Gunāra pieredzes stāsts
Foto: Publicitātes foto
"Katrs cilvēks mežu uztver citādi. Kādam tā ir atpūtas, pastaigu un medību vieta, savukārt cits mežu redz kā kokmateriālu iegūšanas vietu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mežam ir saimnieciskā nozīme. Es pats mežu vienmēr esmu uztvēris kā dzīvu organismu, kuram palīdzu izaugt ātrāk, izaugt labākam un kvalitatīvākam," saka LVM Zemgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks Gunārs Blūms.
Laika gaitā mainījušies koku uzmērīšanas principi un cirsmu novērtēšanas sistēma, izstrādātas dažādas metodikas un iegūti analītiskie dati, pētītas un analizētas izmaksas. Ieguldīts liels darbs un uzkrāts ievērojams informācijas apjoms, lai tiktu nodrošināta kokrūpniecības nepārtrauktība. "Piemēram, ja pašā sākumā pārdeva izsolēs augošu kokmateriālu, tad ātri vien uzņēmums saprata, ka kokmateriāla tirgošana "uz kājas" patiesībā ir sava krekla pārdošana," saka Gunārs.
Klīves iecirknī, kuru Gunārs vadīja, divtūkstošo gadu sākumā tika realizēts LVM ceļu attīstības pirmais pilotprojekts, kam sekoja intensīva meža autoceļu izbūve. Viņš toreiz aktīvi līdzdarbojās un vadīja ceļu izbūvi savā iecirknī. Savukārt mūsdienās ar to jau nodarbojas cilvēki, kas šajā jomā specializējušies. Vēl viens izaicinājums bija meža meliorācijas sistēmu pārtīrīšana, kas ir ļoti svarīga infrastruktūras daļa. Tā nepieciešama, lai uzlabotu meža augšanas apstākļus un regulētu ūdens līmeni augsnē.
"Ja sākumā tu kā iecirkņa vadītājs biji speciālists par visu, tad tagad pienākumi ir ļoti konkrēti sadalīti, jo viens cilvēks taču nevar būt eksperts itin visā. Gan mēs, gan darbu veicēji ir auguši attīstībā un izglītībā. Arī efektivitātes rādītāji ir auguši, jo nemitīgi tiek strādāts un domāts par to, kā visus procesus paveikt ātrāk, sasniedzot maksimāli labāko rezultātu," saka meža jomas speciālists.
Vēlāk nāca plaukstdatori, kas, kā saka Gunārs, vismaz deva iespēju saprast, kur mežā konkrēti atrodies. Viņš arī bija viens no pirmajiem iecirkņu vadītājiem, kas visus datus par mežu vāca un taksāciju veica ierīcē “pa tiešo mežā”, un tobrīd tas bija kaut kas nepieredzēts. Mūsdienās tas nevienu vairs neizbrīna, jo planšetdatori, dažādas programmatūras un lietotnes kļuvušas par meža nozares ikdienu, kas ievērojami atvieglo darbu.
"Zemnieks izaudzē kartupeļus un tos novāc, nevis atstāj uz lauka. Visam ir savs mūžs – arī mežam. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka mežkopība ir viens no Latvijas ekonomikas virzieniem," saka Gunārs un atgādina – mežsaimniecība neaprobežojas tikai ar koku iestādīšanu un ražas iegūšanu. Tā ietver arī meža kopšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ceļu un meliorācijas uzturēšanu, ugunsdrošību, rūpes par tūrisma objektiem un daudzus citus darbus.
LVM ik gadu arī apzina jaunas aizsargājamo sugu augšanas vietas, aizsargājamo putnu ligzdošanas un riestošanas vietas, kā arī Eiropas Savienības nozīmes biotopus. Piemēram, 2023. gadā LVM vides plānošanas speciālisti un vides eksperti apsekoja saimnieciskās darbības teritorijas un monitoringa vietas 14,8 tūkstošu hektāru platībā.
"Visas dabas vērtības regulāri tiek apsekotas un apzinātas, lai izveidotu uzņēmuma iekšienē un likumdošanā noteiktās aizsardzības zonas. Tajā pašā laikā mežā ir vietas, kas ir jāapsaimnieko, un, manuprāt, LVM to dara ar lielu atbildību," piebilst Gunārs.
Kā norāda meža speciālists, vieta nekad nepaliek tukša – ja lauks netiks kopts, tas aizaugs un pamazām pārvērtīsies par mežu. Taču cilvēka spēkos ir meža vērtību palielināt. "Kad es augu, dzirdēju sarunas, ka mežkopis savu ražu neredzot. Es tam nepiekrītu. Ja pareizi tiek sagatavota augsne un veikta kopšana, pirmo koksnes ražu mežā varam vākt jau 15–20 gadu vecumā. Ja mežu apsaimnieko gudri, tā vērtību var palielināt, un mūsu zināšanas gadu gaitā ir tikai augušas. Turklāt mežs ir ne tikai peļņas avots, tas arī nodrošina darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju," piebilst jomas speciālists.
