Kā mežkopis ceļus būvēja un datoru mācījās.
Gunāra pieredzes stāsts
Teksts: Līga Švāne
Foto: Publicitātes foto
Meži klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, un meža nozare ir viens no galvenajiem ekonomikas stūrakmeņiem. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valsts mežus pārvalda jau 25 gadus, un pa šo laiku uzņēmums ir audzis un attīstījies, ievērojami paplašinot un pilnveidojot darbības jomu. Līdztekus tam mainījies ne tikai pats mežs, bet arī sabiedrības izpratne par tā apsaimniekošanas principiem.

"Katrs cilvēks mežu uztver citādi. Kādam tā ir atpūtas, pastaigu un medību vieta, savukārt cits mežu redz kā kokmateriālu iegūšanas vietu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mežam ir saimnieciskā nozīme. Es pats mežu vienmēr esmu uztvēris kā dzīvu organismu, kuram palīdzu izaugt ātrāk, izaugt labākam un kvalitatīvākam," saka LVM Zemgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks Gunārs Blūms.

Gunārs Blūms, LVM Zemgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Gunārs LVM strādā jau no pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas un daudzus gadus bijis Zemgales mežsaimniecības Klīves iecirkņa vadītājs. Atskatoties uz šiem 25 gadiem, viņš saka – gadu gaitā uzkrāta liela pieredze un zināšanas, reizēm arī nācies apzināt savas kļūdas un no tām mācīties. "Ja tu neeksperimentē un neko nedari, tad nekļūdies," viņš ar humoru piebilst.

Laika gaitā mainījušies koku uzmērīšanas principi un cirsmu novērtēšanas sistēma, izstrādātas dažādas metodikas un iegūti analītiskie dati, pētītas un analizētas izmaksas. Ieguldīts liels darbs un uzkrāts ievērojams informācijas apjoms, lai tiktu nodrošināta kokrūpniecības nepārtrauktība. "Piemēram, ja pašā sākumā pārdeva izsolēs augošu kokmateriālu, tad ātri vien uzņēmums saprata, ka kokmateriāla tirgošana "uz kājas" patiesībā ir sava krekla pārdošana," saka Gunārs.
Kā mežkopis ceļus būvēja
LVM pirmsākumos viens no galvenajiem izaicinājumiem iecirkņu vadītājiem bija atrast piemērotākos risinājumus, kā efektīvi apsaimniekot lielas meža platības, un laika gaitā izkristalizējās virzieni, kuri jāattīsta un kuros nepieciešams ieguldīt finansiālos līdzekļus. Kā piemēru var minēt meža infrastruktūras būvēšanu un uzturēšanu. "Ceļi ir jebkuras ekonomikas pamats, taču meža ceļi, kas ir pieejami tagad, ir kā diena pret nakti ar to, kas bija pirms 25 gadiem," piebilst Gunārs.

Klīves iecirknī, kuru Gunārs vadīja, divtūkstošo gadu sākumā tika realizēts LVM ceļu attīstības pirmais pilotprojekts, kam sekoja intensīva meža autoceļu izbūve. Viņš toreiz aktīvi līdzdarbojās un vadīja ceļu izbūvi savā iecirknī. Savukārt mūsdienās ar to jau nodarbojas cilvēki, kas šajā jomā specializējušies. Vēl viens izaicinājums bija meža meliorācijas sistēmu pārtīrīšana, kas ir ļoti svarīga infrastruktūras daļa. Tā nepieciešama, lai uzlabotu meža augšanas apstākļus un regulētu ūdens līmeni augsnē.

"Ja sākumā tu kā iecirkņa vadītājs biji speciālists par visu, tad tagad pienākumi ir ļoti konkrēti sadalīti, jo viens cilvēks taču nevar būt eksperts itin visā. Gan mēs, gan darbu veicēji ir auguši attīstībā un izglītībā. Arī efektivitātes rādītāji ir auguši, jo nemitīgi tiek strādāts un domāts par to, kā visus procesus paveikt ātrāk, sasniedzot maksimāli labāko rezultātu," saka meža jomas speciālists.

Viens dators uz trim iecirkņiem
Nevar nepieminēt tehnoloģiju izaugsmi, kas arī bijusi ļoti nozīmīga dažādu darbu efektivizēšanā un procesu pilnveidošanā. "Meža apsaimniekošanas principi tik daudz nav mainījušies kā tehnoloģiskais nodrošinājums," piebilst Gunārs. Kad uzņēmumā parādījās pirmie datori, viens dators bija jādala uz vairākiem iecirkņiem. Toreiz darbinieki veidoja sarakstu, kurš un kad varēs iekārtu izmantot, lai ievadītu cirsmu novērtējumu.

Vēlāk nāca plaukstdatori, kas, kā saka Gunārs, vismaz deva iespēju saprast, kur mežā konkrēti atrodies. Viņš arī bija viens no pirmajiem iecirkņu vadītājiem, kas visus datus par mežu vāca un taksāciju veica ierīcē “pa tiešo mežā”, un tobrīd tas bija kaut kas nepieredzēts. Mūsdienās tas nevienu vairs neizbrīna, jo planšetdatori, dažādas programmatūras un lietotnes kļuvušas par meža nozares ikdienu, kas ievērojami atvieglo darbu.
Meža dzīves cikls
Lai gan sabiedrība kļūst arvien labāk izglītota un zinošāka, joprojām dažādās sarunās mēdz izskanēt tradicionālie pārmetumi, ka "visi meži tiek izcirsti". Ne visi izprot meža apsaimniekošanas cikliskuma būtisko nozīmi un pienesumu vitālas, kvalitatīvas un produktīvas mežaudzes veidošanā.

"Zemnieks izaudzē kartupeļus un tos novāc, nevis atstāj uz lauka. Visam ir savs mūžs – arī mežam. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka mežkopība ir viens no Latvijas ekonomikas virzieniem," saka Gunārs un atgādina – mežsaimniecība neaprobežojas tikai ar koku iestādīšanu un ražas iegūšanu. Tā ietver arī meža kopšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ceļu un meliorācijas uzturēšanu, ugunsdrošību, rūpes par tūrisma objektiem un daudzus citus darbus.

LVM ik gadu arī apzina jaunas aizsargājamo sugu augšanas vietas, aizsargājamo putnu ligzdošanas un riestošanas vietas, kā arī Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Piemēram, 2023. gadā LVM vides plānošanas speciālisti un vides eksperti apsekoja saimnieciskās darbības teritorijas un monitoringa vietas 14,8 tūkstošu hektāru platībā.

"Visas dabas vērtības regulāri tiek apsekotas un apzinātas, lai izveidotu uzņēmuma iekšienē un likumdošanā noteiktās aizsardzības zonas. Tajā pašā laikā mežā ir vietas, kas ir jāapsaimnieko, un, manuprāt, LVM to dara ar lielu atbildību," piebilst Gunārs.

Kā norāda meža speciālists, vieta nekad nepaliek tukša – ja lauks netiks kopts, tas aizaugs un pamazām pārvērtīsies par mežu. Taču cilvēka spēkos ir meža vērtību palielināt. "Kad es augu, dzirdēju sarunas, ka mežkopis savu ražu neredzot. Es tam nepiekrītu. Ja pareizi tiek sagatavota augsne un veikta kopšana, pirmo koksnes ražu mežā varam vākt jau 15–20 gadu vecumā. Ja mežu apsaimnieko gudri, tā vērtību var palielināt, un mūsu zināšanas gadu gaitā ir tikai augušas. Turklāt mežs ir ne tikai peļņas avots, tas arī nodrošina darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju," piebilst jomas speciālists.

Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča