Ja mežs tiks kopts, sēnes būs!
Kāpēc mežsaimniecība ir tik būtiska?
Teksts: Līga Švāne
Foto: Publicitātes foto
Šobrīd ar lielu kāri mežā dodas sēņotāji, tīkojot mājās pārnest sēnēm piepildītus grozus. Mēdz gadīties, ka ierastajā sēņošanas vietā sagaida pārsteigums; mežs ir mainījies, jo tajā veikti meža darbi – kopšana vai ciršana. Šajā brīdī daudzi sper zibeņus, taču – mieru, tikai mieru! Vai zināji, ka, pateicoties meža apsaimniekošanas cikliskumam, laika gaitā vienā un tajā pašā vietā varam baudīt meža velšu daudzveidību, kas neaprobežojas vien ar sēnēm?

Mežsaimniecība ietver dažādu darbu kopumu – tā ir meža kopšana, aizsardzība, atjaunošana, meliorācijas un meža ceļu uzturēšana, ugunsdrošība, kā arī tūrisma objektu apsaimniekošanas darbi un daudzi citi uzdevumi, kas tiek veikti atbilstoši vides un darba aizsardzības prasībām. Galvenais mērķis – nodrošināt vitālas, kvalitatīvas un produktīvas mežaudzes.

Izcirtums – daļa no meža dzīvescikla
Ieraugot izcirtumu, daudzi bez iedziļināšanās dabas procesos uzreiz pieņem kategorisku nostāju – mežs ir izpostīts. Taču izcirtums ir daļa no ekosistēmas, kas veidojas arī dabiski, piemēram, notiekot meža ugunsgrēkam. Tā kā daba nemīl tukšumu, katrā meža vecumposmā dominē savi augi, un tas, kas labi jūtas lielā, biezā mežā, pavisam noteikti neaugs vai nīkuļos izcirtumā, un otrādi.

"Stāstot par mežu, obligāti jāpiemin apsaimniekošanas cikla nozīmīgums. Katrā meža vecuma posmā tajā sastopamas atšķirīgas augu sugas, tajā skaitā arī dažādas sēnes," stāsta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vecākais plānotājs Kārlis Taukačs.
Piemēram, meža avenēm vislabvēlīgākie apstākļi ir jaunaudzēs, kur ciršanas atliekas ir sadalīšanās stadijā, bet iestādītie un dabiski iesējušies kociņi – tikai nedaudz pastiepušies. Šāda vide ir aveņu paradīze, jo šeit nav lielo koku, kas aizsegtu sauli. Tikmēr pieaugušā mežā diezin vai izdosies atrast avenes.

Sēnes, tāpat kā citi dzīvie organismi, savas augšanas vietas atrod atkarībā no tā, cik piemēroti apstākļi mežā ir to prasībām. Protams, jāņem arī vērā laikapstākļu ietekme. Tas, kad un kā mežs tiek kopts, būtiski ietekmē to, kur atrodamas atšķirīgas sēņu sugas.

"Jā, ja mežā nesen būs veikta kopšanas cirte, kas ir paredzēta koku augšanas apstākļu uzlabošanai, sēņu te kādu laiku būs mazāk. Savukārt vēlāk sēņu būs vairāk, jo mežs būs adaptējies jaunajiem apstākļiem. Jo vairāk būs saules un barības vielu, jo labvēlīgāki apstākļi ne tikai kokiem, bet arī sēnēm," saka Kārlis Taukačs.

Sēnes – meža veselības spogulis
Foto: LETA
"Sēņu micēlijs jeb sēņotne veido mikorizu, kas, var teikt, ir simboliska sadarbība ar citiem organismiem, šajā gadījumā – ar kokiem. Vienkārši runājot, sēņu un koku saknes saskaras, sēnes kokaugam piegādā minerālvielas un ūdeni, savukārt fotosintezējošais koks sēnei dod oglekli. Vienam otru šādi papildinot, veidojas simbiotiskas attiecības, pateicoties kurām abiem dzīvajiem organismiem ir labi," skaidro LVM pārstāvis.

Citējot kādu zviedru zinātnieku, Taukačs norāda – sēnes ir meža vitalitātes rādītājs. Jo veselāka un spēcīgāka mežaudze, jo vairāk sēņu tajā aug. Piemēram, viņš novērojis, ka gailenēm īpaši patīk labi koptās 20–40 gadus vecās priežu jaunaudzēs, kur koku garums sākotnēji ir cilvēka augumā, bet gadu gaitā izstiepjas līdz pat 12–15 metriem. "Jā, arī citviet var atrast gailenes, taču tieši priežu jaunaudzēs visbiežāk esmu uzgājis "dzeltenus sēņu tepiķus"," viņš paskaidro.

To, kur atrodama konkrētā sēne, bieži vien priekšā pasaka arī tās nosaukums, piemēram, bērzlape, apšu beka, egļu baravika utt. Sēnes nosaukums ir labs indikators, un gudrs sēņotājs, visticamāk, necerēs "nomedīt" egļu baravikas priežu jaunaudzē. "Piemēram, kundziņus jeb apšu bekas es dodos meklēt laukmalēs pie meža, jo apsēm šeit ir labvēlīgi augšanas apstākļi," piebilst LVM pārstāvis.

Foto: LETA
Cilvēks un mežs laika griežos
Patiesībā mežs bez cilvēka varētu tīri labi iztikt – pēc dabas stihijām tas pats spēj atjaunoties un sevi sadziedēt. Tomēr, jo īpaši Latvijā, mežs ir milzīgs resurss, kas mūs kā sabiedrību nodrošina ne tikai ar siltumenerģiju un būvmateriāliem, bet arī daudziem citiem produktiem, kuru ražošanā tiek izmantotas koksnes šķiedras. Gudra, pieredzē un zinātnē balstīta meža apsaimniekošana ir būtiska, lai tas ātrāk spētu atjaunoties.

"Ja nepratīsim mežu apsaimniekot, mēs to vienkārši izsmelsim. Savukārt, ja par mežu rūpēsimies – nocirstā vietā iestādīsim jaunu, dažādās augšanas stadijās veiksim nepieciešamo kopšanu utt. –, mežam būs augsta pievienotā vērtība. Mūsu kā meža apsaimniekotāju uzdevums ir panākt, lai mežs būtu produktīvs, tas augtu ātrāk un nenīkuļotu," stāsta LVM pārstāvis.

Meža apsaimniekošanas cikla būtība ir nodrošināt dabas procesu nepārtrauktību. Diemžēl cilvēks visu ir pieradis darīt ātri – mums vajag tagad un tūlīt. Ja pagājušā gada sēņu vietā nesen notikusi krājas kopšana un šogad sēņu nav, iespējams, vērts pameklēt citu vietu. Un šeit atkal atgriezties pēc pāris gadiem, kad mežs būs adaptējies. Apgalvojums, ka, nocērtot kokus, tiek iznīdētas sēņu vietas, ir aplams. Tāds ir dabiskais dzīves cikls – viss atkal atjaunojas un sākas no gala. Aug jaunais mežs, tajā parādās sēnes un ogas – viss turpinās.

"Daudziem no mums ir mazdārziņš, kur katru gadu tiek novākta raža. Taču meža kontekstā visi procesi norit daudz ilgāk. Jā, cilvēka mūža griezumā tas varbūt ir neaptverami ilgs laiks, taču garajā dabas tecējumā – niecīgs smilšu graudiņš," saka Taukačs.

Foto: LETA
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča