Darbs "Latvijas valsts mežos".
Mežvidu kokaudzētavas vadītājas Ilvas stāsts
Mežvidu kokaudzētavas vadītājas Ilvas stāsts
Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
Aizvadītā gada izskaņā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Mežvidu kokaudzētavā Jaunkalsnavā tika pabeigti stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvdarbi. Kokaudzētava šobrīd jau strādā ar pilnu jaudu, un plānots, ka nākotnē šeit tiks izaudzēti līdz 15 miljoniem stādu gadā. Kā stāsta kokaudzētavas vadītāja Ilva Ivanova, bez rūpīgas plānošanas te neiztikt. Lai realizētu visus uzstādītos mērķus, kolektīvam jāstrādā kā labi ieeļļotam mehānismam, un Ilva uzsver – katrs darbiņš ir svarīgs.
Kas interesanti, Ilva ir viena no gados jaunākajām LVM kokaudzētavu vadītājām, taču tas nenozīmē, ka viņa nevar lepoties ar ievērojamu pieredzes bagāžu. 2018. gadā Ilva absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un ieguva profesionālo bakalaura grādu mežzinātnē un mežsaimniecības inženiera kvalifikācijā. Pēdējā kursa beigās paralēli diplomdarba rakstīšanai viņa sāka strādāt LVM Pļaviņu kokaudzētavā, bet vēlāk nonāca Mežvidos, kur kā kokaudzētavas projekta vadītāja izstrādāja kokaudzētavas kompleksa plānu. Nu jau viņa kļuvusi par kokaudzētavas vadītāju.
No "zaļas" studentes līdz kokaudzētavas vadītājai
Sešu gadu laikā no studentes bez reālas darba pieredzes Ilva LVM, "Sēklas un stādi" struktūrvienībā piedzīvojusi strauju karjeras izaugsmi. Tiesa, kā pati saka, lai gan šobrīd viņa sirdī jau jūtas kā "mežiniece", vēl 12. klasē viņa nebija īsti pārliecināta, ar kādu profesionālo nozari vēlas saistīt savu turpmāko dzīvi.
"Tolaik mans brālis jau studēja meža inženieros Jelgavā, un viņam arī bija savs mežsaimniecības uzņēmums. Vide, kas viņam bija apkārt, likās saistoša, un tas laikam arī bija galvenais pamudinājums, kāpēc izvēlējos studēt Meža fakultātē. Varu arī godīgi atzīt, ka pirmais pusgads universitātē man bija emocionāls, jo vēl līdz galam nesapratu, vai esmu izdarījusi pareizo izvēli. Turklāt darba un informācijas apjoms bija milzīgs. Tā vairs nebija vidusskola, kur ar tevi auklējas," stāsta Mežvidu kokaudzētavas vadītāja Ilva Ivanova.
Pēdējā kursa beigās Ilva sāka pētīt darba iespējas LVM. Viņa pieteicās ražošanas darbu vadītāja vakancei Pļaviņu kokaudzētavā. Lai gan kandidātiem bija vēlama pieredze nozarē, Ilva tomēr nolēma riskēt, un tas atmaksājās – viņa ieguva kāroto amatu.
Strādājot Plaviņās, Ilva vadības un struktūrvienības sanāksmēs uzzināja, ka tiek plānota jaunas kokaudzētavas izveide. Tas bija zīmīgs brīdis viņas karjeras izaugsmē – tobrīd pavērās durvis uz Mežvidu kokaudzētavas projekta vadītājas amatu. Lai gan Ilvai atkal piezagās šaubas, vai spēs tikt galā ar atbildīgajiem pienākumiem, viņas apņēmība, zināšanas, vēlme mācīties un darba spars ļāva iegūt amatu.
"Tolaik mans brālis jau studēja meža inženieros Jelgavā, un viņam arī bija savs mežsaimniecības uzņēmums. Vide, kas viņam bija apkārt, likās saistoša, un tas laikam arī bija galvenais pamudinājums, kāpēc izvēlējos studēt Meža fakultātē. Varu arī godīgi atzīt, ka pirmais pusgads universitātē man bija emocionāls, jo vēl līdz galam nesapratu, vai esmu izdarījusi pareizo izvēli. Turklāt darba un informācijas apjoms bija milzīgs. Tā vairs nebija vidusskola, kur ar tevi auklējas," stāsta Mežvidu kokaudzētavas vadītāja Ilva Ivanova.
Pēdējā kursa beigās Ilva sāka pētīt darba iespējas LVM. Viņa pieteicās ražošanas darbu vadītāja vakancei Pļaviņu kokaudzētavā. Lai gan kandidātiem bija vēlama pieredze nozarē, Ilva tomēr nolēma riskēt, un tas atmaksājās – viņa ieguva kāroto amatu.
Strādājot Plaviņās, Ilva vadības un struktūrvienības sanāksmēs uzzināja, ka tiek plānota jaunas kokaudzētavas izveide. Tas bija zīmīgs brīdis viņas karjeras izaugsmē – tobrīd pavērās durvis uz Mežvidu kokaudzētavas projekta vadītājas amatu. Lai gan Ilvai atkal piezagās šaubas, vai spēs tikt galā ar atbildīgajiem pienākumiem, viņas apņēmība, zināšanas, vēlme mācīties un darba spars ļāva iegūt amatu.
"Joprojām esmu ļoti pateicīga LVM un struktūrvienībai LVM "Sēklas un stādi", ka man uzticējās un deva iespēju. Uzsākot darba gaitas, paralēli rakstīju arī bakalaura darbu," atmiņās dalās stāsta varone.
Izveidot kokaudzētavu
"Būtībā Mežvidu kokaudzētavā esmu jau no pirmās dienas, kad šeit vēl nekā nebija. Biju pieņemta darbā kā projekta vadītāja uz noteiktu laiku – līdz brīdim, kad kokaudzētava uzsāks darbību. Tā bija ļoti liela atbildība, un es zināju, ka nedrīkstu kļūdīties, ja vēlos šeit iegūt stabilu darbu," stāsta Ilva.
Skolā neviens nemāca, kā izveidot kokaudzētavu, tāpēc Ilva kā projekta vadītāja apbraukāja LVM kokaudzētavas, lai izzinātu, kā pareizāk un efektīvāk plānot teritorijas apbūvi. "Mežvidos ir ieliktas visas zināšanas, ko es ieguvu no citām kokaudzētavām, kā labāk veidot izkārtojumu un iekšējo loģistiku, – kur jāatrodas stādu izsniegšanai un saldētavām, kur vajadzētu atrasties sēšanas līnijai, stādu audzēšanas poligoniem un siltumnīcām. Tās bija dažādas nianses, kas ikdienā atvieglo ražošanas un plānošanas procesus," pieredzē dalās kokaudzētavas vadītāja.
Divu gadu laikā tika uzbūvētas pirmās siltumnīcas un poligoni, ūdens un elektrības pievade. Lai gan paralēli joprojām norisinājās būvniecības darbi, varēja jau uzsākt ražošanu. Tā kā Ilva jau labi pārzināja visas shēmas un procesus, tikai likumsakarīgi, ka viņai tika uzticēts kokaudzētavas vadītājas amats. "Par to, kur esmu nonākusi, lielu paldies varu teikt ne tikai savai ģimenei, bet arī LVM un struktūrvienībai "Sēklas un stādi", ka tā pilnībā man uzticējās," saka Ilva.
Skolā neviens nemāca, kā izveidot kokaudzētavu, tāpēc Ilva kā projekta vadītāja apbraukāja LVM kokaudzētavas, lai izzinātu, kā pareizāk un efektīvāk plānot teritorijas apbūvi. "Mežvidos ir ieliktas visas zināšanas, ko es ieguvu no citām kokaudzētavām, kā labāk veidot izkārtojumu un iekšējo loģistiku, – kur jāatrodas stādu izsniegšanai un saldētavām, kur vajadzētu atrasties sēšanas līnijai, stādu audzēšanas poligoniem un siltumnīcām. Tās bija dažādas nianses, kas ikdienā atvieglo ražošanas un plānošanas procesus," pieredzē dalās kokaudzētavas vadītāja.
Divu gadu laikā tika uzbūvētas pirmās siltumnīcas un poligoni, ūdens un elektrības pievade. Lai gan paralēli joprojām norisinājās būvniecības darbi, varēja jau uzsākt ražošanu. Tā kā Ilva jau labi pārzināja visas shēmas un procesus, tikai likumsakarīgi, ka viņai tika uzticēts kokaudzētavas vadītājas amats. "Par to, kur esmu nonākusi, lielu paldies varu teikt ne tikai savai ģimenei, bet arī LVM un struktūrvienībai "Sēklas un stādi", ka tā pilnībā man uzticējās," saka Ilva.
Šobrīd Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss ir 7800 m² liels, tajā atrodas ražošanas telpas, stādu saldētavas un kokaudzētavas administratīvās telpas, kā arī 500 m² liela papildinventāra un tehnikas uzglabāšanas noliktava. Pavisam drīz lielajā ražošanas telpā tiks izveidota stādu kasešu mazgāšanas līnija. Vēlāk taps arī automātiskā stādu pakošanas līnija. Tiesa, automatizācija gan nenozīmē, ka aktīvās sezonas laikā ievērojami samazināsies manuālā darba apjoms. Cilvēku rokas stādu šķirošanā joprojām būs neatsverams palīgs, jo pagaidām robotiem šīs prasmes ir grūti iemācīt.
Aktīvā sezona kokaudzētavā ilgst no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Šobrīd Mežvidos rosās aptuveni 35 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir sezonas strādnieki. Viņu pienākumos ietilpst sēšana, stādu ravēšana, audzēšana, šķirošana, pakošana un citi fiziski darbi, bez kuriem kokaudzētava nespētu funkcionēt. Tamdēļ arī Ilva vairākkārt uzsver – darbinieku kolektīvs šeit strādā kā viena liela komanda. Ja kāds "izkrīt" no aprites, vienam otru ir jāaizstāj.
Aktīvā sezona kokaudzētavā ilgst no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Šobrīd Mežvidos rosās aptuveni 35 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir sezonas strādnieki. Viņu pienākumos ietilpst sēšana, stādu ravēšana, audzēšana, šķirošana, pakošana un citi fiziski darbi, bez kuriem kokaudzētava nespētu funkcionēt. Tamdēļ arī Ilva vairākkārt uzsver – darbinieku kolektīvs šeit strādā kā viena liela komanda. Ja kāds "izkrīt" no aprites, vienam otru ir jāaizstāj.
Vecumam nav nozīmes
Lai gan Ilva ir gados jauna vadītāja, viņa ir pārliecināta – vecumam nav būtiskas nozīmes. Ja nepieciešams kāds padoms, viņa konsultējas ar citu kokaudzētavu vadītājiem un nebaidās uzdot jautājumus. "Lai kļūtu par kompetentu ekspertu, ir jāuzkrāj ļoti liela pieredze. Es uzskatu, ka mana pieredze vēl nav tik liela, tāpēc nekautrējos zvanīt kolēģiem un viņus izprašņāt. Kokaudzētavas savstarpēji apmainās ar informāciju, jo ražošanas specifika mums ir ļoti līdzīga," stāsta Ilva.
Tā kā Mežvidi ir jaunākā LVM kokaudzētava, arī vairums Ilvas kolēģu administrācijā ir viņas vienaudži. "Te man jāsaka ļoti liels paldies uzņēmumam, ka viņi uzticas jaunajiem. Ir daudz uzņēmumu, kas potenciālajiem darbiniekiem prasa pieredzi, bet, ja tev tādas nav, uz darba interviju nemaz neaicina. Mums šeit nav tāda uzstādījuma. Jā, pieredze ir pluss, mēs to ņemam vērā, bet skatāmies arī, kāds ir pats cilvēks, vērtējam viņa zināšanas un motivācija," tā Ilva.
Tā kā Mežvidi ir jaunākā LVM kokaudzētava, arī vairums Ilvas kolēģu administrācijā ir viņas vienaudži. "Te man jāsaka ļoti liels paldies uzņēmumam, ka viņi uzticas jaunajiem. Ir daudz uzņēmumu, kas potenciālajiem darbiniekiem prasa pieredzi, bet, ja tev tādas nav, uz darba interviju nemaz neaicina. Mums šeit nav tāda uzstādījuma. Jā, pieredze ir pluss, mēs to ņemam vērā, bet skatāmies arī, kāds ir pats cilvēks, vērtējam viņa zināšanas un motivācija," tā Ilva.
LVM ir atvērti jaunajiem censoņiem, kuri vēlas realizēt savu potenciālu un veidot karjeru meža apsaimniekošanas nozarē. Darbiniekiem tiek piedāvātas arī apmācības, dažādi semināri un kompetenču pilnveides programmas. "Pat ja šķiet, ka tev nav pieredzes vai zināšanu konkrētajam amatam, nav jābaidās iesniegt savu CV. Protams, ir jābūt nozares pamatzināšanām, bet specifiskās nianses laika gaitā varēs iemācīties," piebilst Ilva.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča