Nebaidies stādīt rudenī! Košumaugi, ar kuriem aplaimot savu dārzu
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Publicitātes foto
Rudentiņis, protams, ir bagāts vīrs un aplaimo ar sulīgiem āboliem, saldiem bumbieriem un citām veltēm, ko visu vasaru briedinājis dārzs. Taču rudenī nevajadzētu baidīties no stādīšanas darbiem – dārzu droši var aplaimot arī ar kādu jaunu košumkrūmu, augļu kociņu vai citu stādu.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavās bez klasiskajiem skujkoku un lapkoku stādiem, kas kādreiz izaugs par brangām eglītēm, bērziem un citiem kokiem, šoruden joprojām iespējams iegādāties arī dažādus dekoratīvo augu stādus, ar kuriem izdaiļot piemājas dārzu. Kādus augus no LVM rudens piedāvājuma iesaka speciālisti, un kas jāielāgo, veicot stādīšanas darbus rudenī? Ar padomiem dalās LVM Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja Jana Kaverska-Puzāne.

Rudens stādu tops jeb ko labu atrast LVM stādu piedāvājumā
Visās LVM kokaudzētavās un stādu tirdzniecības vietās piedāvājumā ir stādi divos veidos – konteineros un kailsakņi. Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja jo īpaši rudenī iesaka iegādāties kailsakņus: "Tie ir stādiņi, kas nav konteineros, bet izrokami uzreiz no augsnes, no grunts." Vēsāks laiks kailsakņu stādīšanai ir īpaši pateicīgs, jo augi lēnām dodas miera periodā, tos var viegli pārstādīt savā dārzā.

LVM piedāvājumā ir milzu izvēle ar lapu koku un skuju koku stādiem. Tiem, kas nespēj izvēlēties no lielā piedāvājuma, Jana Kaverska-Puzāne iesaka augus, kas tieši šobrīd sevi krāšņi parāda, lai rastos priekšstats, kā tie izskatīties dārzā jau nākamgad.
No lapu kokiem kokaudzētavas vadītāja īpaši izceļ nokarenās ābeles, piemēram, purpura ābeli (Malus x purpurea 'Pendula'). Iestādot nokarenās ābeles rudenī, jau nākamajā pavasarī tās priecēs ar savu krāšņo ziedēšanu.

Vēl interesanta un neparasta ir vītollapu bumbiere (Pyrus salicifolia 'Pendula'). Šim kociņam ir augstcelma potējums, skaisti sudrabots lapojums, bet pavasarī tas zied baltiem ziediem. Rudenī kociņam ir mazi, dekoratīvi bumbieri, kas piešķirs dārzam unikālu skatu.
Savukārt, raugoties uz skujkokiem, rudens būs īstais brīdis, lai papildinātu dārzu ar kādu nokarenās formas skujkoku, mīksto skuju lapegli vai dažādu sugu eglītēm. Tieši laikā stādīt egli, lai jau Ziemassvētkos to varētu izrotāt. LVM kokaudzētavās skujkoki pieejami kā konteineros, tā kailsakņu formā – klāsts ir ļoti plašs.

Ar savu ziedu krāšņumu rudenī priecē arī hortenzijas. Kāpēc gan savu dārzu nepapildināt ar kādu kokveida hortenziju (Hydrangea arborescens)? LVM pieejamas tādas šķirnes kā 'Annabelle', 'Pink Annabelle', 'Incrediball' ('Abetwo') un 'Lime Rickey'. Savukārt ļoti plašā klāstā pieejamas skaraino hortenziju (Hydrangea paniculata) šķirnes – 'Bombshell', 'Candlelight', 'Dart's Little Dot' ('Darlido'), 'Dolly', 'Fraise Melba', 'Ilvobo' ('Bobo'), 'Limelight', 'Magical Fire' ('Bokraplume') un daudzas citas.

Skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata) 'Limelight'.

"Hortenzijas var stādīt tagad, lai nākamajā rudenī jūsu dārzs ir krāšņāks!" saka LVM Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja Jana Kaverska-Puzāne.

Ja gribas dārzu papildināt ar ko košu, īstā izvēle būs arī Tunberga bārbeles (Berberis thunbergii). Bārbeļu krāsu gamma ir no dzeltenas līdz pat tumši sarkanai. Vasarīgi zaļās lapiņas rudenī maina toni uz koši sārtām un saulaini dzeltenām, bet sīkajos zariņos izcelsies spilgtas odziņas. Var izvēlēties tādas šķirnes kā 'OrangeIce', 'Ruby Star' un citas. Turklāt bārbeles var izmantot kā neierastu dzīvžogu, kas padodas formēšanai.
Šobrīd piecu LVM kokaudzētavu stādu tirdzniecības laukumos ir īpaši patīkamas cenas dekoratīvajiem stādiem. Pieejamo stādu saraksts tiek aktualizēts katru dienu mājaslapā pieejamajā tabulā šeit.
LVM dekoratīvo stādu tirdzniecības laukumi:
  • Kalsnavas kokaudzētavā (Pārupes 7, Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads);
  • Strenču kokaudzētavā ("Kociņi", Trikātas pagasts);
  • Smiltenes kokaudzētavā ("Stādaudzētava 1", Launkalnes pagasts);
  • Valmieras kokaudzētavā (Valmiermuiža, Valmieras pagasts);
  • Jelgavas kokaudzētavā (Rīgas iela 54A, Jelgava).
Pirms pērc – apskati stādiņu un konsultējies ar speciālistu
Dodoties uz stādu tirgotavu, noteikti nevajag kautrēties vaicāt palīdzību speciālistiem uz vietas. Ja stādu izvēlies paša spēkiem, noteikti novērtē tā izskatu. Lapkoku stādiem novērtē lapu izskatu, vai tās ir veselīgas, nav plankumainas vai ar kādas slimības pazīmēm. Skujkoku stādiem jāpievērš uzmanība skuju krāsai, vai tās ir pietiekami izteiksmīgas. Par barības vielu trūkumu var liecināt tas, ka skujas ir īsākas. To nevar attiecināt uz visiem skuju kokiem, jo ir šķirnes, kurām ir īsas skujas, tādēļ, ja māc kādas bažas, jautā konsultantam.

Jebkuram stādam pirms iegādes der arī aplūkot stumbru, lai tas nebūtu ar brūcēm. "Drīkst noteikti izņemt stādiņu no konteinera un aplūkot sakņu sistēmu – vai baltās saknītes ir redzamas. Ja baltās saknītes ir – stāds ir dzīvotspējīgs un turpinās augšanu," padomu sniedz Jana Kaverska-Puzāne.
Nereti ļaudis no tirdzniecības vietas mājup dodas ar lērumu stādu, taču, tiekot līdz savam dārzam, gadās apjukt vai aizmirst, kā konkrētais augs stādāms un aprūpējams. Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja mudina nekautrēties un visu interesējošo vaicāt LVM stādu tirgotavu speciālistiem – nav muļķīgu jautājumu! Un tas nekas, ka atklāsme radusies mājās, var droši piezvanīt konkrētajai kokaudzētavai, kur stāds iegādāts.
Kas jāņem vērā, veicot stādīšanas darbus rudenī?
Pirmais, kas pie pārstādīšanas jāņem vērā, ir iegādātā stāda veids, norāda Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja. Ja iegādāti konteinerstādi, tos var izstādīt piemājas dārzā uzreiz, vai arī, ja tam nav laika, stādus var nolikt malā un izstādīt pavasarī. Ja stādu paredzēts pa ziemu uzglabāt konteinerā, jāielāgo, lai tam nav pārāk silti vai pārāk auksti apstākļi un tas ir pietiekami laistīts.

"Ja iegādāts kailsaknītis, to gan ved mājās un stāda negaidot, lai saknes neapkalst," norāda Jana Kaverska-Puzāne. Kailsakņus un konteinerstādus var stādīt, kamēr vien zeme nav sasalusi. Pat ja augs ir miera periodā, pēc iestādīšanas paliekošā vietā tam viss būs labi. Mošanās procesi sāksies pavasarī, tāpēc neko nevar nokavēt, tikai iegūt.

"Iestādot rudenī, pavasarī varēsiet skatīties, cik viss veiksmīgi pārziemojis. Tad var sākt laistīt un mēslot augus, gaidīt ieaugšanās procesu līdz galam," stāsta speciāliste.

Jebkuram stādam pirms pārstādīšanas jāsagatavo stādāmā bedre – lielāka par konteineru vai kailsakņa kamolu. "Lieliski, ja bedre ir platāka un ielabota ar substrātu, lai augam ir vieglāk ieaugties. Tad barības vielas būs ilgākam laikam, saknītes augs tālāk," iesaka Jana Kaverska-Puzāne. Substrātu, ar kuru ielabot bedres augsni, piemeklē pēc auga sugas. Piemēram, hortenzijām būs vajadzīgs skābais substrāts.

Pirms konteinerstādu pārstādīšanas to saknes jāpabužina un jāatbrīvo, lai stāds augsnē vieglāk iesakņotos. No stāda saknēm nav nepieciešams nobērt visu augsni, to labāk atstāt. Stādījuma bedre pirms auga iestādīšanas kārtīgi jāsalaista. Pavisam noteikti jāturpina laistīt arī rudenī, jo stādu nedrīkst iekaltēt, citādi augs var nepārziemot.

Nevajadzētu gan pārspīlēt ar iestādīto augu mēslošanu rudenī. Vislabākais – kokaudzētavā pavaicāt, kā iegādātais augs ir mēslots. "Ja tas ir konteinerā, iespējams, jau ir ieguvis rudens mēslojuma devu," stāsta Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja. Taču par mēslošanu rudenī nedrīkst aizmirst! Pavasarī iestādītajiem augiem jāveic rudens mēslošana. Rudens mēslojuma sastāvā noteikti vairāk jābūt kālijam, kas palīdz nobriedināt gan dzinumus, gan saknes, lai augs labāk pārziemotu.

Kad rudens stādīšanas darbi paveikti, pēdējais, par ko padomāt, – augu sagatavošanu ziemai. Augus var apsegt ar egļu zariem. Vislabāk tos apsegt, kad ārā jau ir nedaudz uzsalis, lai tiem nebūtu par siltu mainīgajos rudens apstākļos. Pēcāk, kad spelgonis mazināsies, atliks vien notīrīt sniega kārtu vai mazliet atsegt egļu zarus. Ar modrību un pietāti rudenī stādītie augi pārziemos un priecēs pavasarī!
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča