Elektroauto tirgus Latvijā buksē valsts atbalsta trūkuma dēļ

Mūsu ikdiena bez efektīvas transporta sistēmas nav iedomājama, taču transports ir arī viens no galvenajiem vides problēmu avotiem Eiropas Savienībā. Lielākais siltumnīcefektu izraisošo gāzu avots transporta nozarē ir tieši autotransports, kas 2019. gadā veidoja no 95% no visām transporta sektora emisijām, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati. Tāpēc Eiropas Komisijas zaļie mērķi auto jomā ir tiešām ambiciozi. Līdz 2035. gadam jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas plānots samazināt par 100%, kas nozīmē, ka jauno auto tirgū ienāks tikai auto ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmos auto.

Arī Baltijas valstīs pieprasījums pēc elektroauto strauji aug gan jauno, gan lietoto automašīnu segmentā. 2021. gadā Baltijā tika reģistrēti 2300 jauni elektroauto – gan vieglās automašīnas, gan komerctransports. Tas ir divreiz vairāk nekā 2020. gadā, kad tika reģistrēti 1145 elektroauto. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse no visiem pārdotajiem elektroauto ir paredzēti lielo uzņēmumu autoparkiem. To vidū ir arī kurjerpakalpojumu uzņēmumi, koplietošanas auto pakalpojumu sniedzēji, un interese par elektroauto aug arī valsts iestādēs un citos lielos uzņēmumos, stāsta SIA "Moller Auto Latvia" valdes locekle Izīda Gerkena intervijā LETA.

Arī Latvijā desmit gadu laikā kopš pirmo elektroauto reģistrācijas to skaits jau mērāms simtos, tomēr pāreja uz elektroauto notiek daudz gausāk nekā Rietumeiropas valstīs, atzīst Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents.

Saskaņā ar Auto asociācijas datiem 2021. gadā Latvijā reģistrēti 413 jauni bateriju elektromobiļi, un kopējā jauno automobiļu importā elektrisko spēkratu īpatsvars šobrīd ir 4,48 %."Diemžēl Latvija no Rietumeiropas elektroauto ieviešanā atpaliek par gadiem pieciem, tur elektroauto īpatsvars jauno auto vidū sasniedz jau 25%," stāsta Kulbergs.

Īpaša interese par elektroauto iegādi ir loģistikas, piegādes, kurjeru pakalpojumu sniedzējiem, transporta koplietošanas kompānijām, kuru bizness pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi un balstās uz aktīvu transporta izmantošanu pilsētvidē.

Vēl gausāk ar elektroauto ieviešanu Latvijā sokas vieglo komercauto segmentā – gada laikā reģistrācijas datos parādījušies vien 25 elektriskie automobiļi. 2022. gada 1. janvārī Latvijas CSDD kopumā uzskaitē bija 2174 elektromobiļi, no tiem 68 bija vieglais komerctransports.

"Lielākā kļūda, kas bremzē paradumu maiņu – Latvijā nav motivējošu valsts atbalsta programmu elektroauto iegādē uzņēmumiem. Jā, ir labi, ka kopš šī gada aprīļa beidzot ir atbalsts fiziskām personām – par jaunu elektro un hibrīda auto iegādi piešķirtais atbalsts ir 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, bet uzņēmumiem atbalsta programmas joprojām kavējas.

Privātpersonas paradumus maina ļoti lēni, ir apdomīgākas, turpretī uzņēmumi reaģēs strauji, ja vien tiks piedāvāta draudzīga elektroauto cena un ilgtermiņā būs redzams skaidrs finansiāls ieguvums, ko pagaidām valsts nepiedāvā. Visur Eiropā šādas atbalsta programmas uzņēmējiem sekmīgi darbojas jau vairākus gadus, diemžēl Latvijā to neredzam," uzsver Kulbergs

Kā uzskatāmu piemēru var minēt ūdens piegādes pakalpojumu. Ja elektroauto iegādes cena šādam uzņēmumam ir 55 000 eiro, nevis 35 000, minētā 20 000 eiro starpība ir jāiekļauj ūdens un tā piegādes izmaksās, kas nozīmē, ka ar elektroauto piegādāts ūdens var kļūt nekonkurētspējīgs.

Arī pandēmija un karš Ukrainā ir būtiski palēninājis auto industrijas nozares attīstību, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tostarp arī elektroauto pieejamību, uz kuru iegādi veidojas garas rindas.

Liels mīnuss ir arī Latvijā noteiktais cenas ierobežojums uzņēmumiem, proti, reprezentatīvo auto PVN slieksnis 50 500 EUR bez PVN ir nemainīgs kopš 2014. gada un pilnībā bremzē elektroauto iegādi uzņēmumos un arī valsts iestādēs. Kulberga ieskatā, tas būtu jāatceļ pilnībā un elektroauto jāļauj attiecināt PVN 100% priekšnodoklī gan auto iegādē, gan ekspluatācijas izdevumos (arī izmantojot privātām vajadzībām).

Kamēr Latvijā vēl domājam, vai un kā braukt zaļāk, vairākas Eiropas pilsētas jau paziņojušas par pilsētvides slēgšanu dīzeļautomašīnām, kas ļaus mazināt gaisa piesārņojumu un mazināt trokšņa līmeni. Tāpat aug spiediens apturēt iekšdedzes dzinēju automašīnu palaišanu tirgū, kas ne tikai nodrošina CO2 nulles emisiju un uzlabo ekoloģisko situāciju, bet arī samazina troksni pilsētvidē. Piemēram, Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena, lai sasniegtu ambiciozo mērķi līdz 2025. gadam kļūt klimatneitrāla, ir apņēmusies visas ar dīzeli darbināmās atkritumu savākšanas mašīnas pilsētā nomainīt pret elektriskajām. Savukārt uzņēmums "Scania" lēš, ka 2025. gadā elektriskie transportlīdzekļi veidos aptuveni 10% no visa Eiropā pārdotā kravas mašīnu apjoma, savukārt līdz 2030. gadam šis skaitlis pieaugs pat līdz 50%.

"Tie, kas vēl šaubās, vai elektroauto ir nākotne, jāatceras – Eiropas Komisijas politika zaļo mērķu sasniegšanā ir neatgriezeniska. Arī auto ražotāji jau ir paziņojuši par pāreju uz videi draudzīgu auto ražošanu, un citu produktu tirgū nākotnē vienkārši nebūs," uzsver Kulbergs. Piemēram, "Volkswagen" jau paudis, ka 2025. gads būs pēdējais, kad vēl tiks ražoti iekšdedzes dzinēja modeļi, pēc tam tādu piedāvājumā vairs vienkārši nebūs.

Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka, sekojot zaļā kursa prasībām, Latvijā strauji attīstās elektromobiļu uzlādes staciju tīkls, kas atvieglo ikdienas pārvietošanos. Pēc CSDD datiem, pērn, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, uzlādes staciju izmantošanas apjoms Latvijā ir teju divkāršojies. Līdz 2021. gada nogalei CSDD Latvijas teritorijā izbūvējis 139 ātrās uzlādes stacijas, bet līdz 2025. gadam tiks izveidots vismaz tūkstotis publiskās uzlādes pieslēgvietu.

Arī AS "Latvenergo" sola strauji attīstīt elektroauto tīklu. Jau pērn AS "Latvenergo" atvēra 90 uzlādes vietas, bet šogad tiek plānots to skaitu palielināt līdz 230. Savukārt 2026. gadā Baltijas valstīs to būs 1500, bet līdz 2030. gadam elektromobiļu uzlādes punktu skaits vēl tiks dubultots.

Pagaidām gan uzņēmumi, kas ikdienā izmanto elektrodegvielu, to nevar norakstīt izdevumos – to var tikai ar degvielas uzpildes stacijās iegādāto degvielu, kas mazina uzņēmumu interesi par elektroauto izmantošanu ikdienā, stāsta Kulbergs.

Kaut gan elektroauto iegādes izmaksas šobrīd ir augstākas nekā iekšdedzes dzinēju auto, eksperti iesaka vērtēt kopējās auto izmaksas ilgtermiņā, līdzās cenai ietverot arī enerģijas patēriņu, apkopes un apdrošināšanas izmaksas, kas elektroauto kopumā ir zemāki. Tiem, kuri elektroauto iegādei vēl nav gatavi, bet tomēr vēlas braukt videi draudzīgāk, būtu ieteicams hibrīdauto, kas ļauj mazināt CO2 izmešu apjomu. Hibrīdauto priekšrocības vislabāk novērtējamas tieši ikdienas braucienos pa pilsētām vai to tuvumā, ja nav jāmēro lieli attālumi. Šādu auto vidējais patēriņš ir 4-5 litri uz 100 kilometriem, kas ilgtermiņā būtiski ļauj samazināt izdevumus par degvielu.

"Saglabājoties augstajām degvielas cenām, elektroauto kļūs arvien konkurētspējīgāki. Turklāt, iekšdedzes dzinēju automašīnu skaitam tirgū samazinoties un augot nodokļu slogam par videi nedraudzīgu transporta līdzekļu izmantošanu, uzturēt auto ar iekšdedzes dzinēju kļūs arvien dārgāk un neizdevīgāk. Šādus auto būs grūtāk pārdot, un tā nebūs pievilcīga investīcija," uzsver Kulbergs.