Mājvieta retām sugām un ūdens filtrētājs.
Ko vēl vērtīgu slēpj purvs?
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Publicitātes foto, privātais arhīvs
Ja kaut reizi esi pieredzējis saullēktu purvā, no kura ceļas patīkami garaiņi un kur mirguļo rasa, tad zini – tā ir maģiska vieta, kur pabūt. Purvus gan nevajadzētu nonivelēt kā tikai pastaigu vietas, kur uzlikt kājas uz izbūvētām laipām. Purvi kā ekosistēmas grupa sniedz daudz nozīmīga dabai un cilvēkam. Kādas vērtības meklēt purvos?

"Latvijā ir trīs tipu purvi – zemie jeb zāļu purvi, pārejas purvi, kas ir sausāki par zemajiem purviem, kā arī viszināmākie – augstie jeb sūnu purvi, kuri veidojas no pārejas purviem. Katrā no trim lielajiem purvu tipiem iekļaujas vēl atsevišķu purvu klasifikācija. Un katrā no purviem sastopams savs sugu komplekss, organismi, kuriem purvi ir svarīgi, norāda AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperte Ilze Kukāre. Par to, kā purvs mūs apgādā ar vērtīgo kūdru, pastāsta "LVM Zemes dzīles" ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs, bet par purvu kā mājvietu putniem stāsta LVM vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis.

Purva "zelts" – daudzfunkcionālā kūdra
Latvijā ir senas kūdras ieguves tradīcijas – pirmās liecības datētas ar 18. gadsimtu, bet jau 19. gadsimta sākumā izveidotas pirmās valsts sektora amata vietas, lai apsaimniekotu šo vērtīgo valsts resursu, stāsta Kārlis Volfs. Pirmā pasaules kara laikā to ieguva vairāk nekā 300 purvos. Senāk kūdru ieguva, lai izmantotu kā kurināmo, savukārt mūsdienās kūdru iegūst dažādu augu un koku sēklu diedzēšanai un stādu audzēšanai. LVM kūdras ieguvi nodevuši nomniekiem, kuri kopumā to veic gandrīz 16 tūkstošu hektāru platībā.

"Kūdras substrāts ir neaizstājams dārzkopībā. Tas tiek izmantots gan sēklu diedzēšanai, gan stādu audzēšanai, nodrošinot ūdens un barības vielu uzkrāšanos," stāsta Kārlis Volfs.

"Latvija pēc ieguves apjomiem ir lielākā kūdras ieguvējvalsts visā pasaulē, aiz sevis atstājot Kanādu, Vāciju un citas kūdras ieguves lielvalstis, tādējādi nodrošinot kūdras substrātu pieejamību visā Eiropā un arī pasaulē," atklāj Volfs. To joprojām lielākoties izmanto dārzkopībā, energoresursa apjomiem ik gadu būtiski samazinoties – Eiropas Savienības vadlīniju dēļ. Katra purva ekosistēma ir unikāla vide, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības veidošanos, tāpēc kūdras ieguve notiek tikai vietās, kur jau iepriekš tā iegūta, vai arī tas bijis sagatavots kūdras purvs, neskartos purvos kūdras ieguvi neveic, un nākotnē to nav arī plānots darīt.

Vēl viens nozīmīgs labums, ko gūstam no purviem, ir to ekosistēmu pakalpojumi. Purvi ir dabiskie ūdens filtrētāji, kas palīdz uzlabot ūdens kvalitāti. Kūdra absorbē nokrišņus un ūdeni, mazinot plūdu iespējamību. Tāpat purvs nodrošina vienmērīgu ūdens atdevi apkārtējai videi sausajos periodos. Kūdras purvu var pielīdzināt milzīgas sūklim, kas izfiltrē un atdod vajadzīgo, kad tas nepieciešams. Savukārt neskartie purvi uzkrāj un saglabā lielu daudzumu oglekļa dioksīda, un tas samazina globālās sasilšanas ietekmi un veicina klimata stabilitāti.
Labas purva apsaimniekošanas principi:
  • Ievērot visus spēkā esošos vides aizsardzības normatīvos aktus.
  • Aizliegts veikt darbības, kas var kaitēt ekosistēmai, piemēram, augsnes piesārņošanu.
  • Pirms apsaimniekot purvus kūdras ieguves mērķim, jāveic rūpīga plānošana un ietekmes uz vidi novērtējums.
  • Kūdras ieguvē izmantot tikai videi draudzīgas tehnoloģijas un metodes.
  • Jādomā par ilgtspēju – jāplāno purva rekultivācija, kas iekļauj konkrētas darbības purva atjaunošanai.
Mājvieta ne tikai dzērvenēm – purvi un retie augi

"Iet mēs varam jebkurā purvā, kamēr vien tas nav rezervāts un pārvietošanās nav aizliegta," norāda LVM vides eksperte Ilze Kukāre. Ļaudis rudens pusē klasiski plūst uz augstajiem purviem, kas mūs pagodina ar dzērveņu ražu, savukārt pārejas purvu malās vasaras vidū var lasīt pirmās lācenes. Latvijas purvos var salasīt pat divu sugu dzērvenes. "Parasto purva dzērveni pazīstam – liela, skaista oga. Nedaudz sīkāka, neievērojamāka ir sīkā dzērvene. Retāka un ne visos augstajos purvos. Bet, ja ieskatās, var redzēt, ka nedaudz atšķiras, – sīkākas lapiņas, nav vairāku ogu galā, bet tikai viena," stāsta Kukāre.


Doties ogot purvā drīkst un vajag, tomēr jāievēro dažas lietas. To noteikti nevajag darīt ar palīgierīcēm, kas izrausta mētras. Tādējādi tiek samazināta auga dzīvotspēja, tas var neuzziedēt un neražot ogas. Tāpēc – lasi ogas ar pietāti! Taču purvs nav vieta, kurp doties tikai ogot.

Dabas vērotāji purvos var priecēt acis un sastapties ar dažādām retām augu sugām, kas raksturīgas tikai purviem. Vispamanāmākās un interesantākās ir orhideju dzimtas lakstaugi, stāsta Ilze Kukāre. Ja šķiet, ka piemājas grāvjos esam manījuši retās savvaļas orhidejas, tad purvā sastopamas pavisam citas sugas. Stāvlapu dzegužpirkstītes (Dactylorhiza incarnata) un plankumainās dzegužpirkstītes (Dactylorhiza maculata) aug tieši purva vidē. Tāpat arī retākā purvāja vienlape (Malaxis monophyllos), bet kaļķainajos purvos var sastapt tiem raksturīgo ļoti reto mušu ofrīdu (Ophrys insectifera L.).

Ejot purvā, jāievēro tas pats princips, kas visur dabā, – dodies ar pietāti un saudzīgu attieksmi, esi adekvāts, norāda vides eksperte. Ne tikai jāsaudzē vide un augi, bet arī jādomā par savu drošību. "Botāniķi, piemēram, zina, ka uz puplakšiem nevajag kāpt. Tas būtu kādā slīkšņā, pārejas purvā vai uz baltmeldriem. Tās ir vietas, kur augi signalizē, ka slapjš un var nogrimt," saka Kukāre. Vienā vietā nevajag ilgi mīdīties, iet pa vienu taciņu, lai neradītu traucējumu, jo purvā cilvēka pēdas var saglabāties ļoti ilgi.
Klinšu ērgļa mājvieta un resurss citiem putniem
Augstie purvi, kas Latvijā aizņem purvu lielāko platību, ir ar ļoti specifisku ornitofaunu, stāsta LVM vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis. "Ir sugas, kuras ligzdo tikai purvos. Tas nozīmē, ka šīs sugas ir vistiešākā mērā atkarīgas no purviem," skaidro ornitologs.

Klinšu ērgļi Latvijā sastopami tikai purvos, jo tie ligzdo liela augstā purva tuvumā, purva malās vai uz purva salām. Purvi ir nozīmīgākā dzīvotne arī rubeņiem. Purvi ir vienīgā dzīvotne dzeltenajam tārtiņam, purva tilbītei, lietuvainim, kā arī nozīmīga dzīvotne lielajai čakstei, kuitalai, vakarlēpim un melnajai puskuitalai, visas pieminētās putnu sugas ir īpaši aizsargājamas. Tāpat Bergmanis piemin arī purva piekūnu, kas ligzdo purvos sastopamajās kraukļu un zivjērgļu ligzdās.
Kāpēc pieminētajiem putniem tīk purvi? "Šīm putnu sugām ir nepieciešama atklāta ainava, kurā ir pietiekami daudz barības un cilvēka klātbūtnes netraucēta vide. Atklāta ainava ir arī labības lauki, bet tur nav barības. Šīs putnu sugas ir atradušas to nišu, kas ir plaši purvi, kuri ir mitri," skaidro ornitologs. Purvos ir sastopama ļoti daudzveidīga kukaiņu fauna, kas ir viena no putnu pamatbarībām. Purvā ir barība, klusums un piemērotas ligzdošanas vietas. Dabas norises purvā un klinšu ērgļu gaitas ikviens var vērot tiešraidē šeit.

Dodoties purvā un manot putnus, pavisam noteikti nevajag tos traucēt, censties pieiet tuvāk ligzdai vai, vēl ļaunāk, tos aiztikt. Jāatceras, ka cilvēks purvā ir tikai viesis, bet putni – tā iemītnieki. Uģis Bergmanis stāsta, ka lielu kaitējumu nodara tūristi, kas izdomā ierīkot telts vietu vai iekurt ugunskuru uz purvu salām. Ir pat bijis tā, ka ierīkotas tūristu apmetnes dēļ bojā iet klinšu ērgļa mazulis.

"Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem, kuru darbs nav saistīts ar purvu izpēti, baudīt purvu, izmantojot esošās purva takas un skatu torņus, un nemeklēt šo piedzīvojumu lielos, neskartos purvos, jo īpaši putnu ligzdošanas laikā," norāda Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs.

Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča