Lai putni būtu ne tikai mums galvā, bet arī mežā.
Saruna ar ērgļu pētnieku
Teksts: Līga Švāne
Foto: LETA, Publicitātes foto no LVM arhīva
Daudzi noteikti dzirdējuši teicienu "Ja gribi izbļauties, ej uz mežu!". Patiesībā šis pamudinājums ir nevietā, jo mežs ir mājvieta daudziem dzīvniekiem, tostarp putniem, un skaļa trokšņošana var tos izbiedēt. Mežā jāuzvedas pēc iespējas klusāk, un, ja būsim vērīgi, noteikti pamanīsim ne tikai dzīvo radību atstātās pēdas, bet arī pašas radības vai to mītnes, piemēram, putnu ligzdas.

Vai zināji, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) datubāzē ir reģistrētas ap 8000 lielo putnu ligzdas? Daudzās no tām ligzdo īpaši aizsargājamu sugu putni. Ap 500 jeb 6,5% no visām uzskaitītajām ligzdām atrodas ārpus LVM apsaimniekotajām teritorijām.


Kāpēc tā? "Vērtējot mūsu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, vērtējam arī piegulošās teritorijas. Piemēram, ja valsts mežos plānojam būvēt meža autoceļu ļoti netālu no robežas ar citu īpašnieku mežiem, cenšamies vērtēt arī ietekmi blakus teritorijās, tostarp veicam arī vairāku īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu," stāsta Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs, viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Simtiem jaunu lielo ligzdu ik gadu
Katru gadu tiek atrastas un LVM GEO lietotnē reģistrētas vidēji 500 jaunas lielās ligzdas, kuru apzināšanā iesaistīti aptuveni 300 cilvēki. Šo svarīgo darbu veic ne tikai vides eksperti un ornitologi, bet arī mežkopji, cirsmu plānošanas un meža infrastruktūras speciālisti, kā arī citi mežsaimniecības sektora darbinieki.
Vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis ar mazo ērgli
"Piemēram, 2024. gadā tika atrastas 459 jaunas ligzdas, no kurām 19 ligzdo jūras ērglis. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados visā Latvijas teritorijā ligzdoja līdz pieciem jūras ērgļiem. Minētie skaitļi ļoti skaidri norāda uz konkrētas sugas populācijas būtisku pieaugumu," novērojumos dalās Bergmanis.

Starp pagājušā gada atradumiem jāizceļ arī 43 jaunas mazo ērgļu ligzdas, 18 zivju ērgļu ligzdas, 41 vistu vanagu ligzda, deviņas melno stārķu ligzdas. Atrastas arī 200 jaunas peļu klijānu ligzdas. Ornitologs uzsver – ne tikai izmēros lielie putni, bet ikviena putnu suga ir vērtība. Turklāt īpaši aizsargājamo putnu sugu indivīdi ne vienmēr ir lieli. Bergmanis kā piemēru izceļ apodziņu, kas ir Latvijas teritorijā mazākā pūcīte. Šīs sugas pārstāvji ir aptuveni strazda lielumā un ir īpaši aizsargājami. Apodziņš ir tā saucamā lietussarga suga, proti, dzīvotnē – galvenokārt pieaugušos mežos – sastopamas vēl citas īpaši aizsargājamas sugas.

LVM identificē teritorijas, kurās ligzdo saudzējamas un īpaši aizsargājamas putnu sugas, un šajās vietās tiek ierobežota vai pat pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, lai neapdraudētu putnu ligzdošanas vietas. "Mūsu uzdevums ir aizsargājamo sugu dzīvotnēm nodrošināt iespējami atbilstošu aizsardzību," piebilst Bergmanis. Aizsardzības veida un apjoma izvēlē būtiska loma ir putnu monitoringa laikā iegūtajai informācijai, skaidro ornitologs.

Katra atrastā ligzda tiek reģistrēta LVM datubāzē, kur tiek fiksēti vairāki parametri, piemēram, ligzdas atradējs, ligzdas atrašanas gads, tajā ligzdojošā putnu suga, koka suga, ligzdas novietojums kokā, tās apdzīvotība un cita svarīga informācija. Dati tiek analizēti dažādos griezumos, tostarp tiek veikti pētnieciskie darbi. LVM arī veic kompleksus pasākumus, lai aizsargātu ligzdojošos putnus un nodrošinātu, ka to dzīvotnes tiek saglabātas ilgtermiņā.

"Mēs datubāzē atzīmējam ne tikai lielās ligzdas, bet arī citu īpaši aizsargājamu putnu ligzdvietas, piemēram, dobumus, medņu riesta vietas, meža baložu, dzeņu, pūču, mežirbju un citu sugu novērojumus. Var teikt, reģistrējam visu, ko mežā ieraugām un kam nepieciešama aizsardzība. Ļoti apjomīga informācija mums ir par medņiem. Datubāzē reģistrēti 20 000 medņu novērojumu un 420 medņu riesta vietas ar 13 000 hektāru lielu aizsargājamu mežu teritoriju," interesantus faktus atklāj Bergmanis.

Apodziņš un mednis

Ātra un iedarbīga putnu aizsardzība
Klinšu ērglis
Lai pasargātu ligzdojošos putnus, tiek veikti dažādi pasākumi. Viens no tiem – mikroliegumu izveidošana, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ornitologs gan norāda, ka mikroliegumu izveidošana ir visai sarežģīts un laikietilpīgs process, tāpēc LVM mežu apsaimniekošanas praksē rasti arī citi risinājumi, piemēram, tiek noteiktas putnu dzīvotņu aizsardzības teritorijas.

"LVM saimnieciskā darbība ir dinamiska, tāpēc arī putnu aizsardzības pasākumiem jābūt ātriem un efektīviem. Izmantojot mūsu pašu digitālos rīkus – LVM GEO lietotni, varam operatīvi atzīmēt teritorijas putnu dzīvotņu aizsardzībai, kā arī noteikt buferzonas ap tām, ierobežojot saimniecisko darbību mežā. Būtībā šīs teritorijas ir analogs mikroliegumam," stāsta pieredzes bagātais putnu pētnieks.

Papildu mikroliegumiem LVM noteiktās teritorijas dzīvotnes aizsardzībai veido aptuveni 8200 hektārus lielu platību, kurā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Savukārt ap LVM teritorijām dzīvotnes aizsardzībai jeb analogiem mikroliegumiem izveidotas arī buferzonas 48 000 hektāru platībā.

Svarīgi arī pieminēt, ka LVM noteiktajās aizsardzības zonās saimniecisko darbību ierobežojošais laiks melno stārķu, mazo ērgļu un zivjērgļu aizsardzībai tiek noteikts par mēnesi ilgāks – līdz 31. augustam – atšķirībā no mikroliegumu buferzonām, kur periods ilgst tikai līdz jūlija beigām. "Šie skaitļi hektāros ir tiešām iespaidīgi. Un tās ir teritorijas, kas tiek aizsargātas papildus jau esošajiem mikroliegumiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām," piebilst Bergmanis.
Melnais stārķis
Ļoti būtisks ir arī putnu ligzdu monitorings. LVM realizē septiņu īpaši aizsargājamu putnu sugu monitoringu, kas ir nozīmīgs papildinājums nacionālajam bioloģiskās daudzveidības monitoringam. Iegūtā informācija ļauj spriest par dažādu putnu sugu populācijas pārmaiņām un noteikt atbilstošus aizsardzības pasākumus. Monitoringa laikā tiek ievākti dati par ligzdošanas sekmēm un ligzdošanas teritoriju skaitu.

Kā stāsta ornitologs, atkarībā no konkrētu sugu populāciju pārmaiņām tiek pielāgoti dažādas stingrības pakāpes aizsardzības pasākumi. Te minams piemērs ar jūras ērgļiem un zivjērgļiem, kuru skaits Latvijā statistiski būtiski pieaug.

"Jūras ērglis un zivjērglis vienā trešdaļā no visiem ligzdošanas gadījumiem izvēlas ligzdu veidot ekoloģiskajos kokos izcirtumā, tādējādi ligzdai var brīvi pielidot, apkārtējā teritorija ir labi pārredzama. Likumsakarīgi – ja putns ligzdo izcirtumā, nav nepieciešamības izcirtumu iekļaut mikroliegumā, tāpēc šādos gadījumos parasti veidojam jau minētās buferzonas, kur mežsaimnieciskā darbība tiek ierobežota noteiktā laika periodā. Protams, ir arī putnu sugas, kuru populācija sarūk, un šo dzīvotņu aizsardzības pasākumi ir ievērojami stingrāki," skaidro eksperts.

LVM aktīvi iesaistās arī Eiropas Savienības (ES) finansētajos dabas aizsardzības projektos. Viena no biotopu grupām, kam tiek pievērsta īpaša vērība, ir augstie purvi – to atjaunošana un aizsargāšana. Starp citu, ir putnu sugas, piemēram, purva tilbīte un dzeltenais tārtiņš, kas ligzdo tikai purvos. Arī rubeņi, medņi un citas putnu sugas iecienījušas purvus.
Mazais ērglis
Populācijas ietekmē barības bāze, klimats un cilvēka darbība
Putnu populācijas ietekmē barības bāze – vai tiem ir, ko ēst, cilvēka saimnieciskā darbība un klimata pārmaiņas. Ja putns ligzdo mežā, viens no būtiskākajiem ietekmējošajiem faktoriem ir nepārdomāta mežsaimnieciskā darbība, arī pārmērīga rekreācija. Taču, kā norāda eksperts, mežos ligzdojošie putni mēdz baroties arī ārpus meža, situācija nav tik vienkārša.

Bergmanis kā piemēru min mazo ērgli, kas Latvijā ir īpaši aizsargājama suga. Latvijas teritorija ir šīs sugas globālās populācijas kodolteritorija jeb centrs. Lai gan ligzdas būvē mežā, mazais ērglis pamatā barojas lauksaimniecības zemēs un galvenokārt pārtiek no peļveidīgajiem grauzējiem – lauku strupastēm un vardēm – šie dzīvnieki lielākā skaitā sastopami ekstensīvi apsaimniekotā lauku ainavā. Tātad šo sugu ietekmē gan mežsaimnieciskā, gan arī lauksaimnieciskā darbība.

Putnus ietekmē daudzi un dažādi faktori. Migrējošās sugas papildu vietējiem faktoriem ietekmē arī pārlidojumu laikā esošie un ziemošanas vietu faktori. Arī klimata pārmaiņām ir ietekme uz putniem. Laiks kļūst siltāks, izmainās veģetācija un līdz ar to arī dzīvotnes un barības bāze. Boreālā jeb ziemeļu reģiona sugas atkāpjas uz ziemeļiem, savukārt arvien biežāk sastopamas ir vairākas dienvidu reģionu sugas.

"Putnus ietekmē arī rekreācija. Cilvēki ir kļuvuši nesalīdzināmi mobilāki nekā pirms 50 gadiem. Tolaik katrā ģimenē nebija pieejama sava automašīna, cilvēki vairāk bija atkarīgi no autobusiem, no sabiedriskā transporta, lai tiktu līdz mežam. Tagad ģimenē mēdz būt pat vairākas automašīnas, katrs spēj ērti un ātri nokļūt tur, kur vēlas. Tādējādi arī rekreācija un tūrisms diezgan būtiski ietekmē putnus," piebilst ornitologs.

Urālpūce
Vērot putnus – privilēģija
Bergmaņa sirdslieta ir putnu video novērošanas projekts, kas aizsākās 2008. gadā, kad ikvienam interesentam tika sniegta iespēja sekot līdzi norisēm mazo ērgļu ligzdā. "Ir divas putnu sugas, kuras LVM tiešsaistes projekta ietvaros mēs novērojam, – mazais ērglis un klinšu ērglis. Šim projektam ir divējāda nozīme – gan tiek iegūta zinātniska informācija, gan, kas ne mazāk svarīgi, ligzdu vērošanā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība, tādējādi veicinot izpratni par procesiem dabā un iesaistot plašāku sabiedrību zinātniski nozīmīgas informācijas ieguvē. Šādi projekti nav LVM pamatdarbība, bet tiem ir ļoti būtisks pienesums un zinātniskā vērtība," stāsta ornitologs.
Mazais ērglis
Pateicoties pie putnu ligzdām uzstādītajām kamerām, gadu gaitā izdevies ievākt ļoti būtisku informāciju gan par ērgļu barošanās, gan arī ligzdošanas paradumiem. Viens no secinājumiem – mazie ērgļi ligzdās uzturas līdz pat septembra sākumam un dažkārt vēl ilgāk. Šī informācija ļāvusi izdarīt secinājumus, kā pareizāk pielāgot mežsaimniecisko darbību piegulošajā teritorijā.

Bergmanis stāsta – pirms dažiem gadiem viņš sadarbībā ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru Aināru Auniņu publicēja apjomīgu informāciju par mazā ērgļa barību un ligzdošanas bioloģiju. "Rakstā analizējām informāciju par 1300 barības objektiem, kas ir līdz šim apjomīgākā šāda veida informācija visā konkrētās sugas izpētes vēsturē." Savukārt aizvadītajā gadā tika publicēta ļoti plaša monogrāfija par visas pasaules klinšu ērgļu pētījumiem, un vienu no rakstiem tajā Bergmanis veidojis kopā ar ornitologu Jāni Ķuzi. Raksta tapšanā abi ornitologi izmantojuši no tiešsaistes kamerām iegūto informāciju un datus.

Bet kurp doties tiem dabas draugiem, kuriem ar tiešsaistes kamerām nepietiek un gribas dzīvē redzēt kādu neparastu vai retu putnu? Šeit lieti noderēs LVM GEO lietotne, kurā ir plaša informācija par LVM pārvaldītajiem skatu torņiem, purva laipām, tūrisma vietām utt. Lietotnē var ērti un vienkārši atlasīt interesējošo informāciju par vietām, kur cilvēkiem droši baudīt dabu. Kā norāda ornitologs – nav jādodas tieši pie ligzdām, tās lai paliek pētnieku pārziņā. Labāk izvēlēties kādu putnu vērošanas torni. Ja būsim pacietīgi, arī tur noteikti varēsim pamanīt aizsargājamos putnus.

"Runājot par Latvijas valsts mežu publisko pieejamību, mums tas ir pats par sevi saprotams, ka mežs ir brīvi pieejams ikvienam. Tomēr ir daudzas ES valstis, kurās uzturēties valsts apsaimniekotajos mežos drīkst tikai šīs valsts amatpersonas. Meži ir mūsu bagātība, un tā ir jānovērtē. Tomēr vēlos arī atgādināt – atrodoties mežā, neaizmirstiet par labas uzvedības noteikumiem!" piebilst pētnieks.

Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Māris Rītiņš
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Žanete Kļaviņa
Pārdošanas projektu vadītāja
Lauma Simanoviča