Foto: Publicitātes foto
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavās bez klasiskajiem skujkoku un lapkoku stādiem, kas kādreiz izaugs par brangām eglītēm, bērziem un citiem kokiem, šoruden joprojām iespējams iegādāties arī dažādus dekoratīvo augu stādus, ar kuriem izdaiļot piemājas dārzu. Kādus augus no LVM rudens piedāvājuma iesaka speciālisti, un kas jāielāgo, veicot stādīšanas darbus rudenī? Ar padomiem dalās LVM Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja Jana Kaverska-Puzāne.
LVM piedāvājumā ir milzu izvēle ar lapu koku un skuju koku stādiem. Tiem, kas nespēj izvēlēties no lielā piedāvājuma, Jana Kaverska-Puzāne iesaka augus, kas tieši šobrīd sevi krāšņi parāda, lai rastos priekšstats, kā tie izskatīties dārzā jau nākamgad.
Vēl interesanta un neparasta ir vītollapu bumbiere (Pyrus salicifolia 'Pendula'). Šim kociņam ir augstcelma potējums, skaisti sudrabots lapojums, bet pavasarī tas zied baltiem ziediem. Rudenī kociņam ir mazi, dekoratīvi bumbieri, kas piešķirs dārzam unikālu skatu.
Ar savu ziedu krāšņumu rudenī priecē arī hortenzijas. Kāpēc gan savu dārzu nepapildināt ar kādu kokveida hortenziju (Hydrangea arborescens)? LVM pieejamas tādas šķirnes kā 'Annabelle', 'Pink Annabelle', 'Incrediball' ('Abetwo') un 'Lime Rickey'. Savukārt ļoti plašā klāstā pieejamas skaraino hortenziju (Hydrangea paniculata) šķirnes – 'Bombshell', 'Candlelight', 'Dart's Little Dot' ('Darlido'), 'Dolly', 'Fraise Melba', 'Ilvobo' ('Bobo'), 'Limelight', 'Magical Fire' ('Bokraplume') un daudzas citas.
"Hortenzijas var stādīt tagad, lai nākamajā rudenī jūsu dārzs ir krāšņāks!" saka LVM Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja Jana Kaverska-Puzāne.
- Kalsnavas kokaudzētavā (Pārupes 7, Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads);
- Strenču kokaudzētavā ("Kociņi", Trikātas pagasts);
- Smiltenes kokaudzētavā ("Stādaudzētava 1", Launkalnes pagasts);
- Valmieras kokaudzētavā (Valmiermuiža, Valmieras pagasts);
- Jelgavas kokaudzētavā (Rīgas iela 54A, Jelgava).
Jebkuram stādam pirms iegādes der arī aplūkot stumbru, lai tas nebūtu ar brūcēm. "Drīkst noteikti izņemt stādiņu no konteinera un aplūkot sakņu sistēmu – vai baltās saknītes ir redzamas. Ja baltās saknītes ir – stāds ir dzīvotspējīgs un turpinās augšanu," padomu sniedz Jana Kaverska-Puzāne.
"Ja iegādāts kailsaknītis, to gan ved mājās un stāda negaidot, lai saknes neapkalst," norāda Jana Kaverska-Puzāne. Kailsakņus un konteinerstādus var stādīt, kamēr vien zeme nav sasalusi. Pat ja augs ir miera periodā, pēc iestādīšanas paliekošā vietā tam viss būs labi. Mošanās procesi sāksies pavasarī, tāpēc neko nevar nokavēt, tikai iegūt.
"Iestādot rudenī, pavasarī varēsiet skatīties, cik viss veiksmīgi pārziemojis. Tad var sākt laistīt un mēslot augus, gaidīt ieaugšanās procesu līdz galam," stāsta speciāliste.
Pirms konteinerstādu pārstādīšanas to saknes jāpabužina un jāatbrīvo, lai stāds augsnē vieglāk iesakņotos. No stāda saknēm nav nepieciešams nobērt visu augsni, to labāk atstāt. Stādījuma bedre pirms auga iestādīšanas kārtīgi jāsalaista. Pavisam noteikti jāturpina laistīt arī rudenī, jo stādu nedrīkst iekaltēt, citādi augs var nepārziemot.
Nevajadzētu gan pārspīlēt ar iestādīto augu mēslošanu rudenī. Vislabākais – kokaudzētavā pavaicāt, kā iegādātais augs ir mēslots. "Ja tas ir konteinerā, iespējams, jau ir ieguvis rudens mēslojuma devu," stāsta Kalsnavas kokaudzētavas vadītāja. Taču par mēslošanu rudenī nedrīkst aizmirst! Pavasarī iestādītajiem augiem jāveic rudens mēslošana. Rudens mēslojuma sastāvā noteikti vairāk jābūt kālijam, kas palīdz nobriedināt gan dzinumus, gan saknes, lai augs labāk pārziemotu.
Kad rudens stādīšanas darbi paveikti, pēdējais, par ko padomāt, – augu sagatavošanu ziemai. Augus var apsegt ar egļu zariem. Vislabāk tos apsegt, kad ārā jau ir nedaudz uzsalis, lai tiem nebūtu par siltu mainīgajos rudens apstākļos. Pēcāk, kad spelgonis mazināsies, atliks vien notīrīt sniega kārtu vai mazliet atsegt egļu zarus. Ar modrību un pietāti rudenī stādītie augi pārziemos un priecēs pavasarī!