – arī saistībā ar jaunajām prasībām, tai skaitā zaļo kursu un klimata pārmaiņām."

Līdzīgi kā patērētājiem, arī uzņēmējiem ilgtspējas jautājumi cieši savijas ar ekonomiskiem faktoriem, un uzņēmēja mudina nākotnē domāt par lielāku valsts un Eiropas Savienības līmeņa atbalstu uzņēmējiem, kas realizē projektus ietekmes uz vidi samazināšanai.

"Uzņēmēju interese par dažādām zaļā kursa un cita veida atbalsta programmām ir ļoti liela. Par to liecina milzīgā konkurence, piesakoties teju jebkurai ES atbalsta programmai. Šo programmu ne tuvu nepietiek visiem gribētājiem, tāpēc valsts līmenī būtu jādomā par citiem mehānismiem, kā uzņēmējus motivēt, piemēram, nosakot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas jau ieviesuši kādas zaļas tehnoloģijas," aicina E.Martinsone.