Kāpēc mežsaimniecība ir tik būtiska?
Foto: Publicitātes foto
Mežsaimniecība ietver dažādu darbu kopumu – tā ir meža kopšana, aizsardzība, atjaunošana, meliorācijas un meža ceļu uzturēšana, ugunsdrošība, kā arī tūrisma objektu apsaimniekošanas darbi un daudzi citi uzdevumi, kas tiek veikti atbilstoši vides un darba aizsardzības prasībām. Galvenais mērķis – nodrošināt vitālas, kvalitatīvas un produktīvas mežaudzes.
"Stāstot par mežu, obligāti jāpiemin apsaimniekošanas cikla nozīmīgums. Katrā meža vecuma posmā tajā sastopamas atšķirīgas augu sugas, tajā skaitā arī dažādas sēnes," stāsta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vecākais plānotājs Kārlis Taukačs.
Sēnes, tāpat kā citi dzīvie organismi, savas augšanas vietas atrod atkarībā no tā, cik piemēroti apstākļi mežā ir to prasībām. Protams, jāņem arī vērā laikapstākļu ietekme. Tas, kad un kā mežs tiek kopts, būtiski ietekmē to, kur atrodamas atšķirīgas sēņu sugas.
"Jā, ja mežā nesen būs veikta kopšanas cirte, kas ir paredzēta koku augšanas apstākļu uzlabošanai, sēņu te kādu laiku būs mazāk. Savukārt vēlāk sēņu būs vairāk, jo mežs būs adaptējies jaunajiem apstākļiem. Jo vairāk būs saules un barības vielu, jo labvēlīgāki apstākļi ne tikai kokiem, bet arī sēnēm," saka Kārlis Taukačs.
Citējot kādu zviedru zinātnieku, Taukačs norāda – sēnes ir meža vitalitātes rādītājs. Jo veselāka un spēcīgāka mežaudze, jo vairāk sēņu tajā aug. Piemēram, viņš novērojis, ka gailenēm īpaši patīk labi koptās 20–40 gadus vecās priežu jaunaudzēs, kur koku garums sākotnēji ir cilvēka augumā, bet gadu gaitā izstiepjas līdz pat 12–15 metriem. "Jā, arī citviet var atrast gailenes, taču tieši priežu jaunaudzēs visbiežāk esmu uzgājis "dzeltenus sēņu tepiķus"," viņš paskaidro.
To, kur atrodama konkrētā sēne, bieži vien priekšā pasaka arī tās nosaukums, piemēram, bērzlape, apšu beka, egļu baravika utt. Sēnes nosaukums ir labs indikators, un gudrs sēņotājs, visticamāk, necerēs "nomedīt" egļu baravikas priežu jaunaudzē. "Piemēram, kundziņus jeb apšu bekas es dodos meklēt laukmalēs pie meža, jo apsēm šeit ir labvēlīgi augšanas apstākļi," piebilst LVM pārstāvis.
"Ja nepratīsim mežu apsaimniekot, mēs to vienkārši izsmelsim. Savukārt, ja par mežu rūpēsimies – nocirstā vietā iestādīsim jaunu, dažādās augšanas stadijās veiksim nepieciešamo kopšanu utt. –, mežam būs augsta pievienotā vērtība. Mūsu kā meža apsaimniekotāju uzdevums ir panākt, lai mežs būtu produktīvs, tas augtu ātrāk un nenīkuļotu," stāsta LVM pārstāvis.
Meža apsaimniekošanas cikla būtība ir nodrošināt dabas procesu nepārtrauktību. Diemžēl cilvēks visu ir pieradis darīt ātri – mums vajag tagad un tūlīt. Ja pagājušā gada sēņu vietā nesen notikusi krājas kopšana un šogad sēņu nav, iespējams, vērts pameklēt citu vietu. Un šeit atkal atgriezties pēc pāris gadiem, kad mežs būs adaptējies. Apgalvojums, ka, nocērtot kokus, tiek iznīdētas sēņu vietas, ir aplams. Tāds ir dabiskais dzīves cikls – viss atkal atjaunojas un sākas no gala. Aug jaunais mežs, tajā parādās sēnes un ogas – viss turpinās.
"Daudziem no mums ir mazdārziņš, kur katru gadu tiek novākta raža. Taču meža kontekstā visi procesi norit daudz ilgāk. Jā, cilvēka mūža griezumā tas varbūt ir neaptverami ilgs laiks, taču garajā dabas tecējumā – niecīgs smilšu graudiņš," saka Taukačs.
