Mežs vienmēr ir bijis ilgtspējīgs. Kāds tas būs pēc 100 gadiem?
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Par to, ka Latvija ir zaļa, šaubu nav. Mūsu valstī meži aizņem pat vairāk nekā pusi no kopējās platības. Pēdējo simt gadu laikā mežu daudzums ir dubultojies. Vai tā tas arī būs 100 gadus tālā nākotnē?
Meža kopšana nav vienas dienas, pat ne viena gada jautājums. "Mežsaimniecība ir vienīgā saimnieciskā nozare, kur aprites cikls ir mērāms daudzās desmitgadēs, pat 100 un vairāk gadu," stāsta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis. Ko LVM dara jau tagad, lai arī nākotnē mums visapkārt būtu tik vērtīgie meži?
No jaunaudzes līdz kailcirtei – meža cikls
Atšķirībā no citām saimnieciskajām nozarēm, kurās naudas aprite notiek viena vai dažu gadu ietvaros, piemēram, lauksaimniecībā – pavasarī iesēj labību, vasaras nogalē novāc un pārdod, mežsaimniecībā no kociņa iestādīšanas līdz "ražas novākšanai" paiet ilgs laiks. Iespējams, to ir grūti iztēloties, bet mežsaimniekiem plānošana gadu desmitiem ilgā nākotnē ir ikdiena.
Plānojot meža apsaimniekošanu, vissvarīgākā ir datubāze, lai zinātu visu par konkrētā meža teritoriju. "Uzturam aktuālus datus, kas ir pirmais nepieciešamais, – tie ir dati gan par mežaudzēm, gan par dažādu sugu atradnēm, gan par aizsargājamām teritorijām," norāda Aigars Dudelis. Zināšanas vajadzīgas arī par audzes pašreizējo stāvokli, kādas aizsargājamās sugas tajā sastopamas, jāveic aprēķini, kurus pārzina profesionāli mežu speciālisti.
Plānojot meža apsaimniekošanu, vissvarīgākā ir datubāze, lai zinātu visu par konkrētā meža teritoriju. "Uzturam aktuālus datus, kas ir pirmais nepieciešamais, – tie ir dati gan par mežaudzēm, gan par dažādu sugu atradnēm, gan par aizsargājamām teritorijām," norāda Aigars Dudelis. Zināšanas vajadzīgas arī par audzes pašreizējo stāvokli, kādas aizsargājamās sugas tajā sastopamas, jāveic aprēķini, kurus pārzina profesionāli mežu speciālisti.
LVM apsaimnieko apmēram 900 tūkstošiem mežaudžu – par katru ir informācija, kādas sugas te aug, cik veca ir audze, cik ražīga ir augsne.
Zinot informāciju par audzes augšanas ilgumu, var aprēķināt, kad un kādā apjomā jāveic ciršanas darbi, meža atjaunošanas darbi un kopšanas darbi. Tāpat svarīgs aspekts – ciršanas apjomu aprēķina rūpīgi, lai saglabātu meža bioloģisko daudzveidību, devumu klimata pārmaiņu mazināšanai un rekreācijas iespējām. "Cilvēki gana daudz Latvijā dodas uz mežiem atpūsties, lasa sēnes, ogas. Ar to visu LVM rēķinās un ņem vērā," piebilst Aigars Dudelis.
Meža apsaimniekošanas cikls audzēm, no kurām iegūst koksni:
- Izcirtumu vispirms atjauno, iestādot jaunu mežu. Ja pēc novērtējuma mežs var atjaunoties dabiski, tad tajā pairdina augsni, lai labāk iesējas sēklas.
- Pēc tam kopj jaunaudzi – to retina, izņemot vājākos kociņus, lai lielākie augtu spēcīgāki un noturīgāki. Tas ilgst līdz meža 40 gadu vecumam.
- Līdz 60–80 gadu vecumam audzi turpina kopt, veicot krājas kopšanu. Šajā posmā iegūst arī koksnes materiālus, kurus var pārdot.
- 80–100 gadus vecu audzi nocērt kailcirtē jeb atjaunošanas cirtē, iegūstot koksni. Pēc tam cikls sākas no jauna.
LVM vairāk nekā 20% no audzēm atstāj dabas aizsardzībai un bioloģiskajai daudzveidībai. Šīs audzes lielākoties atstāj dabiskai attīstībai. Ir gadījumi, kad nepieciešama mežsaimnieku iejaukšanās, lai radītu labvēlīgus apstākļus konkrētai sugai. Viena no tādām ir medņi – to ligzdas atrodas uz zemes. Medņi dzīvo priežu mežos. Pavasarī, kad ir riesta laiks, ir būtiski, ka medņi var palidot. Ja jaunie priežu meži kļūst par blīvu, nepieciešams tos paretināt, ko LVM arī dara – laikā, kad putni neriesto, nav izšķīlušies cālēni un jaunie putni netekalē pa priežu audzi.
Ilgtspēja mežsaimniecībā – sens jēdziens, nevis pēdējo gadu aktualitāte
Rūpīga plānošana, meža atjaunošana un mērķis saglabāt meža bioloģisko daudzveidību ir tas, kā mežsaimniecībā īsteno ilgtspēju. Ja citās nozarēs ilgtspējas jēdziens aktuāls kļuvis pēdējo gadu laikā, meža nozarē tas ir bijis zināms jau daudzus desmitus gadu. Aigars Dudelis norāda, ka Eiropas vides novērtējumu procesā par to runāja jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem.
Mežam ir nozīmīga loma arī klimata aspektā. "Latvijas apstākļos mežs ir teju vienīgais, kas spēj piesaistīt ogļskābo gāzi, kas ir viena no siltumnīcas efekta gāzēm," uzsver Aigars Dudelis.
Tāpēc meža apsaimniekošanā jādomā par to, kā saglabāt visas tā vērtības arī mūsu bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Plānojot mežsaimniecības procesus, ir jāatrod līdzsvars, lai no tā nepaņemtu resursus maksimālā apjomā. Sava daļa jāatvēl dabas aizsardzībai, sava – koksnes ieguvei, lai rūpētos par valsts ekonomiku. "Latvijas gadījumā ir jautājums, cik tad varam atļauties," tā Dudelis.
Svarīgi arī atcerēties, ka mežā neko nevar būtiski izmainīt īsā laika periodā. Uz mežu jāraugās ilgtermiņā – pat ne piecu gadu tālā nākotnē, bet vismaz 25–30 gadu. Rezultāti centieniem kaut ko panākt, piemēram, jau pieminētā klimata jautājumos, būs novērojami tikai pēc vairākiem desmitiem gadu.
Svarīgi arī atcerēties, ka mežā neko nevar būtiski izmainīt īsā laika periodā. Uz mežu jāraugās ilgtermiņā – pat ne piecu gadu tālā nākotnē, bet vismaz 25–30 gadu. Rezultāti centieniem kaut ko panākt, piemēram, jau pieminētā klimata jautājumos, būs novērojami tikai pēc vairākiem desmitiem gadu.
Kādi būs meži Latvijā pēc 100 gadiem?
"Esam modelējuši un rēķinājuši – ja neko šobrīd nemainām savā darbībā, turpinām, kā darījām līdz šim, cērtam tādā pašā apjomā, ja meža platības ir tādas pašas, ja saglabājam valsts noteikto platību dabas aizsardzībai, turpinām apsaimniekot mežu, kā to esam raduši, tad valsts mežos koku sugu sastāvs nemainīsies," ieskicē Aigars Dudelis. Pusē no mežiem sliesies priedes, bet atlikušo pusi līdzvērtīgi sadalīs egles un bērzi.
Dabas aizsardzības zonās esošie meži kļūs būtiski vecāki, jo jau šobrīd lielai daļai aizsargājamo mežu ir 80, 90 un 100 gadu. Savukārt apsaimniekojamās audzes kļūs jaunākas. Meža plānošanas speciālists arī norāda, ka meža spēja piesaistīt oglekli saglabāsies līdzšinējā līmenī – tie ir aptuveni 9 miljoni CO2 tonnu gadā kopā biomasā un produktos. "Tas mani pārliecina – tas, kā apsaimniekojam valsts mežus, ir ilgtspējīgi," bilst Dudelis.
Vai spēsim palielināt mežu daudzumu? Pašreiz tāda ideja ir. Tas vēl vairāk palīdzētu klimatam. Kopējo mežu platību Latvijā varētu palielināt līdz 150 000 hektāru, izmantojot mazvērtīgas, ar krūmiem aizaugušas lauksaimniecības zemes, kuras nevar rentabli izmantot lauksaimniecībā.
Dabas aizsardzības zonās esošie meži kļūs būtiski vecāki, jo jau šobrīd lielai daļai aizsargājamo mežu ir 80, 90 un 100 gadu. Savukārt apsaimniekojamās audzes kļūs jaunākas. Meža plānošanas speciālists arī norāda, ka meža spēja piesaistīt oglekli saglabāsies līdzšinējā līmenī – tie ir aptuveni 9 miljoni CO2 tonnu gadā kopā biomasā un produktos. "Tas mani pārliecina – tas, kā apsaimniekojam valsts mežus, ir ilgtspējīgi," bilst Dudelis.
Vai spēsim palielināt mežu daudzumu? Pašreiz tāda ideja ir. Tas vēl vairāk palīdzētu klimatam. Kopējo mežu platību Latvijā varētu palielināt līdz 150 000 hektāru, izmantojot mazvērtīgas, ar krūmiem aizaugušas lauksaimniecības zemes, kuras nevar rentabli izmantot lauksaimniecībā.
"Meži tad pieaugtu līdz 60% no kopējās Latvijas teritorijas un sasniegtu Somijas un Zviedrijas līmeni," ieskicē Aigars Dudelis. Arī pēc 100 gadiem Latvijas teritorijā sliesies stalti koki.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča