Foto: Publicitātes
Gan Latvijā, gan citviet Eiropā koka ēkas atkal kļūst populāras. Pirmkārt, koks ir atjaunojams resurss. Koksne ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas spēj atjaunoties, un šim faktam ir svarīga loma neatjaunojamo resursu patēriņa samazināšanas stratēģijā.
Koks ir ilgtspējīgs, dabisks un ne tikai apkārtējai videi, bet arī cilvēka veselībai draudzīgāks būvniecības materiāls salīdzinājumā ar citiem. Turklāt koks augšanas laikā savāc no gaisa ogļskābo gāzi (CO2) un izdala skābekli, taču ogleklis pēc koka nociršanas nekur nepazūd – tas uzglabājas koksnē arī tad, kad tā kļuvusi par būvmateriālu, mēbeli vai rotaļlietu.
Pretēji dažādiem stereotipiem un aizspriedumiem – koks ir arī ļoti izturīgs materiāls. Tas ir dabiski elastīgs, līdz ar to labi spēj panest dažādas slodzes. Ievērojot pareizas apstrādes priekšnoteikumus (kokam jāļauj "elpot", jāizmanto krāsa vai laka, kas laiž cauri gaisu), koks būs labs siltumizolators un dabiski spēs arī regulēt mitrumu telpās. Ja mitrums būs pārāk liels, koksne daļu no tā absorbēs. Savukārt, ja gaiss kļūs pārāk sauss, koks savākto mitrumu "atdos".
Daudziem ir uzskats, ka koks ir ugunsnedrošs materiāls. Jā, koks deg, taču tā degšanas ātrums ir paredzams – tas ir apmēram viens milimetrs minūtē, un koka ēka degot savu konstruktīvo stiprību nezaudē tik ātri kā, piemēram, dzelzsbetona ēka ar tērauda pārsedzēm. Īpaši bīstamas ir metāla konstrukcijas, kas sakaršanas rezultātā var strauji sabrukt. Turklāt ēkās, kas būvētas no sintētiskiem materiāliem un plastmasas detaļām, degot izdalās indīgi izgarojumi, kas ir pat bīstamāki par atklātu liesmu. "Atkal jau varam secināt – koks ir veselīgāks," piebilst Kotovičs.
"Atbilde, kāpēc būvēt no koka, ir vienkārša – mēs dzīvojam Latvijā, kur vairāk nekā pusi valsts teritorijas sedz meži. Lielākā daļa materiālu, ko izmantojam būvniecībā, Latvijā tiek ievesta, taču mums pašiem ir resurss! Mums ir rūpniecība, kas šo resursu prot pārstrādāt, mums ir mežsaimnieki, kas šo resursu prot izaudzēt un aprūpēt," saka Latvijas koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis.
LVM Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrs
Tālu nav jāmeklē – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā apskatāmas no koka būvētas ēkas, kas ir pat vairākus simtus gadu senas. Protams, 21. gadsimtā nedaudz ir mainījusies izpratne par estētiku un komforta līmeni ēkās, bet pats fakts, ka koks kā būvniecības materiāls spēj izturēt laika pārbaudi, ir nenoliedzams. "Piemēram, Rīgas Doma baznīcas torni notur četrsimt gadus senas koka sijas, un, visticamāk, tās spēs noturēt torni vēl vismaz tikpat ilgi," piebilst Ceplis.
Runājot par koka apbūvi, daudziem joprojām pirmās asociācijas raisās ar guļbaļķiem un senajiem koka namiem dažādās Latvijas pilsētās, taču tehnoloģijas laika gaitā ir attīstījušās un ievērojami mainījušās. Kopš brīža, kad Latvija atkal atguva neatkarību un nosacīti noslēdzās "betona laikmets", koks kā būvmateriāls pamazām atguvis popularitāti, un mūsdienās būvniecībā plaši tiek izmantots līmēts masīvkoks.
LVM Zemgales reģiona klientu centrs
Ar dzelzsbetona paneļiem veiksmīgi konkurē ne tikai līmētie masīvkoka materiāli, bet arī klasiskās koka karkasa konstrukcijas, kuras arī ļauj būvēt ātri un efektīvi. Turklāt visus šos produktus ražo tepat Latvijā, nodrošinot darbu un ienākumus vietējiem iedzīvotājiem.
"Somi, zviedri, norvēģi, briti, vācieši, šveicieši, francūži, beļģi, pat amerikāņi un kanādieši izvēlas mūsu produkciju ne jau tamdēļ, ka viņi būtu muļķi, bet tāpēc, ka zina – latvieši spēj uzbūvēt un saražot kvalitatīvi," norāda koka būvniecības klastera pārstāvis.
LVM "Mežvidu kokaudzētava"
Pēdējos gados arī bijis straujš uzrāviens publisko ēku koka būvniecībā. Viens no spilgtiem piemēriem ir Ogres Centrālā bibliotēka, kas kļuvusi par pilsētas pērli, apvienojot skaistu, mūsdienīgu arhitektūru ar funkcionalitāti. Savukārt pērnruden Salaspilī tika atklāts inovatīvs Latvijā pirmais divstāvu bērnudārzs, kas pilnībā būvēts no koka.
Viens no celmlaužiem grandiozu publisko ēku būvniecībā no koka ir "Latvijas valsts meži". Janvāra izskaņā Valmiermuižā tika atklāts Rietumvidzemes reģiona klientu centrs, kura būvniecībā plaši izmantota koksne kā ilgtspējīgs un atjaunojams materiāls.
LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Valmiermuižā
Jaunajā klientu centrā ir 47 pastāvīgās darba vietas, kā arī kopējās telpās atvēlētas papildu vietas tiem darbiniekiem, kuri ikdienā darba pienākumus veic, piemēram, mežā. Viņi šeit var plānot kopīgas sapulces, satikties, lai klātienē apmainītos ar informāciju un datiem. Ēkas būvniecībā izmantoti vairāk nekā 400 m³ gatavās koksnes – ēvelēti dēļi, saplāksnis, līmētās koka konstrukcijas un citi būvelementi.
"Lai saražotu šādu daudzumu gatavās koksnes materiālu, ir nepieciešami apmēram 1200 m³ zāģbaļķu. Izpratnei – Latvijā 1200 m³ koksnes izaug vidēji 25 minūtēs. Augot koksne izdala skābekli, kas mums ir nepieciešams elpošanai, bet, 1200 m³ koksnes izaugot, tā piesaista ap 1200 tonnu ogļskābās gāzes. Tādējādi ogleklis tiek noglabāts ēkās, mēbelēs un citos koka priekšmetos, tas necirkulē atmosfērā un neveicina globālo sasilšanu. Ikviena koka ēka ir droša oglekļa glabātuve,” skaidro Kotovičs.
Koksne ir ne tikai ilgtspējīgs materiāls, bet, būtisks aspekts, tā ir mūsu vietējais materiāls. "Izmantojot koksni kā būvmateriālu vai siltumenerģijas avotu, mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam būt neatkarīgi no citiem un paši sevi apgādāt," piebilst Kotovičs.
LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Valmiermuižā
